Arvīds Dravnieks

1 bilde

31.12.1904 – 22.09.1977

Arvīds Dravnieks (1904-1977) - skolotājs. Dzimis mežsarga ģimenē. Pēc Rīgas Skolotāju institūta beigšanas strādājis par skolotāju un skolu pārzini. Līdzās skolotāja darbam interesējās par literatūru. Literārās apceres publicētas arī Luda Bērziņa "Latviešu literatūras vēstures" 6. sējumā (1937). 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā izceļoja uz ASV, kur turpināja pedagoga darbu. Sarakstījis atmiņas par darbu skolā un spilgtām personībām "Es atceros" (1970).

Dzimšanas laiks/vieta

31.12.1904
Pampāļi

Miršanas laiks/vieta

22.09.1977
Sietla

Personiska informācija

Dzimis mežsarga Dāvida Dravnieka ģimenē.

Profesionālā darbība

Periodikā rakstījis par literatūru.
Grāmatā izdots "Kronvaldu Atis. Dzīves un darba stāsts" (1937).
1937: Luda Bērziņa rediģētajā "Latviešu literatūras vēsture" 6. sējumā publicējis apcerējumu par Jāni Veseli (apcere "Jāņa Veseļa dzīves gājums" pārpublicēta krājumā "Jānis Veselis", 1980); par Jāni Albertu Jansonu, Jāni Veseli, Kārli Egli, par tolaik jauno autoru grupu Arturu Baumani, Edgaru Sūnu, Ernestu Anšēvicu, Jāni Kadili, Annu Bērzkalni, Jāni Rudzīti, Kārli Draviņu, Kārli Strautu, Elzu Grāvīti-Plukšu, Krišjāni Ancīti; par bibliogrāfiem Jāni Misiņu, Augustu Ģinteru, Valdemāru Cauni; par pedagoģiju.
Tautskolu vajadzībām sarakstījis grāmatu "Latviešu rakstniecība" (1942), trimdā uzdevis grāmatu "Latviešu literatūras vēsture" (1946, papildināts izdevums 1976).
1936-1938: redaktors Anša Gulbja apgāda jaunatnes rakstu sērijai "Jaunības apcirkņi".

Periodikā rakstījis par pedagoģijas un skolu jautājumiem.
1933: rediģējis rakstu krājumu "Tautas izglītība".
1939: kopā ar Jāni Grīnu sastādījis "Lasāmā grāmata" V un VI pamatskolas klasēm.
1942: pedagoģiskiem jautājumiem veltīts sastādītais krājums "Mācīšana un audzināšana".
Kopā ar Ludi Bērziņu sastādījis mācību grāmatas 1.-6. klasēm "Tēvu valoda" (1934-36), kas līdz 1938. gadam iznākušas vairākos izdevumos.
Atmiņas par Latvijas skolām un skolotājiem apkopotas grāmatā "Es atceros" (1970).
Luda Bērziņa piemiņas krājums "Zvaigžņu sega" (1967) redaktors.

Profesionālā darbība saistīta ar skolotāja darbu un izglītības nozari:
Rīgas pilsētas Ausekļa pamatskolas pārzinis.
1940-44
: Latvijas tautskolu direktors.
1945-50: Latviešu izglītības nozares vadītājs Vācijas bēgļu nometņu laikā.
1951: izveidojis un vadījis latviešu skolu Longvjū (ASV).
Līdz 1964: Amerikas Latviešu apvienības skolu lietu pārzinis.

Skolotāja darbā rosinājis skolniekus vākt folkloru. Arvīda Dravnieka iesūtītie materiāli saglabājas Latviešu Folkloras krātuvē, skat.: Arvida Dravnieka folkloras vākums.

Citātu galerija



Par Arvīda Dravnieka personību
"Rakstos un runā A. Dravnieks izceļas ar skaidru un tēlainu valodu, domu asumu un raitu plūdumu. Viņš apveltīts īpašām spējām orientēšanos mācības vielā, sava laika norisēs un ļaudīs, kas palīdzēja veidot vērtīgu darbu klasē un pulcināt ap sevi labus darbiniekus Ausekļa pamatskolā un vēlāk tautskolu direkcijā. Dravnieka personībā ir kāda pamatskaņa, kas izpaužas godbijībā pret mūžīgajām vērtībām un simpātijā pret skolēniem, vecākiem un skolotājiem."

Gaide, Mārtiņš. A. Dravnieka 50 gadu. Latvija Amerikā, 1954, 24. dec.



Par atmiņu grāmatu "Es atceros" (Ņujorka: Grāmatu Draugs)
"Dravnieka grāmatā paša autora persona un darbs ir vienmēr visu notikumu centrā, tāpēc tā ir subjektīva grāmata, bet līdztekus personīgās aktivitātes uzsvaram, autors plaši attēlojis un raksturojis arī citu darbību un vispārējos notikumus divdesmit gadu laikā, tā sniedzot, kaut arī subjektīvā skatījumā, daudz materiāla latviešu skolu un kultūras vēsturei. Īstā vārda nozīmē Dravnieka Es atceros nav autobiogrāfija, jo tajā trūkst autora agrās bērnības tēlojuma un pēdējā pagarā dzīves posma svešumā. Visspilgtāk grāmatas saturu raksturo tās apakštituls: Latvijas skolas un skolotāji. Protams, grāmatā apcerētas ne visas, bet tikai tās skolas un tie skolotāji, kurus viņš pazina un ar kuriem viņam iznāca sadarboties. [..] Tā uzrakstīta ar dziļu iejūtu un emocionālu spēku, tās spraigā izteiksme, vijīgs vēstījums un bagātais saturs visnotaļ saista lasītāja interesi. A. Dr. grāmata vēsta ne tikai par viņa paša darbību, bet plaši izgaismo un komentē mūsu zemes brīvības un okupācijas posmus, tāpēc tā lieti noderēs arī mūslaiku un nākošiem
latviešu vēsturniekiem Latvijas vēstures pētīšanai."

Tichovskis, Heronīms. Latvijas skolas un skolotāji. Laiks, 1970, 9. dec.

Darbavieta

Rīga
Rīgas pilsētas Ausekļa pamatskolas pārzinis.

Kursīšu pamatskola
Kursīši
Skolotājs.

Rīga
Skolotājs Rīgas Centrālcietumā.

1928–1930
Zvārde
Skolotājs Zvārdes tautskolā.

1940–1944
Tautskolu direktors.

1950
Longvjū
Pēc ieceļošanas 1950. gadā sāka strādāt koku apstrādes fabrikā.

Dalība organizācijās

Rīga
Rīgas Latviešu skolotāju biedrības biedrs.

Rīga
Rīgas Skolotāju institūta bijušo audzēkņu biedrības priekšnieks.

Izglītība

1928
Rīgas Skolotāju institūts
Liepājas iela, Rīga
Beidzis mācības.

1930–1932
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Matemātikas fakultātē; studiju virziens: dabas zinātnes.

Dzīvesvieta

1930–1944
Rīga

1945–1950
Detmolda

Emigrē

1944
Vācija
Rudenī devies bēgļu gaitās.

1950
Amerikas Savienotās Valstis