Arvīds Brastiņš

Tēvs Augusts bijis kalējs. Dzimis Bīriņu pagastā, vēlāk Brastiņu ģimene dzīvo Straupes Lapaiņos, pēc tam (kad Arvīdam ir 7 gadi) pārceļas uz Rīgu, vēlāk atkal atgriežas laukos — Dikļos. Ernesta Brastiņa brālis. Sieva Milda Brastiņa. Ģimenē divi bērni: dēls Auseklis un meita Māra.

Strādājis par skolotāju Valmieras Tautas augstskolā, Valmieras ģimnāzijā, komercskolā, 1. un 4. pamatskolā, un amatnieku skolā. 1920. gadā pārcēlies uz Rīgu. Studiju nolūkos apceļojis Eiropu (1922. un 1923. gadā). Studējis LU Arhitektūras fakultātē, beidzis LMA Burharda Dzeņa lietišķās tēlniecības meistardarbnīcu 1932. gadā un Rīgas Valsts mākslas amatniecības skolu 1936. gadā. Strādājis par skolotāju Rīgas 23. pamatskolā, Valsts vidusskolā, 4. papildskolā, Lietuviešu ģimnāzijā un 5. valsts ģimnāzijā.

Veidojis stāj skulptūras, pievērsies galvenokārt latviešu folkloras tematikai, radot daudz mazformāta koktēlniecības darbu. Piedalījies izstādēs ar skulptūrām un lietišķās mākslas darbiem kopš 1918. gada, darbojies mākslas kritikas jomā, bijis Latvijas Tēlotāju mākslinieku biedrības Neatkarīgo sekcijas biedrs.

Ap 1950. gadu pārcēlies uz ASV, strādājis par skolotāju Jongstaunas svētdienas skolā, bijis atjaunotā žurnāla „Labietis” redaktors.

Sastādījis tautas dziesmu izlases „Jānīts nāca par gadskārtu” (1944, arī 1996), „Līgo Jāņu vakarā”, „Ziemassvētki sabraukuši” (abas 1946), „Saules teiksma” (1977). Grāmatā „Māte Māra” (1967) sakārtojis un apcerējis Māras dziesmas, kā arī pievērsies latviešu senās laika skaitīšanas sistēmai.

Dramatizējot folkloras materiālu, sarakstījis pasaku lugas „Ežuks” (1938), „Abru taisītājs” (1939), „Gailītis un vistiņa” (1958), „Sliņķis” (1963). Kopā sar. ap 50 jaunatnes lugu, izveidojis savdabīgu žanru – „mīkales”, kuru pamatu veido dainu teksti. 30 jaunatnes „Lugas, ludziņas un mīkales” apvienotas izdevumā „Tēlosim” (1970). Vairums lugu iestudētas, to izrādēs uz skolu skatuvēm. Arvīds Brastiņš darbojies arī kā režisors, dekorators, gaismotājs un dažreiz arī tēlotājs.

Sildegs L. Arvīds Brastiņš – astoņdesmitos ieejot // Latvju Māksla, 1975, 1;
Grīns M. LDS dižvadoņa Arvīda Brastiņa 90 mūža gadi // Labietis, 1983, 65.

"Viņš ir Bīriņu pagasta Eikažu "Mežšautu" kalēja Brastiņa ģimenes jaunākais dēls, kas 1913. gadā, pārvarot sīvu sacensību — uz 7 brīvām vietām 113 kandidāti, uzsāk tēlniecības studijas Štiglica mākslas skolā Pēterpilī. Nodibinoties brīvai Latvijai, A. Brastiņš pārnāk dzimtenē, papriekšu Valmierā, vēlāk Rīgā, kur līdztekus skolotāja darbam studē LU architektūru, bet drīzi to pamet, lai atsāktu tēlniecības studijas Mākslas akadēmijā ko beidz 1932. g. Savos tēlniecības darbos Arvīds Brastiņš risina latviskas idejas un meklē latviskus izteiksmes līdzekļus. Jau Pēterpils laikā viņš sāk Publiskajā bibliotēkā izrakstīt dainas, kas viņu interesē. Veidojot iecerētos tēlus, cērtot tos kokā vai kaļot akmenī, mākslinieks arvienu vairāk iedziļinās senatnē un no saskares ar dainām rodās ierosme dot šiem tēliem kustību un valodu, kas vēlāk izpaužās mīklās, pasaku ludziņās, raidāmlugās no kurām 11 pārraidījis Rīgas radiofons. Atsevišķo A. Brastiņa sarakstīto, bieži paša ilustrēto, grāmatu skaits sasniedz 9. Reizē ar kārtējo darbu skolā, Arvīds Brastiņš ir iestudējis ap 80 savu īsludziņu, mīklu un krietnu skaitu citu autoru darbu, palīdzēdams tām sagatavot arī skatuvisko ietērpu. (..) Bieži A. Brastiņš rakstījis presē, it īpaši par dievestības dainu iztulkojumiem. Viņš ir aīi dievturības cīnītājs un kopējs. Vadīdams rakstu krājumu "Labietis" viņš pauž ieskatu, ka latvietības ideja nav pilnībā iedzīvināma, atstājot ārpusē latvju dievestību."

J. Audriņš. Arvīdam Brastiņam 70 gadu. Laiks, Nr.28 (06.04.1963)

Strēlnieku iela 2, Rīga
Brāļi Brastiņi ar ģimenēm 20. gados kādu laiku dzīvojuši Rīgā, Strēlnieku ielā 2.

Mācījies Rīgas Jonatāna skolā

–1932
Latvijas Mākslas akadēmija
Gogoļa iela 3, Rīga
Studējis B. Dzeņa lietišķās tēlniecības meistardarbnīcā

–1936
mācījiesRīgas Valsts mākslas amatniecības sk.

Jonatāna biedrības skola
Mārtiņa iela, Rīga

1913–1917
Sanktpēterburga
Mācījies Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā

1921–1922
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Arhitektūras fakultātē.

Bijis Latvijas Tēlotāju mākslinieku biedrības Neatkarīgo sekcijas biedrs