Antons Slišāns
28.12.1948 – 15.12.2010
Antons Slišāns (1948–2010) – dzejnieks, rakstnieks, novadpētnieks, bibliotekārs, pedagogs un lauksaimnieks. Viens no viszināmākajiem latgaliešu bērnu dzejas autoriem, bet rakstījis arī dzeju un prozu pieaugušajiem. Paralēli profesionālajam darbam, savu mūžu veltījis latgaliešu tradīciju apzināšanai un iedzīvināšanai, kā arī latgaliešu valodas stiprināšanai. Vācis mutvārdu un muzikālo folkloru Šķilbēnu un Baltinavas pagastos, kā arī dibinājis Rekavas un Upītes etnogrāfisko ansambļi, rīkojis latgaliešu folkloras pasākumus. Saņēmis vairākus nozīmīgus apbalvojumus – Lielo folkloras gada balvu, Dzejas dienu balvu, Atzinības krustu V šķiru un latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks".
Dzimšanas laiks/vieta
28.12.1948
Stabļova
Miršanas laiks/vieta
15.12.2010
Stabļova
Personiska informācija
Dzimis zemnieku Dominika un Annas Slišānu ģimenē.
Profesionālā darbība
Darbība literatūrā un kultūrā
Literārajai jaunradei pievērsies Bulduros, kur vadījis tehnikuma audzēkņu literāro pulciņu un tā žurnālu "Jaunība".
1972: piedalījies jauno autoru seminārā Laidzē.
1981: Pirmā publikācija Balvu rajona laikrakstā "Vaduguns" – trīs dzejoļi Šķilbēnu pagasta izloksnē, feļetons "Siena laika bēdas".
Lai gan visplašāk zināma Antona Slišāna dzeja bērniem, viņš rakstījis arī dzeju pieaugušajiem un prozu. Rakstījis gan latgaliešu, gan latviešu literārajā valodā.
Viņa vadītā zemnieku saimniecībā "Jākupāni", Upītē nodibināta grāmatu izdošanas radošā grupa ("Girg"), kas saimniecībā izdeva gan Antona Slišānā, gan citu latgaliešu literātu grāmatas.
Antons Slišāns savu mūžu veltījis arī Balvu novada tradīciju apzināšanai, novadnieku piemiņas saglabāšanai un iedzīvināšanai, kā arī latgaliešu valodas stiprināšanai. Vācis mutvārdu un muzikālo folkloru Šķilbēnu un Baltinavas pagastos, kā arī dibinājis Rekavas un Upītes etnogrāfisko ansambli, rīkojis latgaliešu folkloras pasākumus. Kopīgi ar priesteri Miķeli Jermacānu ierakstījis arī Šķilbēnu pusē dziedātos psalmus par mirušajiem, garīgās dziesmas un tautas dziesmas.
Organizējis un vadījis Upītē ikkadējos Kūkovas novada bērnu un jauniešu folkloras svētkus, dzejas dienas, mīlestības dzejas un dziesmu festivālu "Upītes ābeļdārzs", kā arī Ziemeļlatgales mākslinieku ikgadējās darbu izstādes.
Pagodinājumi
2008: Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija
Citātu galerija
Bērnu dzeju raksturo sirsnība, laba bērnu psiholoģijas pazīšana. Tās ir sarunas par vienkāršām, bērniem labi pazīstamām lietām, parādībām, darbiem. Dzejā izmantotas vārdu spēles, joki, skaitāmpanti, buramvārdi.
Latgaliski raksta dzimtajā izloksnē, nevis latgaliešu rakstu valodā. Tas piešķir viņa dzejai īpatnēju kolorītu, reizēm gan tā grūti saprotama, arī pārprotama. Dzeju pieaugušajiem raksturo dziļi izsāpēta mīlestība uz savu tautu, sāpes par apziņu, jūtoties kā pēdējās savā valodā rakstošās paaudzes pārstāvim. Centrālā vieta dzejā latgaliešu valodai, vēsturei, pašapziņai. Tā ir vīrišķīgi tieša, poētiskās detaļās zemei piesaistīta dzeja, kas nevairās sociāla asuma un tautiskas izteiksmes.
Prozā figurē dzīvē noskatīti personāžs – kaimiņi, "pašu ļaudis". Arī te centrā apdraudētās pamatvērtības – dzimtā valoda, zeme, tēvu sēta.
Salceviča, Ilona. Ontons Slišāns. Latgales kultūras darbinieki II. Rīga: Jumava, 2008, 246–247.lpp.
Saiknes
Annele Slišāne - Meita
Pseidonīms
Ceceļānu Ontiks, Jākupānu Jezups, Jezups Mežavydū O. S., Petru Pīters, Ventnāburgu Jānis, Zars
Papildu vārdi
Ontōns Slyšāns
Darbavieta
Upīte
Zemnieku saimniecības "Jakupāni" vadītājs.Zemnieku saimniecībā izdotas gan Antona Slišāna, gan arī citas grāmatas.
1968
Bulduri
Līdz iesaukšanai armijā bijis strādnieks Bulduru sovhoztehnikuma dārzkopības brigādē.
1970–1994
Upīte
Kolhozā "Upīte" (pārveidots par p/s) strādājis par laukkopības brigadieri, ražošanas iecirkņa vadītāju, galveno agronomu, no 1988. gada – par saimniecības vadītāju.
1980
Upītes etnogrāfiskais ansamblis
Upīte
Nodibinājis Rekavas un Upītes etnogrāfiskos ansambļus.
1989
Upītes pamatskola
Upīte
Mācījis dabas mācību un zīmēšanu, Upītes un Latgales kultūrvēsturi.
1995
Upītes bibliotēka
Akas laukums 1, Upīte
Bibliotekārs un Kultūrvēstures muzeja sabiedriskais vadītājs.
Dalība organizācijās
Ludzas literātu apvienība
Ar saviem darbiem piedalījies 1991. gada Ludzas literātu apvienības kopkrājumā "Saule izkapts kātā".
1989–2010
Latgaliešu kultūras biedrība
Atmodas iela 14, Rēzekne
Valdes loceklis. Latgaliešu Kultūras biedrības Balvu nodaļas priekšsēdētājs.
1994–2010
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Biedrs.
Izglītība
1956–1964
Upītes astoņgadīgā skola
Upīte
1964–1968
Bulduru dārzkopības tehnikums
Viestura iela 6, Jūrmala
Ieguvis dārzkopja un biškopja kvalifikāciju.
1974–1980
Maskava
Maskavas Mākslas tautas universitātē neklātienē mācījies glezniecību un grafiku
1978–1984
Latvijas Lauksaimniecības akadēmija
Lielā iela 2, Jelgava
Studējis neklātienē, ieguvis agronoma specialitāti.
Piemiņas vietas
28.12.2013
Brieksīne
Iesvētīts piemineklis Antonam Slišānam "Myuža gruomota" Brieksīnes kapos. Pieminekļa autors ir tēnieks Vitālijs Peļņa.
Apglabāts
Brieksīne
Brieksīnes kapi.
Apbalvojumi
Lielā folkloras gada balva
2000
Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par krājumu "Tītupats".
Izcils devums reģionālajā literatūrā
2007
Atzinības krusts
Ordeņa kavalieris ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. Atzinības krusts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu Latgales reģiona kultūras vērtību saglabāšanā, par sabiedrisko darbību nacionālās identitātes veicināšanā.
V šķira
2008
Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks"
Gada kultūras darbinieks
2009
Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks"
Balva piešķirta par grāmatu "Čipierkstneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana".
Labākā grāmata
2010
Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks"
Par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā
2010