Antonijs Puķudruva
30.09.1890 – 15.12.1955
Antonijs Puķudruva (1890–1955) – literāts. Visu mūžu strādājis par skolotāju. Ir dzejoļu krājuma “Es nākšu...” (1926) un divu lugu – “Cariene Katrīna I” (1930) un “Faraone Matkarē Hatšepsuta” (1935) autors. Dzejā – romantiska un kristīga pasaules izjūta, vēsturiskajās lugās vielu ņēmis no Lielā Ziemeļu kara notikumiem un senās Ēģiptes vēstures.
Dzimšanas laiks/vieta
30.09.1890
Mārkalnes pagasts
Miršanas laiks/vieta
15.12.1955
Rīga
Personiska informācija
1890: 30. septembrī dzimis zemkopja ģimenē.
Dzīvesbiedre – Eleonora Puķudruva (1909–1999), pedagoģe, pēc Otrā pasaules kara bijusi Rīgas 7. vidusskolas direktore.
Profesionālā darbība
1921: 23. janvārī pirmā publikācija – dzejolis "Cilvēces sfinkss" laikakstā "Latvijas Sargs".
Dzejoļu krājums
1926: Es nākšu...
Lugas
1930: Cariene Katrīna I
1935: Faraone Matkarē Hatšepsuta
Citātu galerija
Antonijs Puķudruva Pētera Ērmaņa atmiņās
“Ātriem, tādiem kā nervoziem soļiem, galvu mazliet atgāzis, deguntiņu izslējis, caur acenēm skatīdamies, nāk Smiltenes pareizticīgo draudzes skolas pārzinis Antonijs Puķudruva, uz kura durvīm vizītkarte ar vārdu krieviski: Pukjudruv. Viņu ar pateicību pieminu par dažām laipnām naktsmājām viņa mājoklī, kad pēc kāda sarīkojuma negribējās naktī soļot mājup. Arī viņš piedalījās amatieru izrādēs un bija – provinces apstākļos – tīri labs varonis un pirmais mīlētājs. Vismaz es viņu varēju no sirds slavēt par Niedras inženieri Akmeni “Zemē” un par jauno advokātu franču lugā “Nezināmā”.Runājāmies ar Puķudruvu – par literatūru, protams. Arī runāšana viņam ātra, pat viegli verulīga; uz skatuves skaidrāka. Savādi man likās, ka viņš reizēm manus spriedumus par kādu grāmatu vai rakstnieku tai pašā sarunā atkārtoja, atstāstīja man kā savas domas… Viņš pats mēģinājās arī rakstniecībā un Smiltenē 1915. gada vasarā bija pirmizrāde viņa pirmajai lugai “Meklējiet ar sauli” (Redzējis netiku). Virsraksts tāds ne visai skaidrs, ne visai loģisks arī lugas darbības gājiens (lasīju manuskriptu). Varoņi bija nabagmājas iemītnieki un viņa iemīlētā arī nabadzīte; tā sakot, mīla nabagmājā. Latvijas valsts laikā Puķudruva pārcēlās dzīvot Rīgā, kļuva diezgan daudzināts vidusskolas skolotājs; darbojās Jaunatnes savienībā. Viņam dažos laikrakstos iespieda pa stāstam, iznāca dzejoļu krājums “Es nākšu”. Otra luga “Cariene Katrīna I” jau krietni labāka par iepriekšējo; varētu būt vismaz daļēji – kāda vēsturiska krievu romāna dramatizējums. No diletantisma autors tomēr pilnīgi neatbrīvojās. Rīgā viņu nesatiku. Viņš miris.”
Ērmanis, Pēteris. Tālo dienu paziņas. Laika Mēnešraksts, 1959, Nr. 12.
Par lugu "Faraone Matkarē Hatšepsuta" (1935)
“Antonijs Puķudruva savai drāmai ir ņēmis vielu no Ēģiptes vēstures. Viela ir labi izraudzīta: cīņas ap troni un ap valsts varas veidu un iekšējo saturu. [..] Puķudruva uzrāda labu iejušanos vēstures vielā un labu valodas stila izjūtu. Piegriešanās nopietnai vēsturiskai drāmai vien jau ir zināms nopelns – tā atšķir Puķudruvu no daudzajiem “tautas lugu” rakstītājiem peļņas nolūkos un rāda, ka autoru darbā vadījuši mākslinieciski nodomi. Ja tie būs īsti nopietni – varbūt tie laika gaitā zināmā mērā arī attaisnosies.”Jēger-Freimane, Paula. Divas lugas. Brīvā Zeme, 1935, 2. oktobris.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Antons Puķudruva
Izglītība
studējisLU
Latvijas Universitāte
Studējis Latvijas Universitātē
1907–1911
Baltijas skolotāju seminārs
Kuldīga
1911–1911
Tallina
Rēveles (Tallinas) ģimnāzijā ieguvis mājskolotāja tiesības.
1921–1921
Latvijas Universitāte
Rīga
Ieguvis vidusskolas skolotāja tiesības
Darbavieta
1911–1912
Alojas draudzes skola
Aloja
Skolotājs
1912–1912
Palsmanes draudzes skola
Palsmanes pagasts
Skolotājs
1912–1913
Smiltenes pamatskola
Smiltene
Skolotājs
1916–1913
Veru
Veru bēgļu skola, skolotājs
1917–1919
Madonas meiteņu proģimnāzija
Madona
Skolotājs
1917–1919
Madonas zēnu proreālskola
Madona
Skolotājs
1919–1929
Cēsu sieviešu ģimnāzija
Cēsis
Skolotājs
1924
Laikraksta "Jaunatnes Dzīve" redakcijas kolēģijas loceklis
1925
Žurnāla "Pret Sauli" redakcijas loceklis
1929–1933
Rīgas Komercinstitūts
Rīga
Skolotājs
1934–1936
Rīgas 42. pamatskola
Kundziņsalas 7. līnija 1, Rīga
Skolas pārzinis
1937–1939
Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
Rīga
Skolotājs
1946–1955
Rīgas industriālais politehnikums
Rīga
Skolotājs
Apglabāts
18.12.1955
Rīgas Pirmie Meža kapi