Anita Mileika

Dzejas publikācijas
2008: dzejkopas publikācija Literārās Akadēmijas izdotajā kopkrājumā "Toksiskā rasa", kurā apkopoti dzejas meistardarbnīcas beigušo autoru darbi
2009: publikācija žurnālā "Karogs"
2011, 2012: publikācija latgaliešu kultūras ziņu portālā "lakuga.lv"
2012, 2013: publikācija interneta žurnālā "satori.lv"

Autore regulāri piedalās tekstu lasījumos kopā ar citiem latgaliešu autoriem.

Nominācijas
2015: debijas dzejas krājums nominēts žurnāla "Latvju Teksti" gadskārtējai balvai dzejā un atdzejā
2015: debijas dzejas krājums "mūžīgā nepārtikusī stirna" izvirzīts Ojāra Vācieša literārajai prēmijai dzejā
2015: debijas dzejas krājums "mūžīgā nepārtikusī stirna" nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Debija"

"Trausla un brutāla, Anita Mileika šķiet izkāpusi no kādas smeldzīgas alternatīvās kinofilmas par mīlestības izsalkušu jauniešu problēmām un cerībām, dzīves dubļiem un mirdzošiem rasas pilieniem rīta saulē. Viņa nenoliedz un neapsūdz dzīvi, bet cenšas tajā saskatīt iespēju kaut ko pateikt par ikvienu visikdienišķāko sīkumu – pateikt tā, lai to būtu vērts ierāmēt pāris vai pārdesmit dzejas rindiņās latviski vai latgaliski. Pašas skaldīta malka, pie upes nokrāsoti kāju nagi, mātes cepts speķis, silta maize, krūšturu reklāma televizorā, bērnības putra, vientulībā izsmēķētas cigaretes pelni – tas viss kā mazu pērļu virtenes ir rūpīgi sakrāts un noglabāts, lai reiz parādītu kādam tuvam un dārgam cilvēkam."

(Ilmārs Šlāpins)

"Latgales puses autoriem patīk savās grāmatās ievietot arī latgaliski rakstītus dzejoļus. Tā tie negribot norāda, ka tas ir dialekts, nevis valoda, jo citādi tie būtu dzejoļi latviski netulkotā valodā, kas šādā izdevumā nebūtu vēlams. Jaunās autores grāmatā daudz stiprāki ir latviešu literārajā valodā rakstītie dzejoļi, kas gandrīz viscaur, par spīti dažām ne visai veiklām vietām, uzrāda atzīstamu briedumu, un ir dzeja, kas būtu labāko dzejnieču cienīga. Piedzīvoju īstu dzejas lasītāja prieku, ar acīm, ne rokām, virpinot Mileikas svaigās, šķietami vienkāršās, rindas kā dažbrīd līdz galam neapstrādātas krelles. Šeit dzejoļos nemiers piedzimst it kā no miera, no nekā un otrādi – miers piedzimst no nemiera. Tādi kā savienotie trauki."

(Aivars Eipurs)

"Anitas Mileikas debijas krājums ir akcentējams būtiska iemesla dēļ – dzejnieka dažādais izteiksmes veids. Proti, krājumu var sadalīt divās daļās: divās ābola pusītēs. Vienu ābola pusi, kas ir sārtāka, veido teksts latviski, otru pusi, kas savukārt ir sulīgāka – latgaliski. Anita Mileika nepārgriež šo ābolu – tas ir kā viens nobriedis veselums. Dzejoļos, kas tapuši latviešu literārajā valodā, ir dziļuma šarms, tie ir teksta formas apjomā plašāki, un, šķiet, tieši dzejoļiem latviski visvairāk atbilst krājuma nosaukums "mūžīgā nepārtikusī stirna" (šādas rindas gan krājumā neatradīsim), kas, pēc dzejoļu noskaņas spriežot, ir liriskās varones emociju spilgts raksturojums. Dzejoļi, kas tapuši latgaliešu rakstu valodā, formas ziņā ir pieticīgāki un apjomā koncentrētāki, toties izteiksmē sulīgāki, patiesāki, liriskās varones izsāpēto sāpju tiešie atklājēji. Liriskās varones seksualitāte, pārdzīvojumi un sievišķība uzrunā, jo dzejniece prot mūžsenās tēmas nepiesārņot ar klišejām un sentimentu. Anitas Mileikas dzeja ir kā smaržīgs, sulīgs, nogatavojies ābols, kuru jāsteidz nobaudīt."

(Sandra Ratniece)

dzejniece

Rīga

Rēzeknes Augstskola
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
Ieguvusi bakalaura grādu filoloģijā.

Literārā Akadēmija

Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks"
Balva piešķirta par spilgtāko debiju dzejā.
Spilgtākā debija literatūrā
2011

Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks"
Balva piešķirta par debijas dzejas krājumu "mūžīgā nepārtikusī stirna".
Labākais sniegums literatūrā
2015