Andris Vējāns

4 bildes

20.04.1927 – 08.12.2005

Andris Vējāns (1927–2005) – dzejnieks, prozists un publicists. Rakstījis dzeju pieaugušajiem un bērniem – gan latviešu, gan latgaliešu valodā. Andra Vējāna dzeja tikusi atdzejota krievu valodā, izdoti vairāki krājumi. Darbojies arī literatūrkritikā – rakstījis recenzijas par jaunāko literatūru, bijis sastādītājs vairākām grāmatām, rakstījis ievadus un pēcvārdus, portretējis rakstniekus. Jauns posms Andra Vējāna daiļradē iezīmējas 20. gadsimta 80. līdz 90. gadu mijā, kad viņš padziļināti pievērsies dzimtās puses, Latgales, vēstures un cilvēku likteņgaitām. Ceļojumu iespaidi un atziņas atspoguļoti tēlojumu ciklā par Kubu "Zaļā ķirzaciņa" (1966) un publicistikas krājumā "Vulkāns un asara" (1987). Ar Andra Vējāna vārdiem komponētas daudzas kormūzikas dziesmas.

Dzimšanas laiks/vieta

20.04.1927
Vorslova

Miršanas laiks/vieta

08.12.2005
Rīga

Personiska informācija

Dzimis zemnieka ģimenē.

Profesionālā darbība

1943: Pirmā
publikācija – miniatūra "Gaišais brīdis" ("Rēzeknes
Ziņas", Nr. 26).


Dzeja
1953: "Jaunība" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1957: "Saule kāpj augstāk" (Latvijas Valsts izdevniecība). Tulkojums krievu valodā "Солнце поднимается выше" (1959, Latvijas Valsts izdevniecība), atdzejojis Vladimirs Ņevskis.
1959: "Sakliedzas kaijas" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: "Saknes dod lapotnei dziesmu" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: "Kur zem priedēm citronvītnes zied" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: "Gadi un pēdas" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1965: "Kalnu acis" (Liesma).
1968: "Pasaule" (Liesma).
1971: "Trejādas atblāzmas" (Liesma).
1974: "Balts kuģis zilos ūdeņos" (Liesma).
1977: dzejas izlase "Aiz ezera augsti kalni" (Liesma).
1979: "Un sākās viss no svilpaunieka" (Liesma).
1981: "Ekvators ceļa vidū" (Liesma).
1982: "Varbūt nenoplūktas mežarozes zied?" (Liesma).
1984: "Stundinieks vestes kabatā" (Liesma).
1987: dzeja, atdzeja, proza, publicistika "Lubāns sapņo par Daugavu" (Liesma).
1995: "Krustceļu vējos" (Preses nams).
1997: "Rāznas krūze" (Sprīdītis).
1997: "Andra Vējāna 33 mūža atspulgi dzejā un dzīves ievadstāsts" (Likteņstāsti).
2001: "Rudzuzāle zem sniega" (Nordik).
2005: dzejas izlase "Rozes Silajāņu vāzē" (Sol Vita).


Dzeja bērniem
1957: "Skola pie ezera" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1958: "Mūsu mājas raibais Miks" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1962: "Ne aiz trejdeviņiem kalniem" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "Šoferi" (Liesma).
1967: poēma "Lāstekās atmirdz saule" (Liesma).
1970: "Palaidnītis mājās nāk" (Liesma).
1972: poēma "Mintiņš" (Liesma).
1978: "Uh - cik labi!" (Liesma).
1997: "Ieva, Ieviņa" (Garā pupa).
2005: "Gods kai stots" (Garā pupa).
2015: dzejolis "Krēslas stunda" (Liels un mazs).


Proza
1966: ceļojumu tēlojumi "Zaļā ķirzaciņa. Pirmā sastapšanās ar Kubu" (Liesma).
1969: literāri portreti, tēlojumi, etīdes, ceļojumu atspulgi "Savas lakstīgalas meklētāji" (Liesma).
1974: tēlojumi bērniem "Buksu vilnis" (Liesma).
1979: rakstnieku portretējumi "Tiesnese un māsa" (Liesma).
1984: monogrāfija "Jūlijs Vanags. Tālo ceļu gājēja pēdās" (Liesma).
1986: "Latvijas miera balss" (Avots).
1987: ceļojumu tēlojumi, publicistika "Vulkāns un asara" (Avots).
1989: "Francim Trasunam 125" (izdevējs nav zināms).
1992: atmiņas un vēsturiski tēlojumi "Latgolas mozaika" (Latgolas Lauku kulturas komplekss "Jasmuiža").
1996: "Latgales rakstu gaisma" (Sprīdītis).


Atdzejojumi no krievu valodas
1960: Ivans Turgeņevs (Иван Тургенев) "Muižnieku ligzda" (Дворянское гнездо) (Latvijas Valsts izdevniecība). Atdzejojis romānā iekļautos dzejas tekstus.
1966: Alims Kešokovs (Алим Кешоков) "Jātnieka ceļš" (Liesma). Atdzejotāju kolektīvs.
1966: Kaisins Kuļijevs (Кайсын Кулиев) "Ievainotā klints" (Liesma). Atdzejotāju kolektīvs.
1968: Mihails Svetlovs (Михаил Светлов) "Pēdējo gadu dzeja" (Liesma). Atdzejotāju kolektīvs.
1978: Boriss Kuņajevs (Борис Куняев) "Sarkanie zirgi" (Красные лошади) (Liesma). Atdzejotāju kolektīvs.
1986: Jevgeņijs Jevtušenko (Евгений Евтушенко) "Māte un neitronbumba" (Мама и нейтронная бомба) (Liesma).

Cittautu autoru darbu atdzejojumi
1963: Pavlo Tičina (Павло Тичина) "Tērauda maigums" (Сталь і ніжність) (Latvijas Valsts izdevniecība). Atdzejojis no ukraiņu valodas.
1988: Eugenijus Matuzevičius (Eugenijus Matuzevičius) "Zemes acis" (Žemės akys) (Vaga). No lietuviešu valodas atdzejojis autoru kolektīvs.
1992: Maksims Bahdanovičs (Максім Багдановіч) "Jau roka rudzupuķi auž" (Цвяток радзімы васілька) (Mastackaja litaratura). No baltkrievu valodas atdzejojis kopā ar Viktoru Līvzemnieku.


Literārā līdzdalība citos projektos

1959: scenārija autors filmai "Dziesma pār ezeriem" (režisors Laimons Gaigals).
1960: teksta autors filmai "Pilsēta pie Daugavas" (režisors Laimons Gaigals).

Citātu galerija




Par dzejas krājumu "Saule kāpj augstāk" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1957)
"Vējāna labākajiem dzejoļiem raksturīgo emocionālo pacēlumu, romantisko skanīgumu palīdz radīt jau krietni izkoptā dzejas technika, poētisko izteiksmes līdzekļu prasmīgs pielietojums. Dzejnieka liriskajā stilā liela loma veiksmīgām metaforām, personificējumiem, salīdzinājumiem. Dabas gleznās autors stāsta, ka "dzer saule liepzaros rasu", runā par bērzu, kas klauvē pie loga, par osi, kas raud, par cīruli, kas "par vagām prieku lej". Nereti šādas metaforiskas ainas ir ievadījums kādai dziļākai domai vai atziņai, kas atviļņo emocionālā krāsu un skaņu valodā un ir it kā autora personības apdvesta, viņa rokas sniegta un jūtu apvīta."

Labrence, Valija. Dzīves augšupejas un draudzības dzeja. Karogs, 01.06.1957.




Par dzejas krājumu "Un sākās viss no svilpaunieka" (Liesma, 1961)
"Andra Vējāna dzejoļi palaikam ir diezgan pagari, pilnum pilni ar pieminētajiem gleznainajiem raksturojumiem. Taču pasāk tā doma vai izjūta ari šais reizēm stipri pagarajos raksturojumos nepazūd: dzejoļa pirmajās vārsmās sākta, tā atkal spēcīgi uzvirmo nobeigumā un tādējādi stingri noslēdz dzejoli. Šim secinājumam piemēru ir daudz, lai pieminēti tikai daži dzejoļi no grāmatas pirmās nodaļas "leraksti Rīgas dienasgrāmatā": "lepazīšanās", "Alsungas ielai un viņas meitenei", "Jašas pļavu pīpenes Komunāru laukumā", "Rīga runājas ar dzejnieku".
Stingri veidota atsevišķu dzejoļu un arī krājumu kompozīcija, — arī tā ir Andra Vējāna daiļradei būtiska īpašība. Krājumiem palaikam ir īpaša ieskaņa un izskaņa, kas tajos ietvertos darbus sasaista noteiktā emocionālā vienībā. Recenzējamā grāmatā šīs funkcijas veic pirmais dzejolis "Es dzīvoju" un pēdējais "Es gribu". Abus tos cauri un pāri visam krājuma saturam saista kopīga izjūta pret konkrēti attēloto īstenības situāciju (liriskais varonis jūras krastā), kopīga domu un izjūtu pulsācija un līdz ar to ari kopīga apceres un atziņu intonācija."

Sirsone, Skaidrīte. Svilpaunieka dziesma skan gaiši. Karogs, 01.06.1980.



Par dzejas krājumu bērniem "Palaidnītis mājās nāk" (Liesma, 1970)
"Visai daudz interesantu radošu meklējumu bērnu dzejas humora plāksnē pēdējo gadu dzejoļos Andrim Vējānam "Palaidnītis mājās nāk", 1970. Dzejoļu virkne par mazo palaidnīti paver plašu skatījumu uz šodienas parādībām, sniedz vairākus oriģinālus humoristiskos dzejoļus ("Rīta saruna ar miegu", "Nedarbu diena", "Sniegbaltītes pasaciņa", "Laba diena", "Mikausis" u. c),
starp kuriem pats spriegākais, iejūtīgākais ir "Uh — cik labi!". Daudz ierosmes var sniegt Andra Vējāna dzejoļi formas ziņā. Neatlaidīgāk nekā daudzi citi dzejnieki viņš meklē strofu variācijas, dažādo atskaņu sistēmu."

Osmanis, Jāzeps. Smieklu vitamīni. Karogs, 01.09.1973.


Par rakstnieku portretējumu apkopojumu "Tiesnese un māsa" (Liesma, 1979)
""Tiesnese un māsa" var likties mazliet oficiāla grāmata, pat svinīga, kaut arī vērstie pretmeti nav tīšu prātu noklusēti. Vējānam ir tāds pēdējos gados iemīļots tēls – kā putns ar diviem spārniem – vēlēšanās skatīt parādības pretmetos un spēkus, kas šos pretmetus tur kopā, šis paņēmiens skan cauri grāmatai "Tiesnese un māsa". Tāda ir vērtību noskaidrošanas metode. Mazāk grāmatā atklājas Vējānam piemītošais humors, pietrūkst arī personiskā vērojuma. Tādē| vēlējums nākamajai šādas ievirzes grāmatai kaklasaites mezglu atlaist maķenīt vaļīgāki."

Melbārzdis, Jānis. Vestē, un visas pogas ciet. Literatūra un Māksla, 31.10.1980.



Par Andra Vējāna dzeju

"Latgales motīvi
dzejnieka daiļradē pastiprinājušies tieši pēdējos gados, varbūt intensīvāk jau
pat ar dzejoļu krājumu “Stundenieks vestes kabatā” (1984), kas veltīts tēva
piemiņai, kur vēstījumus par ārpasauli spēcīgi caurstrāvo silta atmiņu un
emociju vienotība. Vispār A. Vējāna dzejai piemīt meditatīvi tēlojošs,
gleznains stils. Viņa dzejai raksturīgā romantiski pacilātā tonalitāte strāvo
arī vienā no viņa populārākajiem dzejoļiem, kas A. Žilinska komponēts, izgājis
tautā. [..] A. Vējāna liriskās meditācijas norit ciešā saistībā ar ārpasauli,
appasauli — ar dabu un citiem cilvēkiem, viņu likteņiem. Tos pārdzīvojot kā
daļu no savas dzīves, rodas viņa dzejas humānais strāvojums un spēks — gan tajā
dzejā, kas biedrojas ar dabu, gan arī tajā, kas ietiecas sadzīves norisēs. Daba
un sadzīve ir trauki, kuros ietveras liriskā pašatklāsme. Iespaidīga
ieprojicēšanās spēja appasaulē."



Valeinis,
Vitolds. Andris Vējāns.
Latgaliešu lirikas
vēsture.
Rīga: Jumava, 1998, 165.–167. lpp.

Saiknes

Benedikts Kalnačs - Dēls
Dagnija Zigmonte - Bijusī sieva
Tālivaldis Kalnājs - Domubiedrs

Dzimtais vārds

Donats Kalnačs

Pseidonīms

Andris Vējāns, Pēteris Tālums, Jānis Zars, Jorģis Greizacis, Jēkabs Smējējs, D. Nērzonīts

Izglītība

1934–1937
Dubuļu pamatskola
Dubuļi

1937–1941
Nirzas 6-klašu pamatskola
Nierza

1942–1944
Ludzas ģimnāzija
Ludza

1944
Ludza
Skolotāju sagatavošanas kursi

1945–1947
Rīgas Skolotāju institūts
Liepājas iela, Rīga

1947–1950
Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskais institūts
Rīga
Latviešu valodas un literatūras fakultāte

Darbavieta

1945
Nierza
Nirzas nepilnā vidusskolaMatemātikas un vēstures skolotājs.

1950–1967
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Līdzstrādnieks un nodaļas vadītājs

1967–1989
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Galvenais redaktors

Dalība organizācijās

1953–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1981–1991
Latvijas PSR Miera aizstāvēšanas komiteja
Rīga
Priekšsēdētājs

1990–2005
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Biedrs

1991
Latgales Pētniecības institūts
Daugavpils
Latgales pētniecības institūta biedrs.

Ceļojums

1970
Donava
Miera brauciens pa Donavu.

09.1971–10.1971
Donava
Dalība Miera reisā pa Donavu.

10.1973–10.1973
Vācijas Federatīvā Republika
Latviešu kultūras veicināšanas biedrības ielūguma divu nedēļu garumā: Ķelne, Āhene, Dortmunde, Diseldorfa, Bonna, Frankfurte pie Mainas, Koblenca u.c. Kopā ar Zigmundu Skujiņu

22.05.1975–29.05.1975
Zviedrija

1976
Amerikas Savienotās Valstis

1976
Kanāda

06.1978
Bulgārija

03.1980–04.1980
Somija
Personīgs ielūgums. Brauciens Draudzības biedrības grupas sastāvā.

10.1981
Dienvidslāvija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

1982
Vācijas Federatīvā Republika
Brauciens Padomju Miera komitejas specgrupas sastāvā.

09.1982
Somija

04.1983
Somija
Septiņu dienu ceļojums, lai piedalītos pasākumos, kas veltīti līguma par draudzību un sadarbību, un savstarpējo palīdzību starp PSRS un Somiju 35. gadadienai. Braucienā devies kā tulks vīriešu korim "Gaudeamus".

09.1983
Ruse
Brauciens saistībā ar Rīgas dienām Rusē.

20.09.1984–02.10.1984
Baltijas jūra
Kruīza brauciens pa Baltijas un Ziemeļu jūru.

20.09.1984–02.10.1984
Ziemeļjūra
Kruīza brauciens pa Baltijas un Ziemeļu jūru.

Apglabāts

12.2005
Rīgas Pirmie Meža kapi

Apbalvojumi

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Saule kāpj augstāk".
Literatūrā
1957

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1965

Žaņa Grīvas prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Stundinieks vestes kabatā".
1985