Andris Bērzs
20.01.1916 – 25.05.1994
Andris Bērzs (īstajā vārdā Andrejs Atis Ziedonis Bērziņš; 1916–1994) – rakstnieks. Divpadsmit gadus pavadījis izsūtījumā Sibīrijā, kur tapis dzejoļu krājums "Tundras melodijas" (1991). Sarakstījis arī atmiņu tēlojumu "Dokumentu pārbaude" (1993).
Dzimšanas laiks/vieta
20.01.1916
Saikava
Jaunzeltiņi.
Miršanas laiks/vieta
25.05.1994
Personiska informācija
1944. gadā tika izsūtīts A. Bērzs, bet 1949. gadā – viņa sieva ar dēliem Agri un Jāni. No ģimenes izglābās tikai vecākais dēls Jānis.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Dzejoļu krājums
1991: "Tundras melodijas"
Atmiņu tēlojums
1993: "Dokumentu pārbaude"
Solītā trešā grāmata par mokām izsūtījumā palikusi vai nu neizdota vai neuzrakstīta.
Citātu galerija
PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "TUNDRAS MELODIJAS"
"Lai aizmirstos no apkārtējā posta un klusinātu savu izmisumu, sāku rakstīt, un pa visiem ledainajiem prombūtnes gadiem radās maza grāmatiņa ar nosaukumu "Tundras melodijas".
Turēt pie sevis papīru un rakstāmo skaitījās noziegums. Kratīšanas bija bieži, un tādas lietas konfiscēja. No cementa maisa iekšējām kārtām izmeklēju gludāku papīru un iztaisīju mazu burtnīciņu, ko viegli noslēpt. Pēc darba izmocītam un badainam, slepus uz nārām vajadzēja uzrakstīt iedomāto dzejoli. Neko neesmu labojis un arī nedomāju labot, jo tās rindas ir tādas, kādas uzrakstījis uz bada robežas necilvēcīgos apstākļos turēts vergs, kam cena bija zemāka par katru darba lopu.
No tiem laikiem pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, bet vēl arvien sapņos bieži brienu pa sniegu, pagurst kājas, rāpjos pa sniegu uz rokām. Citreiz suns pleš bikšu dibenu, ja esmu pagadījies pēdējā piecniekā.
Dzejoļu krājumu "Tundras melodijas" esmu veltījis tiem saviem draugiem brāļiem, zināmiem un nezināmiem, kuru ceļš izbeidzās tundrā. Vairums atdusas brāļu kapā pie Šmita kalna, bet kas to var zināt, kur katram zeme klājas pāri."
Andris Bērzs. No autora. Literatūra un Māksla, Nr. 5, 04.02.1989.
"Tundras apstākļus, reizēm baigus un bezcerīgus, citreiz svešāda skaistuma, skopāku, smeldzīgāku izjūtu cauraustus savā neietekmējamā ritumā izsakošie dzejoļi vijas cauri visam dzejoļu kopojumam. No sākuma autora skatiens šajos cilvēka izdzīvošanai tik nepiemērotajos apstākļos ir dūms un izmisīgs, velti meklējot pēc kāda pieturas punkta. Tomēr no cilvēka būtības dzīlēm izvijas divi pavedieni, kas, jo necilvēciskāki apstākļi, jo spožāk mirgo – ticība un mīlestība. Un lai arī ārēji apkārt nekas nemainās, tā pati nežēlīgā cīņa un dzīvību un nāvi, kuru daudzi blakus esošie zaudē, tomēr – sava dzīvība mostas arī tundrā pavasarī un savs skaistums ir krāšņajiem kāviem – ziemeļblāzmai."
Inguna G. Viens no sāpju draudzēm. Latvija Šodien, Nr. 12, 01.12.1984.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Andrejs Atis Ziedonis Bērziņš
Izglītība
–1931
Mēmeles pamatskola
Mēmeles pagasts
1931–1936
Pļaviņu ģimnāzija
Pļaviņas
1936
Latvju dramatiskie kursi
Rīga
1941–1943
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Dabas zinātņu studijas Matemātikas fakultātē.
Deportācija
1944–1956
Noriļska
Apcietinājums
21.08.1944
Rīga
Notiesāts uz 12 gadiem Noriļskas nometnēs.
Apglabāts
31.05.1994
Rīgas Pirmie Meža kapi