Alfrēds Stinkuls

Amatnieks un rakstnieks Alfrēds Stinkuls (1950) 20. gadsimta 70. un 80. gados bija viens no spilgtākajiem hipiju kustības pārstāvjiem Latvijā, kurā ietilpa daudzi arī mūsdienās zināmi mūziķi, dzejnieki, mākslinieki, kā Andris Grīnbergs, Ieva Akuratere, Valdis Muktupāvels un citi. Šī jauniešu kustība, kura iedvesmojās no Rietumos valdošām mūzikas strāvām, uzvedības un ģērbšanās stila, vienlaicīgi bija pasīva pretošanās valdošajam padomju režīmam. 1986.gadā izceļojis no Padomju Savienības.1989. gadā saņēmis Krišjāņa Barona prēmiju par grāmatu "Īkšķojot pa Latviju" (1987), 2020. gadā iznāk autobiogrāfisks darbs "Mati sarkanā vējā".

Darba autors (2)

Fotogrāfs (1)

Recepcijas persona (1)

Dzimšanas laiks/vieta

07.08.1950
Rīga

Personiska informācija

1960. gadu beigās pievērsies hipiju subkultūrai. 1969. gada jūnijā par atteikšanos dienēt Padomju armijā ievietots psihoneiroloģiskajā slimnīcā, bet 1970. gada septembrī uz ielas aizturēts „par huligānismu” un apcietinājuma laikā Stinkulam piespiedu kārtā nogriezti garie mati. 1970. gadu sākumā Stinkuls kopā ar sešiem domubiedriem iegādājās „Mežupleju” lauku mājas meža vidū Skujenes pagastā, kur nodibināja radošo kopienu, kas klausījās Rietumu mūziku, cepa savu maizi un darīja alu.
1981. gadā vairākkārt noraidīti viņa pieprasījumi izceļošanai uz ārzemēm.
1985. gadā fiktīvi apprecējās ar Zviedrijas latvieti Māru Strautmani, kas ļāva viņam 1986. gadā izceļot uz Zviedriju.
Dzīvesbiedre Inguna Galviņa, Vidvuda Eglīša meita.
Vēlāk pārcēlās uz dzīvi ASV, kur 1992. gadā kopā ar sievu Ingunu Galviņu un draugu Vladu Rukšu (Vladas Rukšas) Losandželosā atvēra galeriju Baltic Crossroads, kurā pārdeva savus un citu mākslinieku lietišķās mākslas darbus, rotas, māla izstrādājumus, fotogrāfijas un grāmatas.
2017. gadā atgriezās Latvijā.

Profesionālā darbība

Pēc kursu beigšanas strādā Valsts mākslas muzejā pie izstāžu iekārtošanas, vēlāk apvienībā "Daiļrade" pie grāmatu mākslinieciskās sagatavošanas un izdošanas. par mēbeļu tapsētāju, arhīvā par iesējēju, 8 gadus nostrādāja par naktssargu Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā.
1977: izdevis pagrīdes dzejoļu krājumu „Sapņi un pārdomas”.
1987: Zviedrijā izdota Stinkuļa grāmata „Īkšķojot pa Latviju”, par kuru viņš 1989. gadā saņēma PBLA Kultūras fonda Krišjāņa Barona prēmiju. Grāmatā apkopoti apraksti un fotogrāfijas no Stinkuļa ceļojumiem pa Latvijas laukiem, pilskalniem un dažādām citām vietām un pieminekļiem.
1987-1988: līdzstrādnieks laikrakstā „Latvija šodien”.