Alberts Bels

Līdz 1971. gada martam Jānis Cīrulis.
Dzimis zemnieka ģimenē.

No 1958. līdz 1964. gadam strādājis dažādus darbus. Kopš 1964. gada profesionāls rakstnieks.

Literārā darbība
Pirmā publikācija – tēlojums "Nakts etīde" žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" 1963 (9. nr.).

Stāstu krājumos "Spēles ar nažiem " (1966), ""Es pats" līdzenumā" (1968), "Sainis" (1980) autobiogrāfiski motīvi, sabiedrības negāciju
un cilvēcisko vērtību pretstats. Laikmeta ietekme uz inteliģences vidējā slāņa pasaules uzskata veidošanos un likteni attēlota romānos "Izmeklētājs" (1967), "Bezmiegs" (sarakstīts 1967, periodikā 1986, grāmatā 1987), "Būris" (1972). Ievērību sabiedrībā guva romāns "Saucēja balss" (1973, Andreja Upīša prēmija 1977, ekranizēts ar nosaukumu "Uzbrukums slepenpolicijai" 1974; Bela scenārijs) – stilistiski un idejiski polifonisks romāns par latviešu tautas brīvības centieniem; tā pamatā vēsturiski materiāli, galvenā varoņa prototips ir 1905. g. revolucionārais cīnītājs J. Luters-Bobis. Izmantojot vēsturiskus notikumus, atsegti sabiedrības attīstību bremzējoši faktori, radoša cilvēka loma vēsturē, iezīmēta attēlotā vēsturiskā laikmeta un romāna sarakstīšanas laika līdzība.
Romānu "Poligons" (1977), "Saknes" (1982, ekranizēts ar nosaukumu "Šāviens mežā" (1984) un "Slēptuve" (1986) centrā cilvēka iekšējās pasaules vērtība pretstatā sabiedrības negācijām. Zināmas nepilnības ir šo romānu kompozīcijā, arī ikdienas tēlojuma un filozofisko atziņu savstarpējā izolētība, nedaudz vienkāršots tēlu pretstatījums. Romāna "Sitiens ar teļādu" (1987) centrā relatīvi harmoniska personība, kas risina filozofiskus jautājumus, īpašu vērību pievēršot labā un ļaunā problēmai, cilvēka rīcības izvēles spējām un prasmei būt konsekventam. Romānā "Cilvēki laivās" (1987) tēlota kuršu ciemata dzīve 19. gs. vidū, emocionāli kāpināta tautas, nācijas izdzīvošanas tēma, kas ieskanējās romānā "Saucēja balss", saasināti izvirzīts jautājums par to, ko spēj atsevišķs cilvēks un sabiedrība kā sistēma; mainījusies personības un tautas masu attiecību izpratne – tauta traktēta kā savu varoņu veidotāja un virzītāja. Jauns problēmu loks Bela daiļradē – tēma par tautas valodas, vēstures, mākslas saglabāšanu. Romānā ir plaša, spilgti veidotu tēlu sistēma, precīzs vides kolorīts, globāls pasaules skatījums.
Darbu būtiska iezīme – cilvēka psiholoģiski padziļināts tēlojums: asociāciju, zemtekstu bagātība, intonāciju un prozas ritma maiņa, vizuāla rakursu nomaiņa, laika un telpas deformācija varoņu apziņā. Bela darbu nosaukumos ietvertie jēdzieni nereti ieguvuši simbolisku nozīmi ("būris", "saknes" u.c.) un uz ilgāku laiku nostiprinājušies sabiedrības apziņā kā noteikta sabiedrisko parādību kompleksa apzīmējums.
Sarakstījis romānus "Saulē mērktie" (1995), "Melnā zīme" (1996), "Latviešu labirints" (1998), "Uguns atspīdumi uz olu čaumalām" (2000), "Vientulība masu sarīkojumos" (2005), kuros tiecas atspoguļot latviešu inteliģences pašsajūtu 20. gadsimta beigās.

Filmu scenāriji
Bels sarakstījis kinoscenāriju "Pagrabs" ("Karogs", 1974, 5) un scenāriju filmai "Uzbrukums slepenpolicijai". Traģikomēdijā "Čempions" ("Literatūra un Māksla" 1988, 10.-17.VI) groteski saasinātā, sarkastiskā veidā fiksēta sabiedriski politisko ideju daudzveidība Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās.

Periodikā rakstījis par literatūras un nacionālās kultūras, arī par sabiedriskās dzīves jautājumiem.

(informācija tiek papildināta)

Par Alberta Bela nozīmi latviešu literatūrā
"Būtu godīgi apgalvot, ka Alberta Bela romāns "Būris" izmainīja manu dzīvi un skatījumu uz latviešu literatūru. Līdzīgu rakstnieku, psiholoģiskā žanra meistaru latviešu literatūra līdz šim nav piedzīvojusi. Kad pirmo reizi tika publicēts romāns "Būris", tas bija jaunums, emocijas, pārdomas, baiļu drebuļi pašam par savu dzīvošanu un sabiedrības skaudrumu. "Bezmiegs" un "Cilvēki laivās" sasaucas ar Fransa Kafkas "Procesu", tikai latviski askētisku, vienkāršāku, ikvienam latviešu lasītājam saprotamu. Alberta Bela devums latviešu literatūrā ir teju nenovērtējams, kopš 1972. gada padomju režīma līdz mūsdienām. Gribētos paredzēt, ka jaunie, topošie rakstnieki šodien un nākotnē, pirms meklēt ārzemju literatūras labākos paraugus, ieskatīsies šī ģeniālā latviešu novelista veikumā."

Rakstniece Maira Asare

"Kas mums ir Alberts Bels? Cilvēks laivā, kurš vienmēr atradies horizontam tuvāk, nekā pārējie? Pirmais bezmiega pārņemtais latviešu eksistenciālists, kurš mūsu literatūrā aktualizējis nolemtību, cilvēkam atrodoties savu ribu, savas dzīves un politikas radīto apstākļu būrī? Rakstnieka – saucēja balss? Kā seismogrāfs Alberts Bels desmitgadēm ir reģistrējis, kas notiek ar indivīdu un sabiedrību gan totalitārisma, gan kapitālisma apstākļos. Romānos "Melnā zīme", "Latviešu labirints", "Uguns atspīdumi uz olu čaumalām", "Vientulība masu pasākumos" Alberts Bels izteicis brīžiem gluži pravietiskas prognozes un uzrakstījis Latviju, apsteidzot laiku un mūs pašus. Bet "Cilvēki laivās" ir romāns, kas dod bezgalīgas pašidentifikācijas iespējas ikvienam latvietim. Viņš ir spožs Latviju mīlošs intelektuālis, valodas un stila meistars. Viņa pienesumu laikmetīgajai latviešu rakstniecībai ir neiespējami pārvērtēt."

Dzejniece Liāna Langa

Avots: laligaba.lv

rakstnieks
scenārists

Jānis Cīrulis

Alberts Bels

Latvijas PEN klubs
Latvijas PEN kluba biedrs

1966–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1990
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Biedrs

1999
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs

1953
Ropažu pamatskola
Rīgas iela 5, Ropaži
Beidzis Ropažu pamatskolu.

1953–1955
Rīgas Komunālās celtniecības tehnikums
Mācījies Rīgas Komunālās celtniecības tehnikuma Elektrotehnikas fakultātē.

1955–1957
Valsts cirka mākslas skola Maskavā
Mācījies Valsts cirka mākslas skolā Maskavā.

1960
Rīgas pilsētas strādnieku jaunatnes 23. vidusskola
Pēc obligātās karaklausības eksternā beidzis Rīgas pilsētas strādnieku jaunatnes 23. vidusskolu.

1967–1969
Augstākie režijas un scenāristu kursi
Maskava
Mācās un pabeidz Augstākos scenāristu kursus Maskavā.

1957–1958
Dienējis PSRS bruņotajos spēkos.

1972
Ščecina

12.1976
Somija
Brauciens Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības grupas sastāvā.

11.1977
Nīderlande
Latvijas Komitejas Kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs brauciens.

09.1978
Rostoka
Brauciens uz divām nedēļām Rostokas Rakstnieku savienības nodaļas un Latvijas Padomju rakstnieku savienības apmaiņas kārtībā.

08.1980–09.1980
Rumānija

04.1983
Somija
Brauciens PSRS Kultūras sakaru biedrības specializētās grupas sastāvā.

1974–1977
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
RS prozas konsultants

1990–1993
Latvijas Republikas Augstākā padome
Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, darbojies Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā.

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
0

Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par romānu "Saucēja balss".
1977

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1982

Ordenis "Goda Zīme"
Ordenis piešķirts ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu 1986. gada 22. augustā.
1986

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par sabiedriskās dzīves aktuālu atspoguļojumu, tematisko oriģinalitāti un formas novatorismu romānā "Cilvēki laivās".
Literatūrā, mākslā un arhitektūrā
1989

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 2000. gada 18. februāra lēmumu.
III šķira
2000

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par ieguldījumu latviešu prozas žanra attīstībā.
Mūža ieguldījums
2013