The Rainis Museum “Jasmuiža”

OrganisationThe Rainis Museum “Jasmuiža”
Additional information

Vēsture

18. gadsimtā tika uzbūvēta Jasmuižas ēka.

No 1883. gada līdz 1889. gadam dzejnieks Rainis muižā pavadīja savus ģimnāzijas un universitātes brīvlaikus, jo to nomāja un tajā saimniekoja Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns.

1949. gadā pie Raiņa mājas Jasmuižā piestiprināja piemiņas plāksni.

1964. gada 16. augustā muižā tika atklāts Raiņa muzejs.

1966. gadā muzejs kļuva par Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja filiāli.

1969. gadā muzejā tapa pirmās keramikas izstādes, bet 1972. gadā atklāja Latgales keramikas pastāvīgo ekspozīciju.

1999. gadā rekonstruēja keramikas vecmeistara Andreja Paulāna darbnīcu – cepli.

2009. gadā muzejs tika iekļauts Memoriālo muzeju apvienībā un kļuva par daļu no Raiņa un Aspazijas muzeja.


Vadītāji un līdzstrādnieki

Pirmo Rainim veltīto ekspozīciju “Jasmuižas” muzejā 1964. gadā izveidoja Preiļu rajona Aizkalnes astoņgadīgās skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Emīlija Balaško.

Pēcāk, kad muzeju nodeva Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejam, tā vadītāji bija Ivars Aļķis un Olga Fjodorova. Viņi ekspozīciju pārveidoja, akcentējot dzejnieka ģimnāzijas un studiju gadus.

Zīmīga bija arī Baiba Ducmane, kas “Jasmuižas” muzeju vadīja vairāk nekā desmit gadus līdz aiziešanai mūžībā 1994. gadā. Viņa veidoja pirmās izstādes par Latgales trimdas rakstniekiem, nodibinot sabiedrisko fondu “Jasmuiža”, kā arī izdeva grāmatas latgaliešu valodā.


Darbība mūsdienās

“Jasmuižas” rekonstruētajā muižas pārvaldnieka mājā iespējams iepazīties ar Raiņa ģimnāzijas un studiju gadiem, kā arī izzināt stāstus par dzejnieka pirmajām romantiskajām jūtām.

Bijušajā muižas govju kūtī izveidota izstāžu zāle, kurā apskatāma Latgales keramikas kolekcija, bet Andreja Paulāna rekonstruētajā darbnīcā – ceplī iespējams iepazīties ar vidi, kādā dzīvojuši un strādājuši Latgales keramiķi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā.

Muzeja teritorijā rodama arī brīvdabas estrāde un vairākus hektārus liels parks. Viss iepriekš minētais veido kompleksu, kas ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.


Citātu galerija

“Pār akmeņiem burzguļodama, nesteidzīgi plūst Jaša. Tās krastos paceļas neliela gaiša ēka. Tā ir “Jasmuiža”. Šeit, Preiļu rajona Aizkalnes ciemā, laika posmā no 1883. – 1889. gadam, mācīdamies Rīgas pilsētas ģimnāzijā un vēlāk Pēterpils universitātē, vasaras brīvlaikus pavadījis Rainis. Kopš dzejnieka simtās dzimšanas dienas te iekārtota plaša izstāde “Rainis jaunībā”. To ievada ekspozīcija, kas asā kontrastā rāda Latgales pagātni un tagadni.
Turpmākajās zālēs var izsekot dzejnieka uzskatu veidošanos ģimnāzijas un universitātes gados. Izstādes eksponāti stāsta arī par Raiņa radošās darbības sākumu. Te redzam kopā ar Pēteri Stučku sacerēto “Mazo Dunduru” krājumu, kas ar asu satīru šausta mietpilsonību un pašmāju dižmaņus. Daudzie priekšmeti raksturo novada sadzīvi Raiņa jaunības dienās.”
I. Aļķis. Te jaunībā dzīvojis Rainis. Znamja Truda, Nr. 111, 16.09.1966.

“Restaurētajā dzejnieka mājā 1964. gadā atvērts memoriālais Tautas muzejs. No bagātīgi un gaumīgi iekārtotajiem stendiem uzzinām, ka Jasmuižā tulkota Puškina drāma “Boriss Godunovs”, te domāts par lugu “Imanta”, te sastādīts krājums “Apdziedāšanās dziesmas III vispārīgiem latvju dziesmu svētkiem”, kas nāk klajā ar pseidonīmu Jānis Jaseņu Plikšis. Vecie aizkalnieši vēl zina pastāstīt par Pēterburgas studentu, kas rīta agrumā mīlējis staigāt pa rasu un, ozolu pavēnī nometies, rakstījis savus darbus. Kaut kur Višķu apkaimē uz ceļa stabiņa izlasītais zemnieka vārds – Rainis – kļūst par Jāņa Pliekšāna mākslinieka vārdu visam mūžam. Šeit ir iecerēts uzrakstīt grāmatu par Latgali, taču darbs palicis neveikts. Zilo ezeru zeme Rainim kļuvusi it sevišķi tuva. Tai viņš veltījis vienu no skaistākajiem dzejoļiem – “Manu jaunu dienu zeme”.”
A. Kalniņa. Diena sākas ar dzeju. Liesma, Nr. 152, 25.09.1970.

“Jasmuiža... Vecs kuplu liepu un ozolu parks, kam garām vijas straujā, vietumis stāvu krastu ietvertā Jaša. Tālāk birztaloti pakalni, aiz tiem aizvien biežāk iezilgojas Latgales ezeri, gar kuriem aizvijas baltie lielceļi... Tā ir Raiņa jaunu dienu zeme, kur viņš dzīvoja ģimnāzijas un studiju gados. Te ir avoti vairākām viņa pirmajām dzejām, te tika tulkots “Boriss Godunovs” un radīti daži citi darbi. Rainis te redzēja zemnieku grūto un beztiesisko dzīvi, sāka apjaust arī, ka šejienes cilvēku lepnums un ticība labākai dzīvei bija lielāka par viņu nabadzību. Tieši te meklējams sākums Raiņa līdzjūtībai pret dzīves grūtdieņiem un pirmās naida dzirkstis pret apspiedējiem. No šejienes Jānis Pliekšāns devās cīņā par pamatšķiras lietu ar vārdu Rainis, kas kļuva pazīstams tālu pasaulē... Bet pirms šis vārds kļuva par dzejnieka – tautas tribūna vārdu – bija jāiziet skarba dzīves skola – advokāta, “Dienas Lapas” redaktora darbs, publicista gaitas, cietumi, trimda...”
Pēteris Zeile. Rainis un Jasmuiža. Ļeņina Karogs, Nr. 71, 15.06.1985.


Informācija

aspazijarainis.lv

memorialiemuzeji.lv

Linked organizationsRaiņa un Aspazijas muzejs
Association of Memorial Museums
RepositoriesLatvijas literatūra

Map legend



Showing 1-1 of 1 item.
#LocationDateTypeType of place
  
1Jasmuiža
("Jasmuiža", Aizkalnes pagasts, Preiļu novads, LV-5305)
16.08.1964LocationFarmstead
Person
Place, event
Type
From
To
Muzeja vadītājs
"Jasmuiža", Aizkalnes pagasts, Preiļu novads, LV-5305
Working place
Muzeja vadītāja
"Jasmuiža", Aizkalnes pagasts, Preiļu novads, LV-5305
Working place
"Jasmuiža", Aizkalnes pagasts, Preiļu novads, LV-5305
Museums
1964

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.