Pieci pirksti

Publicitātes informācija
Māras Zālītes romāns ir autobiogrāfiska bērnības atmiņu grāmata, kurā autore tēlo atgriešanos kopā ar ģimeni mājās no Sibīrijas 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā 50.– 60. gadu mijā. Grāmatas centrālā ass ir piecgadīgās Lauras un viņas vecāku – 1941. gada jūnijā izsūtīto bērnu – traumatiskā pieredze, kas tik daudzus gadu desmitus ģimenes iekšienē glabāta un klusēta. Ar bērna acīm skaudrums vēl satriecošāks – nepārejošas bailes no bada, bailes no vēlreizējas izsūtīšanas.