Darbi: Darba autors (107); Atdzejotājs (5); Komentāra autors (3); Recepcijas persona (51)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Pēters Brūveris |
|---|---|
| Personiska informācija | Dzimis strādnieku ģimenē. 1972–1975: Rīgas 49. vidusskolā mācījies vienā klasē ar Māri Melgalvu, kurš skolas laikā aizvedis viņu uz fotogrāfa Jura Krieviņa fotostudiju "Īriss", iesaistījies literatūras vēsturnieces un muzejnieces Līvijas Volkovas vadītajā Jauno muzejnieku pulciņā. |
| Profesionālā darbība | 1977: pirmā publikācija dzejoļi "sēžam draudzīgi..." un "Lietus" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 25. martā. 1977: martā piedalās Jauno autoru semnārā, kopš tā laika saista savu dzīvi ar literatūru. 2001: teksta autors animācijas filmai "Neparastie rīdzinieki". Pēters Brūveris tulkojis un atdzejojis no azerbaidžānu, turku, vācu, lietuviešu, gagauzu, osetīniešu, mordviešu valodas, atdzejojis Krimas tatāru tautasdziesmas un Tuvas šamaņu rituālos tekstus. Dzejoļu krājumi1987: Melnais strazds, sarkanie ķirši1991: Dzintara galvaskausi 1994: Sēdēju parkā uz sola 1995: Sirdī melnajam putnam lizda 1999: Ziedi zaudētajam! 2000: Mīl mani Dievs 2004: Valodas ainava 2006: Aiz stikla (dzeja atdzeja) 2009: Divpadsmit metieni (dzeja, atdzeja) 2014: Mācos rakstīt Dzeja bērniem1986: Kā Lauku pele pie Pilsētas peles brauca1995: Gliemezis un cīrulīte 1997: Katrs savu dzīvi dzīvo 2000: Grīziņkalnā groziņvakars 2000: Sīli, vai tu mani mīli? 2002: Katram mazam putniņam 2006: Brīnumdzejoļi 2006: Labas uzvedības ābece (atkārtots izdevums 2010. gadā) 2010: Mēs te ap eglīti (Ziemassvētku dzejoļi visai ģimenei) 2010: Raibajā pasaulē 2013: Vilciņš 2014: Durvju burvis 2015: Grāmata Gundegai (dzejoļi ne tikai bērniem) 2016: Pirmās sniegpārsliņas 2018: Brūveri brūvē (Krājumā iekļauta arī Pētera Brūvera meitu Indras un Zanes dzejoļi) Pētera Brūvera darbība teātrī un mūzikā1996: dziemu tekstu autors Jāņa Lūsēna komponētajam mūziklam "Dželsomīno melu zemē".1998: izdots Jāņa Lūsēna disks "Karuselis", kurā apkoptas 10 komponista dziesmas ar Pētera Brūvera tekstu (Rīga: Musica Baltica). 2000: 8. janvārī Dailes teātrī pirmizrāda muzikālu izrādi "Šveika jaunās dēkas". Jaroslava Hašeka darbu dramatizējis Kārlis Auškāps, režisors – Kārlis Auškāps, komponists – Valts Pūce, dziesmu teksti – Pēters Brūveris, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš, kostīmu mākslinieces – Baiba Puzinas, Ilze Vītoliņa, horeogrāfs – Vladislavs Burakovs. Lomās: Artūrs Skrastiņš, Gundars Āboliņš, Jānis Reinis, Artis Robežnieks, Dainis Gaidelis, Juris Frinbergs, Gunārs Placēns, "Prāta vētra" u. c. 2004: 8. decembrī pirmizrāde mūziklam "Burvis no Oza zemes". Komponists – Valts Pūce, librets, dziesmu teksti – Pēters Brūveris, režisors – Kārlis Auškāps, scenogrāfs – Mārtiņš Milbrets, horeogrāfe un kustību konsultante – Elita Bukovska, triki – Jeļena un Genādijs Palčevski. Lomās: Aisha, Aija Dzērve, Ligita Skujiņa, Lauris Subatnieks, Lauris Dzelzītis, Artis Robežnieks u.c. Kopš 2006: iesaistījās ambientās mūzikas un vides zinātnes kopprojektā "Dabas koncertzāle", kurā Pēters Brūveris piedalījās kā dabas dzejnieks ar dzejas rindām par "Dabas koncertzāles" varoņiem – praulgrauzi, čunčiņu, ūdens maksteni un ķērpi. 2007: 4. oktobrī Liepājas teātrī pirmizrāde mūziklam "Agrā rūsa" pēc Elīnas Zālītes romāna ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Komponists – Jānis Lūsēns, dziesmu teksti un librets – Pēters Brūveris. Režisors – Ivars Lūsis, māksliniece – Anna Heinrihsone, horeogrāfs – Agris Daņiļevičs. Lomās: Ance Krauze vai Rudīte Būmane, Uģis Roze, Andris Ērglis u. c. 2009: kopā ar mūziķi Aigaru Voitišķi ierakstīts albums "Stikla laivas" (diskā skan Pētera Brūvera dzejas lasījumi). Izdevējs – Platforma Music. (http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/51100-aigars-voitiskis--peteris-bruveris-stikla-laivas-2009.a86818/) 2010: 8. maijā Rīgas Bērnu un jauniešu muzikālajā teātrī "RīBēJa MuTe" pirmizrāde Valta Pūces mūziklam pēc Rūdolfa Blaumaņa pasakas "Velniņi" motīviem ar Pētera Brūvera dziesmu tekstiem. Režisors – Juris Jonelis, scenogrāfs – Kristians Brekte, kostīmu māksliniece – Liene Rolšteina, horeogrāfs – Andrejs Fiļipovs. Piedalās: Aisha, Candy, Niks Matvejevs, Imants Erdmans, Andris Lapiņš, Leonarda Ķestere-Kļaviņa, Jānis Apeinis, Annija Putniņa u. c. 2014: 29. martā mūzikas namā "Daile" pirmizrāde Valta Pūces un Pētera Brūvera mūziklam "Burvis no Oza zemes”. Režisore – Dace Pūce. Piedalās: Valts Pūce, Ieva Sutugova, Ieva Akuratere, Niks Matvejevs u. c. 2014: 21., 28. decembrī Austrālijas latviešu kultūras dienās iestudējumu piedzīvo Valta Pūces un Pētera Brūvera mūzikls "Burvis no Oza zemes". Režisore – Ilona Brūvere, scenogrāfija – Tija Lodiņa, horeogrāfe – Klāra Brūvere. Lomās: Jānis Grauds, Linda Ozere, Aija Dragūna, Lika Veiklina. 2017: 24. aprīli Latvijas Radio 2 izskanēja raidījums "Zelta graudi”, kas bija veltīts Pētera Brūvera 60. dzimšanas dienai (http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/pieminam-... ) Dziesmas ar Pētera Brūvera dzejas tekstiem komponējuši Rihards Dubra, Andris Dzenītis, Jēkabs Jančevskis, Adrians Kukuvass, Juris Kulakovs, Māris Lasmanis, Jānis Lūsēns, Niks Matvejevs, Raimonds Pauls, Imants Paura, Valts Pūce, Andris Sējāns, Silvija Silava, Uldis Stabulnieks, Gunārs Stade, Gundega Šmite, Ingus Ulmanis, Anna Veismane, Aigars Voitišķis. |
| Citātu galerija | "Brūveris savu poētisko pasauli veido viendabīgu un monolītu. Visiem viņa krājumiem ir četrdaļiga kompozīcija: no šepatnīgā un konkrētā uz – mūžīgo, pārlacīgo. Taču tas nebūt nav mehāniski reproducēts savulaik veiksmīgi atrastais kompozicionālais princips; Brūvera grāmatas patiesi turpina cita citu. Tās caurauž vieni un tie paši motīvi un metaforas, ik reizi realizēdamās atšķirīgā kontekstā. Katrs dzejolis pilnībā sevo spēj izpaust tikai visas Brūvera poētiskās pasaules veselumā; un otrādi – veselums realizējas katrā atsevišķā dzejolī. Tas liecina par apzinātu noslieci uz episkumu." (Berelis, Guntis. Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. 263. lpp.) "Pētera Brūvera eksperimenti poētikā (dzejoļu vizuālais noformējums, baltu pirmvalodas rekonstrukcija) sauc atmiņā Guntara Godiņa mēģinājumus grafiskajā dzejā [..]. Abus dzejniekus saista centieni paplašināt dzejas iespēju robežas un izlauzties no tradīciju ierobežojošās varas, taču būtiski atšķirīga liekas viņu attieksme pret vārdu. Pēteram Brūverim vārds joprojām vēl ir Viss. "Tikai ar vārdu palīdzību mēs spējam kaut uz mirkli, kaut uz sekundi aizrunāt, aizvalodot to baiso, tumšo tukšumu, kas drēgni dveš mums sejās un sirdīs,"tā dzejnieks raksta uz krājuma "Sirdī melnajam putnam lizda"apvāka. Godiņam vārdi, virknējoties cits aiz cita, melo neko nespēj izteikt, tāpēc vārda mēmumu aizstāj punkti, līnija, cipari." (Kalniņa, Ieva. Pēters Brūveris. Latviešu rakstnieku portreti: 70.–90. gadi. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. 67. lpp.) |
| Saiknes | Indra Brūvere (1983) - Meita Zane Brūvere-Kvēpa (1983) - Meita |
| Nodarbes | dzejnieks tulkotājs atdzejotājs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 24.04.1957 Rīga Rīga |
| Izglītība | nezināms – 1972 mācījies beidzis Biķeru astoņgadīgo skolu nezināms – 1975 Rīgas 49. vidusskola Rīga Rīga nezināms – 1976 mācījies beidz G.Gailes 2. profesionāli tehnisko skolu nezināms – 1980 studējis beidz LVK Kultūras un mākslas zinību fakultātes Kultūrizglītības darbinieku nodaļu 1977 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Piedalījies jauno autoru seminārā. |
| Darbavieta | 1989 – 1991 Laikraksts "Padomju Jaunatne" Literārais konsultants 1993 – 1994 Laikraksts "Literatūra un Māksla" Literatūras nodaļas redaktors 1995 Žurnāla "Vīri" literārais redaktors 1996 – 1997 Apgāds "Daugava" Redaktors |
| Dalība organizācijās | 1988 Latvijas Rakstnieku savienība Rīga Rīga |
| Miršanas laiks/vieta | 16.07.2011 Ulbrokas kapi "Ulbrokas kapi", Stopiņu novads, LV-2130 Apglabāts Ulbrokas kapos. |
| Piemiņas vietas | 24.04.2017 Pie Pētera Brūvera dzimtās mājas "Kalēji" Līčos Stopiņu novadā atklāta piemiņas plāksne |
| Apbalvojumi | Klāva Elsberga prēmija Melnais strazds, sarkanie ķirši Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Melnais strazds, sarkanie ķirši". 1987 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par radio, koncertos, televīzijā un mehāniskajā ierakstā visvairāk izmantotajiem muzikālajiem darbiem - dziesmām izrādei "Šveiks". 1999 Dzejas dienu balva Mīl mani Dievs Balva piešķirta par krājumu "Mīl mani Dievs". Dzeja 2001 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par audiovizuālā darba „Neparastie rīdzinieki„ izmantojumu Latvijas kinoteātros, LTV, LNT, TV3 un koncertos. 2002 Baltijas Asamblejas balva Valodas ainava Balva piešķirta par dzejas krājumu "Valodas ainava". Literatūra 2004 Dzejas dienu balva Valodas ainava Balva piešķirta par krājumu "Valodas ainava". Dzeja 2005 Ojāra Vācieša prēmija Aiz stikla Prēmija piešķirta par dzejas krājumu "Aiz stikla". 2006 Latvijas Literatūras gada balva Aiz stikla Balva piešķirta par dzejas krājumu "Aiz stikla". Dzeja 2007 Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva Raibajā pasaulē Balva piešķirta par dzejoļu un atdzejojumu grāmatu "Raibajā pasaulē". Bērnu literatūra 2010 Pastariņa prēmija Raibajā pasaulē Balva piešķirta par grāmatu “Raibajā pasaulē”. Rakstniecība 2011 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Šajā raibā pasaulē” kā visvairāk skanējušo jauniešu un bērnu dziesmu. 2013 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 24.04.1957 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Ulbrokas kapi ("Ulbrokas kapi", Stopiņu novads, LV-2130) | 16.07.2011 | Miršanas laiks/vieta | Kapsēta |
| 3 | Rīga (Rīga) | 1975 | Izglītība | Pilsēta |
| 4 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1977 | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Rīga (Rīga) | 1988 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
