Mariss Vētra

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (19); Recepcijas persona (33)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsMariss Vētra
PseidonīmsMariss Vētra
Dzimtais vārdsMorics Blūmbergs
KopsavilkumsMariss Vētra (1901–1965) – profesionāls dziedātājs, tenors un rakstnieks. Uzstājies un bijis angažēts dažādos Eiropas opernamos, dziedājis arī Eiropas radiofonos. Vairākus gadus Latvijas Nacionālās operas solists, uzstājies kā izpildītājmākslinieks, piedalījies arī operešu iestudējumos. 1944. gada rudenī bēgļu laivā devās pāri uz Zviedriju, kopš 1947. gada dzīvoja Kanādā. Kanādā dēvēts par "misters opera". Vairāku autobiogrāfisku atmiņu grāmatu autors: "Div' dūjiņas" (1935), "Mans baltais nams", "Karaļa viesi" (abas 1954), "Rīga toreiz..." (1955) un "Sestā kolonna" (1957). Tajās vērtīgs kultūrvēsturisks izziņas materiāls, kas pasniegts vieglā, asprātīgā stāstījumā. Tām raksturīgs kolorīts portretējums, atklājot traģikomisko personībās un situācijās.
Personiska informācijaDzimis muižas nomnieka Jēkaba Blumberga (dzimis Ijābs) un Emmas Malvīnes Blumbergas (dzimusi Perlbaha) ģimenē kā trešais bērns, brālis ārsts Nikolajs Raimunds Vētra (1897–1955) un māsa Maiga Vētra, arhitekte.
Pirmā pasaules kara rezultātā tēvs zaudēja visus ietaupījumus. Tēvam mirstot, bērni vēl mazi, un ģimene nonāk neapskaužamā materiālā stāvoklī. Par brāli un māsām daudz rūpējies brālis Nikolajs; Otrā pasaules kara beigās bija medicīnas fakultātes dekāns Baltijas Universitātē, kopš 1950. gada dzīvoja ASV.

Piedalījies Latvijas Brīvības cīņās.
1922: ģimene latviskoja uzvārdu - Vētra.

Dēli Pēteris un Andris.

1944: ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Zviedriju.
1946: 29. decembrī Stokholmā notika Marisa Vētras atvadu koncerts; 1947: 3. janvārī no Oslo ar tvaikoni "Stavangerfjord" izceļoja uz Halifaksu Kanādā, kur strādāja par konservatorijas pedagogu; 1947: aprīlī iecelts par Jaunskotijas dziedāšanas departamenta vadītāju.
1949: ievēlēts par Kanādas latviešu nacionālās apvienības priekšsēdi.

1951: piedalījās operas izveidē Montreālā.
1952: kļuva par Kanādas pavalstnieku.
1953: septembrī pārcēlās uz Toronto.
1953: 8. septembrī nodibinājis un atvēris savu vokālo un operspēles studiju Toronto, proti, darbojās divos virzienos: t. s. "operas darbnīca" (opera workshop), kas sola jauniem kanādiešu dziedātājiem praktiskus vingrinājumus un padomus, sagatavojot tos skatuvei, iestudējot atsevišķas operu ainas vai arī veselas operas u. t. t. Mācību periods ir trīs mēneši; kā arī atvēris savu vokālo studiju, kur sniedz privātstundas dziedāšanā. Paralēli uzsāka darbu arī Hamiltonas konservatorijā. Četras dienas nedēļā strādāja studijā Toronto, bet ceturtdienās un sestdienās Hamiltonas konservatorijā – ar dziedāšanas stundām un operas studiju.

Papildinformāciju skat.: https://enciklopedija.lv/skirklis/62370-Mariss-V%C...
Profesionālā darbībaDarbojies arī žurnālistikā.
No 20. gs. 20. gadiem Latvijas presē publicēja mūzikas dzīves apskatus.
1925: pirmā literārā publikācija – ceļojuma apraksts "Pompejās" laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 7. februārī.
Trimdā sarakstījis lugas "Slepkavība Džervisa ielā" un "Nāve un mīlestība".

Autobiogrāfisku un atmiņu grāmatu autors

1935: autobiogrāfiska atmiņu grāmata "Div' dūjiņas", pirms iznākšanas publicēta laikrakstā "Brīvā Zeme" (1935) ar nosaukumu "Nāve un 17 gadi", savukārt 1936: šo vēstījumu Rēzeknē iestudēja Dailes teātra aktieris Arturs Filipsons.
1954: atmiņu grāmata "Mans baltais nams".
1954: atmiņu grāmata "Karaļa viesi"
1955: atmiņu grāmata "Rīga toreiz...".
1957: atmiņu grāmata "Sestā kolonna".

1963: laikrakstā "Laiks" publicēta ziņa, ka Mariss Vētra Toronto sācis strādāt pie jaunas memuāru grāmatas, kas sauksies "Svešā pasaulē" un kuras saturs aptvers galvenā kārtā viņa dzīves un darba gaitu Kanādas posmu, sākot ar ierašanos šajā zemē 1946. g.,
bet daļēji arī agrākus posmus. Jau uzrakstītas dažas pirmās nodaļas.

20. gs. 90. gados grāmatas atkārtoti izdotas Latvijā.
Citātu galerija

Mariss Vētra operdziedātājs un izpildītājmākslinieks

"Nedaudz gados Mariss Vētra ieguva sev redzamu stāvokli latvju dziedoņu vidū. Par viņu jūsmoja un aizrāvās, bet viņš nokļuva kritikas krustugunis. Tā bija savāda kauja – ne tā, kuru jaunais entuziasts izcīnīja Bermonda gaitās, bet cīņa par eksistenci, par mierīgu darbu dzimtenes mākslas lauks. Jaunais dziedonis dodas atkal pāri Latvijas robežām: projām no dzimtenes, projām no zemes, kuru mīlē un tura augsti."

"Ar savu izkopto dziedājuma tehniku, bagātīgo aktiera talantu un lielo temperamentu Vētra, izpildīdams tituļpartijas, kā klasiskās operās tā operetēs, un uzstādamies daudzos simfoniskos koncertos, iemantojis plašas publikas simpātijas un atsaucību un kļuvis par vienu no iemīļotākiem latvju tenoriem."
Tēvijas Sargs, Nr.29 (17.07.1936)

"... aiztecējuši jau vairāk nekā apaļi divdesmit gadi, kad Mariss Vētra, toreiz gan Blumbergs, karavīra mundieri un smagos "tankos" staigāja pa konservatorijas koridoriem vienmēr žirgti smaidošs un komplimentu pilns pret katru skaistu dimu. Un pēdējās labprāt lidoja ap jauno konservātoristu un savukārt teica komplimentus viņa skaistajam tenoram, kuru Pauls Sakss jau bija tiktāl noslīpējis, ka tas sāka sapņot par patstāvīgu karjeru konservatoriju nebeidzis. Vai nu jaunajam dziedonim to vajadzēja vai nevajadzēja darīt, šodien šķēpus lauzt ir velti, bet 1921. g. Vētra dzied Liepājas operā visas pirmā tenora partijas. Drīz pēc tam viņš ir Nacionālās operas solists liriskā tenora partijās, bet, pirmos laurus šķinis, viņš traucas uz Itāliju, kur cer iegūt savai balsij augstāko slīpējumu. Te mākslinieks ir piedzīvojis cerības, vilšanos, skolu un pieredzi, kas viņam atver vairāku Vācijas operteātru durvis un panākumus. Vētras repertuāra, jau ir vairāku operu atbildīgākie tenora tēli, kurus tas pārmaiņus vadā no ārzemēm uz dzimteni un atpakaļ. Starp tiem gaišais Grāla bruņinieks Lohengrīns, vieglprātīgais hercogs ("Rigoletto"), jūsmīgais Ļenskis, fatālais Hermanis un Don-Chozē, tur Verters, Tannheizers, tur elementārais Griška, Pedro, Rūdolfs un d. c., kas liecina par mākslinieka plašo izjūtu skalu un skatuvisko erudīciju. Vētras tēli, varbūt arī ne visi vienāda spilgtuma, tak allaž patiesi pārdzīvoti, veidoti ar to muzikālo inteliģenci, kas piemīt viņam arī kā kamēr dziedonim tais daudzajos latviešu, vācu. somu, itāļu u. c. dziesmu vakaros, ko viņš sniedzis no estrādes. Visur jūtam vitālu spēku, dzīvu radošu temperamentu, vispār — personību, kas ierindojama mūsu redzamāko vokālās mākslas pārstāvju klasē. Ārpus dziesmām un skatuves Vētra dzīvi interesējas par visām spilgtākām kultūras dzīves parādībām; agrākos gados pats bijis aktīvs mūzikas rakstnieks un laikrakstu korespondents."
Cīrulis, Jānis. Mariss Vētra. Tēvija, Nr.60 (13.03.1942)

Par atmiņu grāmatu "Div` dūjiņas" (1935)

".. Vētra, "Div' dūjiņu" ievadā solīdamies būt galvenā kārtā patiess, pie tam mazāk kā prozas mākslinieks, vairāk kā brīvības cīņu dalībnieks. Vētras stāstā (varbūt autobiogrāfijā) tiešām daudz vaļsirdības, bieži vien simtprocentīga, pilnīgi «nefrizēta" īstenībā, kas brīžam baiga, bet kā laikmeta liecība ļoti vērtīga. Mūsu pazīstamais skaņu mākslinieks savā literāriskajā debijā nav nekā banāli idealizējis. Aci pret aci, zobu pret zobu — tāds ir Vētras tēloto brīvības cīņu raksturs. Viņš nebaidās tēlot to, ko miera laikos sauc par briesmu darbiem, viņš droši rāda atavistisko. Kāpēc liegties? Vētrām liekas, ka noklusēdams viņš aizliegtu dramatisko laikmetu, profanēto lielo notikumu izpratni, izdarītu sliktu pakalpojumu vēsturei un literatūrai. Un autors un lasītājs tiešām saskata kritušo sasalušajās sejās, novembra mijkrēslī pret debesīm blāzmojot Jelgavas ugunspostam, ikviena karavīra likteni tik cietu, nežēlīgu, ka skats laupa spēkus un skatītājam padara visu pasauli vienaldzīgu. Bet rūgtā īstenība tomēr nelaupa stāstā tēlotajiem notikumiem spožumu, notikumu dalībnieku slavu tā nemazina, visu mūsu tautu tā parāda fiziski un morāliski mobilizētu, cieši vienotu. Taisni šī īstenība izceļ tautu kā organizētu masu, un lasītājam Vētras stāstā kļūst saprotami vārdi, kuros kāds dzejnieks raksturo latviešu tautu šī vārda krietnākajā nozīmē."
Baumanis, A. Kara stāsti. Daugava, Nr.1 (01.01.1936)

"Sevišķu interesi šis sacerējums modina ar to, ka še attēlotas cīnītāja — zēna izjūtas, tas, ko Mariss Vētra 17 gadus vecs sajutis kara laukā tad, kad starp viņu un ienaidnieku atradies vienīgi viņa naids un ieroču vara. Tā kā šādu jaunekļu atbrīvošanas karā bija ļoti daudz, tad šajā grāmatā kaut gan Vētra uzsver tieši subjektīvo, notēlojās gados jauno karavīru kara pārdzīvojums vispār, jo septiņpadsmitos gados cilvēks vēl dzīvo tajā romantismā, no kura atmošanās realitātē ir apmēram vienāda visiem. Vētra nav vairījies no reālas karavīru dzīves attēlošanas. Viņš nav centies to pacelt kaut kādā īpašā varoniskā plāksnē, bet visu rāda cilvēcīgi un taisni tas viņa grāmatiņai uzspiež lielu sirsnīguma un patiesīguma zīmogu. Viscaur še pulsē arī spēcīgs patriotisms, vienalga, vai tas ir vai nav vārdā saukts, apzināts vai neapzināts. Tā ir latviešu asiņu bālu, kas vada šos karavīrus. Tādā nozīmē "Div' dūjiņām" var piešķirt arī nacionāli - audzinošu nozīmi."
K. R. Divas grāmatas par karu. Rīts, Nr.23 (23.01.1936)

Par atmiņu grāmatu "Mans baltais nams" (1954)

"Vētra skaistās grāmatas apakštitulā ("personīgās atmiņas") un tāpat pēc vārdos pasvītro tās subjektīvismu, kaut pa vidu cenšas būt godīgi taisnīgs kolēgu – mākslinieku raksturojumos un vērtējumos. Viņš apzinās, ka šādā grāmatā ārkārtīgi spilgti spoguļojas
paša personība, – te un tāds es esmu. Ka Vētras vispusīgi talantīgā dabā ietelp ievērojamas literāra tēlotāja spējas, zinājām sen, kopš viņa skolnieka – karavīra atmiņām Div' dūjiņas, un to viņš šad un tad atgādināja avīzēs iespiestos tēlojumos. Viņš prot
iedzīvināt īstenību ar daiļliterāriem paņēmieniem, bet izdomas fābulējumos nav mēģinājies. [..] Tas Baltais Nams ir Latvijas Nacionālā opera, kas pastāvēja apaļu gadsimta ceturksni, pēc kam nogrima un nezin kad celsies augšā. Tā kā trimdiniekiem atmiņas ir garīga maize, kas tos uztur pie dzīvības, tad – kur viņu pagātnes jūsmai būtu skaistāks simbols un reizē pieturas priekšmets par mūsu Nacionālo operu, kur paudās spilgti skaista daļa no latviešu radītāja ģēnija."
Grīns, Jānis. Augšā celta gaismas pils. Laiks, Nr.33 (24.04.1954)

Par atmiņu grāmatu "Karaļa viesi" (1954)

"Savā atmiņu grāmatā Karaļa viesi, viņš stāsta par bēgļu gaitu vētru un dziņu laiku zemē ar zili zeltaino karogu – Zviedrijā. Viņš stāsta par Kurzemes krastu, kas izzūd nakts tumsā, stāsta par otru, kas nāk pretī, iznirst no jūras kā apsolītā zeme. Viņa grāmatā ir atmosfaira, ko raksturo cerību un vilšanās viena otrai pretī plūstošās strāvas. Autors ir lielisks stāstītājs. Ir tāds tāpēc, ka viņam ir loti redzīga acs, jūtīga dzirde un daudz bezkaunības, vismaz tik daudz, lai viņš neizliktos. Ar pirmo viņš uztvēris un iesūcis sevī bijušo dienu gaisotni, ar otru viņš notēlojis šo gaisotni un tās cilvēkus patiesus un neizkēmotus. Daudzi jo daudzi aizsoļo mums garām grāmatas dīvainajā lappušu parādē, un visus mēs pazīstam un varam sacīt – jā, tas ir viņš. [..] Šie memuāri būs interesanta un vērtīga lasāmviela ne tikai to dienu biedriem un Zviedrijas latvietēm, tā ir vērtīgs papildinājums mūsu memuāru literatūrā, ka veltīti laikam, kad starp mums mūsu pagājušam dienām savā zemē noslīga dzelžu žogs."
Irbe, Andrejs. Bēgļa memuāri. Latvija, Nr.15 (20.04.1955)

Par atmiņu grāmatu "Rīga toreiz" (1955)

"Jaunajā grāmatā Vētrām kompozīcija jau stingrāk saistīta. Pats stāstījums sirsnīgs, intīmi bohēmistisks. [..] par autora smalkām uztveres spējām liecina vieta par Rīgas smaržām, tāpat māksliniecisks vērotājs viņš parādās, Rīgas vecpilsētu tēlodams. „Sulīgā
„klusā daba", kas sadzen siekalas mutē, ir Romas pagraba gardumu tēlojums. Nobeidzas grāmata ar Daugavas līdzstrādnieku internas sanāksmes tēlojumu..".
Ērmanis, Pēteris. Mariss Vētra – Rīga toreiz. Daugavas Vanagi, Nr.4 (01.07.1956)
Nodarbesdziedātājs
rakstnieks
pedagogs
sabiedriskais darbinieks
Dzimšanas laiks/vieta19.07.1901
Tirzas pagasts
Tirzas pagasts, Gulbenes novads
Dzimis Dārtas muižā.

Dzīvesvieta00.10.1944 – 00.12.1946
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

1947 – 00.09.1953
Helifeksa
Halifax, Nova Scotia, Canada

1953 – 1965
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
IzglītībaRīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

studējis
LU Filozofiju

nezināms – 1924
Latvijas Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050

1923 – 1926
Itālija
Italy

Papildinājies operdziedāšanā.


00.09.1931
Berlīnes Brīvā universitāte
Kaiserswerther Str. 16-18, Berlin
Kaiserswerther Str. 16-18, Berlin, Germany

Uzsācis jurisprudences studijas, studijas nav pabeigtas.

Darbavieta1921
Liepājas operas un drāmas teātris
Liepāja
Liepāja
Operas solists.

1922 – 1923
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050
Solists.

1926
Roma
Rome, Lazio
Koncertēja Itālijā, uzstājās Romas filharmonijā.

1926 – 1928
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050
Solists.

1928 – 1930
Frankfurte pie Mainas
Frankfurt am Main, Hesse, Germany

Uz vairākām sezonām angažēts Frankfurtes operā.


1930
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050

1930

Kopš 1930. gada rudens uzstājās kā brīvmākslinieks, viesojās Liepājas operā, uzstājās ar koncertiem Latvijas Konservatorijā un citviet.


1931
Berlīne
Berlin, Germany
Dziedājis Berlīnes operā.

00.09.1934 – 00.06.1935
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050
Solists un režisors.

1940 – 1944
Vīlandes iela 1
1, Vīlandes iela, Centrs, Rīga, Vidzeme, LV-1010, Latvija

1947 – 1949 (Datums nav precīzs)
Helifeksa
Halifax, Nova Scotia, Canada
Halifaksas konservatorijas vokālās daļas vadītājs.

1949 – 00.09.1953
Helifeksa
Halifax, Nova Scotia, Canada

Strādājis par režisoru Halifaksas Kapitola teātrī, iestudējis, piemēram, Pučīni operu "Madame Butterfly" (1951), Mocarta operu "Figaro kāzas" (1951), I. Kalmāna opereti "Grāfiene Mārica" (1952).


00.09.1953
Hamiltona
Hamilton, Ontario, Canada
Uzsāka darbu Hamiltonas konservatorijā kā vokālās studijas vadītājs.

00.06.1962 – 00.08.1962
Klīvlenda
Cleveland, Ohio, United States
Vadīja vasaras kursus Klīvlendas Mūzikas institūtā.
Emigrē00.10.1944
Zviedrija
Sweden
Bēgļu laivā no Kurzemes piekraste devās uz Zviedriju.

00.01.1947
Kanāda
Canada
No Zviedrijas caur Oslo ar kuģi pārcēlās uz dzīvi Kanādā.
Ceļojums00.10.1936 – 00.11.1936
Krievija
Russia
Devās plašākā koncertturnejā par Krieviju, uzstājās dažādās Krievijas pilsētās.

00.02.1937
Berlīne
Berlin, Germany

Koncertēja.


1958
Kalifornija
California, USA

00.02.1964
Vinipega
Winnipeg, Manitoba, Canada
Miršanas laiks/vieta24.12.1965
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
ApglabātsToronto
Toronto, Ontario, Canada

Jorkas latviešu kapsētā pie Toronto.

Piemiņas vietasVīlandes iela 1
1, Vīlandes iela, Centrs, Rīga, Vidzeme, LV-1010, Latvija
Piemiņas plāksne.
Autors tēlnieks Viktors Suškevičs.

Kartes leģenda



















Tiek rādīti ieraksti 1-30 no 30.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Tirzas pagasts
(Tirzas pagasts, Gulbenes novads)
19.07.1901Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
01.10.1944 - 01.12.1946DzīvesvietaPilsēta
3Helifeksa
(Halifax, Nova Scotia, Canada)
1947 - 01.09.1953DzīvesvietaPilsēta
4Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
1953 - 1965DzīvesvietaPilsēta
5Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
24.12.1965Miršanas laiks/vietaPilsēta
6Zviedrija
(Sweden)
01.10.1944EmigrēValsts
7Kanāda
(Canada)
01.01.1947EmigrēValsts
8Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
(Nav norādīts)ApglabātsPilsēta
9Itālija
(Italy)
1923 - 1926IzglītībaValsts
10Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
11Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050)
1924IzglītībaĒka, māja
12Kaiserswerther Str. 16-18, Berlin
(Kaiserswerther Str. 16-18, Berlin, Germany)
01.09.1931IzglītībaĒka, māja
13Liepāja
(Liepāja)
1921DarbavietaPilsēta
14Aspazijas bulvāris 3, Rīga
(Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050)
1922 - 1923DarbavietaĒka, māja
15Aspazijas bulvāris 3, Rīga
(Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050)
1926 - 1928DarbavietaĒka, māja
16Frankfurte pie Mainas
(Frankfurt am Main, Hesse, Germany)
1928 - 1930DarbavietaPilsēta
17Roma
(Rome, Lazio)
1926DarbavietaPilsēta
18Aspazijas bulvāris 3, Rīga
(Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050)
1930DarbavietaĒka, māja
19Berlīne
(Berlin, Germany)
1931DarbavietaPilsēta
20Aspazijas bulvāris 3, Rīga
(Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050)
01.09.1934 - 01.06.1935DarbavietaĒka, māja
21Helifeksa
(Halifax, Nova Scotia, Canada)
1949 - 01.09.1953DarbavietaPilsēta
22Helifeksa
(Halifax, Nova Scotia, Canada)
1947 - 1949DarbavietaPilsēta
23Hamiltona
(Hamilton, Ontario, Canada)
01.09.1953DarbavietaPilsēta
24Klīvlenda
(Cleveland, Ohio, United States)
01.06.1962 - 01.08.1962DarbavietaPilsēta
25Vīlandes iela 1
(1, Vīlandes iela, Centrs, Rīga, Vidzeme, LV-1010, Latvija)
1940 - 1944DarbavietaIela
26Krievija
(Russia)
01.10.1936 - 01.11.1936CeļojumsValsts
27Berlīne
(Berlin, Germany)
01.02.1937CeļojumsPilsēta
28Kalifornija
(California, USA)
1958CeļojumsNovads
29Vinipega
(Winnipeg, Manitoba, Canada)
01.02.1964CeļojumsPilsēta
30Vīlandes iela 1
(1, Vīlandes iela, Centrs, Rīga, Vidzeme, LV-1010, Latvija)
(Nav norādīts)Piemiņas vietasIela

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.