Marija Andžāne

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (27); Recepcijas persona (19)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsMarija Andžāne
Papildu vārdiMarija Andžāne–Stroda
KopsavilkumsRakstniece Marija Andžāne (1909–1988), mācoties Rēzeknes skolotāju institūtā, pievērsusies literārajai daiļradei, publicējusies institūta literārajā žurnālā "Daile". Vēlāk strādājusi par skolotāju un aktīvi publicējusies latgaliešu presē. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, 1951. gadā – uz ASV. Dzejas krājumiem "Reits" (1933), "Dzeiveibai" (1944, godalgots latgaliešu literāro darbu konkursā Daugavpilī, rokrakstā), "Namīra vortūs" (1951), "Caur dvēseles prizmu" (1977, A. Jūrdža fonda godalga 1978) raksturīgs garīgums, filozofiskums. Darbojusies arī prozā un rakstījusi literatūrteorētiskus apcerējumus. Dzīvojot Latvijā, publicējusies tikai latgaliski, trimdā rakstījusi un presē publicējusies abās latviešu rakstu valodas tradīcijās. Konstantīna Stroda–Plencinīka sieva.
Personiska informācijaDzimusi Ludzas apriņķa Landskoronas, vēlāk Šķaunes pagasta Mačos zemnieku Leonarda un Agneses Andžānu ģimenē kā ceturtā meita.
Pēc Landskoronas pagastskolas beigšanas iestājusies Rēzeknes skolotāju institūtā.
1931. gada rudens: sākusi skolotājas gaitas Bukmuižas pagasta Porečjes pamatskola (tagadējā Bērziņu pagasta Upmales pamatskolā).
1934. gada 6. janvāris: salaulāta ar Konstantīnu Strodu–Pelcinīku Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Laulībā divi dēli un meita, kas kara laikā mirusi.
Dzīvojusi Rīgā, strādājusi par skolotāju Pārdaugavas bērnu patversmes skolā.
Vēlāk bijusi skolotāja Ludzas apriņķa Sarkaņu pamatskolā, Maltas pagasta Rozentavas pamatskolā, Varakļānu ebreju pagastskolā.
No 1944: Vācijā, bēgļu nometnē Grēvenē, Langerfeldē, tad strādājusi par skolotāju kopā ar vīru izveidotajā latviešu bēgļu nometnes skolā Oberkaselē.
No 1951: dzīvojusi ASV, Ņujorkas štatā.
Profesionālā darbībaMācoties Rēzeknes skolotāju institūtā, aktīvi pievērsusies literārajai daiļradei, publicējusies institūta literārajā žurnālā "Daile".
1931: pirmā publikācija – dzejolis "Caur osorom..." un īsa skice prozā "Orōjdāls" literārajā žurnālā "Zīdūnis" Nr. 6.
1930–40: latgaliešu presē publicējusi stāstus jaunatnei.
1943: Latgales inteliģences problēmas 1930. gados risinātas garajā stāstā "Orojdāls" ("Olūts", 1943, 3).

Dzeja

"Reits" (1933)
"Dzeiveibai" (1944, godalgots latgaliešu literāro darbu konkursā Daugavpilī, rokrakstā)
"Namīra vortūs" (1951) (krājuma pamatā neizdotā krājuma "Dzeiveibai" manuskripts, klāt nākusi kara laikā un trimdā tapusī dzeja)
"Caur dvēseles prizmu" (1977, A. Jūrdža fonda godalga 1978)
"Dimensiju kvadrātsaknes" (1999)

Proza

"Jaunī zōboki" (1945)
"Izejas punkts" (1982) (A. Jūrdža fonda godalga; bērnības atmiņu tēlojumi, kas sniedz reljefu 20. gadsimta sākuma Latgales lauku dzīves ainu.)
"Puisāns ar kozu" (1996) (pārsvarā agrāk periodikā publicētā īsproza, Ilonas Salcevičas sakārtojumā)

Romāni

"Nosta" (nepabeigts romāns ar autobiogrāfiskām iezīmēm publicēts žurnālā "Dzeive" 1948-52, 1-9).

Pēc nāves Marijas Andžānes arhīvā atrasti daudzi dzejas un daži prozas darbi rokrakstā.
Citātu galerija
"[Marija Andžāne] piederēja pie tiem dzejniekiem, kuri 20. gadu beigās un 30. gados veidoja jauno latgaliešu dzeju, kas vairs neiekļāvās veco tautisko mudinājumu gultnē, bet vairāk deva tieši lirikai specifisko subjektīvi pārdzīvoto saturu. Jaunais saturs, protams, arī bija tautisks, bet citāda izpausmē. Tā bija pašas latgaliskās dvēseles likšana uz plaukstas, tā bija no tautas dzīves izjūtas izcelta un vienkāršos ikdienas vārdos ielikta sirsnības poēzija. (..) Stāstiem aužas cauri spilgts un gaišs novada sadzīves kolorīts, romānos daudz autobiogrāfiska un laikmetu raksturojoša materiāla. (..) Trimdā rakstītā dzeja pauž mūža sāpes par zaudēto Latgali (..). Marijas Andžānes lirikai pieder nozīmīga vieta latgaliešu lirikas vēsturē viņas vārds minams blakus Augustam Eglājam, Aleksandram Adamānam, Madsolas Joņam."

Vitolds Valeinis. Svešatnē mirusi izcila Latgales dzejniece. Literatūra un Māksla, Nr.11 (13.03.1989)

"Marijas Andžānes prozai raksturīga sulīga, ar dzimtā novada leksiku bagātināta valoda, smalks detaļu izzīmējums, spēja veidot kolorītus tēlus."

Salceviča, Ilona. Marija Andžāne. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.


"Marijas Andžānes daiļrade ir saistīta ar kopīgiem latgaliešu rakstniecības vēstures gaitā notiekošiem procesiem un parādībām – gan ar latgaliešu literatūras uzplaukumu 20. gs. 30. gados un 40. gadu sākumā, gan lasītāju auditorijas meklējumiem trimdā, gan latgaliešu un kopnacionālās latviešu literatūras kontaktiem Rakstniece ir ieņēmusi unikālu vietu latgaliešu un latviešu literatūrā gan 20. gs. 30. gados, pieteikdama jaunas tēmas un motīvus, gan 20. gs. vidū un otrajā pusē, trimdas literatūrā valdošo rezignāciju papildinādama ar dzīvinošiem impulsiem un intelektuālās pārdomās balstītām idejām. Marija Andžāne ir pirmā latgaliešu modernā dzejniece."

Ilze Sperga. Marija Andžāne. 100 Latvijas sieviete kultūrā un politikā. R.: LU, 2008, 27. lpp.
SaiknesKonstantīns Strods-Plencinīks (1908–1999) - Vīrs
Nodarbesrakstniece
Dzimšanas laiks/vieta08.09.1909
Mači
Mači, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads
Agrāk – Landskorona, Poļeščina.

Dzīvesvieta1934
Rīga
Rīga
Pēc kāzām pārcēlusies uz Rīgu. 

1951
Horsheda
Horseheads, New York, United States
IzglītībaŠķaune
Šķaune, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads

Landskoronas pagastskola


1931
Rēzeknes Valsts skolotāju institūts
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601

Beigusi Rēzeknes Valsts skolotāju institūtu.

Darbavieta1931 – 1934
Porečje [o]
Porečje, Bērziņu pagasts, Krāslavas novads

Strādājusi par skolotāju Porečjes pamatskolā.


1934
Rīga
Rīga

Strādājusi Pārdaugavas bērnu patversmes pamatskolā.


1935 – 1944 (Datums nav precīzs)
Sarkaņu 6-klašu pamatskola
Sarkaņi
Sarkaņi, Lendžu pagasts, Rēzeknes novads

1935 – 1944 (Datums nav precīzs)
Rozentovas pamatskola
Malta
Malta, Maltas pagasts, Rēzeknes novads

1935 – 1944 (Datums nav precīzs)
Varakļānu Ebreju pamatskola
Varakļāni
Varakļāni, Varakļānu novads

1944 (Datums nav precīzs)
Oberkasele
Oberkassel, Düsseldorf, North Rhine-Westphalia, Germany
Strādājusi par skolotāju kopā ar vīru izveidotajā latviešu bēgļu nometnes skolā Oberkaselē.

1951 (Datums nav precīzs)
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Strādājusi fabrikā.
Emigrē1944
Grēvene
Greven, North Rhine-Westphalia, Germany, 48268

1944. gada vasarā ar ģimeni aizbraukusi uz Rīgu, no kurienes rudenī devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojusi bēgļu nometnēs Grēvenē un Langerfeldē.


1951
Horsheda
Horseheads, New York, United States

Dzīvojusi Ņujorkas štatā.

Miršanas laiks/vieta26.12.1988
Elmaira
Elmira, New York, United States
Piemiņas vietasŠķaune
Šķaune, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads
Šķaunes pagasta bibliotēkā iekārtota Marijas Andžānes piemiņas istaba, kur apskatāmi materiāli par dzejnieces gaitām un literāro darbību dzimtenē un trimdā.

1990
Mači
Mači, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads
Pie dzejnieces dzimtajām mājām Maču sādžā 1990. gadā uzstādīts piemiņas akmens.

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Mači
(Mači, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads)
08.09.1909Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
1934DzīvesvietaPilsēta
3Horsheda
(Horseheads, New York, United States)
1951DzīvesvietaPilsēta
4Elmaira
(Elmira, New York, United States)
26.12.1988Miršanas laiks/vietaPilsēta
5Grēvene
(Greven, North Rhine-Westphalia, Germany, 48268)
1944EmigrēPilsēta
6Horsheda
(Horseheads, New York, United States)
1951EmigrēPilsēta
7Šķaune
(Šķaune, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
8Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
(Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601)
1931IzglītībaĒka, māja
9Porečje [o]
(Porečje, Bērziņu pagasts, Krāslavas novads)
1931 - 1934DarbavietaCiems
10Rīga
(Rīga)
1934DarbavietaPilsēta
11Sarkaņi
(Sarkaņi, Lendžu pagasts, Rēzeknes novads)
1935 - 1944DarbavietaCiems
12Malta
(Malta, Maltas pagasts, Rēzeknes novads)
1935 - 1944DarbavietaCiems
13Varakļāni
(Varakļāni, Varakļānu novads)
1935 - 1944DarbavietaPilsēta
14Oberkasele
(Oberkassel, Düsseldorf, North Rhine-Westphalia, Germany)
1944DarbavietaPilsētas daļa
15Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1951DarbavietaValsts
16Šķaune
(Šķaune, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads)
(Nav norādīts)Piemiņas vietasCiems
17Mači
(Mači, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads)
1990Piemiņas vietasCiems
Marija Andžāne dzimusi 1909. gada 7. septembrī Šķaunes pagasta zemnieku ģimenē. Pēc Rēzeknes skolotāju institūta beigšanas 1931. gada rudenī līdz emigrācijai 1944. gadā viņa strādājusi par skolotāju. Literārajai daiļradei Marija Andžāne aktīvi pievērsusies jau Rēzeknes skolotāju institūtā un publicējusies institūta literārajā žurnālā "Daile". 1931. gadā sekoja pirmā ārpusinstitūta publikācija – dzejolis "Caur osorom..." un īsa skice prozā "Orōjdāls" literārajā žurnālā "Zīdūnis" (6. nr.). Viņas nākamais vīrs rakstnieks Konstantīns Srods-Plencinieks, pamanījis dzejnieces talantu, mudinājis Mariju Andžāni dzejas sakopot krājumā. 1933. gadā iznāca Marjas Andžānes pirmais dzejoļu krājums "Reits".

Marija Andžāne paralēli darbojusies dzejas un prozas laukā un aktīvi publicējusies latgaliešu presē. 1944. gadā latgaliešu literāro darbu konkursā Daugavpilī godalgots viņas dzejoļu krājums "Dzeiveibai", kas palicis rokrakstā. (Vēlāk, 1951. gadā trimdā izdotā krājuma "Namīra Vortūs" pamatā būs neizdotā krājuma "Dzeiveibai" manuskripts, kam klāt būs nākusi kara laikā un trimdā tapusī dzeja.)

Marijas Andžānes dzejai raksturīgs garīgums un filozofiskums. Viktors Valeinis raksta: "Marija Andžāne piederēja pie tiemdzejniekiem, kuri 20. gadu beigās un 30. gados veidoja jauno latgaliešu dzeju, kas vairs neiekļāvās veco tautisko mudinājumu gultnē, bet vairāk deva tiešilirikai specifisko subjektīvipārdzīvoto saturu. Jaunais saturs, protams, arī bija tautisks,bet citāda izpausmē. Tā bijapašas latgaliskās dvēseles likšana uz plaukstas, tā bija no tautas dzīves izjūtas izcelta un vienkāršos ikdienas vārdos ielikta sirsnības poēzija." (Vitolds Valeinis. Svešatnē mirusi izcila Latgales dzejniece. Literatūra un Māksla, Nr.11 (13.03.1989))

Marija Andžāne darbojusies arī prozā. Viņas prozai raksturīga sulīga, ar dzimtā novada leksiku bagātināta valoda, smalks detaļu izzīmējums un spēja veidot kolorītus tēlus. 1930.– 40. gadu latgaliešu presē Marija Andžāne publicējusi stāstus jaunatnei. 1930. gadu Latgales inteliģences problēmas risinātas garajā stāstā "Orojdāls" ("Olūts", 1943, 3), kā arī nepabeigtajā romānā ar autobiogrāfiskām iezīmēm "Nosta" (žurnālā "Dzeive" 1948-52, 1-9). Bērnības atmiņu tēlojumi "Izejas punkts" (1982, A. Jūrdža fonda godalga) sniedz reljefu 20. gadsimta sākuma Latgales lauku dzīves ainu. (Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2002)

1944. gadā Marija Andžāne dodas bēgļu gaitās. Vācijā viņa strādājusi par skolotāju kopā ar vīru Konstantīnu Srodu-Plencinieku izveidotajā latviešu bēgļu nometnes skolā Oberkaselē. No 1951. gada Marija Andžāne dzīvojusi ASV, Ņujorkas štatā. Arī trimdā viņa turpinājusi literāro darbību. Ja, dzīvojot Latvijā, Marija Andžāne publicējusies tikai latgaliski, tad trimdā rakstījusi un presē publicējusies abās latviešu rakstu valodas tradīcijās. Mirusi 1988. gada 26. decembrī Elmīrā, Ņujorkas štatā, ASV.

Informāciju 2019. gada septembrī sagatavoja Zita Kārkla.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.