Darbi: Darba autors (4); Recepcijas persona (1)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Kārlis Stalte |
|---|---|
| Kopsavilkums | Kārlis Stalte (1870–1947) – lībiešu dzejnieks un tulkotājs, kultūras darbinieks, skolotājs, ērģelnieks. Dzimis Mazirbē, izglītību ieguvis Rīgā, Guberņas skolā (1888–1893), strādājis par ierēdni Rīgā un Liepājā, par skolotāju Dundagā un Mazirbē, bijis ķesteris un ērģelnieks Mazirbes draudzē (1905–1940). Lībiešu garīgās atmodas veicinātājs 20. un 30. gados: viens no lībiešu savienības “Līvod Īt” (1923) dibinātājiem un tās priekšsēdētājs, iniciējis lībiešu valodas mācīšanu jūrmalas skolās, noorganizējis lībiešu kori, bijis mēnešraksta “Līvli” redaktors (1933–1939), tulkojis lībiešu valodā Jauno Derību (“Ūž Testament”, 1937–1942), izveidojis ābeci un lasāmgrāmatu lībiešu valodā (30. gadu vidū). Ir lībiešu himnas “Min izamā” (“Mana tēvzeme”) autors. Astoņpadsmit gadu vecumā sācis rakstīt dzejoļus, publicēti krājumā “Līvo lolod” (“Lībiešu dziesmas”, 1924), sastādījis krājumu “Līvokīel lolod” (“Dziesmas lībiešu valodā”, 1929) un lībiešu garīgo dziesmu krājumu “Līvlist vaimli loulrāntõz” (1944). Tā kā Staltes dzīvesbiedre bija vāciete, 1940 emigrējis uz Vāciju, kur arī 1947. gadā miris. |
| Personiska informācija | 1870: 9. augustā: dzimis ķestera Anša un Ildžes Staltu ģimenē kā jaunākais bērns. 1902: piedzimst meita Margarete (mirusi 1978), viņa bija pirmā lībiešu diriģente un komponiste, muzikālo izglītību ieguvusi Igaunijā, palīdzējusi tēvam izdot mēnešrakstu "Līvli", sastādījusi krājumu "Līvokīel lõlõd" 2. daļu (ar notīm; Helsinki, 1933). |
| Profesionālā darbība | 1888: sācis rakstīt dzejoļu lībiešu valodā. 1909: nodibinājis lībiešu zvejnieku savienību "Nord". No 20. gadsimta 20. gadiem: palīdzējis lībiešu valodas, folkloras un kultūras pētniekiem, to vidū Lauri Ketunenem – kapitālās lībiešu-vācu valodas vārdnīcas tapšanā ("Livisches Worterbuch", Helsinki, 1938). 1923: izveidojis lībiešu savienību "Līvod Īt", bijis tās pirmais priekšsēdētājs. 1923: uzrakstījis "Plaga loul" ("Karoga dziesma"), kas izpildīta, pirmoreiz paceļot lībiešu zaļbaltzilo karogu. 1922: noorganizējis lībiešu kori. 1923: iniciējis lībiešu valodas mācīšanu jūrmalas skolās. 30. gadi: iestājies par lībiešu valodas ieviešanu baznīcā. 30. gadu vidū: Igaunijas Akadēmiskās valodas biedrības uzdevumā izveidojis pirmo lībiešu ābeci "Jelzi sõbā. Abēd ja īrgandõks lugdõbrāntõz" ("Dzīvais vārds. Ābece un sākuma grāmata lasāmgrāmata).Tajā ievietoti arī Staltes dzejoļi un proza. 1937: izdots Kārļa Staltes tulkotās Jaunās Derības ("Ūž Testament") daļējs izdevums. 1942: Helsinkos izdots pilns Kārļa Staltes tulkotās Jaunās Derības ("Ūž Testament") izdevums. 1944: izdota Kārļa Staltes sastādītā garīgo dziesmu grāmata "Līvlist vaimli loulrāntõz" ("Lībiešu garīgo dziesmu grāmata"), kurā ievietotas arī vairākas paša sacerētas dziesmas. Kārlis Stalte ir lībiešu himnas “Min izamā" ("Mana tēvzeme") autors. Himnas melodija ir vienāda ar somu un igauņu himnu melodijām. |
| Citātu galerija | "K. Stalte bija viens no ražīgākajiem lībiešu dzejniekiem un literātiem, kura daiļrade ieguva lielu popularitāti jau viņa dzīves laikā. Staltes dzeja pēc formas ir ļoti daudzveidīga. Radošos meklējumus viņš sāka ar vienkāršiem pantiem, taču starp vēlākā perioda dzejoļiem ir atrodami pat soneti. Staltes sacerēto dzejoļu klāsts ir ļoti plašs, un, lai gan visi tekstuālie eksperimenti nav veiksmīgi, kopumā viņu var uzskatīt par visai augsta līmeņa un sava laika garam atbilstošu dzejnieku." Ernštreits, Valts. Kārlis Stalte un "Līvo lõlõd. Sast. Renāte Blumberga, Tapio Mekeleinens, Karls Pajusalu. Lībieši: vēsture, valoda un kultūra. Rīga: Līvõ Kultūr sidām, 2013, 421.–422. lpp. Par lībiešu himnu "Min izamā""Dziesma "Mana tēvzeme, mana dzimtene" pirmo reizi skanējusi diezgan poētiskos apstākļos. Par to atmiņās stāsta Lauri Ketunens. 1925. gada decembra beigās ziemas brīvdienās viņš atbraucis uz Mazirbi un apmeties Kārļa Staltes mājas augšistabā. No rīta Stalte tā noslēpumaini profesoru modinājis un aicinājis lejā. Kad Ketunens nokāpis, viņš ieraudzījis lībiešu kori, kas Kārļa Staltes vadībā, profesoru, sveikdams, nodziedājis lībiešu valodā dziesmu "Mana tēvzeme, mana dzimtene" somu un igauņu himnas melodijā. Dziesmas vārdus Stalte bija sacerējīs jau agrāk, tie publicēti 1924. gada dzejoļu grāmatiņā."Šuvcāne, Valda. (Citēts pēc: Latvijas Vēstnesis, 1998, 11. septembris.) |
| Nodarbes | kultūras darbinieks dzejnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 09.08.1870 Mazirbe Mazirbe, Dundagas pagasts, Dundagas novads |
| Izglītība | Mazirbe Mazirbe, Dundagas pagasts, Dundagas novads Izglītību ieguvis mājās Mācījies privātskolā 1888–1893 Rīgas guberņas ģimnāzija Rīga Rīga |
| Darbavieta | Braucis jūrā, bijis ierēdnis Rīgā un Liepājā, skolotājs Dundagā un Mazirbē. 1905–1914 Mazirbe Mazirbe, Dundagas pagasts, Dundagas novads Ķesteris un ērģelnieks Mazirbes evaņģēliski luteriskajā draudzē. 1918–1940 Mazirbe Mazirbe, Dundagas pagasts, Dundagas novads Ķesteris un ērģelnieks Mazirbes evaņģēliski luteriskajā draudzē. 1931–1933 Mēnešraksts "Līvli" ("Lībietis") Jelgava Jelgava Redaktors 1933–00.08.1939 Mēnešraksts "Līvli" ("Lībietis") Mazirbe Mazirbe, Dundagas pagasts, Dundagas novads Redaktors "Katrā avīzes numurā bija svētruna, reizēm arī garīgā dziesma, kuru autors bija avīzes redaktors. Arī informatīvos rakstus bieži bija rakstījis K. Stalte. Avīzes izdošana nebija viegls uzdevums cilvēkiem, kam šai nozarē trūka zināšanu un pieredzes. Tomēr laikraksts no "Ķesteriem" nonāca lībiešu mājās līdz 1939. gada augustam, kad beidzās tā izdošana." (Šuvcāne, Valda. Kārlis Stalte – lībiešu dzejnieks un kultūras darbinieks. Latvijas Vēstnesis, 1995, 9. augusts.) |
| Emigrē | 1940–1947 (Datums nav precīzs) Vācija Germany |
| Miršanas laiks/vieta | 12.01.1947 Fērbellīne Fehrbellin, Germany |
| Piemiņas vietas | 06.08.1994 Mazirbe Mazirbe, Dundagas pagasts, Dundagas novads Pie "Ķesteru" mājām Kārli Staltem atklāta piemiņas plāksne. |
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Mazirbe (Mazirbe, Dundagas pagasts, Dundagas novads) | 09.08.1870 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Fērbellīne (Fehrbellin, Germany) | 12.01.1947 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Vācija (Germany) | 1940 - 1947 | Emigrē | Valsts |
| 4 | Mazirbe (Mazirbe, Dundagas pagasts, Dundagas novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ciems |
| 5 | Rīga (Rīga) | 1888 - 1893 | Izglītība | Pilsēta |
| 6 | Mazirbe (Mazirbe, Dundagas pagasts, Dundagas novads) | 1905 - 1914 | Darbavieta | Ciems |
| 7 | Mazirbe (Mazirbe, Dundagas pagasts, Dundagas novads) | 1918 - 1940 | Darbavieta | Ciems |
| 8 | Jelgava (Jelgava) | 1931 - 1933 | Darbavieta | Pilsēta |
| 9 | Mazirbe (Mazirbe, Dundagas pagasts, Dundagas novads) | 1933 - 01.08.1939 | Darbavieta | Ciems |
| 10 | Mazirbe (Mazirbe, Dundagas pagasts, Dundagas novads) | 06.08.1994 | Piemiņas vietas | Ciems |
