Jānis Ozols

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Izdevējs (3); Mākslinieks (1); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsJānis Ozols
KopsavilkumsJānis Ozols (1859–1906) – grāmatizdevējs un tirgotājs, spiestuves īpašnieks. Apgādājis apmēram 200 grāmatas (neskaitot sīkiespiedumus) apmēram pusmiljona eksemplāru. Jānis Ozols izdeva galvenokārt vērtīgu literatūru, lielu uzmanību pievēršot grāmatu mākslinieciskajai apdarei. Īpašu uzmanību veltīja jaunākajai oriģinālliteratūrai, sevišķi dzejai. Starp citiem Jāņa Ozola izdevumiem izceļams viens no pirmajiem kopotu rakstu izdevumiem latviešu grāmatniecībā – brāļu Kaudzīšu kopotie raksti "Vija" (23 burtnīcas, 1893–1904), Matīsa Kaudzītes sastādītā dzejas antoloģija "Smaidi un asaras" (1895 {2}), jaunākās rakstniecības almanahs "Jauna raža" (1898–1904, T. Zeiferta vadībā), Kārļa Skalbes dzejas krājums "Cietumnieka sapņi" (1902) un pasaka "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties" (1904), Aspazijas luga "Sidraba šķidrauts" (1905), Raiņa dzejas krājums "Vētras sēja" (1905). Izdevis arī Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Poruka, Pērsieša, Augusta Brača un citu, galvenokārt Vidzemes puses rakstnieku darbus. Bijis viens no aktīvākajiem 1905. gada revolūcijas dalībniekiem grāmatizdevēju vidū – vadīja sapulces, savā tipogrāfijā iespieda un izplatīja proklamācijas. 1906. gada sākumā par aktīvo līdzdalību arestēts, mēnesi pavadījis Rīgas Centrālcietumā. Pēc atbrīvošanas devies uz Cēsīm, kur bez pamatojoša tiesas sprieduma ticis vietējās policijas patruļas arestēts un nošauts. Darbību grāmatu tirdzniecībā un izdevējdarbībā turpināja vairāki Jāņa Ozola mācekļi – Oskars Jēpe, Jānis Roze, Pauls Skrābāns, Jūlijs Bračs.
Personiska informācijaDzimis saimnieka ģimenē.

Dzīvesbiedre Paula (arī Paulīne) Ozola (dzimusi Šmite, 1869–1952), iesaistījusies Jāņa Ozola izdoto bērnu un bilžu grāmatu izveidē. Pēc Jāņa Ozola nāves kopā ar Jāni Rozi vadījusi viņa uzņēmumu līdz 1914. gadam.
Paulas un Jāņa Ozolu laulībā dzimuši divi bērni, kuri mazi nomiruši no tīfa.
Profesionālā darbība

Grāmatu tirdzniecība

Tēva mājās iekārtojis grāmatu sietuvi, rakstāmlietu un grāmatu veikalu. 1885. gadā ieguvis oficiālu atļauju grāmatu tirdzniecībai Kūrēnos. Veikalu paplašinājis 1891. gadā.
1893. gadā atvēris otru grāmatu veikalu Cēsīs. Pēc diviem gadiem – 1895. gadā – pārcēlās uz dzīvi Cēsīs un iekārtoja Lielajā (tagad Rīgas) ielā 5 pārdotavu un spiestuvi, Vaļņu ielā 5 – palīgtelpas (sietuvi, ekspedīciju, darbinieku kopmītni). Vēlāk iegādājies arī namu Lielajā Katrīnas ielā 22.
1901. gadā atvēra grāmatu veikala nodaļu Alūksnē, izvērsa arī plašu grāmatu kolportāžu, tiecoties tajā ieviest vērtīgas grāmatas.
Ap 1900.–1902. gadu uzturēja grāmatu veikala filiāli arī Rīgā, Tērbatas ielā 7.

Pēc 1906. gada Jāņa Ozola grāmatu veikals Kūrēnos tika nodedzināts, izpostīta arī veikala nodaļa Alūksnē.

Izdevējdarbība

Apgādājis apmēram 200 grāmatas (neskaitot sīkiespiedumus) apmēram pusmiljona eksemplāru. Jānis Ozols izdeva galvenokārt vērtīgu literatūru, lielu uzmanību pievēršot grāmatu mākslinieciskajai apdarei. Īpašu uzmanību veltīja jaunākajai oriģinālliteratūrai, sevišķi dzejai.

Nozīmīgākie Jāņa Ozola izdevumi
1893–1904: viens no pirmajiem kopotu rakstu izdevumiem latviešu grāmatniecībā – brāļu Kaudzīšu kopotie raksti "Vija" (23 burtnīcas)
1895, 1904: Matīsa Kaudzītes sastādītā dzejas antoloģija "Smaidi un asaras"
1897: dzejas antoloģija "Dzejas pūrs" (sast. Ed. Treimanis-Zvārgulis)
1897: Teodora Zeiferta dzejas krājums "Stari"
1898–1904: pirmais latviešu jaunākās rakstniecības almanahs "Jauna raža" (Teodora Zeiferta vadībā)
1899–1901: cittautu literatūras almanahs "Cittautu raža" (E. Pīpiņa-Vizuļa vadībā)
1899, 1905: Edvarda Treimaņa-Zvārguļa dzejas krājums "Grēcinieka sirds"
1901: dzejas antoloģija "Latviešu dzejas pagalms" (sast. J. Janševskis)
1902: Kārļa Skalbes dzejas krājums "Cietumnieka sapņi"
1903: Teodora Zeiferta dzejas krājums "Pumpuri"
1904: Kārļa Skalbes pasaka "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties"
1905: Aspazijas luga "Sidraba šķidrauts"
1905: Raiņa dzejas krājums "Vētras sēja"
1905: Kārļa Skalbes dzejas krājums "Kad ābeles zied"
1905: Edvarda Treimaņa-Zvārguļa dzejas krājums "Vientulībā"
1905: Garlība Merķeļa teika "Vanems Imanta"
Izdevis arī Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Poruka, Pērsieša, Augusta Brača u.c. rakstnieku darbus.

Kopš 1890. gada izdeva "Piezīmju kalendāru", kopš 1892. gada – "Vispārīgo kalendāru" (līdz 10 000 eksemplāru) un citus kalendārus. 1902.–1903. gadā izdeva žurnālu "Austrums", uzlabojot tā kvalitāti, īpaši dzejas nodaļu.

Aizsāka grāmatu apdares uzlabošanu (īpaši iesējumos), vispirms ar tradicionālajiem 19. gadsimta eklektikas līdzekļiem, vēlāk ieviešot jūgendstila elementus, tomēr nepaguva nonākt līdz augstvērtīgas grāmatu mākslas līmenim.
Līdzekļus apgādam ieguva no spiestuves peļņas, tur izgatavoja veidlapas un citas akcidences, pastkartes, citu apgādu pasūtinātas grāmatas. Spiestuves iekārtu pastāvīgi atjaunināja.

1905. gadā visā uzņēmumā strādāja apmēram 30 darbinieku ar tolaik visīsāko darbalaiku – 9 stundas. Viņiem bija savi mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi.

Pēc Jāņa Ozola nāves viņa uzņēmums darbību sašaurināja; līdz 1912. gadam to vadīja Jānis Roze, līdz 1914. gadam – atraitne Paula Ozola. 1914. gadā uzņēmuma darbība tiek izbeigta.
Darbību grāmatu tirdzniecībā un izdevējdarbībā turpināja vairāki Jāņa Ozola mācekļi – Oskars Jēpe, Jānis Roze, Pauls Skrābāns, Jūlijs Bračs.

Sabiedriskā darbība

Pie Jāņa Ozola Cēsīs un Vecpiebalgā mēdza apmesties no Rīgas atbraukušie literāti un mākslinieki.

Ar aģitāciju panācis latviešu ievēlēšanu Cēsu pilsētas domē agrāko vāciešu vietā.
Aktīvi iesaistījās 1905. gada revolūcijā – vadīja sapulces, savā tipogrāfijā iespieda un izplatīja proklamācijas.
1905. gada augustā Jānis Ozols Vecpiebalgā organizēja literāru sarīkojumu (piedalījās Rainis, Kārlis Skalbe, Otīlija Muceniece), kas izvērtās par lielu sabiedrisku notikumu.
1905. gada oktobrī vadījis pirmo tautas sapulci Vecpiebalgā, kur pēc viņa rosinājuma ievēlēta Vecpiebalgas rīcības komiteja. Novembrī piedalījies pagasta delegātu kongresā Rīgā. Ievēlēts par Cēsu tautas milicijas vadītāju.

Sākoties soda ekspedīcijām, Ozols bija spiests slēpties. 1906. gada 1. janvārī (1905. gada 19. decembrī pēc vecā stila) tika arestēts un mēnesi pavadīja Rīgas Centrālcietumā, no kura atbrīvots 1. februārī. Iebraucot Cēsīs, atkārtoti tika policijas arestēts un nošauts netālu no Cēsu stacijas.
Citātu galerija"Tas bija 1888. g. augusta beigās, kad mani noveda uz Vecpiebalgas draudzes skolu. [..] pienā mūsu skolotājs Sliede ar kādu otru kungu – paliela auguma, plecīgu, apcirptu melnu bārdu, lielām ūsām, kupliem matiem. Dabūjām zināt – svešais kungs esot Kūrēnu Ozols, kam Kūrēnos esot "grāmatu bode" [..].
Atminos veco Kūrēnu Ozola istabu. Tipiska vecpiebaldzēnu dzīvojamā ēka no apaļiem baļķiem celta, salmu jumtu, maziem logiem, zemiem griestiem. Viena liela istaba, aiz tās – kambaris. Kambarī "grāmatu bode". – "Grāmatu bodē" vairāki plaukti ar grāmatām, galds – "lete" ar stikla kastēm. Tur iekšā dažādas, mūsu acīm "jaukas lietas" – gratulācijas kartiņas ar balodīšiem, neaizmirstulēm, rozītēm. Aiz letes Ozols – vienmēr laipns, cienības pilns.
Tas bija Ozola vēlāku gadu lielā un plašā uzņēmuma šūpulis."

A. Klēbahs. Atmiņas par grāmatnieku J. Ozolu. Latvju Grāmata, Nr. 2, 01.04.1931, 60. lpp.

"Līdz divdesmit pirmajam dzīves gadam Jānis Ozols, kā pats vēlāk mēdza izteikties, staigāja arklam pakaļ. Viņš bija vērīgs, lasītkārs jaunietis. Jau draudzes skolā mācīdamies, uzņēmīgais zēns sāka iesiet skolas biedriem grāmatas. Vēlāk Ozols šo darbu izraudzījās par blakus nodarbošanos. Viņa pirmais "inventārs" bija galdiņš, prese ar koka skrūvi un nazis grāmatu malu apgriešanai. [..]
Pie Ozola kā jau liela grāmatnieka sāka griezties arī kaimiņi ar lūgumu izrakstīt no Rīgas avīzes vai pa grāmatai. Tā Ozols kļuva par grāmatu tirgotāju. Viņa pirmā "grāmatu bode" bija turpat Kūrēnu vecajā istabā. Vēlāk iepelnījies Ozols uzcēla pašā ceļmalā jaunu māju un veikalu paplašināja. Te bija dabūjamas gan rakstāmlietas, gan Kronvalda kapa un Cimzes fotogrāfijas, gan kalendāri, grāmatas un "Austruma" numuri. [..] Vairākkārt Ozols brauca uz Vāciju papildināties savā arodā. Vēlāk viņš sūtīja mācībā uz Rīgu un Glauhuu arī savu mācekli O. Jēpi, kas tad atgriezies modernizēja un vadīja Ozola sietuvi. [..]
Kā vairāki tā laika grāmattirgotāji Ozols arī pats 80. gados izdeva pa grāmatai. Pirmais mums zināmais Ozola izdevums ir T. B. Veltera "Vēstures mācības grāmatas skolām" 2. daļa 1879. gadā. Tai sekoja vēl vairākas skolas grāmatas, kāda instrukcija, šis tas par ārsniecību. Par profesionālu izdevēju Ozols kļuva 90. gadu sākumā, kad viņš pārcēlās uz Cēsīm. 1895. gadā viņš te iekārtoja spiestuvi un veikalu. Līdz Ozolam lielākās latviešu izdevniecības koncentrējās tikai Rīgā un Jelgavā. Ozols turpretim palika Cēsīs, ievērojami aktivizēdams turienes garīgo dzīvi. Vēlāk Ozola piemēram sekoja vairāki izdevēji, un līdzās mūsu grāmatniecības vecajiem centriem izauga jauni.
Jau ar darbības vietas izvēli Ozols it kā pasvītroja ciešās saites ar dzimto novadu. Vēl vairāk mēs to jūtam, pārskatot Ozola izdoto grāmatu autoru vārdus. Te sastopam cēsniekus Treimani-Zvārguli un Poruku, smiltenieki Zeiboltu, ērglēnieti Blaumani, piebaldzēnus Kaudzītes, Skalbi, Braču un daudzus citus Vidzemes vidienas rakstniekus. Salīdzinot ar viņiem, citu novadu autoru darbus Ozols izdevis daudz mazāk."

Aleksejs Apinis. Latviešu grāmatniecības celmlauzi pieminot. Karogs, Nr. 3, 01.03.1959, 142.–143. lpp.

"Kad soda ekspedīcija 1906. gada 2. februārī Cēsu apkaimē bez tiesas sprieduma nošauj pazīstamo grāmatu tirgotāju un izdevēju Jāni Ozolu, tas ir smags trieciens demokrātiskajai latviešu sabiedrībai. Ozols kā progresīvu tradīciju iedibinātājs tālaika grāmatniecībā ir tuvs ne tikai literātu saimei; viņa izdotās grāmatas gaida pilsētās un laukos, Ozola vārds vien jau garantē šo izdevumu kvalitāti. [..]
Ozols nevairās no izdevumiem, kas peļņu nesola; grāmatu apgāda finansiālo stāvokli viņš cenšas sabalansēt ar ienākumiem no spiestuves. Galvenais, lai tautā izplatītos vērtīgas un glīti noformētas grāmatas. Agrāk izdevēji uzskatīja par bezkaunību, ja autors pieprasa arī honorāru; vai tad nepietiek ar brīveksemplāriem un sacerētāja slavu! Ozols iespēju robežās cenšas maksāt autoriem, izliek pa rublim to labā arī no paša peļņas. Zinādams, piemēram, Raiņa smagos materiālos apstākļus, viņš tam piedāvā par "Vētras sējas" izdevumu pusi no skaidra atlikuma. [..] Viņš vairākkārt materiāli palīdz iesācējiem rakstniekiem un daudzus no tiem pulcē ap paša izdoto latviešu literatūras almanahu "Jauna raža" (1898–1904). [..]
Jānis Ozols daudz domā par grāmatu apdari. Skaistas grāmatas, kādu "citām tautām ir, ka ne pabrist nevar", latviešu grāmatniecībā vēl retas vai arī stipri dārgas, raksta Ozols 1899. gadā. Tādi Ozola izdevumi kā Raiņa "Vētras sēja" (1905) vai Skalbes "Kad ābeles zied" (1905) pieder skaistākajiem tālaika latviešu grāmatu ražā. Apdarē glītas ir Ozola izdotās dzejas antoloģijas; ir izdevumi, ko Ozols laiž tirgū pat trejādos iesējumos ("Mērnieku laiki")."

Ojārs Zanders. Laikmetīgs grāmatu izdevējs. Etīdes latviešu grāmatniecības trijos gadsimtos. Rīga: Zinātne, 2015, 216.–218. lpp.
Avoti
Aleksejs Apīnis (b. g.). Šķirklis Ozols Jānis. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/548/
SaiknesJānis Roze (1878–1942) - Radinieks
Paula Ozola (1869–1952) - Sieva
Nodarbesbibliotekārs
grāmatizdevējs
izdevējs
tirgotājs
Dzimšanas laiks/vieta28.03.1859
Kūrēni
"Kūrēni", Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122
Dzimis Vecpiebalgas pagasta Kūrēnos.

Izglītība
Kalna Kaibēni
"Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122

Mācījies Vecpiebalgas Kaibēnu pagastskolā pie Matīsa Kaudzītes.



Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalgas pagasts
Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads

Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā.

Darbavieta
Vecpiebalgas pagasts
Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads
Īsu laiku strādājis par Vecpiebalgas pagasta rakstvedi un skolotāju.

1885
Kūrēni
"Kūrēni", Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122
1885. gadā Vecpiebalgā atvēris grāmatu veikalu sava tēva mājās.

1893
Rīgas iela 5, Cēsis
Rīgas iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

1893. gadā atvēris grāmatu veikalu Cēsīs. Lielajā (tagad Rīgas) ielā 5 atradās pati pārdotava un grāmatu spiestuve.


1895 – 1906
Jāņa Ozola apgāds
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Izdevniecības vadītājs.

1900 – 1902 (Datums nav precīzs)
Tērbatas iela 7, Rīga
Tērbatas iela 7, Rīga, LV-1050
Ap 1900.–1902. gadu uzturēja grāmatu veikala filiāli Rīgā, Tērbatas ielā 7.

1901
Alūksne
Alūksne, Alūksnes novads
1901. gadā atvēris grāmatu veikalu Alūksnē.
Dalība organizācijās
Vecpiebalgas Labdarības biedrība
Gaismas iela, Vecpiebalga
Gaismas iela, Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads

Vecpiebalgas Labdarīšanas biedrības dalībnieks, arī priekšnieks, kādu laiku arī biedrības bibliotekārs.



Latviešu grāmattirgotāju un izdevēju biedrība
Aktīvi iesaistījies biedrības dibināšanā.
Ceļojums
Vācija
Germany
Vairākkārt devies uz Vāciju papildināt amata prasmi.
Apcietinājums01.01.1906 – 01.02.1906
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009

1906. gada 1. janvārī arestēts, no Centrālcietuma atbrīvots 1. februārī.

Miršanas laiks/vieta02.02.1906
Stacijas laukums 1, Cēsis
Stacijas laukums 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101
1906. gada 2. februārī, Jānim Ozolam pārbraucot Cēsīs, viņu atkal arestē vietējā soda ekspedīcija un bez tiesas sprieduma nošauj pie Cēsu stacijas.

Apglabāts
Bērzaines kapi
Bērzaines iela 33, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101
Piemiņas vietas18.10.1931
Bērzaines kapi
Bērzaines iela 33, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

1931. gada 18. oktobrī Bērzaines kapos Cēsīs atklāts Burkarda Dzeņa veidots kapa piemineklis.

Kartes leģenda



















Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Kūrēni
("Kūrēni", Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122)
28.03.1859Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Stacijas laukums 1, Cēsis
(Stacijas laukums 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
02.02.1906Miršanas laiks/vietaĒka, māja
3Bērzaines kapi
(Bērzaines iela 33, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
4Kalna Kaibēni
("Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122)
(Nav norādīts)IzglītībaViensēta
5Vecpiebalgas pagasts
(Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPagasts
6Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1895 - 1906DarbavietaPilsēta
7Vecpiebalgas pagasts
(Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads)
(Nav norādīts)DarbavietaPagasts
8Kūrēni
("Kūrēni", Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122)
1885DarbavietaViensēta
9Rīgas iela 5, Cēsis
(Rīgas iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1893DarbavietaĒka, māja
10Alūksne
(Alūksne, Alūksnes novads)
1901DarbavietaPilsēta
11Tērbatas iela 7, Rīga
(Tērbatas iela 7, Rīga, LV-1050)
1900 - 1902DarbavietaĒka, māja
12Vācija
(Germany)
(Nav norādīts)CeļojumsValsts
13Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
01.01.1906 - 01.02.1906ApcietinājumsĒka, māja
14Gaismas iela, Vecpiebalga
(Gaismas iela, Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsIela
15Bērzaines kapi
(Bērzaines iela 33, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
18.10.1931Piemiņas vietasKapsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.