Jānis Brigaders

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (3)

Darbi: Izdevējs (6); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsJānis Brigaders
PseidonīmsJ. Lauma
KopsavilkumsJānis Brigaders (1856–1936) – grāmatizdevējs, aktieris, dziedātājs (basbaritons). Rakstnieces Annas Brigaderes brālis, aktrises un dziedātājas Maijas (Annas Vilhelmīnes) Brigaderes vīrs.
Personiska informācijaDzimis kalpa un audēja Krišjāņa un Lavīzes (dzimušas Vanagas) ģimenē. Māsa - rakstniece Anna Brigadere.
1887. gadā apprecējis aktrisi Annu Veinbergu (skatuves vārdā Maija).
Profesionālā darbībaMācījies Jelgavas reālskolā (1873-1876), bet materiālo apstākļu dēļ pēc tēva nāves no pēdējās klases izstājies. Skolasbiedra, vēlākā literāta Almanzora rosināts, jau skolas laikā nodarbojies ar teātra spēli un dziedāšanu.
No 1876 dzīvojis Rīgā - strādājis J. E. K. Kapteiņa (1845-1915) grāmatu veikalā Ķeniņu ielā 10, sākotnēji par pārdevēju. Uzņēmumam paplašinoties, Brigaders kļuvis par filiāles vadītāju Berga bazārā 5/7, 1892 - tam sašaurinoties - Brigaders pārņēmis filiāli savā īpašumā un sācis nodarboties ar grāmatu izdošanu. Izdevis Annas Brigaderes, Rūdolfa Blaumaņa, Augusta Deglava, Jēkaba Dubura, Jāņa Jaunsudrabiņa, Andreja Pumpura, Raiņa ("Tālas noskaņas zilā vakarā", 1903) u.c. rakstnieku darbus. 1911 viņa uzņēmums pārgājis apgāda "Valters un Rapa" īpašumā.
Līdztekus grāmattirgotāja un izdevēja darbībai Brigaders dziedājis RLB korī, bijis populārs kā viens no dziedātāju kvarteta, 1885 (citur 1884)-1899 profesionāls aktieris Rīgas Latviešu teātrī; 1903-1909 un 1911-1914 RLB Teātra komisijas priekšnieks. Mūža nogalē Nacionālā teātra goda direktors (1920-1936).
No 1897 bijis Berga bazāra krājaizdevu kases, vēlākās 4. Rīgas savstarpējās kredītsabiedrības direktors. 1902-1905 laikraksta "Vārds" līdzizdevējs, laikraksta "Latvija" redaktors (1908-1909) un līdzizdevējs (1906-1914).
1882. gadā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" iespiesti B. tulkoti stāsti "Rūpīgs tēvs" un "Belladonna". Ar skatuves pseidonīmu J. Lauma tulkojis lugas.

1873-76 māc. Jelgavas reālskolā, bet materiālo apstākļu dēļ no tās izstājies, pēc tam strād. par pārdevēju, vēlāk veikalvedi Rīgā. 1885-99 bijis Rīgas Latviešu teātra aktieris, reizēm uzstājies ar skatuves vārdu Jānis Lauma, ar šo pašu pseidonīmu tulkojis arī lugas t-ra vajadzībām. Līdztekus darbam teātrī kopš 1892. gada bijis grāmatu veikala, vēlāk arī apgāda īpašnieks, vairāku laikrakstu izdevējs, RLB teātra komisijas priekšnieks (1903-1909, 1911-1914) un LNT direkcijas loceklis (1919-1928).

Dziedātāja un aktiera karjera

Vokālo mākslu sācis apgūt Jelgavas reālskolā pēc skolotāja un ērģelnieka K. Šuberta (P. Šuberta tēva) ierosmes. 70. gadu nogalē iesaistījies Ādama Ārgaļa vadītajā RLB korī, kopā ar Daci Akmentiņu (toreiz Daci Šteinbergu), Annu Brigaderi-Maiju (toreiz Annu Veinbergu) un Ādamu Ārgali izveidojis vokālo kvartetu; vēlāk dziedājis arī J. Purāta vadītajā latviešu korī. Vēl pirms iesaistīšanās pastāvīgā darbā Rīgas Latviešu teātrī 1883 tēlojis Jāzepu J. Šenka operā Sādžas dakteris. Turpmākajos gados dziedājis galvenās basa un baritona partijas daudzās teātra iestudētajās operās, operetēs un dziesmu lugās. Izcēlies ar staltu augumu un dziļu, spēcīgu balsi, sniegumam bijis raksturīgs straujums, dzedzība, jūsma un impulsivitāte. Lomas ar nozīmīgu vokālo partiju: Jāzeps (J. Šenka Sādžu dakteris, 1883), Ivans Susaņins (P. Austriņa un Burtnieka dziesmu luga Dzīvību priekš cara, pēc M. Gļinkas operas motīviem, 1886), Soģis (R. Planketa operete Korneviļas zvani, 1889), Plumkets (F. Flotova opera Marta, 1897).
Citātu galerija"Jānī Brigaderā, kurš stalti nostaigāja līdz astoņdesmitam mūža gadam, savienojās apbrīnojama godprātība ar jauku latvisku sirsnību un daudzpusīgu sabiedrisku darbību. Viņa aktiera gaitas, kas sakrita ar latviešu teātra celšanos no laika kavēkļa par mākslu, atceras vairs tikai vecāki ļaudis. Tie, kā arī recenzēti vecos žurnālos vai avīžu komplektos slavē viņa balsi, viņa stalto figūru, sevišķi izceļot Susaņina dziedājumu. [..] Brigadera figūra latviešu sabiedrībā bija redzama, ievērojama. Viņš allaž visur bija klāt: biedrībās, kasēs, komitejās, dziesmu svētkos, bēgļu apgādāšanā u. c. [..]
Viņa mājā viscaur valdīja latviski māksliniecisks gars, pie kā nopelni arī viņa kundzei Maijai un māsai – rakstniecei Annai. Sevišķi priekš kara Brigaderu mājas latviski mākslinieciskai atmosfērai bija vislabākā slava, – še pulcējās Jānis Rozentāls, Rūdolfs Blaumanis un daudzi citi gan mainīt domas, gan priecāties par latviešu sasniegumiem. Laikraksta "Latvija" vērtīgais literāriskais pielikums še tika pārdzīvots un iznēsāts. Kā cēls sargs pār māksliniecisko sabiedrību stāvēja labsirdīgais namatēvs."

Jānis Grīns. Pietrūkst Jāņa Brigadera... Daugava, Nr. 3, 01.03.1936, 266. lpp.

"Spējīgākie, pp. Pūcītis un Brigaders, atstāja veikalus taisni tad, kad īsti varētu iesākt sekmīgāki grāmatniecībā strādāt – tad, kad bija tikuši pie turības un kad bija paši iekrājuši piedzīvojumus šinī darba laukā. Laikam tak viņi atrod nodarbošanos grāmatniecībā par niecīgu – tā viņus neinteresē."

Jānis Misiņš ap 1912. gadu rakstītajās piezīmēs "Par grāmatniecību". No: Konstantīns Karulis. Latviešu kultūras vēstures lappuse. Karogs, Nr. 9, 01.09.1976, 167. lpp.
SaiknesAlmanzors (1858–1918) - Skolas biedrs
Anna Brigadere (1861–1933) - Māsa
Jānis Rapa (1885–1941) - Brālēns
Maija Brigadere (1857–1940) - Sieva
Jānis Rapa (1938–2005) - Radinieks
Nodarbesdziedātājs
aktieris
grāmatizdevējs
izdevējs
Dzimšanas laiks/vieta12.09.1856
Vecbaļļas
"Vecbaļļas", Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730
Dzimis Tērvetes, agrākā Kalnamuižas pagasta "Vecbaļļās".
Dzīvesvieta
Brīvības iela 58, Rīga
Brīvības iela 58, Rīga, LV-1011
Bijušais Brigadera nams, bijis 1906. gadā celtā īres nama īpašnieks.
Izglītība1873 – 1876
Jelgavas reālskola
Lielā iela, Jelgava
Lielā iela, Jelgava

Mācījies Jelgavas reālskolā. Pēc tēva nāves no pēdējās klases izstājies.

Skolasbiedra, vēlākā literāta Almanzora rosināts, jau skolas laikā nodarbojies ar teātra spēli un dziedāšanu.

Darbavieta1885 – 1899
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
No 1885. (citur 1884.) līdz 1899. gadam profesionāls aktieris Rīgas Latviešu teātrī.
Dalība organizācijās1920 – 1936
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010
Mūža nogalē Nacionālā teātra goda direktors.
Miršanas laiks/vieta27.02.1936
Rīga
Rīga
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar 1934. gada 7. novembra lēmumu.
III šķira
1934

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Vecbaļļas
("Vecbaļļas", Tērvetes pagasts, Dobeles novads, LV-3730)
12.09.1856Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Brīvības iela 58, Rīga
(Brīvības iela 58, Rīga, LV-1011)
(Nav norādīts)DzīvesvietaĒka, māja
3Rīga
(Rīga)
27.02.1936Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
5Lielā iela, Jelgava1873 - 1876IzglītībaIela
6Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1885 - 1899DarbavietaĒka, māja
7Kronvalda bulvāris 2, Rīga
(Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010)
1920 - 1936Dalība organizācijāsĒka, māja

Grāmatizdevējs, aktieris un dziedātājs Jānis Brigaders

Kā savulaik atzīmējis žurnālists Viesturs Sprūde, Jāņa Brigadera dzīve “ir īsts tajā laikā dzimstošās latviešu uzņēmēju un inteliģences sabiedrības veiksmes stāsts, kurā kultūra laikmetam raksturīgi savijas ar biznesu. 1877. gadā kā vienkāršs, uz Rīgu atnācis lauku puisis, galantērijas veikala pārdevējs, Brigaders izsitās par veikalnieku un kredītbiedrības vadītāju. [..] Viņš atbalstīja savu māsu gan materiālā ziņā, gan izdodot viņas darbus. 20. gados bijušais aktieris pat vadīja vienu no Rīgas bankām. Viņa dzīves princips esot bijis: “No trim nopelnītiem rubļiem viens jāaiztaupa.””

Jānis Brigaders dzimis 1856. gada 12. septembrī Tērvetes, agrākā Kalnamuižas pagasta "Vecbaļļās" kalpa un audēja Krišjāņa un Lavīzes (dzimušas Vanagas) ģimenē. Māsa – rakstniece Anna Brigadere. Mācījies Jelgavas reālskolā (1873–1876), bet materiālo apstākļu dēļ pēc tēva nāves no pēdējās klases izstājies. Skolasbiedra, vēlākā literāta, skolotāja un ērģelnieka Almanzora (Kristapa Šūberta, pianista Pētera Šūberta tēva) rosināts, jau skolas laikā nodarbojies ar teātra spēli un dziedāšanu.

No 1876. gada dzīvojis Rīgā – strādājis J. E. K. Kapteiņa (1845–1915) grāmatu veikalā Ķeniņu ielā 10 par pārdevēju. Uzņēmumam paplašinoties, Brigaders kļuvis par filiāles vadītāju Berga bazārā 5/7, 1892. gadā Brigaders pārņēmis filiāli savā īpašumā un sācis nodarboties ar grāmatu izdošanu. Izdevis māsas Annas Brigaderes, Rūdolfa Blaumaņa, Augusta Deglava, Jēkaba Dubura, Jāņa Jaunsudrabiņa, Andreja Pumpura, Raiņa ("Tālas noskaņas zilā vakarā", 1903) u. c. rakstnieku darbus. Paralēli studijām no 1910. gada Jāņa Brigadera grāmatu veikalā un apgādā Marijas ielā strādā viņa brālēns Jānis Rapa, kurš 1911. gadā pārņem Brigadera uzņēmumu; Jānis Brigaders kļūst par uzņēmuma “Valters un Rapa” akcionāru. Brāļa veikalā kopš 1880. gada, kad uzsākusi dzīvi Rīgā, tika strādājusi arī Anna Brigadere. No 1897. gada bijis Berga bazāra krājaizdevu kases, vēlākās 4. Rīgas savstarpējās kredītsabiedrības direktors. Laikraksta "Vārds" līdzizdevējs (1902–1905), laikraksta "Latvija" redaktors (1908–1909) un līdzizdevējs (1906–1914).

Līdztekus grāmattirgotāja un izdevēja darbībai 70. gadu nogalē Jānis Brigaders iesaistījies Ādama Ārgala vadītajā Rīgas Latviešu biedrības korī, vēlāk dziedājis arī J. Purāta vadītajā latviešu korī. 1887. gadā par viņa dzīvesbiedri kļuvusi aktrise un dziedātāja Maiju Brigaderi (īstajā vārdā Annu Vilhelmīni Brigaderi, dzimušu Veinbergu). Kopā ar Daci Šteinbergu (vēlāk – Dace Akmentiņa), Annu Veinbergu un Ādamu Ārgali izveidojis vokālo kvartetu. 1887. gadā par viņa dzīvesbiedri kļuvusi aktrise un dziedātāja Anna Veinberga (Maija Brigadere).

Vēl pirms iesaistīšanās pastāvīgā darbā Rīgas Latviešu teātrī 1883. gadā tēlojis Jāzepu J. Šenka operā Sādžas dakteris. No 1885. (citur 1884) līdz 1899. gadam darbojies kā profesionāls aktieris Rīgas Latviešu teātrī. Turpmākajos gados dziedājis galvenās basa un baritona partijas daudzās teātra iestudētajās operās, operetēs un dziesmu lugās. Izcēlies ar staltu augumu un dziļu, spēcīgu balsi, sniegumam bijis raksturīgs straujums, dedzība, jūsma un impulsivitāte. Pēc ampluā principa Jānim Brigaderam visbiežāk piekrita spēlēt varoņus. Lomas ar nozīmīgu vokālo partiju: Jāzeps (J. Šenka Sādžu dakteris, 1883), Ivans Susaņins (P. Austriņa un Burtnieka dziesmu luga Dzīvību priekš cara, pēc M. Gļinkas operas motīviem, 1886), Soģis (R. Planketa operete Korneviļas zvani, 1889), Plumkets (F. Flotova opera Marta, 1897).

No 1903. līdz 1909. un no 1911. līdz 1914. gadam bijis Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisijas priekšnieks. Mūža nogalē Nacionālā teātra goda direktors (1920–1936).

1882. gadā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" iespiesti Jāņa Brigadera tulkoti stāsti "Rūpīgs tēvs" un "Belladonna". Ar skatuves pseidonīmu J. Lauma tulkojis lugas.

Par ieguldījumu Latvijas kultūrā 1926. gadā apbalvots ar IV šķiras un 1934. gadā – ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

1935. gadā īsi pirms Ziemassvētkiem Jānim Brigaderam veikta Knochensterna privātā klīnikā izdarīta smaga operācija. Sākotnēji daļēji atlabis, vēlāk stāvoklis kļuvis smagāks un 1936. gada 27. februārī viņš aiziet mūžībā. Apglabāts Pirmajos Meža kapos, atdusas vieta līdzās māsai rakstniecei Annai Brigaderei un viņa dzīvesbiedrei, aktrisei un dziedātājai Maijai Brigaderei.

"Jānī Brigaderā, kurš stalti nostaigāja līdz astoņdesmitam mūža gadam, savienojās apbrīnojama godprātība ar jauku latvisku sirsnību un daudzpusīgu sabiedrisku darbību. Viņa aktiera gaitas, kas sakrita ar latviešu teātra celšanos no laika kavēkļa par mākslu, atceras vairs tikai vecāki ļaudis. Tie, kā arī recenzēti vecos žurnālos vai avīžu komplektos slavē viņa balsi, viņa stalto figūru, sevišķi izceļot Susaņina dziedājumu. [..] Brigadera figūra latviešu sabiedrībā bija redzama, ievērojama. Viņš allaž visur bija klāt: biedrībās, kasēs, komitejās, dziesmu svētkos, bēgļu apgādāšanā u. c. [..]
Viņa mājā viscaur valdīja latviski māksliniecisks gars, pie kā nopelni arī viņa kundzei Maijai un māsai – rakstniecei Annai. Sevišķi priekš kara Brigaderu mājas latviski mākslinieciskai atmosfērai bija vislabākā slava, – še pulcējās Jānis Rozentāls, Rūdolfs Blaumanis un daudzi citi gan mainīt domas, gan priecāties par latviešu sasniegumiem. Laikraksta "Latvija" vērtīgais literāriskais pielikums še tika pārdzīvots un iznēsāts. Kā cēls sargs pār māksliniecisko sabiedrību stāvēja labsirdīgais namatēvs." (Jānis Grīns. Pietrūkst Jāņa Brigadera... Daugava, Nr. 3, 01.03.1936, 266. lpp.)

Informāciju apkopoja Signe Raudive 2021. gada 12. septembrī.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.