Irma Bērziņa

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (11); Recepcijas persona (22)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsIrma Bērziņa
Dzimtais vārdsIrma Kristīne Daugule
KopsavilkumsIrma Bērziņa (dzimusi Daugule; 1910–1992) – dzejniece. Rakstījusi dzeju latviešu un vācu valodā. Trīs krājumu autore. Dzejai raksturīgas stoiciskas vientulības noskaņas, rezignēts laikmeta nemiera un trimdinieka atsvešinātības lakonisks tēlojums, kā arī dzīvības zūdamības un dabas harmoniskuma apcere verlibra formā. Atdzejojusi vācu un šveiciešu avangarda dzeju latviešu valodā.
Personiska informācijaDzimusi Rīgā, 1. Pasaules kara laikā ar vecākiem nonāca Rūjienā, kur tēvs Ernests Daugulis strādāja par kārtībnieku.
1939
: jūlijā Akadēmiskās draudzes mācītājs profesors Rumba salaulāja ar Ringoldu Raulu Bērziņu (1911–1987), vēlāko Vidusvācijas latviešu draudžu un Ziemeļreinas-Vestfāles latviešu evanģēliski luterisko draudžu un kopu mācītāju, kurš dzimis skolotāja un garīgā dziesminieka Roberta Bērziņa un Olgas Bērziņas (dzimusi Katlaps) ģimenē kā jaunākais dēls.
Roberta Bērziņa brālis savukārt ir Ludis Bērziņš.


1943: vīru Ringoldu Raulu Bērziņu iesauca Latviešu leģionā.
1945: februāra vidū ar vecāko dēlu ar vienu no priekšpēdējiem kuģiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju; nonāca Gistrovā. Trimda sākumgadus dzīvoja Šlēzvigas-Holšteinas un Lejassaksijas pavalstīs.
Kad no gūsta Putlosā atbrīvoja vīru, dzīvoja latviešu bēgļu nometnē Neištatē. Vēlāk dzīvesvietas Vācijā mainījās: Melle, Vēnene, Zengvardene, Lintorfa, Bedburga, līdz pastāvīgu dzīvesvietu rada Ķelnē.

Dēli: Klāvs Bērziņš (dzimis 1947), evanģēliski luteriskās baznīcas mācītājs; Ints Bērziņš (dzimis 1942), psihologs.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1944: pirmā publikācija – "Grāmata par deviņiem rūķīšiem".
"Ziemas pasaciņas Intam" un "Lieldienu zaķi" palikušas manuskriptā.

Pēc pirmā publikācijas vairākus gadus nepublicējās, nākamās publikācijas latviešu trimdas periodikā kopš 1957. gada, kad galvenokārt publikācijas jaunākajiem lasītājiem izdevumā "Mūsu Ceļš", kā arī laikrakstos "Laiks", "Latvija", "Londonas Avīze", kā arī žurnālos "Universitas", "Jaunā Gaita", "Mazputniņš", "Ceļa Zīmes", "Treji Vārti" un "Akadēmiskā Dzīve". Vācu valodā viņas dzejas publicētas baltvācu "Jahrbuch des baltischen Deutschtums", tāpat trimdas antoloģijā "Saat im fremder Erde".
Dzejoļi, īsie stāsti, ludziņas bērniem publicēti gan latviešu, gan arī vācu periodikā.

Dzejas krājumi

1965: krājums "Skrejceļā" (Vesterosa: Ziemeļblāzma).
1968: krājums "Nopietnības lauks", vāku grāmatai zīmējis dēls Klāvs Bērziņš (Vesterosa: Ziemļblāzma).
1976: krājums latviešu un vācu valodā "Bez sejas" ("Ohne Gesicht").
Manuskriptā palikusi dzejoļu grāmatu četrās valodās: latviešu, vācu, angļu un franču.

Atdzejojusi vācu un šveiciešu avangarda dzeju latviešu valodā; 1972: publicēja eseju par Šveices tagadnes liriku ar 20 dzejnieku 32 darbu atdzejojumu latviski.

Dzeju lasījusi Eiropas latviešu dziesmu svētku rakstnieku rītos, vai pēcpusdienas, arī Anglija un pat Bostonā turienes dziesmu svētku pieslēgtajos rakstnieku sarīkojumos.
Savu dzeju lasījusi vācu publikai Štutgartē, Vupertālē, Ķelne, Bad Godesbergā u. c., par dzejnieci rakstīts arī vācu presē.
Darbojusies arī kā žurnāliste, rakstot reportāžas Eiropas latviešu laikrakstos.


Citātu galerija

Par Irmas Bērziņas literāro jaunradi

"Viņa trimdas latviešu literatūrā ienāca samērā vēlu, pārsniegusi jaunības skurbumu. Viņas devums līdz šim ir četras grāmatas. Pirmā, pantos rakstītā bērnu grāmata - Grāmata par deviņiem rūķīšiem - iznāca jau dzimtenē 1944. gada rudenī. Trimdā Bērziņa ilgu laiku nodevās ģimenei un arī sabiedriskajam darbam, rakstīšanai pievērsās tikai piecdesmitajos gados, tūlīt ar savu moderno liriku iegūdama lasītāju uzmanību. Viņas pirmā dzejoļu grāmata "Skrejceļš" iznāca 1966. gadā. Tanī ekspresionisma stila dzejniece izteic šī laikmeta steigu un nemieru, dzīvi pielīdzinādama betona skrejceļam, kur "Trako kumeļš gumijriepās kalts". Pēc trim gadiem (1968) iznāca otrs dzejoļu krājums "Nopietnības lauks", šī krājuma dzejoļos Bērziņa apdzied dzīvi un dabu kā kopumu, kā nopietnības lauku. Te dzejniece atceras arī atstato tēvzemi. Dažas vasaras dzīvodama Ēlandes sala, viņa izjūt dzimtenes auksto dvašu un raksta: "Jūra nes pelēkas nopūtas pāri, no viņa krasta. Auksta dvaša kāpj mala, bet saule sprauž zelta zedeņus un nelaiž cauri." Irma Bērziņa raksta arī vāciski, dzejoļi iespiesti baltvācu un citos mazākos izdevumos. Savā mātes valoda uzrakstītos dzejoļus viņa pati pārstrādā vācu valoda. Tā radās īpatnējākā grāmata mūsu lirika, tie paši dzejoļi latviešu un vācu valoda viena krājuma "Bez sejas" "Ohne Gesicht", kas iznāca 1976. gadā. Te dzejnieces personīgās izjūtas attiecinātas uz visiem bēgļiem, izdzītajiem, cilvēkiem bez sejas."

Alks, Ojārs. Sardzē līdz galam. Latvija, 1980, 5. apr.


Par dzejas krājumu "Skrejceļā" (Vesterosa, 1965)

"Irma Bērziņa savā pirmajā dzeju krājuma rūpīgi un nopietni meklē katras lietas un situācijas pārejas robežjoslas momentus, reģistrē, lai nepazustu visuma nepārtrauktās izmaiņas secībā, kad cilvēks apjauž sevi un apzinīgi iemūžina savas iras momentu kā esošā mirkli. [..] Bērziņa savās dzejās redzīgi reģistrē modernā cilvēka dvēseles traģiku. [..] Bērziņa ir moderna romantiķe tas ir ļoti daudz! Bieži vien modernisti grib būt dzejnieki ar tukšiem gražību ziediem. Vēja ziedu liktenis. Bērziņa turpretī paliek uzticīga vērtībām. Viņa meklē un iejūtīgi reģistrē nemainīgā kodola mainīgos eksistences momentus. [..] Bērziņas dzejiskā valoda svaiga asprātīga un vietām tīri melodiska. [..] Bērziņas dzeju krājums mūsu modernajā lirikā skanības un mākslinieciskā ziņā ieņem Izcilus vietu. Viņa nav masveida papīra puķu ražotāja, bet gan esenciāli dziļu pārdomu un refleksija kaldinātāja, kurās reģistrēts cilvēka eksistences būtiskais ceļā - cauri dimensijām - uz īstajām mājām."

Spoģis, Alberts. Reģistrētāja dzeja. Latvija, 1965, 11. sept.

Par dzejas krājumu "Nopietnības lauks" (Vesterosa, 1968)

"Irma Bērziņa pametusi spēkratus un skrejceļu, lai ļautos dabas iespaidiem, kas sajaucas ar viņas nervozo rezignāciju vai arī tiek izmantoti kā simboli, lai ar dabas impresijām paustu kaut ko citu, kaut ko vairāk. Nav noliedzams, Irma Bērziņa ir meklētajā. Vispirms viņa labprāt meklē vārdus, kas nav vēl apdiluši un skan svešādi. [..] Dažviet Bērziņas dzeju itin interesanti dara skanīgāku kāda svaiga
asonance vai konsonance, toties atskaņa maz un tām tikai gadījuma raksturs."

Rudzītis, Jānis. Nopietnības lauks. Latvija, 1968, 5. okt.


SaiknesRoberts Bērziņš - Vīratēvs
Klāvs Bērziņš - Dēls
Nodarbesdzejniece
Dzimšanas laiks/vieta07.04.1910
Rīga
Rīga

IzglītībaRūjienas pamatskola
Rūjiena
Rūjiena, Rūjienas novads

Ķelnes Universitāte
Ķelne
Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany
Papildinājusi savu izglītību, studējusi moderno mākslu un dzeju.

Vācija
Germany
Papildinājusi izglītību Porzas Tautas augstskolā, kur studējusi moderno mākslu un dzeju.

nezināms – 1930
Rūjienas ģimnāzija
Rīgas iela 30, Rūjiena
Rīgas iela 30, Rūjiena, Rūjienas novads, LV-4240

1931 – 1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studēja Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte; studiju virziens: ekonomika.

Darbavieta1933 – 1938
Rīga
Rīga

Rīgas prefektūras kancelejas darbiniece.


1939 – 04.00.1940
Rīga
Rīga
Strādāja Iekšlietu ministrijā.

1942 – 1944 (Datums nav precīzs)
Vācu okupācijas laikā strādāja rūpniecības direkcijas bāzē.
Dalība organizācijāsLatviešu Rakstnieku apvienība

Latviešu preses biedrība
Darbojās Latviešu preses biedrības Vācijas kopā.

Latvijas PEN klubs

Ķelne
Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany

Vācu mākslinieču un mākslas draugu apvienības GEDOK (Gemeinschaft der Kuenstlerinnen un Kunstfreunde) locekle.


Vācija
Germany
Vācijas akadēmisko izglītoto sieviešu organizācija.

Akadēmiskā organizācija "Ramave"

1938
Studenšu korporācija "Gaujmaliete"
Ceļojums00.07.1957
Zviedrija
Sweden
Kā skolotāja kopā ar latviešu bērniem piedalījās Vācijas latviešu bērnu vasaras kolonijā pie Helsingborgas.

1959
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Piedalījās jauno latviešu autoru literārā pēcpusdienā.

19.09.1959
Memmingene
Memmingen, Bavaria, Germany
Ar priekšlasījumu piedalījās rakstnieku vakarā.

00.07.1961
Zviedrija
Sweden
Gēteborgas tuvumā kopā ar latviešu bērniem Vācijas piedalījās bērnu vasaras nometnē.

00.07.1962
Ēlande
Öland, Sweden
Kopā ar latviešu bērniem no Vācijas piedalījās vasaras nometnē Ēlandes salā, Sandbijā.

00.07.1966
Ēlande
Öland, Sweden
Piedalījās ar Vācijas latviešu bērniem vasaras nometnē Ēlandes salā, Sandbijā.

00.06.1967
Londona
London, Greater London, United Kingdom
Piedalījās Latviešu preses biedrības Anglijas kopas literārā sarīkojumā ar priekšlasījumu par vācu moderno dzeju un lasīja arī savu dzeju.

00.07.1975
Lestera
Leicester, East Midlands, United Kingdom
Piedalījās Anglijas Latviešu dziesmu dienu rakstnieku rītā.

00.06.1978
Bostona
Boston, Massachusetts, United States
Piedalījās Latviešu Rakstnieku apvienības rīkotajā literārajā vakarā.

00.06.1979
Visbija
Visby, Gotland, Sweden
Piedalījās PBLA Latviešu dziesmu dienu Rakstnieku sarīkojumā.
Miršanas laiks/vieta02.07.1992
Leihlingene
42799 Leichlingen, Germany

Apglabāts09.07.1992
Ķelne
Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany

Apbedīta Mīlheimas kapos netālu no Ķelnes.

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-22 no 22.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
07.04.1910Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Leihlingene
(42799 Leichlingen, Germany)
02.07.1992Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Ķelne
(Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany)
09.07.1992ApglabātsPilsēta
4Rīgas iela 30, Rūjiena
(Rīgas iela 30, Rūjiena, Rūjienas novads, LV-4240)
1930IzglītībaĒka, māja
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1931 - 1940IzglītībaĒka, māja
6Rūjiena
(Rūjiena, Rūjienas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
7Ķelne
(Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
8Vācija
(Germany)
(Nav norādīts)IzglītībaValsts
9Rīga
(Rīga)
1933 - 1938DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1939 - 04.01.1940DarbavietaPilsēta
11Zviedrija
(Sweden)
01.07.1957CeļojumsValsts
12Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1959CeļojumsPilsēta
13Memmingene
(Memmingen, Bavaria, Germany)
19.09.1959CeļojumsPilsēta
14Zviedrija
(Sweden)
01.07.1961CeļojumsValsts
15Ēlande
(Öland, Sweden)
01.07.1962CeļojumsSala
16Ēlande
(Öland, Sweden)
01.07.1966CeļojumsSala
17Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
01.06.1967CeļojumsPilsēta
18Lestera
(Leicester, East Midlands, United Kingdom)
01.07.1975CeļojumsPilsēta
19Bostona
(Boston, Massachusetts, United States)
01.06.1978CeļojumsPilsēta
20Visbija
(Visby, Gotland, Sweden)
01.06.1979CeļojumsPilsēta
21Ķelne
(Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
22Vācija
(Germany)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsValsts
Nezinu,
kur pēc šī viena
vēl citus
vakarus
lai meklēju.

Es turu
skanošu sīknaudu saujā
un gaidu...

Daudzstrūklu lidmašīna
šis vieglais putns — laime
nepienāk.

Atiešanas laiki
mainīti,
man nezināmi.

Gaiss neuzsūc mani,
Zeme neiespiež
pēdu / Londonas Avīze, 1964, 25. sept.

Šīs dzejas rindas, dzejolis “Ārpusē” pieder dzejniecei Irmai Bērziņai (1910–1992). Viņa rakstījusi dzeju latviešu un vācu valodā. Irma Bērziņa ir trīs krājumu autore – “Skrejceļā” (1965), “Nopietnības lauks”, kurai vāku grāmatai zīmējis dēls Klāvs Bērziņš, un krājums latviešu un vācu valodā “Bez sejas” (“Ohne Gesicht”).

Oskars Kalējs atzinis, ka pirmajā dzejas krājumā ekspresionisma stila dzejniece izteic šī laikmeta steigu un nemieru, dzīvi pielīdzinādama betona skrejceļam; otrajā dzejas krājumā apdzied dzīvi un dabu kā kopumu, kā nopietnības lauku, atceras arī atstato tēvzemi; savukārt divvalodīgajā krājumā dzejnieces personīgās izjūtas attiecinātas uz visiem bēgļiem, izdzītajiem, cilvēkiem bez sejas.

Literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis atzinis, ka Irma Bērziņas dzejai raksturīgas stoiciskas vientulības noskaņas, rezignēts laikmeta nemiera un trimdinieka atsvešinātības lakonisks tēlojums, kā arī dzīvības zūdamības un dabas harmoniskuma apcere verlibra formā.

Irma Bērziņa atdzejojusi vācu un šveiciešu avangarda dzeju latviešu valodā.

Irma Bērziņa dzimusi Rīgā, taču ģimnāzijas laiks aizvadīts Rūjienā. Pēc tam viņa atgriezusies Rīgā, studējusi Latvijas Universitātē Tautsaimniecības fakultātē, uzsākusi darba gaitas, izveidojusi ģimeni ar mācītāju Ringoldu Raulu Bērziņu. Tomēr Otrais pasaules karš iezīmēja ceļu zem kājām – Irma Bērziņa ar vecāki dēlu Intu nonāca Vācijā. Vīrs bija iesaukts Latviešu leģionā un pēc atbrīvošanas no gūsta pievienojās ģimenei. Piedzima otrs dēls – tagad pazīstams mācītājs Klāvs Bērziņš. Bērziņu ģimene pēc kara palika uz dzīvi Vācijā. Vīrs Ringolds Rauls Bērziņš kalpoja latviešu evaņģēliski luteriskajā draudzē, ar dievvārdu palīdzot un stiprinot pārdzīvot svešumu. “Bērziņu durvis vienmēr atvērtas tautiešiem – gan grūtā brīdī, gan prieka reizē. Ģimenes sirsnību un atbalstu baudījuši daudzi aizjūras ciemiņi,” atminas Viola Ūdre. Irma Bērziņa kā audzinātāja vairākus gadus kopā ar latviešu bērniem devās uz Zviedriju, Holandi un Šveici – uz vasaras nometnēm, tolaik sauktā par bērnu vasaras kolonijām. Šie braucieni ienesa jaunus iespaidus arī viņas dzejā.

Irmas Bērziņas pirmā publikācija ir 1944. gadā izdotā grāmatiņa “Grāmata par deviņiem rūķīšiem”, kaut atzinusi, ka dzejojusi jau skolas gados, bet tikai galvā. Aizbraucot no Latvijas Otrā pasaules kara izskaņā, manuskriptā palikušas “Ziemas pasaciņas Intam” un “Lieldienu zaķi” palikušas manuskriptā. Pēc pirmā publikācijas vairākus gadus Irma Bērziņa nepublicējās un nākamās publikācijas latviešu trimdas periodikā parādījās 1957. gadā, galvenokārt publikācijas jaunākajiem lasītājiem izdevumā “Mūsu Ceļš”, vēlāk arī citos izdevumos. Dzejoļi, īsie stāsti, ludziņas bērniem publicēti gan latviešu, gan arī vācu periodikā.

Alfrēds Gāters atzinis, ka Irmas Bērziņas spēks atklājas vienkāršās dabas impresijās. Tā tiešām par īstu dzeju var runāt tur, kur viņa atraujas no modernās tehnikas kailuma un kļūst pieļāvīga dabas daiļumam. Nesen mūžībā aizgājušais Alberts Spoģis uzskatīja, ka ir moderna romantiķe, kuras dzejā reģistrēts cilvēka eksistences būtiskais ceļā – cauri dimensijām – uz īstajām mājām. Savukārt kritiķis Jānis Rudzītis atzinis, ka Irma Bērziņa ir meklētaja un vispirms viņa labprāt meklē vārdus, kas nav vēl apdiluši un skan svešādi.

Dzīve svešumā saasina atmiņu ainas, ne viens vien dzejnieks domās atgriežas bērnības pusē, arī dzejniece Irma Bērziņa dzejolī “Upju upe” atgriežas Rūjienā pie Rūjas upes

Ziemā
tu slidinies
pa zilzaļu spoguļledu,
vai, mīkstās sniega paunās
ietinusies, maigi snaud.

Pavasarī
tu pļavas un tīrumus skalo,
ievziedu bārkstis purini
un lejup aiznes līgavas
šķidrautu baltu.

Vasarā
tu atvarus virpeņo,
sēklī brien, debess dzidrumu
mērī, līdz pati tik zila tiec,
kā linziedu lauki pie sāniem.

Rudenī
rāma un smaga tu lapzeltu pludini,
lietus lāses skaiti un uzlasi visu,
ko pamet krasts. Smaga un grūta
saņem vēl rīkstis, kad vējš
kailajos zaros krīt.

Rūja,
uz tava vecā tilta
es stāvu: bērns,
jaunava,
sieva un māte...
Ķelnē, 1976. g. pavasarī

Apskatu 2020. gada 7. aprīlī sagatavoja literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.