Guntars Račs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (10); Recepcijas persona (1)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsGuntars Račs
Saitehttp://www.guntarsracs.lv
KopsavilkumsGuntars Račs (1965) – dzejnieks, dziesmu autors, mūziķis, mūzikas izdevējs un producents, viens no ierakstu kompānijas "Mikrofona ieraksti" dibinātājiem un vadītājiem. Vairāku populāru latviešu komponistu un mūziķu dziesmu tekstu autors. Spēlējis vairākās grupās "Jauns mēness", "bet bet", "Saldās sejas" u. c. Plašu popularitāti ieguvis ar krājuma divās daļās "365" izdošanu (2017, 2018).
Personiska informācijaPrecējies ar Sintiju Jenerti, laulībā dzimusi meita Odrija Aleksandra. Brālis – astrologs Andris Račs.
Profesionālā darbība1981: pirmā publikācija – dzejolis "Asaras" žurnālā "Draugs".

Dzejoļu krājumi

1994: dzejoļu krājums "100 dzejoļi".
2015: dzejoļu un dziesmu vārdu izlase "Laikam laika nav".
2017: dzejoļu krājums "365. 1. daļa".
2018: dzejoļu krājums "365. 2. daļa".
2018: dzejoļi, dziesmas un instrumentālie pavadījumi "Reiz Ziemassvētkos..." (kopā ar CD).
2019: dzejoļu krājums "Mīlestība ir" (kopā ar CD).
2021: dzejoļu krājums "365. 3. daļa".

Dzejoļi bērniem

2017: alfabēta dzejolis "Kad neviena nav mājās...".

Darbība mūzikā

Kopš 1981: darbojies kā bundzinieks un arī dziesmu tekstu autors grupās – "Liepājas Trio", "Saldās sejas", "Neptūns", "Salve", "Varavīksne", "Slēģi", "Lāčplēsis", "Jauns Mēness", "Liepājas brāļi", "bet bet".

Guntara Rača dzejoļi izmantoti gandrīz visu pazīstamāko Latvijas komponistu dziesmu tekstos – Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna, Imanta Kalniņa, Mārtiņa Brauna, Ulda Marhileviča, Borisa Rezņika, Ainara Virgas, Raimonda Macata, Tomasa Kleina, Zigmara Liepiņa, Jāņa Strazda, Ginta Stankeviča un Arņa Medņa, kā rezultātā tapušas dziesmas grupām – "Līvi", "Jauns Mēness", "Odis", "Liepājas Brāļi", "Dzeguzīte", "bet bet", "Zodiaks", "Turaidas Roze", "Credo", "Neptūns", "Opus Pro", "Monro", "Fomins & Kleins", "Cacao", "Leģions", "Putnu balle", "Iedomu spārni", "Prāta Vētra", "Cosmos", kā arī dziedātājiem Olgai Rajeckai, Igo, Laimai Vaikulei, Marijai Naumovai, Andrim Ērglim, Lienei Šomasei, Jānim Moisejam, Aijai Andrejevai (Aisha), Zigfrīdam Muktupāvelam, Ivo Fominam, Antrai Stafeckai, Laurim Reinikam, Jānim Paukštello, Harijam Spanovskim, Andrim Bērziņam, Gunāra Kalniņam u. c.

Publicējis presē rakstus par mūzikas industriju.

Literārā līdzdalība kino un teātrī

1997: dziesmu tekstu autors kinofilmai "Likteņdzirnas" (komponists Raimonds Pauls, režisors Jānis Streičs).
2000: mūzikls "Leģenda par Zaļo jumpravu" (komponists Raimonds Pauls, režisors Valdis Liepiņš).

Tapušas radio lugas speciāli Latvijas Radio – "Multipasaule", "Ādams un Ieva" un "Muļķīši un televizors". 2000. gada vasarā sarakstīta jauna luga "Sētnieks", kura vēl nav piedzīvojusi savu pirmizrādi.
Citātu galerija"Neesmu no tiem dzejniekiem, kas staigā beretē gar jūras krastu un gaida iedvesmu. Es to uzskatu par profesiju, it sevišķi, ja runā par dziesmu vārdiem. Diemžēl man nav attiecīgās izglītības, neesmu akadēmiski izglītots literāts, kurš orientējas dzejas formu daudzveidībā un konstrukcijās. Un tā man brīžiem trūkst. Man ir ideja, taču dažreiz tehniski pietrūkst varēšanas to īstenot. Man pietrūkst vārdu, formu dažādības. Visvairāk tas izpaužas, kad vajag sacerēt ko garāku, novest to līdz galam. Tāpēc es izdomāju risinājumu – pārsvarā rakstu četrrindes."

Vaidakovs, Juris. Guntars Račs: "Man ir paveicies: cilvēki stāv rindā pēc maniem dzejoļiem". Kas Jauns, 2017, 14. marts.

"Ir klasiskie dzejnieki, kuru teksti šad un tad pārtop arī dziesmā, un ir tā sauktie "songwritter" jeb dziesmu rakstnieki, kuri būtībā neraksta dzeju, bet dziesmas. Arī es. Šie vārdi ir domāti dziesmai, izņemot tos no tās ārā, teksts bieži vien ir ne sevišķi baudāms. Piemēram, to pašu Metāla sirdi – ja to nolasa bez dziesmas, tas būs smieklīgs, muļķīgs dzejolis, bet mūzikā ar Aivara Brīzes attieksmi, "līvu" tā laika ķēdēm un ādām viss kopā līmējas ļoti labi. Vienmēr domāju par pilnu spektru, arī par to, kas tekstu izpildīs, kā tas tiks aranžēts, kāds ir dziesmas autora raksturs. Saprotams, strādājot ar Raimondu Paulu, nevaru rakstīt par metāla sirdi – to dziesmu rakstīju speciāli "Līviem". Arī "Dzeguzīte" – atradu sevī bērnišķīgos, radošos nostūrus un rakstīju. 99% gadījumu rakstu kādam konkrētam izpildītājam, tāpēc šo tekstu raksturi ir tik dažādi."

Vanzovičs, Sandris. Personība: Guntars Račs – par dzeju un liktenīgajām bungām. Neatkarīgā Rīta Avīze, 2015, 29. marts.

"Rača dzejai raksturīgs notikumu un reāliju pretrunīgo, paradoksālo pušu redzējums, kas ne vienmēr tiek mākslinieciski precīzi un pārliecinoši iedzīvināts."

Kalniņa, Ieva. Guntars Račs. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
Nodarbesdzejnieks
izdevējs
mūziķis
producents
Sociālie kontihttps://www.facebook.com/GR365/
https://www.instagram.com/guntarsracs/
https://twitter.com/GUNTARSRACS
https://www.youtube.com/user/GuntarsRacs
Dzimšanas laiks/vieta25.03.1965
Liepāja
Liepāja
DzīvesvietaMārupe
Rīga
Izglītība1972 – 1980
Liepājas 1. vidusskola
Ausekļa iela 9, Liepāja
Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401

1981 – 1983
Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola
Ausekļa iela 11/15, Liepāja
Ausekļa iela 11/15, Liepāja, LV-3401

1983 – 1984
Liepājas vakara vidusskola
Liepāja
Liepāja
Darbavieta1983 – 1985
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401
Skatuves mašīnists

1987 – 1989
Liepāja
Liepāja
Strādājis zvejnieku kolhozā "Boļševiks"

1991 – 1994
Latvijas Radio
Doma laukums 8, Rīga
Doma laukums 8, Rīga, LV-1050
Mūzikas programmas vadītājs, viens no raidījuma "Mikrofona aptauja" veidotājiem

01.04.1994 – 01.04.1998
Latvijas Televīzija
Zaķusalas krastmala 33, Rīga
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050
Žurnālists

1996
MicRec izdevniecība
Aisteres iela 11, Rīga
Aisteres iela 11, Rīga, LV-1007
Viens no kompānijas dibinātājiem, repertuāra direktors.

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Liepāja
(Liepāja)
25.03.1965Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Mārupe
(Rīga)
(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsētas daļa
3Ausekļa iela 9, Liepāja
(Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401)
1972 - 1980IzglītībaĒka, māja
4Ausekļa iela 11/15, Liepāja
(Ausekļa iela 11/15, Liepāja, LV-3401)
1981 - 1983IzglītībaĒka, māja
5Liepāja
(Liepāja)
1983 - 1984IzglītībaPilsēta
6Teātra iela 4, Liepāja
(Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401)
1983 - 1985DarbavietaĒka, māja
7Liepāja
(Liepāja)
1987 - 1989DarbavietaPilsēta
8Doma laukums 8, Rīga
(Doma laukums 8, Rīga, LV-1050)
1991 - 1994DarbavietaĒka, māja
9Zaķusalas krastmala 33, Rīga
(Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050)
01.04.1994 - 01.04.1998DarbavietaĒka, māja
10Aisteres iela 11, Rīga
(Aisteres iela 11, Rīga, LV-1007)
1996DarbavietaĒka, māja
“Neesmu no tiem dzejniekiem, kas staigā beretē gar jūras krastu un gaida iedvesmu. Es to uzskatu par profesiju, it sevišķi, ja runā par dziesmu vārdiem. Diemžēl man nav attiecīgās izglītības, neesmu akadēmiski izglītots literāts, kurš orientējas dzejas formu daudzveidībā un konstrukcijās. Un tā man brīžiem trūkst. Man ir ideja, taču dažreiz tehniski pietrūkst varēšanas to īstenot. Man pietrūkst vārdu, formu dažādības. Visvairāk tas izpaužas, kad vajag sacerēt ko garāku, novest to līdz galam. Tāpēc es izdomāju risinājumu – pārsvarā rakstu četrrindes.” (Guntars Račs intervijā Jurim Vaidakovam. Guntars Račs: “Man ir paveicies: cilvēki stāv rindā pēc maniem dzejoļiem”. Kas Jauns, 2017, 14. marts.)

Guntars Račs (1965) ir dzimis Liepājā. Mācījies Liepājas 1. vidusskolā, pēc tam – Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā, kurā mācījās arī tādi mūziķi kā Igo, Ainars Virga, Vilnis Krieviņš u. c. Šajā laikā radās pirmie uzaicinājumi spēlēt sitamos instrumentus dažādās mūzikas grupās – “Neptūns”, “Saldās sejas”, vēlāk grupās – “Salve”, “Liepājas brāļi”, “Jauns Mēness”, “bet, bet” u. c.

Dzejoļus Guntars Račs sācis rakstīt jau pamatskolas gados. 1981. gadā žurnālā “Draugs” lasāma viņa pirmā publikācija – dzejolis “Asaras”. Savulaik radošajā nometnē “Aicinājums” viņš saņēmis atzinību no dzejnieka Imanta Ziedoņa, kas devis spēcīgu impulsu turpmākajai radošajai darbībai – kļūstot par pieprasītu dziesmu tekstu autoru. Viņa dziesmu tekstus komponējuši vairāki populāri latviešu komponisti – Raimonds Pauls, Jānis Lūsēns, Mārtiņš Brauns, Uldis Marhilevičs, Ainars Virga, Tomass Kleins u. c. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu 2000. gadā arī tapa mūzikls “Leģenda par Zaļo jumpravu” (Dailes teātrī, režisors Valdis Liepiņš).

“Reiz, stāstot par savu albumu “Neizteiktie vārdi”, kur vai katrai no mūsu mūzikas arhīviem ņemtajai dziesmai bija Alfrēda Krūkļa vārdi, džeza dziedātāja Inga Bērziņa šo dzejnieku jokojot nosauca par agrāko laiku Guntaru Raču. Ar Krūkli Raču salīdzina pat maestro Raimonds Pauls: “Senāk es viņu saucu par Puškinu, bet nu tas vairs nav aktuāli, ir izaudzis... Ja nopietnāk – Krūklim arī bija tas vienkāršais, sentimentālais piegājiens. Viņam to daudz pārmeta, bet vispopulārākie dziesmu teksti bija tieši viņam, citiem tā nesanāca. Un vispār – no Liepājas jau bez talanta neviens nenāk.” (Uldis Rudaks. Guntars Račs: Ja nepatīk, tad neklausies. Diena, 2015, 26. marts.)

Pats Guntars Račs par dziesmu rakstīšanu sacījis šādi: “Ir klasiskie dzejnieki, kuru teksti šad un tad pārtop arī dziesmā, un ir tā sauktie “songwritter” jeb dziesmu rakstnieki, kuri būtībā neraksta dzeju, bet dziesmas. Arī es. Šie vārdi ir domāti dziesmai, izņemot tos no tās ārā, teksts bieži vien ir ne sevišķi baudāms. Piemēram, to pašu Metāla sirdi – ja to nolasa bez dziesmas, tas būs smieklīgs, muļķīgs dzejolis, bet mūzikā ar Aivara Brīzes attieksmi, “līvu” tā laika ķēdēm un ādām viss kopā līmējas ļoti labi. Vienmēr domāju par pilnu spektru, arī par to, kas tekstu izpildīs, kā tas tiks aranžēts, kāds ir dziesmas autora raksturs. Saprotams, strādājot ar Raimondu Paulu, nevaru rakstīt par metāla sirdi – to dziesmu rakstīju speciāli “Līviem”. Arī “Dzeguzīte” – atradu sevī bērnišķīgos, radošos nostūrus un rakstīju. 99% gadījumu rakstu kādam konkrētam izpildītājam, tāpēc šo tekstu raksturi ir tik dažādi.” (Sandris Vanzovičs. Personība: Guntars Račs – par dzeju un liktenīgajām bungām. Neatkarīgā Rīta Avīze, 2015, 29. marts.)

Lielu popularitāti Guntars Račs iemanto ar aktivitātēm sociālajā tīklā “Facebook”, katru dienu publicējot pa kādam dzejolim. Uz šo publikāciju pamata 2017. gadā tika izdota krājuma “365” pirmā daļa, bet 2018. gadā – iznāca otra. Krājums kļuva par vienu no pieprasītākajām grāmatām Latvijā.

Nevar nepieminēt Guntara Rača darbību mūzikas izdevniecībā. Viņš ir viens no Latvijas lielākās mūzikas ierakstu kompānijas “Mikrofona ieraksti” dibinātājiem un vadītājiem, šobrīd kompānijā ir repertuāra direktors.

“Mans dzīves aicinājums un mērķis ir Latvijā radītās mūzikas īpatsvara palielināšana pasaulē. Es gribu, lai par mums runā kā par līdzīgiem, jo tepat blakus, Zviedrijā un arī Somijā, mūziķiem un mūzikas industrijai kopumā tas ir itin labi izdevies. Es vēlos, lai tā saucamā populārā mūzika tiktu uztverta tikpat nopietni kā akadēmiskā mūzika, kura ļoti lielā mērā Latvijā un citur pasaulē tiek dotēta. Gandrīz viss, ko es daru, ir ar mērķi attīstīt latviešu tā dēvēto ritmisko mūziku kopumā, bet, tā kā šajā žanrā, tāpat kā daudzos individuālajos sporta veidos, viss ir atkarīgs no katra konkrētā cilvēka, jeb šajā gadījumā mākslinieka, ambīcijām, talanta, oriģinalitātes un pārliecības, pārsvarā nākas strādāt ar atsevišķiem māksliniekiem, nevis ar mākslinieku kopumu,” – tā par savu darbu intervijā Uldim Rudakam komentē Guntars Račs. (Uldis Rudaks. Guntars Račs: Ja nepatīk, tad neklausies. Diena, 2015, 26. marts.)

Informāciju sagatavoja Madara Eversone.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.