Elizabete Alunāne

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsElizabete Alunāne
KopsavilkumsElizabete Alunāne (dzimusi Jačuns (Jačūne); 1855–1944) – spiestuves, apgāda un grāmatu veikala īpašniece, Heinriha Alunāna sieva. Pēc vīra nāves 40 gadus vadījusi viņa spiestuvi, apgādu un abus grāmatu veikalus.
Personiska informācija1851. gadā noslēgta laulība starp lauksaimnieku Jāni Jāčunu un Karlīni Grīnvaldi.
1855. gadā Jaunsvirlaukas Jāčunos (arī Jačunos) piedzimst Līze Jačuns (citviet kā Elīze, domājams, vārds Elizabete pieņemts dzīves laikā), drīz pēc tam ģimene pārgājusi uz 165 pūrvietas lielajām Sesavas Nārunu Ližu mājām, kuras tēvs iemainījis pret Jāčuniem.
Diemžēl jau 1857. gada 12. maijā (31. maijā pēc vecā stila) no tīfa mirst tobrīd nepilnu pusotru gadu vecās Līzes māte. Jānis Jāčuns paliek viens ar mazo Līzi un viņas māsu (vārds nezināms).
1866. gadā tēvs apprecas otrreiz – ar Karlīni Krauksti, Vensku Edvarda pusmāsu. Laulībā dzimušas vēl piecas meitas. Atmiņās atzīmēta tēva lielā reliģiozitāte, viņš bijis "liels "pātarnieks", pamāte laba dziedātāja. "Dievvārds Nārunu Ližos tapa uzturēts" – liecina šo māju gara laba pazinēja".
Jānis Jačuns guvis atzinību arī sabiedriskā darbā, tā savā saimniecībā. 1862. gadā saņēmis sudraba medaļu Jelgavas preču un pie zemkopšanas derīgu lietu un lopu izrādīšanā (izstādē) – par paša audzināto zirgu. 1882. gadā kļuvis par Lielsesavas pagasta savstarpīgās krāšanas un aizlienēšanas kases priekšnieka vietnieku.

Ap 1874. gadu Elizabete Jāčuns iepazinusies ar Heinrihu Alunānu, tomēr laulība ar pazīstamo izdevēju noslēgta tikai 1889. gada 29. oktobrī.
Profesionālā darbība

Darbība grāmatniecībā

1904. gadā pēc vīra nāves Alunāne pārņem spiestuvi, apgādu un abu grāmatu veikalu – Jelgavā Lielajā ielā 21 un Katoļu ielā 32 – vadību. Ar pārtraukumu 1940.–1941. gadā Elizabete Alunāne uzņēmumu vadīja līdz savai nāvei 1944. gadā.
Citātu galerija"[..] 1899. gadā viņa apprecas ar pazīstamo publicistu un grāmatnieku Indriķi (Heinrihu) Alunānu. Bērniem ģimene nav svētīta, un tā interešu centrā nostājas kalpošana grāmatai. 1904. gadā, pēc vīra nāves, Elizabete Alunāne pati uzņemas plašās spiestuves, apgāda un abu grāmatu tirgotavu – Jelgavā, Lielajā ielā 21 un Katoļu ielā 32 – vadību, ko ar panākumiem veic četrus gadu desmitus. Viņai bijis možs gars un laba atmiņa arī vēl mūža novakarē. Privātā dzīvē E. Alunāne bijusi klusa, vienkārša, satiksmē ar citiem allaž atsaucīga, izpalīdzīga un gādīga."
P. Īve. Elizabete Alunāne. Latvju Grāmatnieks, nr. 3/4, 1944, 40. lpp.

"Miris arī Alunāns. Ieejot viņa atstātā grāmatu mājā, kas celta no koka, no visiem stūriem pretim dveš senu laiku godība. Senu laiku plauktos grāmatas viena par otru vecākas [..]. Pate kundze, pa senu laiku paradumam ciemiņu, par kādu tieku uzskatīts es, lūdz piesēsties pie galda un pacienā ar veselības tēju. Visapkārt senu laiku grāmatas, guļ plauktos piemēram "Don Karloss", guļ un gaida uz pircējiem jau 42 gadi un kundze stāsta tik brīnišķīgus atgadījumus no savas ilggadīgās grāmatnieku dzīves, ka prieks klausīties."
Atis Freinats. Grāmatnieki pa mājām, tirgiem un pilsētām. Rīga, 1939, 191. lpp.

"[..] Viņa atceras sen pagājušos gadus, tos laikus, kad Indriķis Alunāns izdeva brāļa Jura Alunāna Dziesmiņu pirmās daļas papildinātu otro izdevumu, Kaudzīšu ievērojamo grāmatu “Mērnieku laiki” u.c. Lūk, tur pie sienas mākslinieka Šēnberga darināts Indriķa Alunāna portrets, tur fotogrāfiski uzņēmumi!
– Es jums visu to rādu, – saka laipnā Alunāna kundze, – lai jūs nedomātu, ka lielu mantu esam iekrājuši. Rau’, kā te pat bija reiz izrunāts – Alunāns ir bagāts. Blēņas, blēņas! Te nu jūs redzat to šauro istabiņu; tāda pati viņa bijusi vienmēr. Un to mājiņu, to jau nopirkām tikai tādēļ, lai vecuma dienās nebūtu jāiet nabagu mājā."
J. PL. Daži vecie Jelgavas grāmatnieki. Grāmatnieks, nr. 1, 01.12.1936

"Garajos darba gados Alunāne vienmēr bijusi labvēlīga baznīcai, atbalstīdama Jelgavas draudzes ar drukas darbiem. Sv. Vienības baznīcas draudzes sieviešu komiteja viņu jau agrāki ievēlēja par goda locekli."
K. Rozenvalds. Mirusi baznīcas labvēle. Baznīcas Ziņas, nr. 12, 19.03.1944.
SaiknesHeinrihs Alunāns (1835–1904) - Vīrs
Juris Alunāns (1832–1864) - Svainis
Pēteris Johans Alunāns (1821–1903) - Svainis
Nodarbesgrāmatizdevēja
izdevēja
grāmatniece
tirgotāja
Dzimšanas laiks/vieta12.12.1855
Jačūnas, Jaunsvirlaukas pagasts
Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads
Dzimusi 1855. gada 12. decembrī (pēc vecā stila 30. novembrī) Jaunsvirlaukas Jāčunos.

DzīvesvietaNāruni, Vircavas pagasts, Jelgavas novads

Nākusi no Nārunu mājām.

IzglītībaJelgava
Jelgava
Apmeklējusi skolu Jelgavā.
Darbavieta1904 – 1944
Heinriha Alunāna apgāds
Jelgava
Jelgava
Pēc vīra nāves Elizabete Alunāne pārņem spiestuvi, apgādu un abu grāmatu veikalu – Jelgavā Lielajā ielā 21 un Katoļu ielā 32 – vadību. Ar pārtraukumu 1940.–1941. gadā Elizabete Alunāne uzņēmumu vadīja līdz savai nāvei 1944. gadā.
Dalība organizācijāsJelgava
Jelgava

Sv. Vienības baznīcas draudzes sieviešu komitejas goda locekle

Miršanas laiks/vieta24.02.1944
Jelgava
Jelgava
Apglabāts01.03.1944
Jelgava
Jelgava

Apbedīta Jelgavas literātu kapos.

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Jačūnas, Jaunsvirlaukas pagasts
(Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads)
12.12.1855Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Nāruni, Vircavas pagasts, Jelgavas novads(Nav norādīts)DzīvesvietaViensēta
3Jelgava
(Jelgava)
24.02.1944Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Jelgava
(Jelgava)
01.03.1944ApglabātsPilsēta
5Jelgava
(Jelgava)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
6Jelgava
(Jelgava)
1904 - 1944DarbavietaPilsēta
7Jelgava
(Jelgava)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta

Grāmatizdevēja un tirgotāja Elizabete Alunāne

"Miris arī Alunāns. Ieejot viņa atstātā grāmatu mājā, kas celta no koka, no visiem stūriem pretim dveš senu laiku godība. Senu laiku plauktos grāmatas viena par otru vecākas [..]. Pate kundze, pa senu laiku paradumam ciemiņu, par kādu tieku uzskatīts es, lūdz piesēsties pie galda un pacienā ar veselības tēju. Visapkārt senu laiku grāmatas, guļ plauktos piemēram "Don Karloss", guļ un gaida uz pircējiem jau 42 gadi un kundze stāsta tik brīnišķīgus atgadījumus no savas ilggadīgās grāmatnieku dzīves, ka prieks klausīties." (Atis Freinats. Grāmatnieki pa mājām, tirgiem un pilsētām. Rīga, 1939, 191. lpp.)

Līze Jačuns pasaulē nākusi 1855. gada 12. decembrī (pēc vecā stila 30. novembrī) Jaunsvirlaukas Jačunos lauksaimnieku Jāņa un Karlīnes ģimenē. Ģimene drīz vien pārgājusi uz 165 pūrvietas lielajām Sesavas Nārunu Ližu mājām, kuras tēvs iemainījis pret Jāčuniem.
Četru gadu vecumā nomirst Elizabetes māte, vēlāk tēvs apprecas otrreiz ar Karlīni Krauksti, Vensku Edvarda pusmāsu. Dažādos avotos ir atšķirīgas liecības par bērniem – domājams, Elizabetei bijusi māsa, vēlāk viņa iegūst vēl trīs vai piecas pusmāsas. Kā piemiņas rakstā atminas P. Īve, Elizabetes tēvs bijis “liels “pātarnieks”, pamāte laba dziedātāja. “Dievvārds Nārunu Ližos tapa uzturēts” – liecina šo māju gara laba pazinēja”. Līzes tēvs Jānis guvis atzinību arī sabiedriskā darbā, piemēram, 1882. gadā kļuvis par Lielsesavas pagasta savstarpīgās krāšanas un aizlienēšanas kases priekšnieka vietnieku. Savukārt 1862. gadā lasām šādu piezīmi – Nārunu saimniekam Jāčuna Jānim Jāņos Jelgavas preču un pie zemkopšanas derīgu lietu un lopu izrādīšanā par brangu paša audzinātu zirgu lielais sudraba medālis dāvināts.

Skolā Elizabete gājusi Jelgavā, šeit dzīvojusi vācu pansijā un labi apguvusi vācu valodu gan rakstos, gan runā. Kā jaušams, ap 1874. gadu Līze iepazinusies ar Henrihu Alunānu. Elizabetei tobrīd vien 19, Heinriham jau 39… Periodikā atrodam kādu jauku uzzīmējumu, kā Heinrihs Alunāns pie līgavas braucis.

“Vasarā reiz Alunāns braucis viesoties pie savas līgavas Elīzabetes Sesavā un ņēmis līdzi arī Lapas Mārtiņu. Šis bijis visai priecīgs, kad uz kumodes ieraudzījis savu dzejoļu grāmatu – Mīlestības un mīlestības gaudu dziesmas. Piesēdis un ierakstījis grāmatiņā šādu pantu:
Es atrodu par brīnumiem
Še savas dziesmas priekšā,
Kaut gan tām maza vērtība,
Bet puķes viņās iekšā,
Ko mīļas rokas plūkušas –
Tās dziesmas to nav pelnīj’šas.”
(J. PL. Daži vecie Jelgavas grāmatnieki. Grāmatnieks, nr. 1, 01.12.1936)

Abu savienība šajā laikā oficiāli noslēgta tomēr netiek. Iespējams, abu vecuma starpības dēļ, taču varbūt izšķiroša bijusi arī Heinriha neskaidrā finansiālā situācija – tikai nupat viņš Jelgavā uzsācis savu uzņēmējdarbību, atverot grāmatveikalu ar plašu maksas lasāmbibliotēku un apgādu, nav vēl bijis zināms, cik attaisnosies ieguldītie līdzekļi.
Lai arī kā, par Elizabetes turpmākām dzīves gaidām raksti pagaidām klusē līdz pat 1889. gada 29. oktobrim, kad beidzot viņa kļūst par nu jau pazīstamā grāmatnieka Heinriha Alunāna dzīves biedreni. Abu ģimene nav bērniem svētīta, tās interešu centrā nostājas nesavtīga kalpošana grāmatai.

“[..] Viņa atceras sen pagājušos gadus, tos laikus, kad Indriķis Alunāns izdeva brāļa Jura Alunāna Dziesmiņu pirmās daļas papildinātu otro izdevumu, Kaudzīšu ievērojamo grāmatu “Mērnieku laiki” u.c. Lūk, tur pie sienas mākslinieka Šēnberga darināts Indriķa Alunāna portrets, tur fotogrāfiski uzņēmumi!
– Es jums visu to rādu, – saka laipnā Alunāna kundze, – lai jūs nedomātu, ka lielu mantu esam iekrājuši. Rau’, kā te pat bija reiz izrunāts – Alunāns ir bagāts. Blēņas, blēņas! Te nu jūs redzat to šauro istabiņu; tāda pati viņa bijusi vienmēr. Un to mājiņu, to jau nopirkām tikai tādēļ, lai vecuma dienās nebūtu jāiet nabagu mājā.” (J. PL. Daži vecie Jelgavas grāmatnieki. Grāmatnieks, nr. 1, 01.12.1936)

1904. gadā mūžībā aiziet Heinrihs Alunāns. Pēc vīra nāves Elizabete pati uzņemas plašās spiestuves, apgāda un abu grāmatu tirgotavu – Jelgavā, Lielajā ielā 21 un Katoļu ielā 32 – vadību, ko veic četrus gadu desmitus – līdz pat savai aiziešanai 1944. gadā.
Elizabetes Alunānes tipogrāfijai secen nav gājušas cīņas par labāka atalgojuma un darba apstākļu nodrošināšanu grāmatrūpniecībā strādājošajiem. Par to vēsta, piemēram, neliels rakstiņš laikrakstā “Tēvija” 1912. gada 11. oktobrī (nr.118), rubrikā “Jelgavas notikumi”:
“Par grāmatrūpniecības strādnieku laikraksta “Neuer Baltischer Bucharbeiter” izvedēja Pruvlija nosodīšanu. [..] Pruvliks nodevis Elizabetes Allunan tipogrāfijā Jelgavā nodrukāt 3000 eksemplārus jautājumu listes anketai par grāmatrūpniecības aroda darba apstākļiem. Tipogrāfijas pārvaldnieks neatļāvis tās drukāt un liste nodota Kurzemes gubernatoram. Tas atradis, ka gatavojoties grāmatdrukātāju un burtliču streiks un šo jautājumu listu apstellēšana nozīmējos musināšanu uz streiku, kamdēļ piespriedis A. Pruvlijam administratīvā kārtā 1 mēnesi aresta. [..]”

20. gadu vidū acīmredzot ar nespēju nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu saskārusies pati Elizabete. Laikraksts “Balss” 1925. gada 12. septembra numurā raksta par burtliču streiku, kad nozarē strādājošie 9. septembrī Jelgavā uzsākuši ekonomisku streiku, pieprasot algas paaugstinājumu par 10 procentiem.

Līdz 30. gadu vidum Alunāna izdevniecība vēl aizvien dēvēta viņa vārdā, šis apstāklis radījis arī vairākus pārpratumus mūsdienu pētnieku darbos, nelaiķim Heinriham Alunānam piedēvējot patiesībā jau Elizabetes apgādībā izdoto. Tikai ar 1935. gada janvāri firma iegūst Elizabetes Alunāns vārdu.

Vēl nepieciešams pārvērtēt Alunānes ieguldījumu grāmatu izdevējdarbībā. Lai gan jaušams, ka Elizabetes darbības vēriens nesasniedz Heinriha plašumus, arī viņa apgādājusi dažu izdevumu, kurš būtu pelnījis tikt pieminēts.
Elizabetes Alunānes apgādībā, piemēram, latviešu sabiedrība pirmoreiz iepazīstas ar jaunās norvēģu rakstnieces Sigrijas Unsetes (1882–1949) darbiem – kalendārā “Jauns Kurzemes un Vidzemes kalendārs 1915. gadam” (1914) ietverts stāsts “Smita Telefsena jaunkundze”. Elizabetes Alunānas apgādībā visvairāk iznākuši atkārtoti Ādolfa Alunāna lugu izdevumi, sākuma gados arī vairāki Nikolaja Alunāna nošu izdevumi. Bieži izdoti dažādu mūsdienās arī piemirstu vācu autoru romāni un stāsti – Rihards Voss, Makss Bernsteins, Berta Bērena (Vilhelmīne Heimburga) u.c. 1921. gadā vienā krājumā ietverts Selmas Lāgerlēvas stāsts “Vineta” un Helenes Kristalleras stāsti “Kad svecītes izdziest” un “Lorīte”.

Izdoti arī atsevišķi filozofiska rakstura apcerējumi, palīdzības literatūra, medicīniskiem jautājumiem veltīti darbi – Dāvida Bīskapa “Kā izsargāt bērnus no diloņa, alkoholisma un smēķēšanas?” (1910), Jāņa Strautmaņa “Ticība un zinība” (1911), reliģiski kristīgā literatūra, piemēram, kāda Dr. M. brošūra “Vai cilvēkam ir dvēsele?”, luterāņu mācītāja Kārļa Beldava raksts “Mūžības ilgas kara troksnī” (1914) u.tml. Viens no pēdējiem izdevumiem iznācis 1932 gadā – Baltijas vācu rakstnieka Teodora Hermaņa Pantenija “Ķellieši” Ramānu Aleksandra tulkojumā. Vēlāk izdoti vairs tikai kalendāri. Ar drukas pakalpojumiem Elizabete Alunāne atbalstījusi arī Jelgavas draudzi.

Ilgus gadus Elizabete Alunāne darbojusies Jelgavas Sv. Vienības sieviešu komitejā, pēc tam iecelta par tās goda locekli. Kā atceras P. Īve, Elizabetei bijis možs gars un laba atmiņa arī vēl mūža novakarē. Privātā dzīvē E. Alunāne bijusi klusa, vienkārša, satiksmē ar citiem allaž atsaucīga, izpalīdzīga un gādīga. Elizabetes mūžs noslēdzies Jelgavā 1944. gada 24. februārī – 88 gadu vecumā pēc neilgas slimošanas. 1. martā viņa guldīta Jelgavas Literātu kapsētā, kur jau 40 gadus atdusējies viņas vīrs Heinrihs.

“Lūk, jauks un raibs darba cēliens! Daudz kas vērtīgs palicis tautai un, laikam, daudz kas pagaisis. Pirms pāris gadiem Alunāna veikalā ienācis Nīcas pamatskolas skolotājs Lielozola kungs. Viņš meklējis latviešu grāmatu vecos izdevumus. Atradis un sakārtojis prāvu, tikko ceļamu saini.
– Cik man jāmaksā? – jautājis veikala darbiniecēm (jāpiezīmē, ka visas Alunāna kundzes palīdzes šai veikalā darbojas jau ilgus, ilgus gadus.).
– Divi lati – viņam atbildēts.
Lielozola kungs apmulsis. Padomājis un samaksājis Ls 50,–“
(J. PL. Daži vecie Jelgavas grāmatnieki. Grāmatnieks, nr. 1, 01.12.1936)

Informāciju apkopoja Signe Raudive un Eva Eglāja-Kristsone 12.12.2020.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.