Darbi: Darba autors (41); Recepcijas persona (19)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Baiba Bičole |
|---|---|
| Papildu vārdi | Rumpētere |
| Kopsavilkums | Baiba Bičole (1931-2021) – dzejniece. Skolas gaitas uzsākusi Latvijā: Rīgas 45. pamatskolā un Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, turpinājusi bēgļu skolā Vācijā. Kopš 1950. gada dzīvo ASV. Pirmās publikācijas 1953. gadā latviešu jauniešu žurnālā "Raksti" (ASV). Dzejoļu krājumos "Atrita" (1966, Z. Lazdas balva), "Ceļos" (1969), "Burot" (1976), "Griežos" (1981), "Atgriežos" (Rīgā 1991, izlase) un "Citviet" (2011) dominē romantiski juteklisks pasaules skatījums, dzīvības daudzveidības un mainīguma cildinājums pretstatā iznīcībai un pagurumam. Dzejai raksturīga dabas un kosmosa reāliju, laikmeta radīto psihol. konfliktu ekspresīva atklāsme. Jūtama folkloras tēlainības ietekme un asociācijas, metrikā galvenokārt verlibrs. Kopš 1985. gada dzejoļus raksta angļu valodā, taču ir atgriezusies pie rakstīšanas latviešu valodā. |
| Personiska informācija | Dzimusi literatūrvēsturnieka Jāņa Bičoļa un baltu filoloģes Līvijas Bičoles (dzimusi Sproģe, 1905–1998) ģimenē. 1944: ģimene dodas uz Vāciju, 1945. gadā no Prāgas laimīgi nonāk rietumos, t. s. amerikāņu joslā. 1950: decembrī ģimene ierodas ASV. |
| Profesionālā darbība | Literārā darbība1953: pirmās publikācijas dzejoļi "Vakara noskaņa", "Cēsu degšana" un "Iela Baltimorē" ASV latviešu jauniešu žurnālā "Raksti".Dzejas krājumi 1966: "Atrita" 1969: "Ceļos" 1976: "Buŗot" 1981: "Griežos" 1991: "Atgriežos": izlase (Latvija) 2011: "Citviet" 1970: komponists Arnolds Šturms komponējis 4 dziesmas solo balsij ar dzejnieces Baibas Bičoles tekstiem "Novembris", "Aprīlis", "Sarkanu magoņu lauki" un "Ielec logos starainas rozes". 1970: jūnijā zviedru žurnāls "Horisont" trešais numurs publicēts ar apakšvirsrakstu "Baltiski sextiotal i lyrik och prosa" (Baltiešu sešdesmitie gadi lirikā un prozā). Latviešu dzeja un proza žurnālā piepilda 93 lappuses, un to atdzejojuši resp. tulkojuši Juris Kronbergs, Pāvils Johansons un Andrejs Irbe. Speciālnumurā ir šādu latviešu autoru darbi: Alberta Bela, Vizmas Belševicas, Baibas Bičoles, Māra Čaklā, Aldas Darbiņas, Lidijas Dombrovskas Larsenas, Andreja Irbes, Andra Jakubāna, Pāvila Johansona, Tālivalža Ķiķaukas, Montas Kromas, Jura Kronberga, Laimas Līvenas, Dīnas Raunas, Richarda Rīdzinieka, Gunāra Saliņa, Olafa Stumbra, Linarda Tauna, Ojāra Vācieša, Benitas Veisbergas, Gunša Zariņa un Imanta Ziedoņa. Par latviešu prozas attīstību pēc kara, īpaši pēdējos desmit gados, 12 lappušu garā esejā pastāsta prof. Ojārs Krātiņš, un numura nobeigums sniegta žurnālā pārstāvēto autoru "mazā enciklopēdija" ar ziņām par autoriem un to literāro darbību. 1984: literārā mēnešraksta "Karogs" 3. numurā publicēti Baibas Bičoles dzejoļi. No 1987: laikraksta "Laiks" korektore, no 1993–1997: laikraksta "Laiks" redaktore. |
| Citātu galerija | Par dzejas krājumu "Atrita" (1966, Šipenville: Upeskalna apgāds)".. tā ir organiska un vitāla tuvības izjūta pašas zemes un dzīvās dabas auglības spēkam, reibumam un noslēpumam, kas spilgti izpaužas jau grāmatas pirmajā nodaļā. Sieviete un zeme - abas ir audzelības alcējas, dzīvības nesējas un uzturētājas. Ne velti zeme vai visu tautu uztverē saistās ar sievišķības priekšstatu. Savā dzejā Bičole krāšņās dabas ainās reizē runā par sevi. [..] Dzīve un dzīvība Baibai Bičolei zied visādās krāsās. Vispār, viņas dzeja ir krāsu un krāsainu tēlu bagāta. Jo sevišķi viņa mīl sarkanu, oranžu, dzeltenu, zeltainu, no otras puses ari zaļu, brūnu."Valtere, Nora. Sievišķīgais pasaules un jūtu pārdzīvojums. Latvija Amerikā, Nr.13 (15.02.1967) Par dzejas krājumu "Ceļos" (1969, Bruklina; Grāmatu Draugs)"Savā otrā krājumā Baiba Bičole jau pirmajā dzejolī pārsteidz lasītājus ar drosmi pilnā balsī skandināt jaunu, savā ziņā riskantu motīvu. Taču dzemdības tik tieši neviens mūsu dzejnieks vēl nebija tēlojis. Bet tēlojuma tiešums ir ekstatisks, tās ir gaviles par jaunas dvēseles laišanu pasaulē, un nevienam nav iemesla pārmest dzejniecei, ka viņa šo intimo aktu būtu padarījusi nepieļaujami publisku. Viegli Ceļos atrodami vēl citi dzejoļi ar jauniem motīviem, jaunu tematiku. Savukārt vecie, pat novazātie motīvi Bičoles dzejā skan ar pirmreizīgu svaigumu. Tā tas bija Atritā, viņas pirmajā krājumā, tā tagad Ceļos. [..] Kur Baiba Bičole visspilgtākā?. Tā ir erotiskā dzeja. Un ne grāmatas pēdējā trešdaļā vien. Erotiskas ieskaņas un pieskaņas, stila gleznas ar erotiskām asociācijām nav retums arī dabas un citos dzejoļos. Tiešām šī ir ļoti kaislīga dzejniece! [..] Bičoles dzejoļiem allaž ir sava kompozicionāla grafika, varbūt jau drusku manierīga: Gandrīz vienmēr tie ar savu tekstu virzās no kreisā stūra lappuses augšā uz labo stūri apakšā. Sadalījums pa pantiem nav saistīts ne ar kādu kanonu. Nav atskaņu. Šur tur ieskanas pa asonancei, vārsmas iekšpusē skanīgumu nereti pastiprina alliterācija. Dažuviet uz īsu mirkli nozvana dainu ritmikas raitie pulkstenīšu Citādi Bičoles ritms pilnīgi personisks, bez likumiem, kas regulē sillabotonisko vai tīri tonisko versifikāciju. Šādā formā ieliets Bičoles dzejoļu saturs pārbagātā, impresionistiskā iztēlē."Rudzītis, Jānis. Pārbagātas iztēles krāšņa arabeska. Laiks, Nr.1 (03.01.1970)
"Baibas Bičoles trešajā dzejoļu krājuma, kas saucas Buŗot, viņas brīvas dzejas elementāri valoda apbur un apgaismo mūs vairāk nekā jebkad. Acumirklīgi viņa spēj savienot seno ar pašreizējo, racionālo ar irracionālo, organisko ar neorganisko. Ja arī dzejoļu atmosfairu rada dažādu skaņu nokrāsas, visumā Bičole savu maģiju panāk nevis ar inkantācijām, bet gan atklājot un piesitot vēl nedzirdētus semantiskus akordus. [..] Vispār viņas dzimtās mēles lokanība vienkārši apbrīnojama, sevišķi zinot, ka dzejniece jau vairāk nekā 30 gadus prom no savas zemes. Kas vēl ar īpašu Intensitāti šo Bičoles krājumu atšķir no iepriekšējiem, ir nāves motīvs. [..] Tā ir dzejiska burvestība. Tā ir burvīga dzeja." |
| Saiknes | Jānis Bičolis (1904–1982) - Tēvs Arvils Rumpēters (1955–2000) - Dēls Rita Laima Bērziņa (1960–) - Meita Ilmārs Rumpēters (1929–2018) - Bijušais vīrs Līvija Bičole (1905–1998) - Māte |
| Nodarbes | dzejniece |
| Dzimšanas laiks/vieta | 29.05.1931 Rīga Rīga |
| Izglītība | Rīgas 45. pamatskola Rīga Rīga Hersbruka Hersbruck, Germany Mācības latviešu bēgļu skolā Hersbrukā. Ņujorka New York, USA Studējusi literātūru un mākslas vēsturi atsevišķos kursos Ņujorkas "New School of Social Research" (tagad nosaukums "New School") Natālijas Draudziņas ģimnāzija Rīga Rīga |
| Darbavieta | 1993 – 1997 Laikraksts "Laiks" Ņujorka New York, USA Redaktore. |
| Dalība organizācijās | Akadēmiskā organizācija "Ramave" Latviešu preses biedrība |
| Miršanas laiks/vieta | 24.12.2021 Rokvila Rockville, Maryland, United States |
| Apbalvojumi | Zinaīdas Lazdas prēmija Atrita Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Atrita". 1967 Ērika Raistera piemiņas fonda balva 2001 |
|---|
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 29.05.1931 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Rokvila (Rockville, Maryland, United States) | 24.12.2021 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 4 | Hersbruka (Hersbruck, Germany) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 5 | Ņujorka (New York, USA) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 6 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Ņujorka (New York, USA) | 1993 - 1997 | Darbavieta | Pilsēta |
