Ārijs Geikins

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (14); Recepcijas persona (7)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsĀrijs Geikins
KopsavilkumsĀrijs Geikins (1936–2008) – dramaturgs, prozaiķis, režisors un aktieris. Rakstījis vēsturiskās drāmas, traģikomēdijas, sadzīves lugas, fantasmagorijas u.c. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem galvenokārt darbojies prozā.
Personiska informācijaDzimis autotehniķa un svešvalodu skolotājas ģimenē. Baidoties no apcietināšanas un izsūtīšanas uz Sibīriju, Ārija Geikina tēvs emigrējis uz ārzemēm un mūža lielāko daļu nodzīvojos Kanādā. Māte Irēne Geikina Jelgavā pēc Otrā pasaules kara apcietināta, jo svešvalodu zināšanas bija par iemeslu aizdomām, ka viņa sadarbojusies ar ārzemju spiegiem. Viņai izdodas izglābties no izsūtīšanas uz Sibīriju, bet padomju cietumos pavadītie septiņi mēneši un pratināšanas sagrāva sievietes veselību.

1955: beidzis Jelgavas vakarskolu.
1959–1962: mācījies un pabeidzis Dailes teātra 3. studiju.
1969: beidzis A. Lunačarska Teātra mākslas institūta Režijas fakultāti Maskavā.
1963–1964: aktieris Liepājas teātrī.
1976–1979: aktieris Dailes teātrī.
1968–1970: režisors Jaunatnes teātrī.
1974–1976 un kopš 1980: režisors Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas kultūras nama Tautas teātrī.
1974–90. gadu sākums: LU Studentu teātra režisors.
1997–2008: režisors nomales teātrī "Sarkandaugava".
1968–1970: aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā.
1992–1993: aktiermeistarības pedagogs Latvijas Kultūras akadēmijā.
Paralēli strādājis par viesrežisoru profesionālos teātros un filmējies raksturlomās apmēram 15 kinofilmās.
Profesionālā darbībaPirmā publikācija – dzejolis "Sveiciens" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1966. gada 19. februārī.
Pirmā profesionālajā teātrī izrādītā luga – "Leģenda par Kaupo" (1973, publicēta kopkrājumā "Intervijas", 1982).

Lugas

1988: krājums "Ogles sirds" (Liesma) – lugas "Ogles sirds", "Bermudu trīsstūris", "Putenī" (1978), "Saules dieva Fēba rotaļas" (teātrī 1987).
1999: krājums "Rēgi miglā" (Zvaigzne ABC) – lugas "Kaķu griesti" (1975), "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks..." (1988), "Saimnieks" (1993), "Sarkanās dzīres" (1991).
2001: "Dona Žuāna savaldīšana".

Nozīmīgākie lugu iestudējumi

1973: "Leģenda par Kaupo" Valmieras drāmas teātrī, režisors Oļģerts Kroders.
1978: "Putenī" Dailes teātrī, režisors Juris Strenga.
1980: "Leģenda par Kaupo" Igaunijas Lidijas Koidulas Pērnavas drāmas teātrī, režisors Ingo Normets.
1987: "Saules dieva Fēba rotaļas" Drāmas (Nacionālajā) teātrī autora režijā.
1988: "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks..." Drāmas (Nacionālajā) teātrī, režisors Mihails Kublinskis.
1993: "Saimnieks" Dailes teātrī autora režijā.
2001: "Dona Žuāna savaldīšana" Valmieras drāmas teātrī autora režijā.

Romāni

1995: "Jukuma Zeltiņa ceļojums uz centru" (žurnālā "Karogs", nr. 3).
1997: "...Tad jums taps atvērts" (žurnālā "Karogs", nr. 7–9).
1998: "Riharda Buša pirmā sezona" (Karogs).
1998: "Slepkavība Saulstariņos" (RaKa).
2005: "Vēstījums par lībiešukuningu Kaupo" (Annele).
2008: "Eņģeļu sezona" (ARTE).

Īsproza

2003: "Tēvoča Rambuljē zirgu tirgotava” (Nordik).

Memuāri

2007: "Otrajā realitātē: kādas dzīves atmiņu mozaīka” (ARTE).
Citātu galerija"Lugu mākslinieciskajam veidojumam raksturīga augsta nosacītības pakāpe, daudzslāņaina kompozīcija. Galvenās tematatiskās līnijas – tautas vēsture, cilvēka garīgās pasaules netveramība. 20. gadsimta 90. gados rakstījis galvenokārt prozu – stāstus, noveles un romānus, kur, paužot kristīgu dzīves pozīciju, vērsies pret cilvēka un sabiedrības fizisko un morālo pagrimumu. "

Sekste, Inguna. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2004.

Par godalgoto romānu "Riharda Buša pirmā sezona":

"Arī Ārijs Geikins aizvien kādos uzvarētājos un katrreiz – kā piedzimis no jauna: viņa pēdējo triju gadu romāniem nav nekāda sakara ar ūdenslāšu līdzīgumu ne avota, ne skata ziņā. Ironiskajam, pat satīriskajam vēstījumam iz mūsdienu teātra pasaules nav nekā kopīga ar Senās Romas smagnējo pamatīgumu."

Lāce, Aija. Septiņi jauni latviešu romāni. Literatūra. Māksla. Mēs. 23.12.1997.
Nodarbesrežisors
rakstnieks
dramaturgs
aktieris
Dzimšanas laiks/vieta14.02.1936
Rīga
Rīga
Izglītība1955
Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola

1969
A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūts
Malyy Kislovskiy Pereulok 6, Maskava
Malyy Kislovskiy Pereulok 6, Moscow, Russia, 125009

Beidzis A. Lunačarska Teātra mākslas institūta Režijas fakultāti.


1959–1962
J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011

Mācījies un pabeidzis Dailes teātra 3. studiju.

Darbavieta1963–1964
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401
Aktieris.

1968–1970
Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006
Aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā.

1968–1970
Jaunatnes teātris
Lāčplēša iela 37, Rīga
Lāčplēša iela 37, Rīga, LV-1011
Režisors.

1974–1976
Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas kultūras nama Tautas teātris
Rīga
Rīga
Režisors.

1974–1991 (Datums nav precīzs)
Latvijas Universitātes studentu teātris
Rīga
Rīga
Režisors.

1976–1979
J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris
Brīvības iela 75, Rīga
Brīvības iela 75, Rīga, LV-1001
Aktieris.

1980–2008
Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas kultūras nama Tautas teātris
Rīga
Rīga

1992–1993
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003
Aktiermeistarības pasniedzējs.

1997–2008
Nomales teātris Sarkandaugava
Tilta iela 32, Rīga
Tilta iela 32, Rīga, LV-1005
Režisors.
Dalība organizācijās1976–2008
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Eduarda Smiļģa iela 37/39
Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga, LV-1002

1985–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1990–2008
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1999–2008
Latvijas Dramaturgu ģilde
Vaļņu iela 9, Rīga
Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050
Miršanas laiks/vieta10.02.2008
Rīga
Rīga

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
14.02.1936Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
10.02.2008Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Lāčplēša iela 25, Rīga
(Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011)
1959 - 1962IzglītībaĒka, māja
4Malyy Kislovskiy Pereulok 6, Maskava
(Malyy Kislovskiy Pereulok 6, Moscow, Russia, 125009)
1969IzglītībaĒka, māja
5Ludzas iela 24, Rīga
(Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003)
1992 - 1993DarbavietaĒka, māja
6Šmerļa iela 3, Rīga
(Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006)
1968 - 1970DarbavietaĒka, māja
7Teātra iela 4, Liepāja
(Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401)
1963 - 1964DarbavietaĒka, māja
8Brīvības iela 75, Rīga
(Brīvības iela 75, Rīga, LV-1001)
1976 - 1979DarbavietaĒka, māja
9Lāčplēša iela 37, Rīga
(Lāčplēša iela 37, Rīga, LV-1011)
1968 - 1970DarbavietaĒka, māja
10Rīga
(Rīga)
1974 - 1976DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1980 - 2008DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1974 - 1991DarbavietaPilsēta
13Tilta iela 32, Rīga
(Tilta iela 32, Rīga, LV-1005)
1997 - 2008DarbavietaĒka, māja
14Eduarda Smiļģa iela 37/39
(Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga, LV-1002)
1976 - 2008Dalība organizācijāsĒka, māja
15Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1985 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
16Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1990 - 2008Dalība organizācijāsĒka, māja
17Vaļņu iela 9, Rīga
(Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050)
1999 - 2008Dalība organizācijāsĒka, māja
Ārijs Geikins (14.02.1936–10.02.2008) – dramaturgs, prozaiķis, režisors un aktieris, dzimis Jelgavā autotehniķa un svešvalodu skolotājas ģimenē. 1955. gadā beidzis Jelgavas vakarskolu, darbojies mākslinieciskajā pašdarbībā un Jelgavas Kultūras nama dramatiskajā kolektīvā tēlojis režisora Jāņa Lūsēna veidotajās izrādēs.

1959. gadā Ārijs Geikins iestājies leģendārajā Dailes teātra 3. aktieru studijā, kur mācījies kopā ar Astrīdu Kairišu, Olgu Dreģi, Ilzi Vazdiku, Juri Strengu, Leonu Krivānu un daudziem citiem pazīstamiem aktierim un kopā ar viņiem studiju pabeidzis 1962. gadā. Vēlāk devies uz Maskavu, kur 1969. gadā beidzis A. Lunačarska Teātra mākslas institūta Režijas fakultāti.

Ārijs Geikins bijis aktieris Liepājas teātrī (1963–1964) un Dailes teātrī (1976–79), režisors Jaunatnes teātrī (1968–1970), Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas kultūras nama Tautas teātrī (1974–1976 un kopš 1980), LVU Studentu teātrī (no 1974. līdz 90. gadu sākumam) un nomales teātrī “Sarkandaugava” (kopš 1997). Bijis aktiermeistarības pedagogs Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā (1968–1970) un Latvijas Kultūras akadēmijā (1992–1993), Teātra darbinieku savienības (kopš 1976), Rakstnieku savienības (kopš 1985) un Dramaturgu ģildes (kopš 1999) biedrs. Paralēli strādājis par viesrežisoru profesionālos teātros un filmējies raksturlomās aptuveni 15 kinofilmās.

Teātra zinātniece Silvija Geikina grāmatā “Pēdējie romantiķi. Dailes teātra 3. studija” (“Mansards”, 2009) rakstījusi:

“Ārija īpatnā humora izjūta, viņa nedaudz atsvešinātā, ironiskā attieksme pret dzīvi viņam palīdzēja sadzīvot ar laiku, kurā viņš dzīvoja, tā smagumu un ačgārnībām, ar padomju varas noziegumiem.

Padomju varu Ārijs ienīda, un savu naidu nebaidījās paust draugu un paziņu pulkā, kā arī savās lugās – simbolu, metaforu veidā. Viņš bērnībā un arī vēlākajos gados bija daudz cietis no padomju režīma. Baidoties no apcietināšanas un izsūtīšanas uz Sibīriju, Ārija tēvs emigrēja uz ārzemēm. Sava mūža lielāko daļu nodzīvoja Kanādā. Māti – svešvalodu skolotāju Jelgavā – tūlīt pēc Otrā pasaules kara apcietināja. Daudzo svešvalodu zināšana bija par iemeslu aizdomām, ka Irēne Geikina sadarbojas ar ārzemju spiegiem. Brīnumainā kārtā viņa izglābās no aizsūtīšanas uz Sibīriju, bet padomju cietumos pavadītie septiņi mēneši, pratināšanas, rupjības, ko viņa tur piedzīvoja, sagrāva inteliģentās, trauslās sievietes veselību. Viņa bieži slimoja. Ārijs to ļoti pārdzīvoja. Savu māti viņš mīlēja bezgalīgi, bieži jutās vainīgs, ka nevar mātei nodrošināt pienācīgu ārstēšanos un dzīves apstākļus. (..)

Dzīvē un savā daiļradē Ārijs bija ļoti patriotisks. Savu mīlestību pret Latvijas zemi un tautu viņš pauda ne tikai lugās un prozas darbos, bet arī nelielajā Āboltiņa lomā Aloiza Brenča veidotajā filmā “Ilgais ceļš kāpās”. Ārijs kļuva slavens ar vienu nozīmīgu un būtisku epizodi. Āboltiņš, kurš aktīvi cīnās pret padomju iebrucējiem un kļuvis par mežabrāli, spiests bēgt uz ārzemēm. Jūras krastā, pirms došanās uz viņu gaidošo laivu, Āboltiņš paņem sev līdzi Latvijas zemi. Šķiet, šajā epizodē aktieris nospēlēja visas Latvijas tautas traģēdiju, sāpes par zaudēto valsti un brīvību. Ārijs daudzkārt stāstījis par atzinību un komplimentiem, ko viņam par šo īso epizodi izteikuši latviešu emigranti ārzemēs.”

Līdzās darbam teātrī Ārijs Geikins nopietni darbojies dramaturģijā un prozā. Viņa pirmā publikācija iespiesta 1966. gada 19. februārī laikrakstā “Literatūra un Māksla” – dzejolis “Sveiciens”. Pirmā profesionālajā teātrī izrādītā luga ir “Leģenda par Kaupo” (1973. gadā Valmieras drāmas teātrī, režisors Oļģerts Kroders, publicēta lugu kopkrājumā “Intervijas”, 1982).

Ārijs Geikins rakstījis vēsturiskas drāmas, traģikomēdijas, sadzīves lugas, fantasmagorijas. Publicējis divus lugu krājumus. Grāmatā “Ogles sirds” (1988) ietvertas lugas “Ogles sirds”, “Bermudu trīsstūris”, “Putenī” (1978. gadā iestudēta Dailes teātrī, režisors Juris Strenga), “Saules dieva Fēba rotaļas” (1987. gadā Drāmas (Nacionālajā) teātrī autora režijā). Savukārt krājums “Rēgi miglā” (1999) apkopo lugas “Kaķu griesti” (1975), “Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...” (1988. gadā Drāmas (Nacionālajā) teātrī, režisors Mihails Kublinskis), “Saimnieks” (1993. gadā Dailes teātrī autora režijā) un “Sarkanās dzīres” (1991). 2001. gadā Valmieras teātrī Ārijs Geikins iestudējis savu lugu “Dona Žuāna savaldīšana”. Kā atzinusi Inguna Sekste, “lugu mākslinieciskajam veidojumam raksturīga augsta nosacītības pakāpe, daudzslāņaina kompozīcija. Galvenās tematiskās līnijas – tautas vēsture, cilvēka garīgās pasaules netveramība”.

Kopš 20. gadsimta 90. gadiem Ārijs Geikins rakstījis galvenokārt prozu – stāstus, noveles un romānus, regulāri piedalījies un guvis atzinību Raimonda Gerkena un žurnāla “Karogs” rīkotajā romānu konkursā. Par 1997. gadā godalgoto romānu “Riharda Buša pirmā sezona” Aija Lāce rakstījusi: “Arī Ārijs Geikins aizvien kādos uzvarētājos un katrreiz – kā piedzimis no jauna: viņa pēdējo triju gadu romāniem nav nekāda sakara ar ūdenslāšu līdzīgumu ne avota, ne skata ziņā. Ironiskajam, pat satīriskajam vēstījumam iz mūsdienu teātra pasaules nav nekā kopīga ar Senās Romas smagnējo pamatīgumu.”

Ārijs Geikins publicējis romānus “Jukuma Zeltiņa ceļojums uz centru” (žurnālā “Karogs”, 1995, nr. 3),“...Tad jums taps atvērts” (žurnālā “Karogs”, 1997, nr. 7–9), “Riharda Buša pirmā sezona” (“Karogs”, 1998), “Slepkavība Saulstariņos” (“RaKa”, 1998), “Vēstījums par lībiešukuningu Kaupo” (“Annele”, 2005) un “Eņģeļu sezona” (“ARTE”, 2008), īsprozas krājumu “Tēvoča Rambuljē zirgu tirgotava” (“Nordik”, 2003) un memuārus “Otrajā realitātē: kādas dzīves atmiņu mozaīka” (ARTE, 2007).

Ārijs Geikins aizgājis mūžībā pēkšņi, kad 2008. gada 10. februārī pēc amatieru teātra festivāla “Rīga spēlē teātri” noslēguma vakara Mazajā ģildē, kāpjot lejā pa kāpnēm, pakritis un ceļā uz slimnīcu ātrās palīdzības mašīnā miris.

Informāciju sagatavoja pētnieks Jānis Oga.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.