Darbi: Darba autors (30); Recepcijas persona (23)
Attēli: Persona attēlā(3)
| Vārds | Apsīšu Jēkabs |
|---|---|
| Pseidonīms | Jāņzemnieks |
| Dzimtais vārds | Jānis Jaunzemis |
| Kopsavilkums | Rakstnieks APSĪŠU Jēkabs (īst. v. Jānis Jaunzemis; 1858 - 1929) dzimis saimnieka un skolotāja ģimenē. No tēva apguvis pirmās zināšanas un reliģiozu ievirzi. Pabeidzis J. Cimzes skolotāju semināru Valkā. Strādājis par skolotāju dažādās skolās. 1881-93 Apsīšu Jēkabs bijis skolotājs Kokmuižas pagastskolā Valmieras tuvumā, te dibinājis Kocēnu pag. kori un sacerējis savus labākos darbus. Ienācis literatūrā ar dzeju 1880. gadā, turpinājis ar prozu, publicējot periodikā savus stāstus, starp tiem arī pazīstamākie ("Krusttēvs Ādams", "Ārprātīgais" (abi 1883), "Kaimiņi" (1884), "Iegātnis" (1885), "Pie pagasta tiesas", "Laimes spoks" (abi 1885), "Bagāti radi" (1886), "Svešos ļaudīs" (1888), stāstu un tēlojumu sērija "Iz tautas bilžu galerijas" (1889-91), esejas "Vēstules iz tēvijas" (1885-95, 1901). Tulkojis arī H.K. Andersena pasakas. Pamatā savā prozā Apsīšu Jēkabs izmanto reālistisko līniju, tēlojot 19. gs. 60.-80. gadu lauku sadzīves pretrunas, uzsvēris patriarhālās dzīves kārtību un lauku ļaužu kristīgo un tikumisko dvēseles skaidrību. |
| Personiska informācija | Dēls Atis Jaunzems - Gaujienas mācītājs un skolu darbinieks. |
| Profesionālā darbība | Pirmais dzejolis "Sapņi" publicēts laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā 1880.25.VI/7.VII; paraksts Jaunzemju Jānis) No 1881 periodikā iespiestas tulkotas H. K. Andersena pasakas (vēlāk apkopotas vairākos izdevumos: 1-2, 1884-87, 1-9, 1907-15, 1-6, 1924-26). Bijis baznīcas laikraksta "Evanģēliuma Gaisma" nodaļas vadītājs. Publicējis pētījumus par lizumiešu izloksni (1914, 1921) un brošūru "No Lizuma senatnes" (1928). |
| Citātu galerija | "Apsīšu Jēkabs — šis vienīgais vārds izteic un ietver visu 80. gadu latvju stāstu rakstniecību. Viņš vienīgais valda šai liriskajā Esenberģa un Lautenbacha gadudesmitā, kā īsts liels episks mākslinieks. Jo dziļi episka ir Apsīšu Jēkaba talanta īpatnība, kaut gan viņš nav uzrakstījis neviena plašāka darba. Gan gadudesmitā beigās sāka parādīties Purapuķe, Doku Atis, Deglavs, Blaumanis. Bet īsto gatavību šie rakstnieki aizsniedza tikai vēlāk. Apsīšu Jēkaba mākslas kodols ir patiesa, gaiša, kristīga mīlestība —mīlestība ne kā uzspiesta pavēle, bet kā sirds likums. Gar tā laika valdošām noskanam — tautisko jūsmošanu un mīlas sērām — Apsīšu Jēkabam nav daļas. Viņš meklē kaut ko lielu un nopietnu, pastāvīgu, nesatricināmu, meklē lauku sētās klusos siržu varoņus, meklētos, no kuriem vēlāk izauga Saulieša askētiskie ideālisti un baltās dvēseles vientuļi un ari lielā Jāņa Poruka patiesības meklētāji." P. Ērmanis. Latvju Grāmata, Nr.2 (01.03.1926) "Attīstot Jura Neikena aizsākto latviešu īsā stāsta reālistisko līniju, Apsīšu Jēkabs sasniedzis augstāku māksliniecisko kvalitāti. Līdzīgi J. Neikenam Apsīšu Jēkabs pievērsies audzināšanas problēmām, taču dziļākā sociālā, ētiskā un estēt. skatījumā. Aizstāvējis kristietības ideju par mīlestības primāro lomu audzināšanā. J. Neikenam raksturīgo didaktiku Apsīšu Jēkaba stāstos aizstājis cilvēka raksturu un to savstarpējo attiecību reālistisks attēlojums. Spilgtos mākslas tēlos viņš atsedzis 19. gs. 60.-80. gadu lauku sadzīves pretrunas, cildinājis patriarhālās dzīves kārtības garīgo spēku un lauku ļaužu kristīgi tikumisko dvēseles skaidrību. Turpinādams brāļu Kaudzīšu aizsākto t.s. sirdsšķīsto ļaužu tradīciju, Apsīšu Jēkabs radījis Andra tēva tēlu ("Bagāti radi") - klasisku cilvēka ētiskā spēka un garīgās harmonijas paraugu. Stāstiem izkopts, episki mierīgs vērotāja stils, mērķtiecīga kompozīcija, daudzveidīgi raksturošanas paņēmieni, labskanīga, tēlaina valoda, poētiski Latvijas dabas, īpaši meža tēlojumi. 80. gadu beigās Apsīšu Jēkaba literārā darbība apsīka. Stāstā "Uz pilsētu" (pirmoreiz publicēts žurnālā "Austrums" 1892) plašā didaktiskā tēlojumā izvērsts J.Neikena un Kaudzīšu darbos ieskicētais motīvs par pilsētu kā ļaunuma perēkli." B. Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R., Zinātne, 2003 |
| Saiknes | Atis Jaunzems (1893–1941) - Dēls Anna Misiņa (1865–1928) - Radiniece |
| Nodarbes | skolotājs rakstnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 08.12.1858 Lizums Lizums, Lizuma pagasts, Gulbenes novads Mājas "Kalaņģi" |
| Izglītība | 1868 – 1972 Velēnas draudzes skola Velēna Velēna, Lizuma pagasts, Gulbenes novads 1872 – 1874 Cēsu apriņķa skola Lielā Skolas iela 6, Cēsis Lielā Skolas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 1878 – 1879 Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija Valka Valka, Valkas novads Ieguvis draudzes skolas skolotāja tiesības. |
| Darbavieta | Sinoles pagastskola Sinole Sinole, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads Velēnas draudzes skola Velēna Velēna, Lizuma pagasts, Gulbenes novads Skolotāja palīgs (tēvam) Evanģēliuma Gaisma Rīga Rīga Nodaļas vadītājs 1879 – 1881 Rūjienas draudzes skola Rūjiena Rūjiena, Valmieras novads Palīgskolotājs 1881 – 1893 Kokmuižas pagastskola Kokmuiža Alejas iela 2, Kocēni, Kocēnu pagasts, Valmieras novads, LV-4220 Skolotājs 1893 – 1900 Vecgulbenes draudzes skola Vecgulbenes pagasts ✚ Gulbenes novads Skolotājs 1900 – 1915 Jāņa baznīcas meiteņu skola Rīga Rīga Skolotājs 1906 – 1907 Rīgas pilsētas 1. bibliotēka Rīga Rīga Vadītājs 1916 (Datums nav precīzs) Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola Rīga Rīga Ticības mācības un latviešu valodas skolotājs 1919 (Datums nav precīzs) Marijas Beķeres sieviešu ģimnāzija Stabu iela 14, Rīga Stabu iela 14, Rīga, LV-1011 Skolotājs 1920 (Datums nav precīzs) M.Milleres privātā pamatskola un ģimnāzija Rīga Rīga |
| Miršanas laiks/vieta | 10.06.1929 Zvārtava Zvārtava, Gaujienas pagasts, Smiltenes novads Gaujienas draudzes mācītājmuižā |
| Apglabāts | Rīgas Otrie Meža kapi Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu. III šķira 1926 |
|---|
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Lizums (Lizums, Lizuma pagasts, Gulbenes novads) | 08.12.1858 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Zvārtava (Zvārtava, Gaujienas pagasts, Smiltenes novads) | 10.06.1929 | Miršanas laiks/vieta | Ciems |
| 3 | Rīgas Otrie Meža kapi (Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 4 | Velēna (Velēna, Lizuma pagasts, Gulbenes novads) | 1868 - 1972 | Izglītība | Ciems |
| 5 | Lielā Skolas iela 6, Cēsis (Lielā Skolas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | 1872 - 1874 | Izglītība | Ēka, māja |
| 6 | Valka (Valka, Valkas novads) | 1878 - 1879 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Sinole (Sinole, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Ciems |
| 8 | Velēna (Velēna, Lizuma pagasts, Gulbenes novads) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Ciems |
| 9 | Rūjiena (Rūjiena, Valmieras novads) | 1879 - 1881 | Darbavieta | Pilsēta |
| 10 | Kokmuiža (Alejas iela 2, Kocēni, Kocēnu pagasts, Valmieras novads, LV-4220) | 1881 - 1893 | Darbavieta | Muiža |
| 11 | Vecgulbenes pagasts ✚ (Gulbenes novads) | 1893 - 1900 | Darbavieta | Pagasts |
| 12 | Rīga (Rīga) | 1900 - 1915 | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Rīga (Rīga) | 1906 - 1907 | Darbavieta | Pilsēta |
| 14 | Rīga (Rīga) | 1916 | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Stabu iela 14, Rīga (Stabu iela 14, Rīga, LV-1011) | 1919 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 16 | Rīga (Rīga) | 1920 | Darbavieta | Pilsēta |
| 17 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
