Antons Kūkojs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (38); Mākslinieks (3); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (17)

Attēli: Persona attēlā(7)

VārdsAntons Kūkojs
Papildu vārdiOntons Kūkojs
Personiska informācijaDzimis kalēja ģimenē. Tēvs – Francis Kūkojs, māte – Helēna Kūkoja.
1967: apprecas ar Veroniku Kūkoju (dzimušu Pekšu), kurai veltīts dzejolis "Ilgotā" krājumā "Vāraunieks" (1982).
Profesionālā darbība

Literārā un mākslinieciskā darbība

Ap 1956: mācoties Nautrēnu vidusskolā, sāk rakstīt dzejoļus un pat sacer romānu par savu dzimto Ruduku ciemu.
1968: veidojis pirmo ekspozīciju nesen dibinātajā Raiņa jaunības dienu muzejā Jasmuižā.
1969: pirmā publikācija – dzejoļu kopa Rēzeknes laikrakstā "Znamja truda".
1970: gada nogalē arī sakarā ar Latgales pirmā dzejnieka zemnieku tiesību aizstāvja Pētera Miglinīka 120. dzimšanas dienu izveidojis skatuves kompozīciju, kas vēlāk pārtapa lugā “Troks vai no Rogovkas".
1974: Tautas teātru 3. salidojumā tiek izrādīta Rēzeknes Tautas teātra uzvedums "Kāzas Latgalē", kuru noskatījās ap 10 000 skatītāju. Scenāriju bija uzrakstījis Antons Kūkojs, pašam tajā atveidojot svāta jeb vedējtēva Dominika lomu.
1979: Rīgas kinostudijas filmā "Trīs minūšu lidojums" (režisore Dzidra Ritenberga) atveido epizodisku lomu (vedējtēvs).
1983: scenārija autors Latvijas televīzijas koncertfilmai "Rūto saule, rūto bite".
1992: Višķos 3 x 3 nometnē ar tās dalībniekiem inscenējis uzvedumu "Kāzas Latgalē".

Dzejoļu krājumi
1979: Māla vezums
1982: Vāraunieks
1985: Septiņkalne
1990: Sovā saimē
1995: Mīlesteiba, Lelais Līpu kolns
1997: OKa
1999: Klēpis
2002: Sāta
2003: Kur ņemies, spēks (izlase)
2015: Dūd pīci

Proza
1999: Rītu pusē
2000: Laiks katram iezīmēties
2005: Mūžs Latgales kultūrā: abpusapputeksnēšanās

Literārā līdzdalība citos projektos

1974: Jasmuižā iestudē paša sacerēto lugu "Kōzas Latgolā".
1983: scenārijs filmai "Rūto saule, rūto bite" (režisors Rodrigo Rikards).
1985: scenārijs filmai "Mālā viss mūžs".

Dalība izstādēs

1958: ar akvareļiem piedalās Latgales Kultūras nedēļas norisēm veltītajā izstādē Kārsavas kultūras namā.
1959: Latgales Dziesmu svētku izstāde Daugavpilī. Seko izstāde Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā, tad kopā ar Jāni Undu un Pēteri Gleizdānu Ludzā un Preiļos.
1967: personālizstādes Rēzeknē un Nautrēnos.
1994: Latgales Kultūrvēstures muzejā sarīko pasteļgleznu personālizstādi kopā ar I. Laganovsku.
1995: Ludzā gleznu izstāde “Jūrdža zeme”, kura 1996. gadā aizceļo uz Rēzeknes Augstskolu.
1996: Kārsavas 1. vidusskolā notiek autoram nozīmīgākā izstāde – “Pretī pavasarim”, kā arī pasteļa gleznu un dzejas izstāde Jasmuižā “Antons Kūkojs dzejo un glezno”.
1997: Latgales kultūrvēstures muzejā tiek atklāta divu mākslinieku izstāde – Ērika Kudļa svečturi un Antona Kūkoja gleznas maigos pasteļtoņos; Rīgā muzejā tiek atklāta J. Soikāna Ludzas mākslas skolas audzēkņu, pedagogu un direktora Antona Kūkoja izstāde “Latgale, tu saules galdauts”.
1998: Preiļos tiek atklāta Polikarpam Čerņavskim un citiem Latgales podniekiem veltīta Antona Kūkoja gleznu izstāde
2002: Mākslas dienu ietvaros sarīko gleznu izstādi Preiļos.
2003: laikraksta “Vietējā” telpās atklāta Antona Kūkoja gleznu izstāde “Viss tepat uz vietas”; Rēzeknes Augstskolā 10 gadu jubilejas svinību ietvaros – gleznu izstāde “Veltījumi gaišākajiem prātiem”; Latgales Kultūrvēstures muzejā – akvareļu izstāde no cikla “Rupaiņa zeme”.

Citātu galerija
"Dzejoļu tuvību "sovai saimei" izsaka jau to nosaukumi: "Muna volūda", "Dzymtajā cīmā", "Sāta", "Latgola", "Rogovka", "Byut latgalīšam", "Muna tauta" u.c. Starp "savas saimes" darbiniekiem te skatām P. Miglinīku, N. Rancānu, A. Paulānu, V. Urtānu, kardinālu J. Vaivodu u.c. Savai saimei ir arī ģeogrāfiska vide, sākot no visiem dārgās Aglonas un Somersetas, turpinot ar Ludzu, Rēzekni, Balviem, Preiļiem, Rogovko, Līvāniem, Cirmu, Baltinavu u.c. No tā varam secināt, ka dzejai ir kultūrvēsturiska ievirze. Taču šī ievirze nepadara dzeju par vienkāršu apdzeju, jo viscaur jūtam pārdzīvojuma pulsāciju tā dzīvajā intonējumā, dzīvajā runā."
Valeinis, Vitolds. Antons Kūkojs. Latgaliešu lirikas vēsture. Rīga: Jumava, 1998, 176–178.lpp.

"Antons Kūkojs daudziem jautājumiem zina atbildes, bet vai visas skaļi izkliedzamas? Ne ar Gaiziņu, ne ar Mākoņkalnu viņš salīdzina mīlestību. Viņš atradis savu virsotni: Lielo Liepukalnu. Tas ir viņa mīlestības simbols, tautas gara pūrs. Turp kā balti ceļi ved visas grāmatas lapas. Un arī es ar dzejnieku un mākslinieci turp eju, draudzīgi apskauzdams viņus, jo jau kopš bērnības mans pirmais sapņu kalns allaž bijis un palicis tas — aiz Dubuļu, Vaišļu un Dzirkaļu ezeriem: Lielais Liepukalns."
Vējāns, Andris. Zem Liepukalna liepas. Latgales Laiks, 1996, 11. sept. 6.lpp.

Antona Kūkoja spēka avoti
“Saskaitīju, – sanāca pieci. Mana dzimtene – Latgali saprast gribu, tās prieku kā dzīparu jostu aužamās stellēs likt. Mani dzemdinātāji – tēvs un māte. Mīlestība – paša Dieva lielais dāvinājums. Mūsu stiprie Latgales ļaudis – kā Paulāns, kā Miglinīks, Jurdžs, Pujāts, Soikāns, Klīdzējs, Voguls, kaimiņi Dauksti, Gailums…Un, protams, arī debesīs atrodas viens, ko daudzi sauc – Dieviņš, citi – ģeomagnētiskais starojums. Tas, kas mums nolicis iet savu gaitu un uztur visu lietu kārtību.”
Ieva, 2003, Nr. 41, 12.–13.lpp.

SaiknesKatrīna Kūkoja (1993) - Mazmeita
Nodarbesdzejnieks
režisors
mākslinieks
Dzimšanas laiks/vieta23.12.1940
Ruduki
Ruduki, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads

Dzimis Ludzas apriņķa Nautrēnu pagasta Ruduku sādžā.

Izglītība1947 – 1958
Nautrēnu vidusskola
Nautrēnu pagasts
Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads

Mācības Nautrēnu vidusskolā.

"Mācoties 9. klasē, uzvirmoja vēlme rakstīt. Sacerēju dzejoļus un pat romānu par savu dzimto Ruduku ciemu. Nekas īpašs jau tur laikam nebija. Pēc skolotājas dzēlīgās piezīmes – lai vispirms iemācos gramatiku un tad domāju par rakstniecību – viss pēkšņi pārtrūka. Un tā varbūt būtu izčabējušas visas manas radošās aktivitātes, ja, vidusskolu beidzot, man neuzdāvinātu grāmatu “Holandiešu vecmeistari”. Atkal prāts uzjundījās zīmēt, gleznot."

Kūkojs, Antons. Par sevi, par dzīvi. Latvijas Vēstnesis, 2001, 26. jūnijs. (Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.), Nr.100 (28.06.2001))


1960 – 1962
Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskola
Rēzekne
Rēzekne

1962 – 1964
Latvijas Mākslas akadēmija

Studējis Mākslas zinātņu neklātienes nodaļā, studijas nav pabeidzis.

"Devos uz Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātņu neklātienes nodaļu. Pašam par pārsteigumu visus eksāmenus nokārtoju teicami. Te nu jāpateicas manam novadniekam mākslas zinātniekam Jānim Pujātam. Nē, nē! Viņš nebija nedz eksaminētājs, nedz asistents. Pēc bēdīgi slavenā Latvijas komunistu partijas centrālkomitejas plēnuma 1959. gadā viņš tika atstādināts no darba Mākslas akadēmijā un nevarēja arī neko publicēt. Taču Jānis mani konsultēja, ielika manī it kā pavisam citu domāšanu – prasmi vienmēr un visur saskatīt galveno."

Kūkojs, Antons. Par sevi, par dzīvi. Latvijas Vēstnesis, 2001, 28. jūnijs. (Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.), Nr.100 (28.06.2001))

Darbavieta1959 – 1960
Nautrēnu vidusskola
Nautrēnu pagasts
Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads
Laborants, vēlāk – zīmēšanas skolotājs

1965 – 1980
Rēzekne
Rēzekne

A. Kūkojs bijis Rēzeknes tautas teātra dekorators un uzvedumu vadītājs.

Šajā laikā sarakstījis lugas "Troks voi nu Rogovkas", "Kōzas Latgolā", kuras pats iestudējis Rēzeknes Tautas teātrī. Publicēja rakstus par Latgales kultūrvēstures jautājumiem, par Latgales keramikas un citu tautas daiļrades nozaru problēmām, kā arī stāstus un dzejoļus Latgales un citos Latvijas periodiskajos izdevumos, kopkrājumos.


1980 – 1991
Latgales Kultūrvēstures muzejs
Rēzekne
Rēzekne
Rēzeknes novadpētniecības muzejā (1990. gadā pārdēvēts par Latgales kultūrvēstures muzeju)  strādājis par izstāžu iekārtotāju un pasākumu organizatoru.

1986 – 1991
Rēzekne
Rēzekne
Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijas vadītājs. 

1991 – 2001
Ludza
Ludza, Ludzas novads

J. Soikāna Ludzas mākslas skolas dibinātājs un direktors.

"Pēdējie desmit darba gadi līdz pat aiziešanai pensijā pagājuši Ludzā, kur 1991. gadā nodibinājām mākslas skolu. Rēzeknē un Daugavpilī jau bija stipras Mākslinieku savienības kopas, savas mākslas vidusskolas, vēlākās koledžas, pat Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle, bet Ludzā – Laganovskis sacītu, vēl “neplēsta vecaine". Viss sākās ar vecās nolaistās ēkas atjaunināšanu, ar pedagogu kadru komplektēšanu, sava skolas profila izveidi. 1995. gadā savu dzimto pilsētu apmeklēja Juris Soikans, tālu pasaulē pazīstams mākslinieks. Pēc ilgajiem trimdas gadiem viņš atkal atgriezās dzimtenē. Un bija ļoti gandarīts, redzot mākslas aktivitātes savā bērnības un jaunības pilsētā. [..] Pēc profesora [Jura Soikana] pēkšņās nāves tika izpildīta viņa izteiktā vēlēšanās uz mūžiem atgriezties dzimtajā kapu kalniņā. Viņa vārdā tagad nosaukta Ludzas mākslas skola."

Kūkojs, Antons, Par sevi, par dzīvi. Latvijas Vēstnesis, 2001, 28. jūnijs. (Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.), Nr.100 (28.06.2001))

Dalība organizācijāsLudzas literātu apvienība
Ludza
Ludza, Ludzas novads

1991
Latvijas Rakstnieku savienība
Rakstnieku Savienības biedrs.
Miršanas laiks/vieta18.04.2007
Rēzekne
Rēzekne
Apglabāts21.04.2007
Desetnīku kapi
Desetnīki, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads
Piemiņas vietas08.08.2012
Atbrīvošanas aleja 102, Rēzekne
Atbrīvošanas aleja 102, Rēzekne, LV-4601

2012. gada 8. augustā Rēzeknē trešā Pasaules latgaliešu saieta laikā skvērā pie Latgales Kultūrvēstures muzeja tika atklāts piemineklis Antonam Kūkojam. Pieminekļa autore – Svetlana Skačkova.

ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2000. gada 12. marta lēmumu.
IV šķira
2000

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Ruduki
(Ruduki, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads)
23.12.1940Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rēzekne
(Rēzekne)
18.04.2007Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Desetnīku kapi
(Desetnīki, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads)
21.04.2007ApglabātsKapsēta
4Nautrēnu pagasts
(Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads)
1947 - 1958IzglītībaPagasts
5Rēzekne
(Rēzekne)
1960 - 1962IzglītībaPilsēta
6Rēzekne
(Rēzekne)
1965 - 1980DarbavietaPilsēta
7Ludza
(Ludza, Ludzas novads)
1991 - 2001DarbavietaPilsēta
8Rēzekne
(Rēzekne)
1980 - 1991DarbavietaPilsēta
9Rēzekne
(Rēzekne)
1986 - 1991DarbavietaPilsēta
10Nautrēnu pagasts
(Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads)
1959 - 1960DarbavietaPagasts
11Ludza
(Ludza, Ludzas novads)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
12Atbrīvošanas aleja 102, Rēzekne
(Atbrīvošanas aleja 102, Rēzekne, LV-4601)
08.08.2012Piemiņas vietasĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.