Darbi: Darba autors (58); Izdevējs (1); Recepcijas persona (29)
Attēli: Persona attēlā(2)
Vārds | Andrievs Niedra |
---|---|
Pseidonīms | Andrejs, Dauškāns, Branovs, Dūnu Ješka, Dūmu Brencis, Ješka Ūdensvaguls, Ārzemnieks, J. Strautmalis |
Saite | https://enciklopedija.lv/skirklis/55155-Andrievs-Niedra- |
Kopsavilkums | Andrievs Niedra (1871–1942) – rakstnieks, mācītājs, politiķis. |
Profesionālā darbība | Jau skolas gados publicējis dzejoļus un stāstus. 1887: pirmā publikācija – dzejoļu krājums "Pirmās ziedoņa vēsmas". No 1888: stāsti un dzejoļi publicēti laikrakstā "Baltijas Vēstnesis". Stāstu tematikas pamatā vēstures nostāsti un teikas. Dzejoļu pamatnoskaņa – sentimentāla rezignācija. Ļoti populārs kļuva dzejolis dziesma "Gaujas malā" ("Dažu skaistu ziedu..", 1891). Grāmatās izdotie darbiDzeja1887: "Pirmās ziedoņa vēsmas".1900: "Ceļa malā. Blaumaņa – Niedras dzejoļi" (A. Niedras dzejoļu cikls "Ceļinieka dziesmas" ). 1924: "Vecā līdumnieka dziesmas". Stāsti1901: "Bārenis un Brūnā".1902: "Zemnieka dēls" (literārā pasaka). 1903: "Skaidra sirds". 1971: "Māras josta". Literārā pasaka1902: "Zemnieka dēls".1935: "Kurbads" (latviešu tautas pasakas adaptācija). Humoreskas1904: Andrieva Niedras Bads un mīlestība un citas humoreskasRomāni1901: "Līduma dūmos".1903: "Kad mēnesis dilst". 1905: "Sikspārnis". 1927–1928: "Anna Gaigala" (laikrakstā "Latvis" ar nosaukumu "Pētera Vanaga stāsts", grāmatā 1971. gadā). Apceres1905: "Kurp mēs ejam?"1905: "Ko nemiernieki meklē mūsu baznīcās?" 1905: "Kā izpostīt mūsu baznīcu?" 1905: "Grūtā brīdī". 1905: "Darbs un svabadība, jeb, kā izpostīt mūsu fabrikas?" 1906: "Lettische Stimmen zur Landgemeindeordnung". 1907: "Baznīca un skola". 1924: "Latvijas valsts tiesiskie pamati". 1924: "Dzīvais mironis" (atbilde Viktoram Eglītim). 1925: "Latvijas izredzes". 1925: "Kā apvienot pilsoņus?" Lugas1911: "Zeme".Autobiogrāfiskā proza1923–1930: "Tautas nodevēja atmiņas : Andrieva Niedras piedzīvojumi cīņā pret lieliniecismu".1943: "Mana bērnība un mani puikas gadi". 1943: "Kā tās lietas tika darītas". Ārzemju autoru darbu tulkojumiNo krievu valodas1899: Aleksandrs Puškins "Kapteiņa meitiņa". Darbība literatūrkritikāLiteratūrkritikai Andrievs Niedra pievērsās 19. gs. 90. gados, kad ar parakstu -dr -dr publicēja virkni rakstu par Aspazijas darbiem ("Austrums" 1896–1897). Publicējis rakstus par literatūrkritikas pamatojumu un uzdevumiem: "Par kritikas uzdevumu" ("Austrums", 1899), "Kritikas uzdevums" (laikraksta "Pēterburgas Avīzes" literārais pielikums, 1901).Recenzējis Ādolfa Alunāna, Rūdolfa Blaumaņa, Annas Brigaderes, Augusta Deglava, Pērsieša, Jāņa Poruka, Andreja Pumpura, Raiņa, Kārļa Skalbes, Edvarda Treimaņa-Zvārguļa u. c. rakstn.ieku darbus. |
Citātu galerija | "Stāstos "Bez paša pagātnes" (periodikā 1898),
"Skaidra sirds" (periodikā 1898, grāmatā 1903), "Nespēcīgā
dvēsele" (periodikā 1899), romānā "Līduma dūmos" (periodikā 1899, grāmatā 1901) izmantota Puzeniekos gūtā pieredze, kur Niedra strādāja par mājskolotāju pie
barona O. Grothūza (1893–1895). Pasakā "Zemnieka dēls" (1902), drāmā
"Zeme" (teātrī 1903, grāmatā 1911) u. c. risinājis problēmas par latviešu inteliģences veidošanos, tās lomu tautas dzīvē un it īpaši par zemniecības
konfliktu ar vācu muižniecību, kā arī prognozējis iespējamo izlīdzinājumu.
Vispārliecinošāk un mākslinieciski spilgtāk minētās problēmas paustas romānā "Līduma dūmos". Ar šiem un citiem Niedras darbiem latviešu literatūrā radās vēl nebijusi
tematika un problemātika. To Niedra atklāja vērienīgā literāri mākslinieciskā skatījumā.
Mazāka nozīme ir Niedras stāstiem "no tautas dzīves" un humoreskām. Niedra
savu darbu sižetos ievijis arī kriminālistiku, it īpaši romānā "Kad mēnesis
dilst" (1903) un "Sikspārnis" (1905). Niedras dzejoļu cikls
"Ceļinieka dziesmas" publicēts kopā ar Rūdolfa Blaumaņa darbiem krājumā
"Ceļa malā" (1900). Literatūrkritikai Niedra pievērsās 19. gs. 90. gados, kad ar
parakstu -dr -dr publicēja virkni rakstu par Aspazijas darbiem
("Austrums" 1896–1897). Niedra atzina, ka sociālā problemātika traucējusi
dzejnieces talanta pilnveidošanos. Niedra publicēja rakstus par literatūrkritikas
pamatojumu un uzdevumiem – "Par kritikas uzdevumu"
("Austrums" 1899), "Kritikas uzdevums" (laikraksta
"Pēterburgas Avīzes" literārais pielikums 1901). Niedra atzinis, ka literārā darba
vērtējums jābalsta uz "mākslas sajušanu". Aplūkodams dažādus kritikas
veidus (dogmatisko, izprašanas, māksliniecisko un estētikas), Niedra secināja, ka galvenais
kritikas uzdevums ir veicināt estētisko domāšanu. Niedra rakstā "Aklā
fantāzija" ("Austrums" 1903) izvirzīja prasību, ka arī fantāzijā
nedrīkst ignorēt lietu un parādību reālo loģiku. Niedra izvirzīja teoriju par
dzimtenes mākslu, uzskatīdams ka tajā apvienojas ideālisms ar reālismu
("Dzimtenes māksla", "Austrums" 1905). [..] Niedras publicistisko rakstu vidū atzīmējams "Morituri" (laikraksta "Pēterburgas Avīzes" literārais pielikums 1902), kurā viņš aplūkojis vācu muižniecības un latviešu zemniecības attiecību vēsturi un prognozējis iespējamās tālākās norises. Niedra atzina sabiedrības attīstībā vienīgi evolūciju un pilnīgi noraidīja revolucionāro cīņu, it sevišķi sociālisma idejas. Niedra vērsās pret 1905. gada revolūciju, tāpēc revolucionāri noskaņotā sabiedrības daļa novērsās no Niedras izdotā žurnāla "Austrums" un Niedra bija spiests to slēgt. [..] Pēc 1905. gada revolūcijas Niedras literārā darbība pieklusa. Atzīmējami stāsti "Pēteris Salna" (1911), "Stāsts par karātavām" (1915). 20. gs. 20. un 30. gados Niedra rakstīja par saviem literārajiem darbiem, atklādams ierosmes avotus, prototipus un idejiski mākslinieciskos nolūkus, kā arī polemizēdams ar kritiķiem. Sarakstīja plašu apceri "Pārdomas par Raiņa darbiem" (kopoti raksti "Nemiera ceļi", 4 [2], 1933). Literārie darbi: dzejoļu krāj. "Vecā līdumnieka dziesmas" (1924), romāns "Anna Gaigala" (laikrakstā "Latvis" 1927–1928 ar nosaukumu "Pētera Vanaga stāsts"), pēdējo stāstu krājumu "Māras josta" (abi Mineapolisā, ASV 1971). Vairāk nekā desmit gadu Niedra rakstīja apceri (vācu valodā, vēlāk tulkota latviski) "Tautas nodevēja atmiņas" (1–3, 1923–1930); 4. daļu (nosaukums "Kā tās lietas tika darītas", 1934), kas lielā mērā atkārto iepriekšējās daļās teikto, K. Ulmanis tūlīt pēc 1934. gada 15. maija lika iznīcināt, vēlāk arī aizliedza 1.–3.daļu. 1943. gadā 4. daļa iznāca atkārtoti autora izdevumā." Knope, Elza. Andrievs Niedra. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. |
Nodarbes | mācītājs politiķis rakstnieks |
Dzimšanas laiks/vieta | 08.02.1871 Tirzas pagasts Tirzas pagasts, Gulbenes novads Dzimis Tirzas pagasta Dauškānos. |
Dzīvesvieta | 00.11.1919–00.05.1924 Klaipēda Klaipėda, Klaipėda County, Lithuania Dzīvoja Klaipēdas apgabalā. 1926–1942 Kaļiņingrada Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia Dzīvoja Austrumprūsijā, Altštatē. |
Izglītība | 1877–1881 Tirzas pagastskola Tirza Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads 1883–1884 Tirzas draudzes skola Tirza Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads 1885–1886 Vecpiebalgas draudzes skola Vecpiebalga Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads 1887–1890 Rīgas pilsētas ģimnāzija Raiņa bulvāris 8, Rīga Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050 1890 Jelgavas ģimnāzija Akadēmijas iela 10, Jelgava Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001 Nokārtojis abitūrijas eksāmenus. 1890 Rīgas guberņas ģimnāzija Rīga Rīga 1890–1899 Tērbatas Universitāte Ülikooli 18, Tartu Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005 Studējis ar pārtraukumiem teoloģiju. Pēc studiju beigšanas nevarēja atrast mācītāja vietu. |
Darbavieta | 1893–1895 Puzenieku muiža "Puzenieku pirts", Puzenieki, Puzes pagasts, Ventspils novads, LV-3613 Mājskolotājs barona Oskara fon Grothusa ģimenē Ventspils apriņķa Puzenieku muižā. 1899 Žurnāls "Austrums" (1885–1928) Rīga Rīga Literārās nodaļas vadītājs 1899 Koknese Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads Palīgmācītājs 1901–1902 Laikraksts "Pēterburgas Avīzes" Literārās nodaļas vadītājs 1903–1906 Žurnāls "Austrums" (1885–1928) Cēsis Cēsis, Cēsu novads Vadītājs, no 1904. gada – arī izdevējs. 1906–1908 Matīši Matīši, Matīšu pagasts, Burtnieku novads Matīšu draudzes mācītājs. 1908–1918 Kalsnavas pagasts Kalsnavas pagasts, Madonas novads Kalsnavas-Vietalvas draudzes mācītājs. 00.04.1919–00.07.1919 Kļuva par aktīvu politiķi un sadarbojās ar Latvijā dislocētās vācu armijas vadītājiem, kļuva par t. s. Niedras valdības galvu – ministru prezidentu (1919. gada aprīlis–jūnijs). 1926–1930 Kaļiņingradas apgabals Kaliningrad Oblast, Russia Vācu draudzes mācītājs |
Ceļojums | 1900–1902 Davosa Davos, Canton of Grisons, Switzerland A. Niedra saslima ar plaušu tuberkulozi un ārstējās Davosā. |
Apcietinājums | 1918 Lielinieki A. Niedru arestēja. 00.05.1924 Rīga Rīga Tika arestēts un septembrī tiesāts par saistību ar K. Ulmaņa pagaidu valdības gāšanu un prettiesisku darbību Latvijas Neatkarības kara laikā. Ar Rīgas Apgabaltiesas lēmumu A. Niedram tika piespriests sešu gadu cietokšņa sods par valsts nodevību. Piespriesto sodu nomainīja ar aizliegumu dzīvot Latvijā. |
Miršanas laiks/vieta | 25.09.1942 Rīga Rīga |
Apglabāts | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
Apbalvojumi | Rīgas Latviešu biedrības prēmija Prēmija piešķirta par romānu "Līduma dūmos". 1901 |
---|
# | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Tirzas pagasts (Tirzas pagasts, Gulbenes novads) | 08.02.1871 | Dzimšanas laiks/vieta | Pagasts |
2 | Klaipēda (Klaipėda, Klaipėda County, Lithuania) | 01.11.1919 - 01.05.1924 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
3 | Kaļiņingrada (Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia) | 1926 - 1942 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
4 | Rīga (Rīga) | 25.09.1942 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
5 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
6 | Tirza (Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads) | 1877 - 1881 | Izglītība | Ciems |
7 | Vecpiebalga (Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads) | 1885 - 1886 | Izglītība | Ciems |
8 | Raiņa bulvāris 8, Rīga (Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1887 - 1890 | Izglītība | Ēka, māja |
9 | Akadēmijas iela 10, Jelgava (Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001) | 1890 | Izglītība | Ēka, māja |
10 | Rīga (Rīga) | 1890 | Izglītība | Pilsēta |
11 | Ülikooli 18, Tartu (Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005) | 1890 - 1899 | Izglītība | Ēka, māja |
12 | Tirza (Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads) | 1883 - 1884 | Izglītība | Ciems |
13 | Puzenieku muiža ("Puzenieku pirts", Puzenieki, Puzes pagasts, Ventspils novads, LV-3613) | 1893 - 1895 | Darbavieta | Muiža |
14 | Rīga (Rīga) | 1899 | Darbavieta | Pilsēta |
15 | Koknese (Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads) | 1899 | Darbavieta | Ciems |
16 | Cēsis (Cēsis, Cēsu novads) | 1903 - 1906 | Darbavieta | Pilsēta |
17 | Matīši (Matīši, Matīšu pagasts, Burtnieku novads) | 1906 - 1908 | Darbavieta | Ciems |
18 | Kalsnavas pagasts (Kalsnavas pagasts, Madonas novads) | 1908 - 1918 | Darbavieta | Pagasts |
19 | Kaļiņingradas apgabals (Kaliningrad Oblast, Russia) | 1926 - 1930 | Darbavieta | Reģions, apgabals |
20 | Davosa (Davos, Canton of Grisons, Switzerland) | 1900 - 1902 | Ceļojums | Pilsēta |