Darbi: Darba autors (55); Izdevējs (1); Recepcijas persona (28)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Andrievs Niedra |
|---|---|
| Pseidonīms | Andrejs, Dauškāns,Branovs, Dūnu Ješka, Dūmu Brencis, Ješka Ūdensvaguls, Ārzemnieks, J. Strautmalis |
| Personiska informācija | NIEDRA Andrievs (1871.8.II Tirzas pag. Dauškānos - 1942.25.IX Rīgā, apbed. Meža kapos) - rakstnieks. Dz. saimnieka ģim. Māc. Tirzas pagastsk. un draudzes sk., Vecpiebalgas draudzes sk., Rīgas pils. ģimn., no tās izstājies un pārgājis uz Rīgas guberņas ģimn., abitūrijas eksāmenus nokārtojis Jelgavas ģimn. (1890). Stud. teol. Tērbatas univ. (1890-99, ar pārtraukumiem). Jau skolas gados public. dzejoļus un stāstus. Pirmā publikācija - dzejoļu krāj. "Pirmās ziedoņa vēsmas" (1887). No 1888 stāsti un dzejoļi public. laikr. "Baltijas Vēstnesis". Stāstu tematikas pamatā vēst. nostāsti un teikas. Dzejoļu pamatnoskaņa - sentimentāla rezignācija. Ļoti populārs kļuva dzejolis dziesma "Gaujas malā" ("Dažu skaistu ziedu..", 1891). Pēc studiju beigšanas N. nevarēja atrast mācītāja vietu, par viņa pamatdarbu kļuva žurnālistika un literatūra. N. vadīja žurn. "Austrums" lit. nod. (1899), O. Rāviņa izdotā laikr. "Pēterburgas Avīzes" lit. nod. (1901-02), bija žurn. "Austrums" red. (1903-06), arī izdevējs (no 1904). Šajos izd. publicēti N. literārie darbi, literatūrkrit. un publicist. raksti. Stāstos "Bez paša pagātnes" (per. 1898), "Skaidra sirds" (per. 1898, grām. 1903), "Nespēcīgā dvēsele" (per. 1899), rom. "Līduma dūmos" (per. 1899, grām. 1901) izmantota Puzeniekos gūtā pieredze, kur N. strādāja par mājskolotāju pie barona O. Grothūza (1893-95). Pasakā "Zemnieka dēls" (1902), drāmā "Zeme" (t-rī 1903, grām. 1911) u.c. risinājis problēmas par latv. inteliģences veidošanos, tās lomu tautas dzīvē un it īpaši par zemniecības konfliktu ar vācu muižniecību, kā arī prognozējis iespējamo izlīdzinājumu. Vispārliecinošāk un mākslin. spilgtāk minētās problēmas paustas rom. "Līduma dūmos". Ar šiem u.c. N. darbiem latv. lit. radās vēl nebijusi tematika un problemātika. To N. atklāja vērienīgā literāri mākslin. skatījumā. Mazāka nozīme ir N. stāstiem "no tautas dzīves" un humoreskām. N. savu darbu sižetos ievijis arī kriminālistiku, it īpaši rom. "Kad mēnesis dilst" (1903) un "Sikspārnis" (1905). N. dzejoļu cikls "Ceļinieka dziesmas" public. kopā ar R. Blaumaņa darbiem krājumā "Ceļa malā" (1900). Literatūrkritikai N. pievērsās 90. gados, kad ar parakstu -dr -dr publicēja virkni rakstu par Aspazijas darbiem ("Austrums" 1896-97). N. atzina, ka sociālā problemātika traucējusi dzejnieces talanta pilnveidošanos. N. public. rakstus par literatūrkritikas pamatojumu un uzdevumiem - "Par kritikas uzdevumu" ("Austrums" 1899), "Kritikas uzdevums" (laikr. "Pēterburgas Avīzes" lit. piel. 1901). N. atzinis, ka lit. darba vērtējums jābalsta uz "mākslas sajušanu". Aplūkodams dažādus kritikas veidus (dogmatisko, izprašanas, mākslin. un estēt.), N. secināja, ka galv. kritikas uzdevums ir veicināt estēt. domāšanu. N. rakstā "Aklā fantāzija" ("Austrums" 1903) izvirzīja prasību, ka arī fantāzijā nedrīkst ignorēt lietu un parādību reālo loģiku. N. izvirzīja teoriju par dzimtenes mākslu, uzskatīdams ka tajā apvienojas ideālisms ar reālismu ("Dzimtenes māksla", "Austrums" 1905). N. recenzējis Ā. Alunāna, R. Blaumaņa, A. Brigaderes, A. Deglava, Pērsieša, J. Poruka, A. Pumpura, J. Raiņa, K. Skalbes, E. Treimaņa-Zvārguļa u.c. rakstn. darbus. N. publicist. rakstu vidū atzīmējams "Morituri" (laikr. "Pēterburgas Avīzes" lit. piel. 1902), kurā viņš aplūkojis vācu muižniecības un latv. zemniecības attiecību vēst. un prognozējis iespējamās tālākās norises. N. atzina s-bas attīstībā vienīgi evolūciju un pilnīgi noraidīja rev. cīņu, it sevišķi sociālisma idejas. N. vērsās pret 1905. g. rev., tāpēc revolucionāri noskaņotā s-bas daļa ņovērsās no N. izdotā žurn. "Austrums" un N. bija spiests to slēgt. 1906 N. tika iecelts par Matīšu draudzes mācītāju; 1908-18 strād. par mācītāju Kalsnavas-Vietalvas draudzē, kur izvērsa plašu saimn. darbību. 1919 N. kļuva par aktīvu politiķi un sadarbojās ar Ljā dislocētās vācu armijas vadītājiem, kļuva par t.s. Niedras valdības galvu - ministru prezidentu (1919 IV - VI). Kad no Ljas svešzemju karaspēks tika padzīts, N. atstāja Lju, apmetās poļu okupētajā Viļņā, strād. par vācu draudzes mācītāju. 1924 N. atgriezās Ljā un viņu tiesāja par tautas nodevību. Piespriesto sodu (3 g. cietoksnī) 1926 nomainīja ar aizliegumu dzīvot Ljā. N. pārcēlās uz Vāciju, kur Austrumprūsijā Altštatē bija vācu draudzes mācītājs. 1928 N. atteicās no Ljas pilsonības, kļūdams par Vācijas pavalstnieku. 1929 te pabeidza polemisko drāmu "Kangars", kurā Kangars tēlots kā nīčeānisks stipras gribas un asa prāta cilvēks. 1942 IV N. atgriezās Ljā. Pēc 1905. g. rev. N. literārā darbība pieklusa. Atzīmējami stāsti "Pēteris Salna" (1911), "Stāsts par karātavām" (1915). 20. un 30. gados N. rakstīja par saviem lit. darbiem, atklādams ierosmes avotus, prototipus un idejiski mākslin. nolūkus, kā arī polemizēdams ar kritiķiem. Sar. plašu apceri "Pārdomas par Raiņa darbiem" (kopoti raksti "Nemiera ceļi", 4 [2], 1933). Lit. darbi: dzejoļu krāj. "Vecā līdumnieka dziesmas" (1924), rom. "Anna Gaigala" (laikr. "Latvis" 1927-28 ar nos. "Pētera Vanaga stāsts"), pēdējo stāstu krāj. "Māras josta" (abi Mineapolisā, ASV 1971). Vairāk nekā 10 gadu N. rakstīja apc. (vācu val., vēlāk tulk. latviski) "Tautas nodevēja atmiņas" (1-3, 1923-30); 4. daļu (nos. "Kā tās lietas tika darītas", 1934), kas lielā mērā atkārto iepriekšējās daļās teikto, K. Ulmanis tūlīt pēc 1934. 15.V lika iznīcināt, vēlāk arī aizliedza 1.-3.daļu; 1943 4. d. iznāca atkārtoti aut. izdevumā. Trimdas latvieši kopš 50.-60. gadiem N. vērtējuši visnotaļ pozitīvi, izdevuši viņa darbus. Arī ljā pēc neatkarības atjaunošanas atkārtoti izd. vairāki N. darbi. Pēc grām. "Tautas nodevēja atmiņas" 91998) iznākšanas pastiprināti pausti dažādi viedokļi (pārsvarā atzinīgi) par N. daiļradi un polit. darbību. 1993 LU Filol. fak. notikusi konference par N. kā vēsturnieku un politiķi. - Ps.: Andrejs, Daukšāns, Branovs, Dūnu Ješka, Dūmu Brencis, Ješka Ūdensvaguls, Ārzemnieks, J. Strautmalis. Kopoti raksti 5 sēj. (1911-14), 10 sēj. (1925-26), "Nemiera ceļi" 4 sēj. (1928-33, nepabeigts izd.), Raksti 4 sēj. (ASV 1971-72). L. Asars J., Dermanis V. Ko Andrievs Niedra mums sludina? R., 1905; Eglītis V. Andrievs Niedra savā dzīvē un darbos. R., 1924; Niedra A. "Dzīvais mironis": (Atbilde Viktoram Eglītim). R.-Liepāja, 1924; Klaustiņš R. Andrievs Niedra nemiera krustceļos // Latvju Mēnešr., 1942, 10; Niedra A. Mana bērnība un puikas gadi. R., 1943; Andrievs Niedra. Veiverlija, 1960; Kārkliņš J. Prezidents vai nodevējs // Kārkliņš J. Latvijas preses karalis. R., 1990; Knope W. Andrievs Niedra un viņa romāns "Līduma dūmos" // Niedra A. Līduma dūmos. R., 1992; Puriņš Ā. Mans viedoklis par Andrievu Niedru // Diena, 1993, 6.II; Lūse D. Andrieva Niedras psiholoģisms // LM, 1993, 26.III; Lāms O. Nacionālās identitātes meklējumi Andrieva Niedras daiļradē // Karogs, 1993, 5; Volkova L. Draugu trijotne // Turpat, 1996, 1-3; Čakare V. Nodevības apoloģija latviešu 20. gadsimta literatūrā // Turpat, 1996, 8; Niedra Austrums, Sermons U. Nodevējs vai patriots? // LMM, 1998, 28.V/$.VI; Zālītis J. Ceļinieka un līdumnieka dziesmas // Niedra A. Dažu skaistu ziedu. R., 2000. E. Knope |
| Nodarbes | žurnālists politiķis rakstnieks literatūrkritiķis |
| Dzimšanas laiks/vieta | 08.02.1871 Dzimis Tirzas pagasta Dauškānos. |
| Izglītība | mācījies mācījies Tirzas pagastskolā un draudzes skolā mācījies mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā mācījies mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā mācījies mācījies Rīgas guberņas ģimnāzijā 1890 mācījies tur nokārtojis abitūrijas eksāmenus beidzis Jelgavas ģimnāziju 1890–1899 studējis studējis ar pārtraukumiem; pēc studiju beigšanas nevarēja atrast mācītāja vietu studē Tērbatas universitātē teoloģiju |
| Miršanas laiks/vieta | 25.09.1942 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | Rīgas Latviešu biedrības prēmija Prēmija piešķirta par romānu "Līduma dūmos". 1901 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 25.09.1942 | Pilsēta | |
| 2 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Kapsēta |
