Andrejs Lankovskis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (3)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAndrejs Lankovskis
Papildu vārdiLanka
Personiska informācijaLaulāts ar Augusti Sirak 1910.gadā, laulība šķirta 1922.gadā.
Profesionālā darbībaStrādājis Finanšu ministrijā kā ierēdnis.

A.Lankas stāsta Karjera dramatizējums. Lomās A.Žagars. I.Adermanis, I.Paberza, J.Kalniņš. Režisore A.Apele. 1992. gada ieraksts.
Citātu galerijaA. Lant» mairs gluschi nepeeder pee eesahzejeem. Wiņşşch ir jau mairaku lugu, nomeļu un pat romāna autors, kaut gan schos miņa darbus pagaidām pasihst tikai şchaurakas literātu aprindas. Sama laika par kahdu Lanka prosas krahjumu misai atsmigi .Domas" bij atsauzees pat Andrejs Upits, isteikdamees, ka Lanks pee labas darba gribas war nahkotnķ zeret ari us leelakeem literarişkeem panahkumeem, Weenu no Lanka jaunakeem dramatiskeem darbeem. komēdiju — Bes darba — bes strahdneekeem — nupat israhdija Pahrdaugamas teatris. Autors schal komēdija patee-scham peeşiahrees tahdam bagātam un tagadnigam tematam, par ko ir douds un neskaitāmas reises lasīts laikrakstos, bet kaS literaw auşim un azà ir pa
gahjis garam Ta ir gahjeju, laukstrahdneeku lihgschana Basnizas eelâ 4-a un daschäS RigaS eebrauzama» meetâs, kur starp strahdneekeem un lauksaimneekeem norisinās raibu raibàs ainas, kas beeschi meen atgahdina ihstu mergu Sirgu. Autors, zik redsams no miņa komēdijas gaitas, samehrâ labi pasihst tiklab Rigas besdarbneeka psicholoģiju, ka ari turiaà laukşaimneeka kabatu un miņa paņehmeenuS samu gahjeju eksploate- \ şchanâ. S-impat-şki Jta Lankam ir ari peeteeķo- ! schi dauds literarişkas objektimitates schi temata! saturiskā traktejumO, bet sz-ļ-mfla ismeidojuma, I tipu un raksturu sihmejumâ Lanka komēdija turas wisai nedroşchàm kahjam un ta neşaşneedj kopēja komposizija pat parasto un mehlamo miduSmehru.
Komēdiju, ar dascheem tempa atslahbuma mirkļeem un w«ram ari ar nepeeteekoschi isķahrtotàm situazijam, zaurmehrâ tomehr meikli un ruhpigi eeswdejis P. Osols, kas ar labee-m panahkumeem pats tehloja ari galmeno besdarbneeka lomu. No pahrejeem, ka-s şawus şamehrâ atbildigos usdewumus weiza ar peeteekoschu gaumi un iļpratni, minami L>. Breizis, A. Pluhme, Z. Sukşe, A. Alļne un M. Gornize. Apmeklēts bij labi, atsinibas ņeckruhka ne tehlotajeem, nt autoram. Ar scho israhdi Pahrdaugamas teātris stehdsa samu kahrtejo sesonu, usrahdidams samā darba dauds ihstas usupureşchanàs, mahkşlas mihlestibas, şpeh>ka un drosmes turpmākam darbam.
Jānis Grots. A. Lanka komedija "Bez darba — bez strahdneekeem" Pahrdaugawas teatrî. Sociāldemokrāts, Nr.103 (10.05.1932)



Romāns divās dalās, veltīts Latvijas augstskolas docenta inženiera Alfrēda Rāzumia piemiņai. Rīgā. Izdevniecība «Jaunā doma». Romāns sākās ar šā gadsimta pirmo gadu Liepājas vidusskolu skolēnu dzīves tēlojumu, kur jau iezīmējās galvenā varoņa — nākamā inženiera un augstskolas docenta Kārla Zara un citu romāna personu sejas un aužas pirmie meti turpmāko notikumu savirknējumā. Kārlis Zars un Aina Mālina jau te galvenās figūras. Turpmākā dzīve vai, citiem vārdiem, viņu mīla vienam pret otru un pašiem pret sevi viņus gan šķir, gan atkal tuvina. Zara studentu gadi pirmskara Rīgas politechnikā, pirmie inženiera darbi* pasaules karš, gūstniecība Vācijā, Latvijas tapšana, kommūnistu laiki, Latvijas pirmie uzbūves gadi — tie ir romāna gaitas atsevišķie posmi, kuru fonā redzams inženieris Zars. Vispilnīgāk tēloti Latvijas vaLsts pirmie gadi ar to gaišajām un — diemžēl — arī tumšajām pusēm. Droši vien dažs labs mūsu dienu darbinieks saskatīs tur savu ja ne ģīmetni, tad tipu. Romānam, ko var lasīt ar interesi mazāk mākslinieciska nekā kultūrvēsturiska nozīme.
A. Lanka. Inženieris. Burtnieks, Nr.6 (01.06.1933)

A.Lankas stāsti 1) Virsai tis, 2) Janķelis, A. Viestura izdevums 1928. g. Pirmā stāstā diezgan svaigi attēlota kāda nozeedznieka Rūdolfa Loka dzīve, labošanās un krišana, kad viņā atmostās agrākie zvēriskie instinkti. Pirmā puse diezgan saistoša, interesants, starp citu, viņā ievestais kriminālistu žargons. Tālāk stiepts. — Janķelis — stipri saraustīts un izplūdis stāsts par kāda censoņa cīņām. Grāmatas vienīgā vērtīgā īpašība ir vairākus notikumus zīmīgi raksturojošais attēlojums. Pašu stāstu uzbūve vēl ļoti primitīva, bez pienācīga daļu samēra un kāpinājuma viņos salikts plašs materiāls. Arī paši stāstu varoņi šķiet ar tendenci ideālizēti. Nekādu literārisku vērtību vēl šī grāmata nesniedz, bet ja autors turpmāk ņems savu lietu nopietnāki un iepazīsies ar stāstu uzbūves teoriju, kā ari pratīs labāk atšķirt nozīmīgo no nevērtīgā, iespējami ari labāki sasniegumi kā augšminētā grāmatā.

Nonpareil. Idealizētie tipi. Zaļā Vārna, Nr.1 (01.01.1929)
Nodarbesliterāts
Dzimšanas laiks/vieta05.03.1881
Grobiņa
Grobiņa, Grobiņas novads
Apcietinājums09.02.1927 – 18.11.1927
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009
Miršanas laiks/vieta1944

Kartes leģenda





Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Grobiņa
(Grobiņa, Grobiņas novads)
05.03.1881Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
09.02.1927 - 18.11.1927ApcietinājumsĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.