Leokādija Sofija Helēne fon Freitāga-Loringhofena

Leokādija Sofija Helēne fon Freitāga-Loringhofena (von Freytag-Loringhoven, 1842-1912) ir dzimusi Teofila Aurela brīvkunga fon Kampenhauzena (von Campenhausen, 1808-1863) un viņa sievas Izabelles Luīzes von Volfas (von Wolff, 1820-1849) ģimenē. 1862. gada 5. augustā viņa ir precējusies ar Oskaru Oto Freitāgu von Loringhofenu (Freytag von Loringhoven, 1832-1882). Viņas ģimenē ir dzimuši 7 dēli: Erhards Oskars Johanness fon Freitāgs-Loringhofens (1874-1925), Roderihs fon Freitāgs-Loringhofens (1863-1936), Arturs Teofils Ernsts fon Freitāgs-Lorinhofens (1865-1905), Reinhards Ernsts barons Freitāgs fon Loringhofens (1866-1935), Oskars Heinrihs Eduards fon Freitāgs-Loringhofens (1868-1921), Leons Baltazars Gastons fon Freitāgs-Loringhofens (1870-1936) un Gothards Roderihs Pauls Johans brīvkungs fon Freitāgs-Loringhofens (1880-1912) .
Leokādija Sofija Helēne fon Freitāga-Loringhofena ir Baltijas vācu rakstnieka Zigfrīda fon Fēgezaka mātes Žanetes (Džennijas) Konstances Klementīnes fon Fēgezakas (von Vegesack, dzim. von Campenhausen, 1849-1932) māsa.

Ziņas no: https://www.geni.com/people/Leokadie-Sophie-Helene... [19.09.2022]

Publikācijas par skolēnu izglītošanu un veselības kopšanu1872: Jauna meitu skola Vidzemē [par Skultes skolu]. Mājas Viesis, nr. 18.
1872: Par ziņu [Skultes meiteņu skolas stundu plāns]. Mājas Viesis, nr. 37.
1872: Par ziņu [par meiteņu skolas atvēršanu Skultes muižā, skolas stundu plāns]. Latviešu Avīzes, nr. 38.
1873: Skultes meitiešu skolas priekšniece. Izskaidrošana [atbilde "Baltijas Vēstnesim"]. Mājas Viesis, nr. 30., 31.
1874: Par ziņu [par noslēguma eksāmeniem Skultes meiteņu skolā un uzņemšanu jaunajā mācību gadā]. Mājas Viesis, nr. 18.
1874: Cienījamā redakcija! [ziņa par kāda Bodnieka publikācijas drukāšanu negrozītā veidā]. Mājas Viesis, nr. 51.
1878: Par miesas kopšanu skolās [atbildes raksts uz recenzijām par pašas publicēto brošūru]. Baltijas Zemkopis, nr. 11.
1881: [kopā ar Jāni Neilandu]. Mīļa latviešu tauta un tautas draugi [lūgums ziedot J. Cimzes bāriņiem]. Balss, nr. 11.
1892: Ziņas, kā priekš simts gadiem baznīcas un skolas amatos ievēlēja [galvenokārt Mežgaiļu Miķeļa 1792. sarakstītās atmiņas par stāšanos draudzes skolotāja amatā]. Baltijas Vēstnesis, nr. 260., 261.
1892: Wie vor hundert Jahren Kirchen- und Schulämter besetzt wurden [iepriekšminētais raksts vāciski ar precizētiem muižnieku un mācītāju uzvārdiem par Skultes apkaimes izglītības vēsturi]. Düna Zeitung, nr. 261., 262.

Brošūra par veselības kopšanu1877: Par miesas kopšanu skolās. Ievērojami padomi, pasniegti Skultes-Pēterupes 18. skolotāju konferencē no vienas tautas mīļotājas. Rīga: Leopolds Veide.
Recenzijas:
Māteru Juris: Baltijas Zemkopis, 1877, nr. 32; Dr. E. Gruenhoffs: Baltijas Zemkopis, 1877, 45; Liepājas Pastnieks, 1877, nr. 14.

Dziesmu grāmata1874: Garīgas un laicīgas, jaunas un vecas 111 dziesmas uz balsīm, pārtulkotas un apgādātas no L. von Freytag-Loringhoven. Rīga: pie H. Brutzer un brd.; druk. Leipciga: G. Kreysing.

Pedagoģiski izglītotā, ar sevišķām gara dāvanām no dabas apbalvotā kundze ņēma līdz vīra nāvei 1882. gadam dzīvu dalību pie skolēnu audzināšanas un mācīšanas. Viņa ar atzīstamu izveicību, nenogurstošiem spēkiem, vienmēr siltu sirdi un jautru garu lielo saimniecību un skolu vadīja, tā ka viņa mantoja jo tāļu uzticību un mīlestību, jo tai pat no Kaukāza pieveda skolēnus, kurus sagatavoja pēc vecāku velēšanās vai nu klasiskai, vai reālģimnāzijai. Censīgas darbnieces sargāšanā un glabāšanā daudz Vidzemes un Kurzemes famīlijas uzticēja savus bērnus. 22 gadu pastāvēšanas laikā krietns pulciņš audzēkņu iestādes kursu beiguši, kuri sen amatos stāvēdami, ar pateicīgu sirdi atgādājās savas godātās audzinātājas, kura bija saviem audzēkņiem ne vien īsta skolas priekšniece, bet arī īsta māte, kas tos slimībā kopa un iepriecināja (..). Viņa pati bija un palika vienmēr īstā skolas dvēsele. Viņa iedēstīja savu audzēkņu krūtīs dievabijību un tēvu zemes mīlestību. Pēdējam nolūkam ik gadus, ziedonim sākoties, Skultes proģimnāzijas audzēkņi un audzinātāji apceļoja un apskatīja dzimtenes jaukākās, ievērojamākās vietiņas. Viņa mācēja saviem skolēniem iedēstīt prieku uz darbu un ar tiem, pastāvīgi satiekoties, iepazinās ar viņu dabu, raksturu un audzināšanas prasībām un tā mācēja arī tos izaudzināt (..) Kā visai izglītota dāma, būdama brīva no kārtu aizspriedumiem, viņa savā skolā uzņēma arī latviešu lolojumus, tirgotāju, skolotāju un zemkopju bērnus. Ja pie tam ceļā stājās vecāku trūcība kā kaitīgs šķērslis, tad viņa bērnu vecākiem izpalīdzēja, vai nu pa daļai, vai pavisam skolas un uzturas maksu atlaizdama (..). Savā mājā latviskus mūzikas vakarus ierīkodama, viņa cittautiešiem rādīja mūsu tautasdziesmu daiļumu.
Ķiķ. No iekšzemes. Skultes proģimnāzija. Baltijas Vēstnesis, nr. 144 (30.06.1894).

Tad pēkšņi tante Loka izsoļoja cauri zālei. Kristāla karekļi pie lustras ietrīsējās un Aurels nobijās, pirmo reizi ieraudzījis šo vareno tanti. Jo viņai bija zema basa balss, dārdoši smiekli un virs lūpas īstas ūsas, bet brūni iedegušo seju apvija pinkainu, baltu matu mudžeklis. Kad Aurels skūpstīja tantei roku, viņa deguns atdūrās pret zīmoggredzena sarkano karnelīta akmeni. Un, kad viņš ziņkārīgi apstaigāja tanti, sanāca krietna pastaiga - tik vareni bija viņas apmēri. Aurels nespēja aptvert, ka šī var būt viņa mātesmāsa. Pēc tantes apkampiena māte sagurusi atlaidās uz dīvāna, bet tante Loka no savas somiņas izvilka dudraba kastīti, to atvēra un no tās izņēma papīra gabaliiņu, tam uzkaisīja tabaku un uzrullēja cigareti, Tad viņa, atmetusi galvu atpakaļ, kūpnāja.
Z. fon Fēgezaks. Baltiešu traģēdija. Loberģi. / Baltiešu gredzens. Gaujas zelts. Rīga, 2012, 48.-49.lpp.

educator
writer

Leokadie Sophie Helene von Freytag - Loringhoven

ģimenes lokā saukta Locca jeb tante Loka

1864–1912
Skultes muiža
Pēc 1864. gada, kad Andreass f.Reisners (von Reussner) iznomā Skultes muižu Oskaram baronam Freitāgam fon Loringhofenam, pāriet uz dzīvi Skultē. 1870. gadā muiža tiek izpirkta un pēc vīra nāves 1882.gadā Skultes muiža ir atraitnes Leokādijas dzimušas baroneses fon Kampenhauzenas un viņas septiņu dēlu kopīpašums, no kuriem 1920. gadā mirst Oskars barons Freitāgs fon Loringhofens kā tās pēdējais īpašnieks.No: H. Pirang. Das baltische Herrenhaus. Bd.3, Riga, 1930.

1872–1894
Skultes privātā latviešu meitu skola
Skulte
Skolas dibinātāja un vadītāja

26.08.1872–26.03.1894
Leokādijas fon Freitāgas-Loringhofenas privātā proģimnāzija
Skulte
Skolas dibinātāja un direktore visus tās pastāvēšanas gadus.

1909–1912
Laikraksts "Vienības Vēstnesis" (1909–1914)
Limbaži
Laikraksta līdzstrādniece

30.05.1912
Skultes kapsēta
Izvadīta no Skultes baznīcas, apglabāta Skultes kapos plkst. 16os pēc pusdienas. Bēru ceremonija pēc aizgājējas vēlēšanās ļoti vienkārša ar pašas izvēlētu Bībeles fragmentu lasījumu un dziesmu dziedājumu, izvada vietējais mācītājs Štāmers (Stamer). Pie kapa runā arī ilggadējais līdzgaitnieks skolotājs Jānis Neilands vācu un latviešu valodā, arī bijušais audzēknis inženiertehnologs Hartvigs barons Bistrams. Bēru apraksts: Lokales. Rigasche Zeitung, nr. 124 (31.5.1912).