Laima Akuratere
21.01.1910 – 28.08.1969
Laima Akuratere (1910–1969) – atdzejotāja, dzejniece. Jāņa Akuratera meita. 1930. gadu otrajā pusē dzejoļi publicēti periodikā. Atdzejojusi no angļu, itāļu, franču, krievu valodas. Ievērību pelna viņas tulkotie Frančesko Petrarkas "Soneti madonnai Laurai" (1937). 1948. gadā sakārtojusi savu dzejoļu krājumu, taču viņas dzīves laikā krājums nav ticis publicēts. Dzejoļu krājums "Dažas dziesmas" izdots 1999. gadā.
Birth time/place
21.01.1910
Rīga
Place/time of death
28.08.1969
Rīga
Personal information
Dzimusi rakstnieka Jāņa Akuratera un viņa sievas Marijas ģimenē.
1930. gados: studējusi romāņu filoloģiju Latvijas Universitātē.
ledziļinādamās franču, itāļu, spāņu, angļu, vācu, vēlāk arī krievu valodā, viņa aizrautīgi studē arī mākslas vēsturi un ar teicamām sekmēm pie profesora Arveda Dauguļa mācās klavierspēli un mūzikas teoriju. Viņai ir iespējams apmeklēt visus ievērojamākos koncertus, izrādes un izstādes.
Kad nedziedināmi saslimst Jānis Akuraters, meitai daudz laika nākas pavadīt kopā ar tēvu, un viņa pamet studijas.
1937: pēc tēva nāves Laima Akuratere atgriežas universitātē, taču tur ir daudz viņai nepatīkamu pārmaiņu – Arnolds Spekke ir pārcelts diplomātiskajā dienestā, Mišels Žonvāls devies uz Franciju, vietā stājušies citi mācībspēki, un fakultāti, šķiet, apņēmis materiālisma un prakticisma gars. Saprazdama, ka piemērotu diplomdarbu vadītāju te neatrast, Laima Akuratere studijas vairs neturpina.
1938: laulības ar studentu, agronomu Frici Osi.
1940: piedzimst dēls Jānis Osis (1940–2000).
Pēckara laikā ļoti grūti materiālie apstākļi.
1950. gadu otrajā pusē: Laima Akuratere smagi saslimst.
Professional activity
1934: pirmā publikācija – dzejolis "Divi mūzas dēli pusmūžā" žurnāls "Piesaule" (Nr. 1). Apsveikuma dzejolītis, ko jaunā literāte Laima Akuratere 1934. gadā veltījusi Antonam Austriņam un Edvartam Virzam viņu 50. dzimšanas dienā.
1940: sastādījusi "Angliski-latvisku vārdnīcu".
Pēckara daži Laimas Akurateres atdzejojumi ievietoti Rīgā izdotajās cittautu dzejas antoloģijās. Laiku pa laikam radušies oriģināldzejoļi, no kuriem neviens nav publicēts.
DZEJA
1999: "Dažas dziesmas" (grāmata pamatos izveidota 1948. gadā).ATDZEJA
1937: Frančesko Petrarka "Soneti madonnai Laurai".
1940: "Angļu dzejas antoloģija" (vairāku atdzejotāju kopkrājums).
1945: Vera Inbere poēma "Pulkovas meridiāns".
1959: "Pasaules tautu lirika" (vairāku atdzejotāju kopkrājums).
Quotes
Par dzejoļu krājumu "Dažas dziesmas" (1999)
"1948. gadā Laima ir sakārtojusi savu dzejoļu krājumu, ko vēlākajā dzīves posmā papildinājusi ar dažiem jauniem dzejoļiem. 1999. gada nogalē tas ar Kultūrkapitāla atbalstu beidzot ir atradis ceļu pie lasītāja. "Dažas dziesmas" – tāds nepretenciozs nosaukums ir šim krājumam, kas izskan kā apliecinājums personības spējai saglabāt savu citādību pat tad, kad ir noziegums būt atšķirīgām, būt nepakļautam. Zinātāji varēs lasīt krājumu kā lirisko biogrāfiju, kas metaforiskā valodā glabā autores personiskos pārdzīvojumus, kuros nesaraujami savijušies vēstures notikumi ar ģimenes traģēdijām. Citi varēs ļauties 20. gadsimta pirmās puses labās latviskās dzejas tradīcijās veidotajai poētikas pasaulei. Intonācija, kas izskan cauri visam krājumam, slēpjas zem vārda "dziesma". Dziesma – tā krājumā ir simbols attieksmei pret apkārtējo pasauli, kas ikdienišķi notiekošo paceļ episki balādiskā vērienā."
Valtere, Maira. "Draugs, tev par prieku dziesmu sacerēju..." Dziesmusvētki: Tautas māksla, kultūrvide, Nr. 1, 2000, 1. janv.
"Līdz šim Jāņa Akuratera meitu pazinām kā atdzejotāju. Tagad iepazīstam kādas smalkas, trauslas un stipras dvēseles ceļu milzu lūzumu laikmetā: no gaiša jaunības prieka – caur kara un pēckara bēdu melnumu – uz paļāvību Dievam – uz atdzimstošu ticību cilvēka iespējām. (..) Pamatos jūtama krietna Eiropas dzejas skola, bet dzejnieces mākslinieciskie paņēmieni ir savi, ik lappuse liekas personiski izsāpēta. Tātad – lirika. Te vietā vēlreiz atgādināt Jāņa Medeņa atziņu, ka poētiku nevar tulkot no citas valodas. Ilgmūžīga poētika rodas tikai tad, ja dzejnieks dziļi izjutis savas tautas dzejas vēstures un poēzijas valodas radītās iespējas un raisāmos mezglus. Lieki te piebilst, ka cittautu dzejas pieredze te tāpat var būt palīdzīga. Šo savas poētikas izcīņu latviešu dzejas sakarībās interesanti vērot arī Laimas Akurateres krājumā. Eiropas viduslaiku un renesanses literatūras bagātīgie iespaidi nekādi neatsvešina šo dzeju no mūsu dainām, no latviešu valodas dabai atbilstošas vijīgas un precīzas izteiksmes."
Auziņš, Imants. Atstarojums – atklājums. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 9, 2000, 2 marts.
Affinities
Jānis Akuraters - Father
Marija Anna Akuratere - Mother
Occupations
Name at birth
Laima Agita Akuratere
Pseudonym
L. Sēliete, Fainomens
Additional names
Laima Ose
Education
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
1930
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Rīga
Beigusi mācības.
1930–1936
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: romāņu filoloģija.
Buried
Rīgas Pirmie Meža kapi