Search

Kārlis Landers

3 pictures
Kārlis Landers
Kārlis Landers
Kārlis Landers


Roles: historian, journalist

05.04.1883 – 29.07.1937

Kārlis Landers (1883–1937) bijis vēsturnieks un padomju darbinieks. No 1902. gada piedalījies sociāldemokrātu pulciņu darbībā Liepājā. Bijis skolotājs Tāšu pagastā. No 1906. līdz 1914. gadam bijis profesionāls revolucionārs, uzturējies Pēterburgā, Maskavā, Rīgā, Liepājā, Samārā. No 1915. gada Rietumu frontē veicis partijas uzdevumus, vadījis žurnālu "Zarja Povolžja". 1917. gadā ievēlēts par Rietumu frontes strādnieku un zaldātu deputātu padomes un Minskas guberņas padomes priekšsēdētāju, no 1918. līdz 1937. gadam ieņēmis augstus amatus Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas (KPFSR) un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) pārvaldes aparātā, lasījis lekcijas Maskavas un Ļeņingradas augstskolās. Sarakstījis darbu "Latvijas vēsture" (1908–1909), kurā aplūkojis Baltijas sociālekonomisko attīstību, līdztekus tās raksturojumam sniedzot pārskatu par latviešu literatūras vēsturi.

  • Author (2)

    • Birth time/place

    05.04.1883
    Vērgale

    Place/time of death

    29.07.1937
    Maskava
    Miris no miokarda infarkta jeb sirdstriekas. Citos avotos minēts, ka ticis arestēts un nošauts.

    Personal information

    Dzimis trūcīga Kurzemes zemnieka ģimenē. Sākot ar 1901. gadu, uzturējis personiskus kontaktus ar krievu rakstnieku Ļevu Tolstoju. Tieši viņš 1904. gadā sniedzis galvojumu Kārļa Landera atbrīvošanai no aresta Liepājā. Apbalvots ar goda nozīmi "Cīnītājam pret badu". Precējies ar čekisti Valdu Gendrihu.

    Professional activity

    Revolucionāra rakstura tekstus publicējis
    liberālajos un sociāldemokrātiskajos laikrakstos "Mūsu Dzīve", "Dzīves
    Vēstnesis", "Baltijas Balss", "Pievolgas Balss", "Pievolgas Ausma" un vairākos
    citos.1908–1909: "Latvijas vēsture". 3 daļās. Aplūkojis Baltijas sociālekonomisko attīstību, līdztekus tās raksturojumam sniedzot pārskatu par latviešu literatūras vēsturi.191?: "Latviešu inteliģence un tās sociālie centieni".1925: "1905. gada priekšvakarā".

    Quotes

    Par Kārli Landeru"Partijas un padomju darbinieka, čekista un zinātnieka Kārļa Landera vārdu labi pazīst Latvijā un Maskavā, Baltkrievijā un Ziemeļkaukāzā, Ļeņingradā, Pievolgā, daudzās mūsu Dzimtenes vietās. Un tai ir saprotams. Savas īsās, bet nemierpilnās dzīvei laikā (pēc ilgas un grūtas slimības Kārlis Landers nomira 1937. gada 29. jūlijā) viņš paveica daudz."Riekstiņš, J. Par Kārļa Landera dzīvi. Cīņa, 04.04.1973.Kārlis Landers un V. I. Ļeņins"Kārlis Landers vairākkārt bija pieņemšanā pie V. I. Ļeņina, personiski ar viņu apspriedās. Viena šāda tikšanās notika 1920. gada 3. oktobrī, kad K. Landers, kurš toreiz bija Strādnieku un zemnieku inspekcijas kolēģijas loceklis, bija atgriezies no Ziemeļkaukāza un ziņoja par turienes iedzīvotāju piedalīšanos Lielā Oktobra iekarojumu aizstāvēšanā un labības sagādē. Pēc V. l. Ļeņina ieteikuma K. Landers iesniedza partijas Centrālajai Komitejai par to sīku pārskatu."Mistre, M. Cilvēks ar neparastu likteni. Rīgas Balss, 05.04.1973.Kārlis Landers par ceļu uz marksismu"Par sociāldemokrātu un marksistu es tāpat kā biedrs Daniščevskis netiku dzimis. Par tādu kļuvu pēc dziļa, nopietna darba, pēc nopietnām studijām, kad atradu marksismā atbildi uz visiem tiem jautājumiem, kas mani interesēja sakarā ar revolucionāro kustību. Un par darbinieku kļuvu praktiskā, pašā darba procesā, sākdams no paša mazākā revolucionāra mācekļa darba."Landers, Kārlis. 1905. gada priekšvakarā. Maskava: Latvju Izdevniecība. 1925. 4. lpp.

    Occupations

    historian
    journalist

    Education

    1899
    Liepāja Town School
    Liepāja

    1899
    Liepāja
    16 gadu vecumā kā eksterns nokārto eksāmenus, lai kļūtu par tautskolotāju.

    1905
    Maskavas Universitāte
    Maskava
    Apmeklējis lekcijas Vēstures
    un filozofijas fakultātē. Izstājies pēc trešā kursa. 

    Working place

    1899–1901
    Kurzeme
    Tautskolotājs Tāšu pagastā (vēlāk – Talsu pagasts).

    1906
    Sanktpēterburga
    Laikraksts "Pribaltijskoje Eho"Redaktors

    1906
    Laikraksts "Dzīve" (1908–1914)
    Liepāja
    Redaktors

    1906
    Samāra
    Laikraksts "Zarja Povolžja"Redaktors

    1917
    Minska
    Minskas Strādnieku un zaldātu deputātu padomes
    priekšsēdētājs

    04.11.1917
    Rietumu frontes Kara revolucionārās komitejas
    priekšsēdētājs

    26.11.1917
    Rietumu apgabala un Rietumu frontes Tautas
    Komisāru Padomes priekšsēdētājs

    1918
    Viskrievijas Centrālās Izpildu Komitejas
    Prezidija loceklis

    1920
    Strādnieku un zemnieku inspekcijas kolēģijas loceklis

    1920–1923
    Maskava
    Partijas komitejas aģitācijas un propagandas
    nodaļaVadītājs

    1924–1927
    PSRS Ārējās tirdzniecības tautas komisariāts

    Participation in organisations

    1902
    Liepāja
    Piedalījies sociāldemokrātu pulciņu darbībā.

    1905
    Maskava
    Maskavas latviešu boļševiku grupa.Organizētājs kopā ar
    Paulu Daugi

    1905
    Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (1898—1917)
    Biedrs

    Emigrated

    1905
    Maskava

    1917
    Minska

    Detention

    1915
    Samāra
    Pēc nelegālas sapulces Samārā tiek arestēts un izsūtīts uz
    Ņžņijnovgorodu. Kopumā bijis arestēts 7 reizes.

    1923–1924
    Liepājas cietums
    Liepāja
    Iesaistījies Liepājas sociāldemokrātiskajā organizācijā,
    arestēts par nelegālu izdevumu izplatīšanu un glabāšanu, gadu pavadījis
    nebrīvē.