Inguna Daukste-Silasproģe

4 pictures

Inguna Daukste-Silasproģe (1968) – literatūrzinātniece, filoloģijas doktore. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece (kopš 2005. gada), Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle (kopš 2017. gada). Literatūrpētnieciskās intereses saistītas ar latviešu trimdas literatūras vēsturi, sākot ar 1944. gada rudeni, ietverot bēgļu nometņu laiku Vācijā (1944–1950) un bēgļu posmu Zviedrijā, latviešu trimdas literatūras attīstību dažādās mītnes zemēs kopš 20. gs. 40. g. otras puses (ASV, Kanāda, Austrālija, Zviedrija, Anglija u. c.), kā arī salīdzināmo literatūrzinātni. 5 zinātnisku monogrāfiju un 3 kolektīvo monogrāfiju autore, ap 180 populārzinātnisku publikāciju autore par latviešu trimdas rakstniekiem, par latviešu grāmatām un literāriem procesiem. Saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa vārdbalvu literatūrzinātnē (2003) par monogrāfiju "Latviešu literārā dzīve un literatūra bēgļu gados Vācijā (1944–1950)", kā arī Ērika Raistera piemiņas fonda godalgu (2015) par latviešu trimdas rakstniecības pētījumiem un publikācijām laikrakstā "Laiks". 2019. gadā par pētījumu "Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā" viņai piešķirta Egona Līva piemiņas balva.

Birth time/place

03.12.1968
Rīga

Professional activity

LITERATŪRPĒTNIECISKĀS INTERESES

Latviešu trimdas literatūras vēsture, literārā un kultūras dzīve sākot ar 1944. gada rudeni, ietverot bēgļu nometņu laiku Vācijā (1944–1950) un bēgļu posmu Zviedrijā, kā arī latviešu trimdas literatūras attīstību dažādās mītnes zemēs kopš 20. gs. 40. g. otras puses (ASV, Kanāda, Austrālija, Zviedrija, Anglija u. c.); latviešu trimdas literāro personību portretējums; salīdzināmā literatūrzinātne – vācu literatūras recepcija Latvijas kultūrtelpā (kopš 19. gs. beigām) un igauņu literatūras recepcija Latvijā un trimdā (20. gs.).; latviešu trimdas rakstnieku arhīvu materiālu pētniecība.

1993: pirmā publikācija – raksts "Dārzāji un citi kultūraugi latviešu tautas ticējumos" žurnālā "Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis. A daļa" 10. numurā.
1997: aizstāvējusi disertāciju "Latviešu literārā dzīve bēgļu gados Vācijā (1944–1950)".

Neskaitāmu populārzinātnisku publikāciju autore latviešu periodiskajos izdevumos – par latviešu trimdas rakstniekiem, par latviešu grāmatām un literāriem procesiem.

MONOGRĀFIJAS

2002: "Latviešu literārā dzīve un latviešu literatūra bēgļu gados Vācijā (1945–1950)".
2007: "Latviešu literārā dzīve un literatūra ASV un Kanādā (1950–1965)".
2014: "Tāla zeme, tuvi ļaudis. Latviešu Austrālijā: dzīve, literārais process, personības".
2019: "Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā".
2023: "Balsis pār jūru" (par rakstnieku Gunaru Janovski).

KOLEKTĪVĀS MONOGRĀFIJAS UN BIBLIOGRĀFIJA

2005: "Vācu literatūra un Latvija. 1890–1945" (kopā ar Benediktu Kalnaču, Māru Gruduli, Zandu Gūtmani, Janu Vērdiņu; Nodaļu autore: Vācu literatūra Latvijā: periodikā un grāmatās (1890–1918)556.–626. lpp.; Vācu literatūra Latvijā: periodikā un grāmatās (1919–1944), 627.–724. lpp.; Pielikumi par vācu literatūras tulkojumiem latviešu valodā, 725.–869. lpp.).
2008: "Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti" (kopā Benediktu Kalnaču, Evu Eglāju-Kristsoni, Māru Gruduli, Anneli Mihkelev, Silvestras Gaižiūnas; Nodaļas autore: Igauņu literatūra Latvija. 1900–2007,185.–543. lpp.).
2011: "Viktors Hausmanis: bibliogrāfija. 1956–2011" (kopā ar Anitu Rožkalni, Benediktu Kalnaču). 
2022: A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century. (Eds. Daija, Pauls; Kalnačs, Benedikts). (Berlin: Peter Lang)'nodaļa: Literary Translations: Trends and the Dynamic of Development.

DARBS REDKOLĒĢIJĀ UN KRĀJUMU SASTĀDĪŠANĀ

2002: "Ziemeļu zvaigznājs" (rakstu krājums par Ziemeļvalstu rakstniekiem, kopā ar Arno Jundzi).
Kopš 2003: Liepājas Universitātes un LU LFMI starptautiskās zinātniskās konferences "Aktuālas problēmas literatūras zinātnē un kultūrā" redkolēģijā.
2003: "Materiāli par latviešu cittautu kultūru Latvijā" (rakstu krājums, sastādītāja).
2004: "Meklējumi un atradumi 2004" (rakstu krājums, sastādītāja).
2005: "Meklējumi un atradumi 2005" (rakstu krājums, sastādītāja).
2006: "Meklējumi un atradumi 2006" (rakstu krājums, sastādītāja).
2006, 2012: "Elzas Ķezberes Raksti 3 sējumos" (Rakstu 1. un 2. sējuma sastādītāja; 3. sējumā nodaļa "Dzeja un dzīve" (nepublicētā dzeja, autobiogrāfija, raksti par dzejnieci, vēstuļu kopa, bibliogrāfija u.tml.). 
2015: "Un rīts būs jāpieņem, lai kāds tas nāks". Rakstu krājums Rainim 150" (kopā ar Gundegu Grīnumu un Viktoru Hausmani). 

DALĪBA PADOMĒS, ORGANIZĀCIJĀS, CITA PIEREDZE

1999, jūl.–2000, nov.: žurnāla "Karogs" apskata daļas ikmēneša literāro norišu autore.
2000, aug.: līdzdalība 3. Vasaras akadēmijā Ernst-Moritz-Arndt Universitātē, Greifvaldē, Vācijā.
2004–2006: Literatūras nozares eksperte Valsts Kultūrkapitāla fondā.
2006–2011: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja.
2006–2021: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Zinātniskās padomes locekle.
2015–2023: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta arodorganizācijas priekšsēdētāja.
2015–2023: Latvijas Zinātnes darbinieku arodorganizāciju apvienības priekšsēdētāja vietniece.
2015–2017: Literatūras nozares eksperte un nozares priekšsēdētājas vietniece Valsts Kultūrkapitāla fondā, vairāku VKKF Mērķprogrammu eksperte.
2021: Latvijas Literatūras gada balvas 2021 žūrijas eksperte.
2023: Egona Līva piemiņas balvas "Krasta ļaudis" eksperte.
2024: Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā eksperte.

ATZINĪBAS

1989: par kursa darbu "Augi latviešu tautas mīklās" saņēmusi studentu zinātnisko darbu godalgu.

Quotes

PAR MONOGRĀFIJU "LATVIEŠU LITERĀRĀ DZĪVE UN LITERATŪRA ASV UN KANĀDĀ 1950–1965" (2007)

"[..] uz ko grāmatā likts galvenais akcents – nevis piedāvāt lasītājiem izvērstu tālaika literāro tekstu analīzi, bet gan restaurēt norādītos 15 gadus, sniedzot ieskatu rakstnieku ikdienā, autoru attiecībās ar saviem kolēģiem, dažādu literāru sarīkojumu norisēs, preses izdevumu daudzveidībā un grāmatniecības attīstībā, vienlaikus atklājot rakstnieku izjūtas un pārdzīvojumus svešumā ar atlasītiem citātiem no viņu tolaik sacerētiem darbiem, atmiņu stāstījumiem un vēstulēm. To autore īsteno ar uzviju. Var droši apgalvot, ka literatūras – un ne tikai trimdas – pētniekiem, analizētājiem un interpretētājiem nākotnē abas mozaīkveidīgās grāmatas būs zelta vērts būvmateriāls. Turklāt, trimdas rakstniecības un kultūras vēstures interesentiem viņas darbs iesakāms ne tikai kā vērtīga rokasgrāmata, bet arī kā raiti sacerēta, valdzinoša lasāmviela. [..] Dr. Ingūnai Daukstei-Silasproģei jāizsaka pateicība (īpaši nākotnes zinātnieku un pētnieku vārdā) par viņas literāri kulturoloģisko pārskatu par attiecībām starp laikmetu un mūsu trimdas rakstniecību, par vienkopus savāktajiem vērtīgajiem izpētes materiāliem, kas atklāj savdabīgas šķautnes, tematiskus lokus, sava laika pulsu, idejas un noskaņas."

Ekmanis, Rolfs. Lielisks literārās dzīves uzziņas avots. Jaunā Gaita, Nr. 254, 2008. 

PAR MONOGRĀFIJU "BALSIS PĀR JŪRU" (DIENAS GRĀMATA, 2023)

"Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija par rakstnieku Gunaru Janovski ir fundamentāls, visaptverošs un rūpīgi veikts pētījums. Iepazīstoties ar monogrāfijas tapšanā izmantoto darbu sarakstu, var tikai apbrīnot literatūrzinātnieces izcilās darba spējas dažādu muzeja, bibliotēku un arhīvu dokumentu, periodikas, literāro darbu un citu avotu izpētē, lai nodrošinātu tapušā pētījuma neapšaubāmi augsto kvalitāti un drošticamību. Inguna Daukste-Silasproģe plaši iepazīstina ar Gunara Janovska dzīves norisēm un telpu, daiļrades līnijām un krustpunktiem, kas cieši savijušies kopā ar rakstnieka paša dzīvesgājumu. Līdzās autores balsij monogrāfijā ieskanas arī citas – Gunara Janovska paša, viņa literāro varoņu un laikabiedru balsis. Šī sabalsošanās palīdz vēl vairāk iedzīvoties rakstnieka laikā un telpā un impulsē meklēt rokā viņa literāros darbus, lai ar tiem iepazītos pilnībā."

Eversone, Madara. Balsis pār jūru. laligaba.lv, 2024. 

Residence

Rīga

Education

1976–1982
Rīgas 36. astoņgadīgā skola
Altonavas iela 6, Rīga
Mācījusies Rīgas 36. astoņgadīgajā skolā līdz tās slēgšanai 1982. gadā.

1977–1984
Rīgas 4. bērnu mūzikas skola
Mācījusies Rīgas 4. bērnu mūzikas skolas čello klasē.

1982–1987
Rīgas 47. vidusskola
Skaistkalnes iela 7, Rīga
Pārgājusi mācīties Rīgas 47. vidusskolā, kuru beigusi 1987. gadā.

1986–1987
University of Latvia
Visvalža iela 4a, Rīga
Apmeklējusi Jauno filologu skolu LU Filoloģijas fakultātē, kuru beigusi ar rekomendējošu apliecību studijām Filoloģijas fakultātē.

1987–1992
University of Latvia
Visvalža iela 4a, Rīga
Studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. Absolvējusi 1992. gada 29. jūnijā, iegūstot filologa, latviešu valodas un literatūras skolotāja kvalifikāciju.

Working place

1992–1993
Institute of Literature, Folklore and Art (UL)
Latvijas Zinātņu akadēmija
Laborante

1993–1996
Institute of Literature, Folklore and Art (UL)
Latvijas Zinātņu akadēmija
Asistente

1997–2005
Institute of Literature, Folklore and Art (UL)
Latvijas Zinātņu akadēmija
Pētniece

05.1998–07.1998
Westphalian Wilhelms-University
Minstere
Viesdocente Vestfāles Vilhelma Universitātē Minsterē Starpdisciplināro Baltijas studiju institūtā, docējusi latviešu bēgļu / trimdas literatūras kursu.

2005 until now
Institute of Literature, Folklore and Art (UL)
Mūkusalas iela 3, Rīga
Literatūras nodaļas vadošā pētniece

05.2005–07.2005
Westphalian Wilhelms-University
Minstere
Viesprofesore Vestfāles Vilhelma Universitātē Minsterē Starpdisciplināro Baltijas studiju institūtā, docējusi latviešu bēgļu / trimdas literatūras kursu.

11.09.2023 until now
Literature and Music Museum
Pulka iela 8, Rīga
Mākslas eksperte Krājuma izpētes nodaļā.

Participation in organisations

1994 until now
Mārtiņa Zīverta fonds
Biedre

1998
Latvijas Gētes biedrība
Krišjāņa Barona iela 122, Rīga
Biedre

2006 until now
Latvian Writers’ Union
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedre

2017 until now
Latvian Academy of Sciences
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle

Awards

LZA Viļa Plūdoņa balva
Balva piešķirta par monogrāfiju "Latviešu literārā dzīve un literatūra bēgļu gados Vācijā (1944–1950)".
2003

Ērika Raistera piemiņas fonda balva
Balva piešķirta par ieguldījumu latviešu trimdas rakstniecības un norišu popularizēšanā, regulāri un ilglaicīgi publicējoties laikrakstā "Laiks".
2015

Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Balva piešķirta par grāmatu "Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā".
Labākais oriģinālliteratūras prozas darbs latviešu valodā
2019

Annual Latvian Literary Award
Labākais darbs literatūrzinātnē
Nominee
2024