Jānis Veselis

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (211); Author of the comment (1); Person of reception (151)

Photos: Person in photo(2)

NameJānis Veselis
SummaryJānis Veselis (1896-1962) - dzejnieks, dramaturgs un ražīgs prozaiķis, arī teātra kritiķis un tulkotājs. Darbojies daudzu periodisko izdevumu redakcijās kā Latvijā, tā trimdā. Oriģināla personība, kas nekad nav iekļāvusies kādā no sava laika virzieniem, bet izveidojis pats savu, īpatnu mākslas pasauli. Darbojies visos literārajos žanros, tostarp ir arī vairāku lugu autors. Ir 8 īsprozas, 12 romānu, 3 dzejas krājumu, atkārtotu teiksmu izdevumu, 2 lugu, 2 eseju krājumu, 2 monogrāfisku grāmatu (par Jāni Poruku un par Augustu Annusu) un autobiogrāfiska darba "Teiksmas par manu mūžu" autors. Latviešu rakstniecībā ienesis latviešu tautas dzīvesziņā un folklorā balstītu latvju teiksmu žanru, kā arī latviešu bēgļu laika skolu vajadzībām sarakstījis "Latviešu rakstniecības vēsturi".
Personal informationDzimis kalpu ģimenē.

1944: devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1950: jūnijā no Ventorfas tranzītnometnes izceļoja uz ASV, dzīvoja Amerika vidienē.
Work

Literārā darbība

1920: pirmā publikācija dzejolis “Nav žēl ne mīlas bijušās, ne cerību” laikrakstā “Republikas Sargs” 23. aprīlī.

Literārie darbi

Proza - stāsti un noveles
1921: “Pasaules dārdos”.
1921: “Zem vācu jūga”.
1921: “Aklais ezers”.
1922: “Liesma uz ūdeņiem”.
1923: “Dievu gulta”.
1924: “Rēgi un cilvēki”.
1925: “Vilkači”.
1928: “Neticīgā Toma mīlestība”.

Romāni
1921: “Saules kapsēta”.
1924: “Eņģelis Ufirs”.
1927: “Tīrumu ļaudis”.
1929: “Trīs laimes”.
1931: “Dienas krusts”.
1933: “Cilvēku sacelšanās”.
1938: “Tērauda dvēsele” (grāmatā 1961).
1942: “Velgas mīlestība”.
1943: “Divas māsas” (grāmatā 1958).
1952: “Viesturs Varapoga”.
1961: "Lielais gājiens".
1962: “Blāzmas staigātāji”.

Teiksmas
1942: “Latvju teiksmas” (papildināti izdevumi – 1945, 1948, 1966).
1945 “Saules meitas”.

Dramaturģija
1931: “Jumis”.
1934: “Kur tad tu nu biji, āzīti mans?”

Dzeja
1943: “Dzīves vainagi”.
1947: “Staru būdā”.
1954: “Laimas mirdzumā”.

Kultūrvēsturiski apcerējumi

1936: “Jānis Poruks”.
1944: “Augusts Annus”.
1947: “Latviešu rakstniecības vēsture”.
1954: “Teiksma par manu mūžu”.

Esejas

1936: “Pārdomu grāmata”.
1938: “Rakstnieku sejas”.


Cittautu darbu tulkojumi

1927: Vladislavs Reimonts. “Vampīrs”.
1927: Ļevs Tolstojs. “Kazaki”.
1928: Emīls Zolā. “Abata Murē noziegums”.
1928–1937: Vladislavs Reimonts. “Zemnieki” (1.–4. daļa).
1936: Plūtarhs. “Grieķu un romiešu varoņu dzīves”.
1937: Fjodors Dostojevskis. “Noziegums un sods”.
1941: Fjodors Gladkovs. “Enerģija”.
manuskriptā: senindiešu eposs “Mahābhārata”.


Literāro darbu tulkojumi citās valodās

Čehu valodā
1930: Lužko bohu. (“Dievu gulta”). Tulkojis: Nikolajs Skudre (Nikolaj Skudre).


Antoloģijas

Lietuviešu valodā
2005: Šiauliai : provincijos miestas palatvėje : tekstai. (“Šauļi : provinicāla pilsēta pie Latvijas robežas : teksti”). Tulkojis: Vigmants Butkus (Vigmantas Butkus).

Darbs periodiskajos izdevumos

1921: laikraksta “Latvijas Kareivis” korektors.
1926: laikraksta “Rīgas Ziņas” redakcijas loceklis.
1928–1940: žurnāla “Daugava” redkolēģijas loceklis.
1937–1940: laikraksta “Jaunākās Ziņas” darbinieks.
1942–1943: žurnāla “Latvju Mēnešraksts” redakcijas loceklis.
1946–1947: žurnāla “Varavīksna” redaktors.
1955–1962: žurnāla “Labietis” līdzredaktors.

Darba gaitas

1919–1921: cenzors Latvijas armijas štāba informācijas nodaļā.
1932–1934: cenzors Latvijas Iekšlietu Ministrijas Preses nodaļā.
1942–1943: redaktors apgādā “Latvju grāmata”.
194?–194? literatūras skolotājs Omstedes Rūdolfa Blaumaņa latviešu ģimnāzijā.
1950–1962: latviešu grāmatu kolportieris.

Militārais dienests

1915: mobilizācija, tiek apmācīts Jelgavā, Valmierā.
1916: apmācības Vēravā, Igaunijā, vēlāk nosūtīs uz fronti Daugavpils apkaimē.
1916. gada jūlijā: kaujas Rīgas frontē.
1917: ievainots, ārstējas Pēterburgā, Krievijā.
1917: neilgu laiku dienē latviešu rezerves pulkā Tērbatā, Igaunijā.
1919: iesaukts Latvijas armijā, dienē dažādās armijas daļās.

Apbalvojumi

1928: Kultūras fonda prēmija par romānu “Tīruma ļaudis”.
1943: Kultūras fonda prēmija par “Latvju teiksmas”.
1946: Kultūras fonda prēmija par “Latvju teiksmas”.
1953: Kultūras fonda prēmija par romānu “Viesturs Varapoga”.

PIEMIŅAS VIETAS, MUZEJI

Piemiņas istaba Kalamazū, Mičiganā, ASV.

1996: Aizkraukles pagasta Pilskalnes pagasta "Āniņos" atklāts tēlnieka Laimoņa Blumberga darinātais piemiņas akmens.
Quotations

Par stāstu krājumu "Rēgi un cilvēki" (1924)

"Šos mazos gabaliņus lasot, tā vien liekas, ka tie būtu atrautas daļas no kautkā liela, pilnīga, vesela. Daži
teikumi pilni ņirbošu gleznu, mirdzuma un spēka, uzšaujas straujos vilcienos kā lieli okeāna viļņi augstu gaisos, bet tad kā sastinguši smagas lavas mutuļi krīt tikpat stāvus lejup, saldās trīsās acumirklī izdziestot. Tas viss liecina par vienu īpatnu savādību Jāņa Veseļa rakstnieka talantā, kura prasa plašumu, dziļumu un brīvību. Miniaturiska skice, vai sīka novelete ir pārāk šaura, rakstnieka spēju pilnīgai attīstīšanai. Viņa fantāzija dzemdē milzu tēlus, kuri skatāmi perspektīvā, kuriem nepieciešami tāli horizonti. Rakstnieks instinktivi tiecas pretim kautkam mistiski noslēpumainam, tikai iekšēji tumši nojaušamam, kurā kā liekas arvien slēpjas visa sacerējuma galvenā ideja jeb visu darbību un notikumu atrisinājums."
Ziemeļnieks, Jānis. Kas jauns rakstniecībā. Ilustrēts Žurnāls, Nr.27 (04.07.1924)

Par romānu "Eņģelis Ufirs" (1924)

"Eņģelis Ufirs" ir stāsta "Dievu gulta" turpinājums un viņa darbība norisinājās 1919. gada vasarā, kad pēc lielinieku izdzīšanas Latvijai nācās vēl pārdzīvot dažādas jukas un valdību maiņas. Autors ir mēģinājis rādīt lasītājam šī juceklīgā laikmeta iekšējo ,un ārējo seju; Kā tas viņam izdevies? Tipu galerija ir plaša, jāsaka, pat pārāk plaša, netrūkst ari veselu sabiedrisku grupu, organizāciju un masu raksturojumu. Bet visu to autoram nav izdevies pilnīgi sakausēt vienā organiskā, nedalāmā veselā. Romāns mazliet cieš savā tehniskā uzbūvē."
Zālīte, Elīna. Jāņa Veseļa Eņģelis Ufirs. Latvju Grāmata, Nr.5 (01.09.1925)

Par stāstu krājumu "Vilkači" (1925)

"Sekojot Veseļa attīstības gaitai, jākonstatē, ka viņš mūsu laikmeta slimību, bicaro erotiku, ar katru jaunu grāmatu arvienu vairāk pārvar. Vilkačos viņas vietu jau ieņem "cilvēciskais, pārāk cilvēciskais". [..] Vilkači no jauna liecina par Veseļa reālismu. Veselis nav dailes redzētājs ka Sudrabkalns, nav nākotnes pravietis kā Rudzītis, viņš pazīst pasauli un viņas lietas, prot par viņām priecāties un prot - runājot Huserļa vārdiem - pašai lietai pieiet". Kā Veselis pats kādā dzejā izsakās, viņš .pēc baudām izsalcis, uz prieku kārs", mūžīgā izsalkuma satver tieši esošo un lūkojas viņām gudrām, ziņkārīgām, drusku nekaunīgām acīm. Vilkačos ir kāpināts zemes tuvums. Lai gan Veseļa darbi šķiet tveramās ārpasaules spogulis, tomēr Veselis nav tik naivs, lai domātu, ka tiešamību var mākslas darbā uzņemt, kā grarnafonplatē. Viņš zina, ka fotogrāfija ir vairāk mašīnas, neka radošā cilvēka produkts un ka tur, kur tikai tiešamība dota, māksla
beidzas. Veseļa māksla sevi vieno vizionaro un reālo elementu un viņa reālismu varētu nosaukt par rēgonisku. Veseļa lietas izaug tieši no zemes, bet tomēr viņām piemīt kautkas spokains, rēgonisks."
Mauriņa, Zenta. Jānis Veselis. Vilkači. Latvju Grāmata, Nr.3 (01.05.1926)


Par romānu "Tīrumu ļaudis" (1927)

"Jāņa Veseļa jaunais romāns ir diezgan spilgta parādība, lai par to parunātu arī plašāk, nekā tas iespējams gadījuma recenzijā. Viņam ir savs raksturīgs sabiedriski-idejisks vēriens un tāpat iezīmīga mākslinieciska kvalitāte. Abu šo īpašību apvienojums un saskaņa vienīgā interesē lasītāju, bet kritiķi ierosina uz nopietnu analīzi. Ar Veseļa romānu redzamāki iestrāvojas tas atsevišķais novirziens latviešu jaunākajā literatūrā, kurš jau labu laiku novērojams aiz valdošās, feletoniskās, pilsētnieciskās departamenta-direktoru un viņu mīļāko beletristikas. Dala latviešu rakstnieku atkal sāk pievērsties lauku dzīvei un ļaudīm. Vesela romāna virsraksts labi apzīmē visu šo novirzienu. Tajā var saskatīt ari zināmu ideoloģisku vērtību pārvērtējumu un jaunu sabiedrisku ideālu meklējumu. [..] Romāna idejiskā teze izlobīta un uzrakstīta atsevišķi pašā sākumā: "Cilvēka mūžs ir tikai dala no nepārtrauktas esības." Tā tad darba pamatos apzināti ielikta filozofiska tema, cilvēka dzīves attaisnojuma un darba apstiprinājuma problems. Saprotams, ka šādi uzmestas tēmas dabiskam risinājumam arī vislabāk piederas izdomāta, teorētiski konstruēta centrālā figūra, kāds ir inženiers Andrejs Vīksna, ko Veselis nosūta uz laukiem par vienkāršu saimnieku tēva mājās. Lauku darba dzīve viņam liekās tā sfēra, kur izglītots cilvēks vislabāk var izlietot savu miesas un smadzeņu spēku un pārvērst to konkrētos praktiskos ieguvumos. Liekās, ka Veselim bijuši vēl plašāki nolūki. Varbūt viņš gribējis zināmā mērā atrisināt ari zemnieciskā un rūpnieciskā darba, modernās kombinētās lauksaimniecības jautājumu. [..] Starp jaunajiem romantikiem Veselis ir tas stingrākais un loģiskākais domātājs, viņš neiestieg diletantiskā seklumā pliekanā prātvēderībā, ne sājā fražainumā. Viņa talantam no laika gala iemītoša fantastikas tieksme virzās pa reljefi apzīmētu gultni, savu iedomato un izdomāto viņš allaž skata pārliecinošā reālā apveidā, tāpēc arī viņa domu un pārdomu dažkārt pasmagais tēlojums spēj saistīt lasītāju."
Upīts, Andrejs. Jāņa Veseļa - Tīrumu ļaudis. Domas, Nr.6 (01.06.1927)

Par romānu "Cilvēku sacelšanās" (1933)

"Šajā darbā spiigti iezīmējas Vesela domātāja un metafiziska daba. Viņš lasītāja priekšā pacel cilvēkus, kas nodarbojas ar enerģijas un vielas pētījumiem, lai atrastu veidu, kā iekarot visumu, kā padarīt paklausīgus dabas dabas spēkus. Autors nonāk pat tik tālu, ka šiem ļaudim liek saskārties ar mistiskiem gariem un zinātniski neizskaidrojamām parādībām. Jaunajā romānā Veselis nav aizmirsis arī sievieti. Te tā nav atdevusies erotismam, kā Veseļa sievietes viņa pirmās grāmatās: te sieviete (Lija) paliek uzticīga savam iemīlētam, kaut ir bez personīgas gribas un atziņām. Viņa sevi aizsargā instinktīvi. Ārējais skaistums ir viņas spēks un ierocis. Romānā ietverts daudz vielas (astronomijas, filozofijas, atziņu, reālās un irrellās dzīves sajaukuma), Veselis pieskāries problēmām, kas literāriski maz cilātas, tāpēc šis darbs ir īpatnēja parādība mūsu rakstniecībā. levērojama meistarība sasniegta stilā."
Ķelpe, Jānis. Cilvēku sacelšanās - Jānis Veselis. Madonas Ziņas, 1935, 29. novembrī.

Par "Latvju teiksmas" (1942)

"šī grāmata ir notikums mūsu rakstniecībā. Ka Veselis sarakstījis taisni šādu grāmatu, tā nav nekāda nejaušība. [..] Jānim Veselim, kurš savā romānā Trīs laimes un traģēdijā Jumis jau agrāk tuvojās teiku pasaulei, viņa lielajā interesē par visu tautu eposiem un latviešu dievticību, radās un nobrieda doma
radīt latviešu teiku ciklu. Iznākušās Latvju teiksmas, kas visas parādījušās periodikā, ir daļa no šī nodoma reālizējuma. [..] Veselis savas teiksmas sarakstījis dzejiskā nesaistītā valodā. [..] Veselis it visas savas teiksmas dibinājis uz ilgām, rūpīgām mūsu dainu, pasaku, ticējumu studijām, izņemdams cauri ne tikai publicētos krājumos atrodamās, bet arī tās, kas glabājas Folkloras krātuvē. No atsevišķiem saglabātiem mitoloģiskiem faktiem, no pāris rindām, pat no atsevišķas gleznas ir rosinājusies viņa dzīvā fantāzija. [..] Veseļa Latvju teiksmu temats ir: latviska kosmogonija un teogonija atsevišķās chronoloģiski virknētās teikās, kas radītas mūsdienās no folklorā sastopamiem fragmentiem un autora fantāzijas."
Grīns, Jānis. Jāņa Veseļa Latvju teiksmas. Latvju Mēnešraksts, Nr.5 (01.01.1942)


LinksLilija Puže (1906–1989) - Friend
Occupationstranslator
author
Birth time/place01.04.1896
Residence1896 – 1899 (Date is approximate)

1899 – 1902

1902 – 1906
Education1907 – 1910
Nereta
Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads

Mācījies Neretas Andreja skolā.


1911 – 1913
Jēkabpils
Jēkabpils

Mācījies Jēkabpils pilsētas skolā.

Working place1919 – 1921 (Date is approximate)
Rīga
Rīga
cenzors Latvijas armijas štāba informācijas nodaļā.

1921
Laikraksts "Latvijas Kareivis"
Rīga
Rīga

Korektors.


1926
Laikraksts "Rīgas Ziņas"
Rīga
Rīga

Redakcijas loceklis.


1928 – 1940
Rīga
Rīga

žurnāla “Daugava” redkolēģijas loceklis.


1932 – 1934
Rīga
Rīga
cenzors Latvijas Iekšlietu Ministrijas Preses nodaļā.

1937 – 1940
Laikraksts "Jaunākās Ziņas"
Rīga
Rīga

Darbinieks.


1942 – 1943
Rīga
Rīga

redaktors

apgādā “Latvju grāmata”.


1942 – 1943
Latvju Mēnešraksts
Rīga
Rīga

Redakcijas loceklis.


1945 – 1950 (Date is approximate)
Omstede
Groß-Umstadt, Hesse, Germany

Literatūras skolotājs Omstedes Rūdolfa Blaumaņa latviešu ģimnāzijā.


1946 – 1947
Mēnešraksts "Varavīksna"
Oldenburga, Vācija
Oldenburg, Lower Saxony, Germany

Redaktors.


1950 – 1962
latviešu grāmatu kolportieris.

1955 – 1952

žurnāla

“Labietis” līdzredaktors.

Participation in organisationsLatvijas PEN klubs

Latviešu preses biedrība
Goda biedrs.

Konkordija "Valdemārija"

Goda filistrs.


Latvijas Dievturu sadraudze
Dievturu kustības aktīvists, Dievturu Sadraudzes vecākais.
Service1915
Jelgava
Jelgava
mobilizācija.

1916
militāras apmācības.

1916
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads
cīņas frontē.

00.07.1916
Rīga
Rīga
cīņas frontē.

1917
ievainots, ārstējas.

1917
Dienē latviešu rezerves pulkā.

1919
Latvian Army
Rīga
Rīga

Iesaukts.

Emigrated1944 – 1950
Dzīvojis arī Kīlungsbornā, Lībekā, Oldenburgā.

1950 – 1962
Kalamazū
Kalamazoo, Michigan, United States
Travelled00.08.1953
Toronto
Toronto, Ontario, Canada

00.08.1953
Klīvlenda
Cleveland, Ohio, United States

00.08.1953
Bufalo
Buffalo, New York, United States

00.08.1953
Ņujorka
New York, USA

1957
Kalifornija
California, USA
Place/time of death18.05.1962
Milvoki
Milwaukee, Wisconsin, United States
Buried1962
Riversaidas kapsēta
Gull Rd 1015, Kalamazoo, Michigan, United States
RewardsKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Tīrumu ļaudis".
Literatūra
1928

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latvju teiksmas".
Literatūra
1944

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Viesturs Varapoga".
1952

Map legend



















Showing 1-24 of 24 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Milvoki
(Milwaukee, Wisconsin, United States)
18.05.1962Place/time of deathCity
2Kalamazū
(Kalamazoo, Michigan, United States)
1950 - 1962EmigratedCity
3Riversaidas kapsēta
(Gull Rd 1015, Kalamazoo, Michigan, United States)
1962BuriedCemetery
4Nereta
(Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads)
1907 - 1910EducationVillage
5Jēkabpils
(Jēkabpils)
1911 - 1913EducationCity
6Rīga
(Rīga)
1919 - 1921Working placeCity
7Rīga
(Rīga)
1932 - 1934Working placeCity
8Rīga
(Rīga)
1942 - 1943Working placeCity
9Omstede
(Groß-Umstadt, Hesse, Germany)
1945 - 1950Working placeCity
10Rīga
(Rīga)
1921Working placeCity
11Rīga
(Rīga)
1926Working placeCity
12Rīga
(Rīga)
1928 - 1940Working placeCity
13Rīga
(Rīga)
1937 - 1940Working placeCity
14Rīga
(Rīga)
1942 - 1943Working placeCity
15Oldenburga, Vācija
(Oldenburg, Lower Saxony, Germany)
1946 - 1947Working placeCity
16Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
01.08.1953TravelledCity
17Klīvlenda
(Cleveland, Ohio, United States)
01.08.1953TravelledCity
18Bufalo
(Buffalo, New York, United States)
01.08.1953TravelledCity
19Ņujorka
(New York, USA)
01.08.1953TravelledCity
20Kalifornija
(California, USA)
1957TravelledRegion
21Jelgava
(Jelgava)
1915ServiceCity
22Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1916ServiceCity
23Rīga
(Rīga)
01.07.1916ServiceCity
24Rīga
(Rīga)
1919ServiceCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.