Works: Author (241); Compiler (2); Editor (4); Co-author (1); Author of the comment (20); Person of reception (201)
Audio/video: Narrator (3)
Photos: Person in photo(12)
| Name | Jānis Sudrabkalns |
|---|---|
| Additional names | Arvīds Sudrabkalns (līdz 1925. gadam) |
| Pseudonym | A. Alksnis, Aleksandrs Ansbergs, Alvis Klijāns, A. Bcd, Dr. philos. Florestāns, Kirils Kamols, Olivereto, Teodors Pērle |
| Name at birth | Arvīds Peine |
| Summary | Jānis Sudrabkalns (1894–1975) – dzejnieks, viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta 20. un 30. gadu autoriem, kurš dzejā apvienojis virtuozu klasisko dzejas formu pārvaldīšanu ar modernismam raksturīgiem motīviem un metaforiku, kā arī bagātīgām pasaules literatūras un kultūras reminiscencēm. Šajos gados izdoti trīs dzejoļu krājumi – “Spārnotā Armāda” (1920), “Pārvērtības” (1924) un “Spuldze vējā” (1931). Izmantojot maskas principu, Sudrabkalns radījis savu dubultnieku – dzejnieku Olivereto, ar kura vārdu parakstīti humoristiskie dzejoļu krājumi “Trubadūrs uz ēzeļa” (1921), “Viņpus laba un ļauna” (1922) un “Džentlmens ceriņu frakā” (1924). Šajos krājumos Olivereto rada jaunu fantastisku realitāti, kas nereti ir īstās parodija, tādējādi viņš komiskā nopietnībā, asprātīgi ironizē par savu laikmetu. Krājums “Viena bezdelīga lido” (1937) uzlūkojams par tēlojuma un miniatūras žanra klasiku. Bijis smalks mūzikas un teātra kritiķis, rakstījis par latviešu un cittautu literatūru. Pēc Latvijas Republikas inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gadā Sudrabkalns kļūst par komunistiskās partijas ideoloģisko nostādņu atbalstītāju un vienu no redzamākajiem latviešu padomju dzejniekiem. Padomju laikā iznākuši dzejoļu krājumi “Brāļu saimē” (1947) un “Vēl viens pavasaris” (1964), rakstījis arī publicistiku. Pakļaušanās ideoloģiskajai konjunktūrai salauza gan dzejnieka personību, gan talantu. |
| Personal information | Dzimis kroga nomnieka, pēc izglītības – skolotāja Kārļa Peines un viņa sievas Annas (dzimušas Ozoliņas) ģimenē. 1896: piedzimst brālis Kārlis, dzemdībās nomirst māte. 1902: ģimene no Inčukalna pārceļas dzīvot uz Jaunpiebalgas Zelta krogu. 1908: dodas uz Pleskavu, lai kārtotu iestājpārbaudījumus Pleskavas ģimnāzijā, tos neiztur. Neizdodas arī iestāties Rīgā, Nikolaja ģimnāzijā. 1910: nomirst tēvs. 1913: pārceļas uz dzīvi Rīgā. 1915: janvārī iesauc cariskās Krievijas armijā. 1916: Maskavā iepazīstas ar aktrisi Birutu Skujenieci. 1918: demobilizēts neapmierinoša veselības stāvokļa dēļ. 1941–1975: Latvijas padomju rakstnieku savienības valdes loceklis. 1941: jūnijā, Otrajam pasaules karam saniedzot Latviju, evakuējas uz PSRS, neilgu laiku uzturas Halturinā, Uržumā, Kstiņinā. 1942–1944: dzīvo Maskavā. 1944: 27. septembrī atgriežas Latvijā. 1947: 11. novembrī piešķirts Latvijas PSR Tautas dzejnieka nosaukums. 1951–1962: Latvijas PSR Miera aizstāvēšanas komitejas priekšsēdētāja biedrs. 1963–1971: Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis. 1973: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. 1975: 20. augustā tiek reģistrēta Jāņa Sudrabkalna un Ernas Strautas laulība. Pēc Sudrabkalna nāves ar tiesas spriedumu laulība tika anulēta, pamatojot to ar dzejnieka nepieskaitāmību. 2017: 30. decembrī Radio 3 izskan izskan raidījums "Jānis Sudrabkalns – spožs literāts, kuru salauza laikmets" ar dzejnieka Jāņa Petera un muzeja speciālistes Māra Eņģeles piedalīšanos. https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/musu-legjendas/janis-sudrabkalns-spozs-literats-kuru-salauza-laikmets.a97501/ |
| Work | 1909: 1. aprīlī laikrakstā "Latvija" publicēts pirmais dzejolis "Mežā ziemu" ar Teodora Pērles vārdu. 1912: 28. jūlijā pirmoreiz publicēts dzejolis "Zemes bērni", kas parakstīts ar vārdu "Jānis Sudrabkalns" ("Jaunā Dienas Lapa"). 1913: publicēti pirmie raksti par literatūru un teātri. 1914: publicēti pirmie raksti par mūziku. 1918: 4. maijā publicēts pirmais humoristiskais dzejolis "Pavasara zaļais karogs" ar pseidonīmu Olivereto. Jāņa Sudrabkalna dzejoļu krājumi1920: Spārnotā Armāda1921: Trubadūrs uz ēzeļa (ar Olivereto vārdu) 1922: Viņpus laba un ļauna (ar Olivereto vārdu) 1924: Džentlmens ceriņu frakā (ar Olivereto vārdu) 1924: Pārvērtības 1926: Spārnotā Armāda (2. izdevums) 1931: Spuldze vējā 1939: Cīruļi ziemā: Olivereto dzejoļu izlase 1939: Klodijai 1942: Cīruļi sauc cīņā 1944: Ceļa maize 1947: Brāļu saimē 1948: Brāļu saimē 1948: Dzejas: izlase 1954: Izlase: dzejoļi un mazi tēlojumi 1958–1962: Kopoti raksti 6 sējumos 1960: Izlase 1964: Vēl viens pavasaris 1969: Osis logā: izlase 1974: Sapņotājiem: izlase 1982: Izlase 1984: Brāļu saimē 1984: Klodijai 1984: Trubadūrs uz ēzeļa 1985: Džentlmens ceriņu frakā 2003: Sapņu vāts: dzeja un proza 2006: Izlase (kopā ar Pēteris Ērmani, Linardu Laicenu) 2012: Klodijai 2013: Ja tu mīli 2013: Trubadūrs uz ēzeļa Jāņa Sudrabkalna īsprozaMiniatūras un tēlojumi1937: Viena bezdelīga lido 1938: Viena bezdelīga lido (2. iespiedums) 1951: Bezdelīgas atgriežas 1964: Pavasara pārdomas: tēlojumi Noveles 1927: Trīs vilšanās 1971: Divas noveles = Две новеллы Publicistika1942: Vāci Latvijā1945: Par vācu fašistisko briesmoņu zvērībām Padomju Latvijā (kopā ar Annu Saksi) 1950: Karogi sasaucas 1963: Cīņa, darbs un slava: VĻKJS gadu gaitā Rakstu krājumi par literatūru, mūziku un teātri1973: Par teātri1974: Ar mūzām draugos 1983: Par mūziku Jāņa Sudrabkalna epistolārais mantojums1986–1989: Vēstules 3 sējumos2002: Kā rīta un vakara zvaigzne: Jāņa Sudrabkalna un Birutas Skujeniece vēstules Jāņa Sudrabkalna dzeja krievu un baltkrievu valodā1948: Избранное1948: Стихи 1952: Стихи 1952: Стихи и миниатюры 1957: Стихи 1964: Стихи 1969: Яшчэ адна вясна 1984: Избранное: стихотворения, миниатюры 1984: Трубадур на осле Jāņa Sudrabkalna atdzejojumi1928: Lūiss, Pjērs. 16 Bilitis dziesmas. Rīga: ARS.1952: Sudrabkalns, Jānis. Стихи. (Atdzejojis Jānis Sudrabkalns.) Москва: Правда. 1969: Brehts, Bertolts. Balādes, dzejoļi, dziesmas. (Kopā ar Māri Čaklo, Bruno Saulīti un Mirdzu Ķempi.) Rīga: Liesma. 1990: Lūiss, Pjērs. Bilitis dziesmas. Rīga: Avots. 1995: Tu sapņoji būt brīva…: Franču dzejas izlase no Bodlēra līdz… (Atdzejotāju vidū arī citi autori). Rīga: Garā Pupa. 2009: Vējš no Ukrainas: ukraiņu klasiskās un mūsdienu dzejas antoloģija. (Atdzejotāju vidū arī citi autori,) Rīga: Bonmark. Jāņa Sudrabkalna tulkojumi1918: Riškovs, Viktors. Čūskulēns. (Kopā ar Valtu Dāvidu.) Valmiera, Cēsis: K. Dūņa apgāds.1919: Barbiss, Anrī. Skaidrība. Sociāldemokrāts, Nr. 48–132, 28. augusts – 20. decembris. 1919: Franss, Anatols. Eņģeļu dumpis. Latvijas Sargs, Nr. 75–155, 2. jūlijs – 3. oktobris. 1921: Franss, Anatols. Eņģeļu dumpis. Rīga: Leta. 1921: Gonkūri. Žermīnija Lasertē. Sociāldemokrāts, Nr. 226–269, 5. oktobris – 26. novembris. 1924: Šekspīrs, Viljams. Divpadsmitā nakts. Rīga: Leta. 1924–1925: Benuā, Pjērs. Kenigsmarks, Latvijas Vēstnesis, Nr. 273–296, 1.–31. decembris; Nr. 1–55, 2. janvāris – 10. marts. 1925: Benuā, Pjērs. Kenigsmarks. Rīga: Saule. 1926: Bins, O. Piecu palmu salas noslēpums. Jaunākās Ziņas, Nr. 74–117, 3. aprīlis – 31. maijs. 1926: Šefs, V. Čandu. Jaunākās Ziņas, Nr. 12–73, 16, janvāris – 31. marts. 1926: Šekspīrs, Viljams. Izlasīti raksti (ievietota Jāņa Sudrabkalna tulkotā luga “Kā jūs gribat jeb Divpadsmitā nakts”). Rīga: A. Gulbja apgāds. 1926: Volless, Edgars. Cilvēks vardes maskā. Jaunākās Ziņas, Nr. 134–225, 19. jūnijs – 7. oktobris. 1930–1931: Luiss, S. Svētais liekulis.Elmers Gantrijs. Sociāldemokrāts, Nr. 293–295, 25.–31. decembris; 1934: Latušs, Ogists. Mazā melnā princese. Rīga: Valters un Rapa. 1935: Grīns, Aleksandrs. Тобаго. Рига: М. Дидковский. 1937: Openheims, Filips. Kā tikt vaļā no miljoniem. (Kopā ar Annu Grēviņu.) Rīga: Zelta Grauds. 1941: Tolstojs, Aleksejs. Maize (Caricinas aizstāvēšana). Rīga: VAPP. 1946: Tolstojs, Aleksejs. Maize (Caricinas aizstāvēšana). Rīga: VAPP. 1948: Ostrovskis, Aleksandrs. Talanti un pielūdzēji. Ostrovskis, A. Lugas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1953: Vaijans, R. Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs. Karogs, Nr. 1. 1956: Franss, Anatols. Eņģeļu dumpis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1962: Šillers, Frīdrihs. Dons Karloss. Sudrabkalns, J. Kopoti raksti. 6. sējums. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. Jāņa Sudrabkalna dzeja mūzikā Dziesmas ar Jāņa Sudrabkalna dzeju komponējuši Pēteris Barisons, Jānis Cīrulis, Mārtiņš Jansons, Jānis Kaijaks, Alfrēds Kalniņš, Imants Kalniņš, Jānis Kalniņš, Jānis Ķepītis, Paula Līcīte, Jānis Līcītis, Jēkabs Mediņš, Jānis Ozoliņš, Raimonds Pauls, Leonīds Slaucītājs, Uldis Stabulnieks, Jāzeps Vītols, Arvīds Žilinskis. Jāņa Sudrabkalna dzeja teātrī 2013: 24. aprīlī Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrāde "Trubadūrs uz ēzeļa", iestudējumā izmantota Jāņa Sudrabkalna dzeja un fragmenti no vēstulēm Birutai Skujeniecei. Režisors – Valdis Lūriņš, scenārija autors – Jānis Peters, mūzika – Raimonds Pauls. Lomās: Guntars Grasbergs, Dita Lūriņa, Mārtiņš Brūveris. |
| Quotations | "Mums skaidri jāprot nošķirt padomju laika samocītais Sudrabkalns no tā spožā mākslinieka, kurš sarakstījis "Spārnoto armādu", "Spuldzi vējā", jaukās miniatūras "Viena bezdelīga lido" un Olivereto asprātīgās un gleznainās vārsmas, ar kurām uzaugušas vairākas lasītāju audzes. Kaut gan – persona ir viena un tā pati, divu Sudrabkalnu nav. Ir tikai viens dzejnieks divos – pretējos – laikmetos. [..] Arī viņa teātra recenzijas, raksti par literatūru, vēl līdz galam neapgūtā publicistika un proza, kas apliecina augstas kultūras un plašu zināšanu cilvēku un – tā latviešu rakstniecībā nav bieža parādība – krietnu stilistu." Čākurs, Jānis. Divu Sudrabkalnu jau nav. Literatūra un Māksla, 1995, 17. maijs. “Sevišķi daudz iespaidu un formelu aizguvumu Sudrabkalns saņēmis no frančiem Valerī, Klodela un Žamma, kā arī vecākās paaudzes – Verlēna. Arī Sudrabkalna estētisms un pārliecīgā pieķeršanās gleznainai izteiksmei vedama sakarā ar nenoliedzamajiem franču dzejnieku iespaidiem. – Sudrabkalna dzeja ir krāšņi izmargota ar estētisku gleznainību, dziļi piesātināta ar jaunhumānisma idejām par cilvēcību un cilvēka atbrīvošanos no garīgās verdzības. Tā radīta pirmiem nemierīgiem pēckara gadiem, kad Sudrabkalns vēl pats cieši saistījās ar pašu dzīves dzīvo plūdumu (piedalījās pasaules karā). [..] Vēlākos gados Sudrabkalns atrāvās no dzīves aktīvās veidošanas, ieslēgdamies grāmatu pasaulē. Viņš garīgi saauga cieši ar cittautu dzejnieku jaunajām dzejas formu pārvērtībām, ievirzīdams tās arī savos darbos (“Pārvērtības”). Nesaņemdams vairs tik tieši pašus dzīves sniegtos rosinājumus, – viņš nesajuta vairs arī sava patētiskā nemiera vajadzību. Pāris pēdējos gados, kad jau sācies dzīves mierīgais un celtnieciskais darbs, Sudrabkalna satrauktā dzeja pavisam aprimusi.” Ķikuts, Pēteris. Jānis Sudrabkalns. Piesaule, 1928, Nr. 12, 569. lpp. Par Olivereto dzeju"Agrajos divdesmitajos gados parādās trīs grāmatas, ko sarakstījis Olivereto, – "Trubadūrs uz ēzeļa" (1921), "Viņpus laba un ļauna" (1922) un "Džentlmens ceriņu frakā" (1924). Jāņa Sudrabkalna Olivereto pseidonīms patapināts no "Dekamerona", kur Olivereto ir kāda jaunekļa vārds. [..] Olivereto ir mags, žonglieris, vārdu dresētājs, arī klauns vienā personā. Un, kā katrs cirka cilvēks, ar dziļu nopietnību pret dzīvi. Olivereto ironizē par Sudarbkalna klasisko formu, par savu patosu, un šī nopietnība un parodija (kur gan ir tās robežas, kur?) sagriežas tādā grīzeklī vai lapkritī, ka lasītājs izjūt to pašu radīt prieku, kādu dzejnieks inspirācijas brīdī. Novadnieciskie elementi mijas ar tālām un senām reālijām, fantastiskiem redzējumiem.Sudrabkalna stils ir krāšņs – bet tas nav tikai ārējs krāšņums. Sudrabkalna humors nav smags un ironija nav nomācoša. Šais grāmatās valda brīvi un smaržīgi dzīves vēji. Jo, lai kādas arī būtu iekārtas, to nospiestība un drūmumi, šais iekārtās dzīvo cilvēki, dzīvi cilvēki, tās ir dzīvas sabiedrības, dzīvas tautas, un tām ir jāiemīl sava zeme, sava dzīve, tās pamats. Tikai tad var cerēt uz pārvērtībām. Tās ir dzīve konkrēto norišu gāzmas, kas satuvina tālpasaules ar sēmalu, kas vienotajā dzīvības ķēdē vienlīdz suverēni noliek blakus kukaini un cilvēku – tā ir dzīvās radības, visa dzīvā apoteoze. Bet, lai to panāktu, lai organiskais patoss nekļūtu metāliski nemācošs, ir vajadzīgs humors, lirika, un tas nāk pār šo dzeju kā lietus pār izsvelmētu zemi." Čaklais, Māris. Olivereto. Literatūra un Māksla, 1988, 2. decembrī. |
| Occupations | poet |
| Birth time/place | 17.05.1894 Inčukalns Inčukalns, Inčukalna pagasts, Siguldas novads |
| Education | 1903 Jaunpiebalgas Jāņa skola Jāņaskola "Jāņa skola", Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4125 1903. gadā mācījies Jaunpiebalgas Jāņa skolā. 1904 – 1905 Vecpiebalgas draudzes skola Vecpiebalga Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads 1906 – 1908 Jaunpiebalgas draudzes skola Raiņa iela 10, Jaunpiebalga Raiņa iela 10, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4125 1909 – 1911 P. Šmithena un L. Bērziņa privātģimnāzija Dubulti Kūdra, Jūrmala Līdz tēva nāvei, tad izglītojies pašmācības ceļā. 1911 – 1912 Bērzaune Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads 1911./1912. gada ziemā mācījies Bērzaunes ministrijas skolā, kur strādājis Sudrabkalna attāls radinieks Augusts Ģiezens. 00.05.1915 – 00.09.1915 Varšava Warsaw, Masovia, Poland Feldšeru kursi Varšavā, Ujazdovas hospitālī. Vasaras vidū, vācu armijai sākot uzbrukumu, hospitāli evakuē uz Belostoku. Kursus pabeidz Maskavā. |
| Working place | 1914 – 1915 Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940) Rīga Rīga Ārzemju ziņu un telegrammu tulkotājs 00.10.1915 – 00.02.1917 302. Suražas kājnieku pulka feldšeris 00.03.1917 – 00.08.1917 Laikraksts "Brīvais Strēlnieks" Alfrēda Kalniņa iela 8, Rīga Alfrēda Kalniņa iela 8, Rīga, LV-1050 00.02.1918 – 00.09.1918 (Date is approximate) Laikraksts "Līdums" Kesk 16, Valga Kesk 16, Valga, Valga District, Estonia Korektors 00.01.1919 – 00.05.1919 Laikraksts "Cīņa" Elizabetes iela 63, Rīga Elizabetes iela 63, Rīga, LV-1050 Tulkotājs 1920 Laikraksts "Latvijas Sargs" Dzirnavu iela 119, Rīga Dzirnavu iela 119, Rīga, LV-1050 1920. gadā darbojies laikrakstā "Latvijas Sargs". 1924 – 1925 Laikraksts "Latvijas Vēstnesis" Rīga Rīga Literārās daļas vadītājs 1924 – 1937 (Date is approximate) Laikraksts "Sevodņa" (Сегодня) Rīga Rīga Korespondents 1924 – 1937 Laikraksts "Sevodņa večerom" (Сегодня вечером) Rīga Rīga Korespondents 1927 – 1928 Rīga Rīga žurnāls "Hallo" 1927 – 1930 Laikraksts "Pēdējā Brīdī" Rīga Rīga 1933 – 1934 Laikraksts "Dienas Lapa" (1933–1934) 1937 – 1940 Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940) Rīga Rīga Redakcijas darbinieks 00.08.1940 – 1941 Laikraksta "Padomju Latvija" līdzstrādnieks |
| Service | 00.01.1915 – 00.05.1915 Seļišči, Russia Cariskās Krievijas armija, 302. Suražas kājnieku pulks, 15. rota |
| Emigrated | 1941 Uržuma Urzhum, Kirov Oblast, Russia 1941 Halturina Халтурино, Орехово-Зуевский городской округ, Московская область, Центральный федеральный округ, 142636, Россия 1941 – 1942 Uržuma Urzhum, Kirov Oblast, Russia Halturina, Uržuma, Ksitiņina (Krievijas KPFSR) 15.09.1941 – 31.10.1941 Maskava Moscow, Russia 00.10.1941 – 00.01.1942 Baškīrija Republic of Bashkortostan, Russia 00.01.1942 – 00.09.1944 Maskava 00.01.1942 – 24.09.1944 Maskava Moscow, Russia |
| Place/time of death | 04.09.1975 Rīga Rīga |
| Buried | Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 10. septembrī izvada no Latvijas Universitātes Lielās aulas. |
| Memorials | 1975 – 1995 Jāņa Sudrabkalna bulvāris Rīgā, Imantā (tagadējais Anniņmuižas bulvāris) |
| Museums | 11.08.1968 The memorial museum “Jāņaskola” of Emīls Dārziņš and Jānis Sudrabkalns Jāņaskola "Jāņa skola", Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4125 |
| Rewards | Kultūras fonda prēmija Spuldze vējā Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Spuldze vējā". Literatūra 1932 Kultūras fonda prēmija Viena bezdelīga lido Prēmija piešķirta par miniatūru krājumu "Viena bezdelīga lido". Literatūra 1938 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par stāstu "Idiliskās kalendāra lapas". Literatūra 1940 LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1943 Darba Sarkanā Karoga ordenis Ordeni saņēmis kā Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks. 1946 LPSR Tautas dzejnieks 1947 Staļina prēmija Brāļu saimē Prēmija piešķirta par dzeju krājumu "Brāļu saimē". Otrās pakāpes prēmija (dzejā) 1948 Latvijas PSR Valsts prēmija Vēl viens pavasaris Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Vēl viens pavasaris" un ilggadējo raženo publicista darbu. Literatūrā 1965 Oktobra Revolūcijas ordenis 1971 |
|---|
Map legend
Showing 1-28 of 28 items.
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Inčukalns (Inčukalns, Inčukalna pagasts, Siguldas novads) | 17.05.1894 | Birth time/place | Village |
| 2 | Rīga (Rīga) | 04.09.1975 | Place/time of death | City |
| 3 | Uržuma (Urzhum, Kirov Oblast, Russia) | 1941 - 1942 | Emigrated | City |
| 4 | Uržuma (Urzhum, Kirov Oblast, Russia) | 1941 | Emigrated | City |
| 5 | Halturina (Халтурино, Орехово-Зуевский городской округ, Московская область, Центральный федеральный округ, 142636, Россия) | 1941 | Emigrated | Village |
| 6 | Maskava (Moscow, Russia) | 15.09.1941 - 31.10.1941 | Emigrated | City |
| 7 | Baškīrija (Republic of Bashkortostan, Russia) | 01.10.1941 - 01.01.1942 | Emigrated | Region, area |
| 8 | Maskava (Moscow, Russia) | 01.01.1942 - 24.09.1944 | Emigrated | City |
| 9 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | (Not set) | Buried | Cemetery |
| 10 | Jāņaskola ("Jāņa skola", Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4125) | 1903 | Education | Farmstead |
| 11 | Vecpiebalga (Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads) | 1904 - 1905 | Education | Village |
| 12 | Raiņa iela 10, Jaunpiebalga (Raiņa iela 10, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4125) | 1906 - 1908 | Education | Building, house |
| 13 | Dubulti (Kūdra, Jūrmala) | 1909 - 1911 | Education | Part of a city |
| 14 | Bērzaune (Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads) | 1911 - 1912 | Education | Village |
| 15 | Varšava (Warsaw, Masovia, Poland) | 01.05.1915 - 01.09.1915 | Education | City |
| 16 | Rīga (Rīga) | 1914 - 1915 | Working place | City |
| 17 | Kesk 16, Valga (Kesk 16, Valga, Valga District, Estonia) | 01.02.1918 - 01.09.1918 | Working place | Building, house |
| 18 | Elizabetes iela 63, Rīga (Elizabetes iela 63, Rīga, LV-1050) | 01.01.1919 - 01.05.1919 | Working place | Building, house |
| 19 | Dzirnavu iela 119, Rīga (Dzirnavu iela 119, Rīga, LV-1050) | 1920 | Working place | Building, house |
| 20 | Rīga (Rīga) | 1924 - 1925 | Working place | City |
| 21 | Rīga (Rīga) | 1927 - 1928 | Working place | City |
| 22 | Rīga (Rīga) | 1927 - 1930 | Working place | City |
| 23 | Rīga (Rīga) | 1937 - 1940 | Working place | City |
| 24 | Rīga (Rīga) | 1924 - 1937 | Working place | City |
| 25 | Rīga (Rīga) | 1924 - 1937 | Working place | City |
| 26 | Alfrēda Kalniņa iela 8, Rīga (Alfrēda Kalniņa iela 8, Rīga, LV-1050) | 01.03.1917 - 01.08.1917 | Working place | Building, house |
| 27 | Seļišči, Russia | 01.01.1915 - 01.05.1915 | Service | Village |
| 28 | Jāņaskola ("Jāņa skola", Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4125) | 11.08.1968 | Museums | Farmstead |