Latvju Dainas 6 sējumos. 3. sējums. 2. daļa

Saturs
1. Dažādu ieražu un likumu izpildīšana iepriekš kāzām
1) Dāvanas kungam un mācītājam, pirmajam dēļ atļaujas zīmes, otram dēļ pierakstīšanas un uzsaukšanas baznīcā
2) Uzsaukšana baznīcā
3) Viesu ieaicināšana kāzās, vedejos vai panākstos

2. Pošās un gatavojās uz kāzām tiklab brūtgana, kā brūtes mājās
1) Audzina, baro, kaļ zirgus, spodrina ratus, seglus un aizjūgu
2) Šuj apģērbu, taisa rotu
3) Dara alu, cep maizi, vāra gaļu
4) Pušķo istabu, kaisa zīlēm un ziediem
5) Kaļ un mēģina zobinu
6) Dažādas dziesmas

3. Kāzu svētrīts un pirmā kāzu diena priekš un pēc laulāšanas
1) Ģērbj un pušķo brūtgānu; – brūti
2) Kāzu rītā mājās un pēc laulāšanas pie baznīcas brūtgāns un brūte turās rokās kopā
3) Brūte pabaro savu vedamo brāļa zirgu
4) Baznīcēni pošās, jūdz zirgus un izbrauc; ceļā uz baznīcu
5) Kāzu ļaudis baznīcā
6) Laulāšana
7) Sagaida baznīcēnus pārbraucam brūtes, resp. brūtgāna galā
8) Jaunais brālis (vai dieveris) nosedz brūtei villani
9) Ved brūti no klēts istabā
10) Ievedot cērt ar zobinu durvis krustu
11) Sēdina brūti un brūtgānu aiz galda
12) Piesauc Laimu un gausa māti
13) Laulību ēdiens:
14) Brūtgāna spēka mēģinājums klētī
15) Ja brālis aiz skopuma nedod māsai pienācīgas goda maltītes
16) Dažādas dziesmas
17) Brūtgāns drīz aizjāj viens pats uz savām mājām, lai izrīkotu un sūtītu vedējus
18) Kavēkļu dēļ mājās palikušie
4. Vedēju rīkošanās brūtgāna galā, no mājām izbraucot un ceļā uz brūtes mājām
5. Vedēji atbrauc brūtes mājās
1) Mājenieki gaida vedējus atbraucam
2) Aizver un apsargā vārtus
3) Vedēji lūdzās, lai laiž viņus sētā
4) Sargi papriekš vedējus visādi apdzied un tirda, kur braucot, ko meklējot, etc.
5) Daži no vedējiem pārlecina zirgus par sētu, vai arī ielaužās pagalmā no neapsargātās puses
6) Pēc lielas kaulēšanās ielaiž visus vedējus pagalmā
7) Apdzied vedējus, vedēju zirgus un ratus
8) Vedēji turpretī uzliela sevi un savus kumeļus
9) Vedējus aicina istabā un apsveicina
10) Sveša smaka istabā!
11) Ienes kārti priekš vedēju virsdrēbēm
12) Vedējīšas kukulis, ko atdod brūtei, vai brūtes mātei
13) Vedējus sēdina pie apklāta galda; pie viņiem piesēžas arī brūte
14) Vedēji noskaita pātarus un sāk mieloties; pātarus skaita arī pēc ēšanas
15) Ēdot, vedējus apdzied: visus kopus; dižo vedēju; vedējīšu
16) Brūte izceļas no galda
17) Nakti pavada neguļot; kas guļ, to ķircina
6. Lopu un pūra dalības un pārvešana uz brūtgāna mājām
1) Pūra vedēji jūdz un dancina zirgus, un uzaicina meitas māti, kraut tiem pilnus vezumus
2) Dziedātājas atbild brūtes vārdā, ka pūrs mazs, etc.
3) Smādē vedēju zirgus un ratus un prasa pēc taures
4) Dažādas dziesmas par pūra vešanu
5) Dziedātājas brūtes vārdā uzaicina tēvu, māti un brāļus dot brūtei viņas tiesu
6) Dalībās piesauc Dieva, Laimas un Dēklas palīdzību
7) Lopus šķirot un aizdzenot

a. Dziesmas brūtes, vai brāļu un māsu vārdā
b. Vedēju dziesmas
c. Lopužu un ganu meitas dziesmas

8) Pūra lopi nonāk brūtgāna mājās

a. Kāzenieki, sagaidot, nosmādē lopus un apdzied pāradu jeb lopu meitas
b. Lopu meitas laiž atvestos lopus kūtī un piesien
c. Govīm pamet siena. Govis mauj svešumā
d. Lopu meitas prasa pacienāšanu par izciestiem grūtumiem

9) Dziesmas, pūra mantas nodalot un pūrā iekravājot
10) Pārmet tēvam, mātei, bet sevišķi brālim un māršai skopumu
11) Brāļa atbilde un pārmetumi māsai
12) Pūra lādes, vai tīņa ārīgs izgreznojums

a. Pūrs apkalts dzelžiem, sudrabu, zeltu
b. Pūra vāks izrakstīts
c. Pūrs izpušķots, sevišķi ar zelta rozi uz vāka

14) Pūru apklāj ar drānu un apjož.
15) Pūra pirkšana

a. Vedējus nelaiž tik drīz klētī iekšā
b. No vairākiem apsegtiem pūriem vedējam jāuzmin brūtes pūrs
c. Jaunais brālis, vai māte uzsēžās uz pūra un kaulējās ar vedējiem par pirkšanas maksu

16) Pūru no klēts ārā nesot un ratos liekot

a. Dziesmas no brūtes draudzes
b. Vedēju dziesmas

17) Pūra maltīti ēdot piezobo brūti
18) Jaunākais brālis apsargā pūru ceļā
19) Pūru aizvedot

a. Daudzina pūru un nožēlo māti un brāļus, kam pūra dēļ jātērējas
b. Ved pūru pārnovadis
c. Vedēju dziesmas, kad kad pūru dabūjuši
d. Pūrs aizvests, drīz vedīs pakaļ brūti

20) Pūra vedēji ceļā.
21) Pūru sagaidot brūtgāna galā

a. Kāzenieki zobojās par tautu meitas pūru
c. Vedējs pazaudējis zelta rozi no pūra vāka
d. Pūru ceļ klētī; panāksnieki smādē tautieša klēti, kāzenieki turpretī tautu meitas pūru
e. Meita dzīrās vest pūru tālumā, bet nu ieved turpat kaimiņos
7. Izdevas un brūtes vešana
1) Dižajam vedējam jāuzmeklē paslēpusēs brūte

a. Brūte slēpjas klētī, vai kūtī
b. Māte aizslēdz klēts durvis un nelaiž vedējus bez maksas iekšā
c. No divām, vai vairāk ar palagu apsegtām meitām, kuru starpā var būt arī pārģērbies vīrietis, vedējam jāuzzīmē vedamā
d. Vedējs vīlies, izved brūtes vietā vīrieti no klēts
e. Brūte beidzot atrasta, nevarējuse vairs izvairīties

2) Vedēji skubina brūti ģērbties un posties ceļā
3) Atbilde vedējiem no brūtes puses
4) Laima, Māra un Saule atnākušas brūti izrēdīt tautās
5) Brūte vilcinādamās ģērbjas

a) Sukā galvu, pin matus
b. Aun kājas
c. Velk brunčus (lindrakus, svārkus)
d. Sedz krūtīs sakti; pušķojās zelta un sudraba rotas lietām; liek vaiņagu
e. Jož joztu
f. Sedz un sadieg sagšu, villani
g. Sadiedzamo adatu met uz krāsni
h. Vispārīgas dziesmas par apģērbu un rotu no brūtes draudzes
i. Vedēju dziesmas par brūtes apģērbu

6) Brūtes vedēji jūdz un seglo zirgus

a. Vedēju dziesmas zirgus jūdzot un dancinot
b. Panāksnieku dziesmas, kas attiecās uz vedēju un brūtes vedamiem zirgiem, iejūgu, sedliem, ratiem, etc.
c. Brūte baro savu vedamo zirgu

7) Arī brāļi seglo savus zirgus
8) Mājenieki skubina vedējus braukt projām
9) Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām

a. No tēva, mātes
b. No brāļiem, māsām, māršām un draudzenēm
c. No tēva saimes ļaudīm
d. No lopiem: govīm, aitām, zirgiem
e. No vietām un lietām: istabas; dzirnu kambara; nama un ugunskura; klēts, ābeļu dārza; rožu dārza; kokiem pagalmā; bērzu birzes; ganībām, pieguļas; upes; parastā ceļa
f. Dažādas šķiršanās dziesmas

10) Padoms un piekodināšana, kā dzīvot tautās
11) Laimas likums: meitai atstāt tēvu, māti un iet tautās, ielīgot kā bitei gatavā namā, kārt šūpuli
12) Brūtes izvadīšana no tēva mājām

a. Ardievas, no istabas izejot
b. Brūte piesauc Dievu un Laimu par ceļa šķīrējiem
c. Brūte vēlās savu līksmu dabu ņemt līdz tautās, bēdas un visu ļaunu atstāt pakaļā
d. Brūte sēžās, jeb brūti ceļ kumeļā, vai kamanās
e. Brūtes vietā iesēdusēs rīka meita
f. Brāļu skumjas un tautu prieks, kad brūte jau iesēdusēs, jau tautu rokā
g. Brālis padzirda māsu kamanās; zīles kanna
h. Māte vēl uzsedz meitai kamanās villani un galīgi atvadās
i. Tautietis uzsedz brūtei savus svārkus, ietin kājas kažokā
k. Piekodināšana brūtei un brūtes vedējam, ceļā uzmanīgi vadīt zirgu
l. Brālis, vai māte atver vārtus
m. Brūtes vedējs lecina zirgu ar joni no durvīm nost
n. Brūti ved laivā

13) Brāļi pavada māsu tautās

a. Māsa aicina brāļus līdz un gaužas, ja brāļi nepavada
b. Brāļi paši ved vai pavada māsu, vai arī steidzas māsai pakaļ
c. Daudz brāļu pavadoņu (panāksnieku); deviņi bāleliņi
d. Maz brāļu pavadoņu; brāļi vēl mazi; bez brāļa; nozarīši

14) Dažādi
apcerējumi, vedējiem ar brūti aizbraucot

a. Brūti ved pārnovadis
b. Brūti ved tālumā
c. Brūte paliek tuvumā, kaimiņos, pašu sētā
d. Labs, gaišs laiks, tautās ejot
e. Lietus un viņa nozīme
f. Dažādi māņi: zīmes un simboliski līdzekļi
g. Dažādas panāksnieku dziesmas un dziesmas brūtes vārdā
h. Vedēju dziesmas aizbraucot

15) Mātes, brāļu un māsu žēlabas un raudas
16) Vedēji ar brūti ceļā

a. Vedēju dziesmas
b. Dziesmas no brūtes puses
c. Brūte met ziedus upēs, uz krustceļiem u.c.
d. Ciema ļaudis, kuru mājām garām jābrauc, ķibelē vedējus un apdzied brūti
8. 8. Vedēji ar brūti atbrauc brūtgāna mājās
1) Kāzenieki gaida brūti pārvedam
2) Atjāj divi vakara brāļi, paņem alus kannu un jāj vedējiem pretī
3) Eglītes nesējs
4) Karoga nesējs
5) Vedēji apstājas pie aizvērtiem vārtiem

a. Kāzenieki apdzied brūti aiz vārtiem
b. Vedējiem jāpakavējas ārpus sētas, ja brūtgāns vēl nav appušķots

6) Brūtgāns bēg, slēpjas
7) Atver vārtus, ielaiž vedējus sētā

a. Iznes, rāda uguni pie vārtiem
b. Kāzenieku dziesmas, vārtus verot
c. Dziesmas no brūtes puses
d. Dēkla, Laima paredz grūtu dzīvi

8) Pagalmā

a. Kāzenieki saņem vedēju zirgus, daudzina vedējus un apdzied brūti
b. Vedēju dziesmas
c. Brūti ceļ no zirga jeb izceļ no kamanām
d. Noseglo jeb nojūdz brūtes zirgu
e. Meiju būda sētsvidū, kur brūte apstājas pirms iet istabā (Citādi brūti mēdz papriekšu ievest klētī, tur sakārtot apģērbu un tad iet istabā)
f. Dažādas dziesmas
g. Brūtei met laipas. Brālis met laipai zobenu

9) Brūti ved istabā

a. Brūte gaida pie tautu nama durvīm ievedam
b. Rāda brūtei uguni. Brūte piesauc Laimu iet pa priekšu
c. Vedējs cērt durvīs krustu
d. Brūte kāpj par nama sliegsni
e. Brūte namā apsildās pie ugunskura
f. Brūte iet istabā

a) Kāzenieku dziesmas
b) Dziesmas no brūtes puses
c) Sveši vien svešumā, tautās
9. Pirmā maltīte
1) Sēdina brūti pie klāta galda
2) Brūte prasa pēc arājiņa
3) Brūtgāns paslēpies; vakarainis vai vedējs iet viņu meklēt
4) Ieved brūtgānu un nosēdina brūtei blakus
5) Pārsedz abiem pāri sagšu
6) Brūtei ieliek klēpī mazu bērnu
7) Ēd pirmo maltīti
10. Panāksnieki dzenas māsai pakaļ
1) Panāksnieki pošas ceļā. Dažādas dziesmas izjājot un ceļā
2) Tautās aizvestā māsa gaida bāleliņus atjājam
3) No tālienes jau dzird un ierauga panāksniekus jājam

a. Dziesmas no brūtes puses
b. Kāzenieku dziesmas

4) Kāzenieki apcietinājas un sagaida panāksniekus pie aizvērtiem vārtiem
5) Pēc dažiem strīdiem atver vārtus un ielaiž panāksniekus sētā
6) Panāksnieki pagalmā

a. Panāksnieku
dziesmas

b. Kāzenieku
dziesmas

7) Panāksnieki istabā

a. Māņi, istabā ieejot
b. Panāksnieki iet istabā, meklē un atrod māsu
c. Dziesmas no kāzenieku puses
d. Panāksnieki noliek virsdrēbes
e. Panāksnieki sēžas līdz ar atrasto māsu pie galda
f. Pātari
g. Panāksnieku eglītes
11. Kāzu mielasts
12. Galda dziesmas dzerot
1) Dzīru dziesmas, alus dziesmas
2) Krogus dziesmas un dziesmas par dzērājiem
13. Apdziedāšana un dziesmu karš
1) Viesus apdzied pēc auguma, t.i. atrod katram ko labu vai ļaunu piezīmēt par viņa miesas stāvu, izskatu, locekļu un augumu īpašībām, etc.
2) Apdzied viesu apģērbu un rotu
3) Zobgalīgas joku un strīdu dziesmas un dažādi apcerējumi kāzu brīžos
"Latvju Dainās" izlietātie avoti
1. Rokrakstu krājumi
2. Drukāti krājumi
Dziesmu krājēju un vietu reģistrs un savākto dziesmu skaits
Pārskats
Latīņu burti ar sevišķām rakstu zīmēm izlokšņu skaņu apzīmēšanai
Drukas kļūdas