Vecos balsus vācot

CollectionReviews, interviews and articles about Latvian musicians
TitleVecos balsus vācot
Additional information

Bibliogrāfija

Melngailis, Emilis. Vecos balsus vācot. Mūzika Nr. 1, 1925, 3.-7. lpp.
PeriodicalMēnešraksts "Mūzika"
PublisherJāņa Rozes apgāds
Formatpublication
Work typeoriginal work
No1
Linkhttps://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_muzi1925n01|page:1|issueType:P
Classification
Author
Publishing year/ place01.01.1925
Jāņa Rozes apgāds
Krišjāņa Barona iela 3, Rīga
Krišjāņa Barona iela 3, Rīga, LV-1050
Open

Vecos balsus vācot

Emilis Melngailis
Veco vaidu vācelite
Vējiem vien atvāžama
I.
Abu anglisko apdārzu, Amerikas vienoto valšķu i viņu dzimtuves, daudz dominiju bagātas Diž-Brituzemes, mantuvēs aizritējis turpat viss zemes zelts. Dzeltenam spīgulim klusi klausa mākslas i maņas, seko skaistums i skaņas. Tam vēlēta visa vara i va|a. Bet nav šī vielas-vērsma netīši nokritusi nīksmainam nespēkam par nodevu. Ne. Visulaik šī cietā ang|u cilts vedusi sīvu cīņu par cilvēcisku cieņu, par labākiem laikiem. Cērtot ceļu saviem centieniem, ta ar visu krūti virzijusi ari pasaules progresu tālāk. Ar satiksmes vaļibam visur tapis vieglāks i vienādāks dzīves pukstiens. Sports, politiskā iekārta, mājlopu i putnu audzēšana labākās izlasēs, viss tas kārtojas i rit tai rismā [ritmā], tai rakstā, kādu izdveš modernā Roma Temzas malā. Bet ja taujātu, caur ko šī tauta atšķiras no citām, kas ir viņas īpatnējākais tikums, tad pirmā vietā būtu saucama viņas dziļā cieņa pret senatni. Angļi ir pirmie pētnieki, karstākie krājēji, visvecākie vācēji. Ja vēlaties nojaust mūsu planētas pagātni, tad ejta uz „British Museum" (lasi: mju-'zi-em) Londonā. Tur atradisat i dinozaura skeletu, kas stiepjas cauri divām telpam, i visniecigako, kas zem saules dzimst, sacisim: pēdējā fashion'a literariskās sēnalas. Ja uz izsoli ietu Berline ar visu kustamu mantu i nekustamibu, tad, šķiet, i pus tās naudas nesadabutu, ko maksa viens Londonas muzejs ar savām neskaitāmām nodaļām. Bet varbūt taisni tapec angļi ir siltākie senatnes cienitaji, ka nav viņiem vairs tiešu sakaru ar tiem stīgotiem aizvēstures zvaigžņuceļiem, kas uz betlemiski skaidroto bērnibu sauc. Mēs turpat ar saviem dzīviem muzejiem Kurzemes jūrmalā nieka nedarām. Tas grasis, ko Latvijas valsts nomet etnogrāfiskai krātuvei, ir tik niecigs (ap 200,000 rubļu gadā), ka ar to vien sen nepietiktu to mantu transportam, kas butu uz Rigas muzeju pārvedams. Manā pēdējā ceļojumā no Ventspils uz Liepāju kapteins [kapteinis] Smiltnieks Pilsberģu Ķebru mājās piedāvāja daudz priekšmetu muzejam par velti. Bij senlaiku svečturi, atslēgas, daikti. Mēs gājām kājam. Uz mugurām aiznest nevarējām. Bet uz Rigu pārceļami butu pat tik lieli objekti, kā Rucavas būdiņas ar irkotām korēm. Somi jau to ir savās mājas darijuši. Var teikt, ka visa ši Rigas muzeja mums nebūtu, ja tādi paši rucavnieki uz Rigas Latviešu biedribas ierosmi nebūtu sūtījuši savu senmantu viņas krātuvei par velti. I tas ir izdarits tad, kad mēs vēl nebijām valsts. Sava lieta ir vecu balsu vākšana. Ari te somi mums priekšā. Apbraukājot savas Rucavas, kas saucās Soikkola, Kattila, Hevaa, ar skaņu uzņēmējiem fonografiem, viņu vācēji Lähteenkorva, Eino Levons, Annasm Launis, Ilmars Krohns jau sakopojuši ir izdevuši tūkstošiem balsu. To izvedusi galvenam kārtam Somu literariskā biedriba. Pie mums atkal tai pašai Rigas Latviešu biedribai pieder nopelns, ka reizē ar dziesmusvētku rīkošanu viņa spērusi pirmos soļus balsu vākšanā ar Mūzikas komisijas izdotām Jurjanu Andreja burtnicam. Blakus šim lielākam darbam ar apmēram 400 balsiem, kurā ietilpa visi pārējie materiāli, nevien Baronam iesutitie, bet ari citu komponistu rīcibā esošie (piemēram, man dāvinātais Dravnieka krājums), vēl butu minamas Roberta Bērziņa «Latvju vijolites" 2 skaistās burtnicās. Kamēr dziesmu vārdu vairums jau uzzīmēts «Latvju dainās", tai pasu laikā skaņuraksts jau pa lielai daļai nogrimis aizmirstibas slēptuvēs. Senatne, līdzigi sapņu valstij, ir ļoti skopa pret tagadni, pret tiešamibu. Nemīl izpaust, kas bijis aiz aizkores. Viņas valsts vāku vāzta, kas veļiem vien atvāžams. Tais nedaudzās musu aizvelkotnēs (-> протяжныя), kuŗas no senatnes slepenā pūra izdevies izraut, ir tāds ritmisks raibums zīmējuma, ka nav viegli viņu tvert uz papira. Somi savos krājumos uzsver, ka lietojot fonografu, esot bijušas novērstas kļūdas uzrakstā. Bet ko līdz šis fonografs, ka pie viņa klāt netiekam. Turpretim noraksti no fonografa ari nedod pārliecibas par balsu pareizibu. Pat vienkāršās dziesmiņās norakstitajs-soms dažkārt nav notvēris pašu tautas ritumu, mocidamies ar zviedriskiem uztaktiem. Apakšējais paraugs ņemts no “Runosävelmiä” (Annas Launis) 209. lapas. Raksta iedalījums mans. Oriģinālā iedalits pēc zvaigznitem: [dziesmas piemēra nošu rakstu un zilbēs dalītos vārdus skatīt oriģinālajā publicējumā]. Te tomēr 3/4 ir palikušas. Ļaunāks top grēks, kad pavisam citā rakstā iedala, ka to bieži dara Rimskis-Korsakovs [Nikolajs] savos krājumos. Viss balsa raksturs top cits. Pareizais iedalījums: [dziesmas piemēra nošu rakstu un zilbēs dalītos vārdus skatīt oriģinālajā publicējumā]. Rimska-Korsakova kļūdainā redakcija: [piemēra nošu rakstu skatīt oriģinālajā publicējumā]. Ir ārēja pazīme raksta iedalijuma pareizibai, kas gandrīz vienmēr attiecināma nevien uz krievu vaj [vai] latviešu, bet tikpat labi ari uz lībiešu i somu dziesmu: Skaņuraksta sakums i beigas sakrīt ar teikuma punktaciju teksta. Piemēram, augšējos piemēros ja kur stāv punkts vaj pat komma [komats], tur ari pareizā iedalijuma rakstā (taktī) ir robežvieta. Šo pamatlikumu lai katrs iegaumē, kas ķeŗas pie balsu vākšanas grūtā darba. Jurjanu Andrejs no tādiem ortogrāfiskiem grēkiem ir tīrs. Ja viņa krājumos ir retas vainojamas vietas, tad par tam atbildiba liekama nav uz Jurjanu, kā nav ari Barons peļams par kļūdumudžekli “Dainās”. Ir, piemēram, uzņemis Jurjans no Cimzes dziesmurotas sekošu [sekojošu] kļūdainu uzrakstu: Kas dār - zā, kas dār - zā? Duudurs ro - žu dār - zā. -zā. Kas [dziesmas piemēra nošu rakstu skatīt oriģinālajā publicējumā] Pareizi laikam būtu bijis tā: Kas dār - zā, kas dar - zā? Dundurs ro - žu dār - zi - ņā [piemēra nošu rakstu skatīt oriģinālajā publicējumā]. Bet krājējam nav tiesibas, likt savu minējumu kļūdainā materiāla vietā. Jurjans varēja šo vājo variantu gluži noklusēt, jo vairāk tāpēc, ka turpat līdzas viņam ir radnieciski, pareizi panti. Es nemaz nepukojos, saņemot no krājēja ritmiski nepareizi iedalitu dziesmu. „Ozoliti, zemzariti", kas “Birzes i noras" III, es saņēmu tādā veida: О - zo - Iī - ti, zem - za - ri - ti [dziesmas piemēra nošu rakstu skatīt oriģinālajā publicējumā.] Te tomēr viss ir pareizi, izņemot rakstašvīku (taktsstrlpiņu), kas ielikta nepareizās vietās. Ar tādu notaciju var būt jau pilnigi mierā. Bet citādi guļ lietas, kad uz vienu i to pašu vietu izbrauc nejauši, viens par otru nezinoši, divi vācēji, kā pie Graubiņa kdzes [kundzes] Grienvaldē papriekš Vīgneru Ernests, tad gadu divdesmit velak es — pie viņas māsas, Barisa kdzes, abi rakstidami tos pašus bukaraga balsus, bet sasniedzot tikai zināmu attālu līdzibu. Kamēr es Jurjana 4. burtnicā ieraudziju 60. lapaspusē Vīgnera uzrakstito balsu: [piemēra nošu rakstu skatīt oriģinālajā publicējumā] salīdzinādams viņu ar savu uzrakstu, kurš tomēr ir no tās pašas atceres avota smelts: [piemēra nošu rakstu skatīt oriģinālajā publicējumā] es lāgus vairs nepaļaujos nekādiem citiem vācējiem. Mans uzraksts nebūt nav fonografiski īsts. Jo Barisa kundze, pec ta|as atmiņas dziedādama, bieži savus locijumus grozija. Bet apmēram tāds, kā manis uzrakstītais, varēja but viņas dziedājuma pamatā gulošais prototips. Domas, ka mes te esam rakstijuši katrs gluži ko šķirtu, ko savu, es atraidu, jo zīmējuma ir tas pats kodols. Protams, katra māsa dziedājusi citādi. Bez šaubām. Tomēr starpiba par daudz liela, lai neredzētu ari to, ka katram vācējam bijusi īpatnēja uztvere. Bet instrumentālie motivi, jo vecāki, jo ritmiski raibāki. Lūk, dūdubalss, manis uzrakstīts*): [piemēra nošu rakstu skatīt oriģinālajā publicējumā] Ar šīm notacijam**) ir gluži tas pats, kas ar Kolumba olu. Ļoti vienkāršas viņas šķiet, kad jau uz papira. Bet viņas ir tik atkarpainas rakstot, ka vajadziga sava pierāšana, lai ar viņām tiktu galā. Par laimi, tiem, kas intrumentalos motivus tralina, gandrīz aizvien ir pārāka inteliģence, kura rakstitajam nāk talkā ar labojumiem, ja uzraksts nav izdevies. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es braucu uz vākšanu pats, neilgodamies pec fonografa. Motiva ritmisko stāvu vajag izprast tūliņ uz vietas ar dziedātāja palidzibu. Nevis atstāt atšifrēšanu uz vēlāku laiku

kad dziedātāja nebūs klāt. Bet ir vēl citi iemesli, kuru pēc nav alga viens, kas pie vākšanas stājas. Par to nākamā numurā.
•) Priekssitulis |Vorschlag! jaiztura gandrīz savas līgastes [vērtibas] gaŗumā. Diletanti to mūžam dainē [spēlē] kā 1/64 vaj [vai] 1/32.
**) Kuŗas šimbrīžam vispārējai lietošanai vēl neatļauju.

Map legend





Showing 1-15 of 15 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
01.01.1925Mentioned in textCountry
2Anglija
(England, United Kingdom)
01.01.1925Mentioned in textCountry
3Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
01.01.1925Mentioned in textCity
4Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
01.01.1925Mentioned in textCity
5Berlīne
(Berlin, Germany)
01.01.1925Mentioned in textCity
6Kurzeme
(Latvija)
01.01.1925Mentioned in textRegion, area
7Rīga
(Rīga)
01.01.1925Mentioned in textCity
8Ventspils
(Ventspils)
01.01.1925Mentioned in textCity
9Liepāja
(Liepāja)
01.01.1925Mentioned in textCity
10Rīga
(Rīga)
01.01.1925Mentioned in textCity
11Rucava
(Rucava, Rucavas pagasts, Dienvidkurzemes novads)
01.01.1925Mentioned in textVillage
12Rucava
(Rucava, Rucavas pagasts, Dienvidkurzemes novads)
01.01.1925Mentioned in textVillage
13Somija
(Finland)
01.01.1925Mentioned in textCountry
14Grienvalde
(Iecavas pagasts, Bauskas novads)
01.01.1925Mentioned in textManor house
15Krišjāņa Barona iela 3, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 3, Rīga, LV-1050)
01.01.1925Publishing year/ placeBuilding, house

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.