Pa Volgu uz Kaukāziju V

Open

Pa Volgu uz Kaukāziju V

No Astrahanes mēs izbraucam mazākā kuģī vairāk verstu jūrā, kur mūs sagaidīja lielāks kuģis, jo lielie kuģi sekluma dēļ nekad nepiebrauc malā. Laiks metās jauks. Tumšās mākoņas zustin zuda, zelta saulītei ar saviem spangaiņiem kumeliņiem jūrā nobraucot. Gaiši zaļais Kaspijas ūdens izlikās it kā ar zeltu cauri austs. Kur vien acis meta, laistījās mazas balti putojošas bangas, krāsainiem dzīpariem rotātas. Mūsu senči prata tādus skatus ļoti jauki apdziedāt.
Jūras meita sagšas auda / Milzu kalna galiņā'i / Noaudusi šūdināja / Zeltītiem dzīpariem / Vienu deva saulītei / Otru saules meitiņa'i / To trešo paturēja / Apsegt savu māmulīti.
Es, līdz ar daudziem citiem pasažieriem apbrīnojām saulītes noiešanu un gandrīz visi vienā mutē apliecinājām, ka jūras ceļš daudz patīkamāks par zemes ceļu. Pēc saules norietēšanas daudzi vēl palika uz kuģa – vai stirpināties vēsā, padzestrā gaisā vai priecāties par bālo mēnesi, kurš savas zelta sprogainās aitiņas nupat ganībās izlaida. Ap pusnakti ganrīz visi nokāpa lejā, savās kabīnēs nogurušās miesas stiprināt miega māmuļas klēpītī. Es nevarēju vēl šķirties no jūriņas un skatījos, cik savādi viss tagad izskatījās! Mēness ar savu bālo seju lūkojās ūdens spieģelī, neizskaitāmas zvaigznītes laistījās zelta un sudraba spīguļiem.
Tā sēdēju līdz 3. rīta stundai un ne domāt nedomāju slēgt nogurušos acu vākus, bet nogaidīt saulītes uzlēkšanu. Bet tikko 3 rīta stunda beidzās, te tumšas mākoņas apklāja zilo debesi un tā "saulītes līgošanu kalniņā" nedabūju redzēt. Jūras kaijas kārkdamas sāka lidot, savus platos spārnus kuģa mastam piesisdamas. Stūrmanis skatījās bailīgi apkārt – šo putnu izturēšanās ziņoja viņam lielu vētru. Drīzi Bangpūtis sāka savu balto galvu augstāki celt un sīvāki šņākt. Kuģis jau iesāka šūpot un šī šūpošana tapa arvien jo stiprāka. U, hu, tur jau krīt beņķi apkārt, šeit gāžas krēslis. Mani raida lejā, un – tur, kāda bilde mani sagaidīja! Gandrīz visi pasažieri bija dzīvi līķi, visi dziedāja jeremijas "gaudu" dziesmas un baroja zivtiņas. Arī es knapi, knapi turējos vēl uz kājām. Viss vēlās un krita – tvaiks nejauks, netīrs – es devos ārā, bet tiku atkal atpakaļ griezta un nu bija līdz jāziedo bargajam liktenim.
Pēc pārciestās vētras vēlā vakarā ienācām Petrovskas pilsētā, kur pa nakti pārgulējām. Lai gan biļete man bija ņemta līdz Baku, tad tomēr jūras ceļā vairs nelaidos, bet braucu ar pasta zirgiem no Petrovskas līdz Temanhanžurai. Tā nu es biju Dagestānas jaukā stalti kalnotā zemītē. Dagestānē, tik krietni nolaistītā Krievu un kalninieku varoņu asinīm. No Temanhanžuras es nodomāju laisties uz Gunibu, šo slaveno Šamila kalna ligzdu.

Map legend



Showing 1-4 of 4 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Astrahaņa
(Astrakhan, Astrakhan Oblast, Russia)
(Not set)Mentioned in textCity
2Baku
(Baku, Azerbaijan)
(Not set)Mentioned in textCity
3Dagestāna
(Дагестан, Северо-Кавказский федеральный округ, Россия)
(Not set)Mentioned in textRegion, area
4Guniba
(Гуниб, сельское поселение Село Гуниб, Гунибский район, Дагестан, Северо-Кавказский федеральный округ, 368340, Россия)
(Not set)Mentioned in textVillage

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.