Georgs Elgers

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (2); Tulkotājs (4); Sastādītājs (6); Recepcijas persona (12)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsGeorgs Elgers
KopsavilkumsGeorgs ELGERS (Elger, 1585- 1672) ir priesteris, reliģisku tekstu tulkotājs, valodnieks un, iespējams, arī garīgās dzejas autors.
Viņš ir mācījies Rīgas Domskolā, studējis jezuītu kolēģijās Braunsbergā, Polockā un Ņesvižā. Elgers bijis misionārs un katoļu priesteris jezuītu kolēģijās Rīgā, Cēsīs, Oršā, Daugavpilī, Smoļenskā u.c.
Elgers ir sakārtojis pirmo latviešu katoļu dziesmu grāmatu Geistliche catholische Gesenge.. ("Garīgas katoļu dziesmas", 1621), kuras vienīgais zināmais nepilnīgi saglabājies eksemplārs atrodas Viļņas universitātes bibliotēkā, kā arī tās otro izdevumu (1673). Vairākas publicētās dziesmas ir toniskajā vārsmošanas sistēmā, tajās izmantotas atskaņas un citi labskaņas veidošanas elementi, atsevišķi teksti ietver latviešu tautasdziesmām raksturīgos piedziedājumus aijā, žū-žū, līgo, kā arī latviešu zemnieku kultūras; lielākā daļa no dziesmām ir tulkotas no vācu, latīņu un poļu valodas; vairāku dziesmu cilme nav skaidra, iespējams, tās varētu būt senas kristīgas nezināmu priesteru sacerētas oriģināldziesmas latviešu valodā. Elgers arī sagatavojis publicēšanai latviešu katoļu katehismu Catechismus seu brevis institutio doctrinae Christianae (1672) un tulkojis latviski evaņģēliju fragmentus Evangelia toto anno singulis Dominicis et festis diebus.. (Evaņģēliji visām gada svētdienām un svētku dienām..", 1672). 1683. gadā, jau pēc Elgera nāves, Viļņā publicēta Elgera sastādītā pirmā latviešu trīsvalodu - poļu latīņu latviešu - vārdnīca. Paraugam Elgers izmantojis Konstantīna Širvida līdzīga satura (poļu - latīņu - lietuviešu) vārdnīcu, kā arī Georga Manceļa leksikas vākumu (1638). Elgers pirmais ir apzīmējis zilbes intonāciju latviešu valodā, savos tekstos lietojis pēc poļu rakstības parauga veidotu ortogrāfiju. 1942-43 Viļņā atrasts Elgera manuskripts "Evangelia et Epistolae..", vēlāk šis teksts ar K.Draviņa un M.Ozolas zinātniskām piezīmēm izdots Lundas universitātē (Zviedrijā, 1-2, 1961-76).
Personiska informācija
Profesionālā darbībaLielāko mūža daļu Georgs Elgers ir kalpojis kā priesteris, katoļu misionārs.

Georga Elgera tulkotās, sarakstītās un sastādītās reliģiska satura grāmatas

1621: Geistliche Catholische Gesänge, von guthertzigen Christen, auß der Lateinischen, Teutschen, und Polnischen Psalmen, und Kirchengesängen in Unteutsche sprach gebracht [katoļu dziesmu grāmata]
1672: CATECHISMUS SEV Brevis Institutio doctrinae Christianae Quinque Capitibus compraehensa in gratiam gentis Lothavicae [katehisms].
1672: EVANGELIA Toto anno singulis Dominicis & festis diebus juxta antiquam Ecclesiae consiae consvetudinem in Livonia Lothavis praelegi solita. Ex Latino in Lothavicum idioma translata. [evaņģēliju fragmentu tulkojums]
1673: Cantiones Spirituales ex Latinis, Germanicis & Polinicis translatae in idioma Lothavicum, additis pluribus [dziesmu grāmatas otrais izdevums]

Vārdnīca

1683: DICTIONARIVM Polono-Latino-Lottauicum Opus posthumum [poļu - latīņu - latviešu vārdnīca]

Citātu galerijaKad bija jāiet uz ēdamistabu, tad gāja ar lielām grūtībām un uz spieķa atspiedies, bet arī lai būtu kaut cik stipri saguris, nekad neatteicās no priestera pienākumu pildīšanas. Misijās sevi nesaudzēja. Dzīves beidzamos gados bieži runāja par mūžību. Domas par laimīgu vai nelaimīgu mūžību viņš uzskatīja par ļoti spējīgu līdzekli, kas palīdz pārvarēt vislielākos kārdinājumus un dzīves grūtības. Nakts vidū vienmēr cēlās, lai lūgtos par šķīstīšanas ugunī cietušām dvēselēm, kuras dažreiz arī viņam parādījušās... Pēc gaiši pavadītām vecumdienām dažas dienas pirms nāves viņu ķēra trieka, un, apgādāts ar visiem sakramentiem, nomira Kungā vai labāk, aizgāja, kā padevīgi ceram, uz laimīgās mūžības māju savas dzīves deviņdesmitā gadā (..). ... attiecībās ar citiem bija ļoti patīkams un maigs, pastāvīgā darbā nenogurstošs, ordeņa dzīvē vienkāršs, atklāts un ļoti priekšzīmīgs, latviešu valodas zināšanu dēļ ļoti nepieciešams, nobriedis debesīm..
Par Elgera mūža pēdējām dienām citēts no : S. Kučinskis. J. Eļģera mūža gājums. Dzimtenes Balss, 1954, nr. 1, 33.lpp.

Par Elgera sakārtoto dziesmu grāmatu (1621):
Dziedājumu vidū vērojama liela formu, izteiksmju un pielietojuma funkciju daudzveidība (..). Raksturīgs piemērs ir Kristus ciešanu dziesma "Ko gribam mēs šodien dziedāt", kuras melodija visticamāk tapusi pašu mājās. Teksta prototipu nav grūti sazīmēt pazīstamajā vācu dziesmā "Was wollen wir singen". Tomēr trešais pants par Jēzu Ģetzemanes dārzā tēlo ainu, kāda, šķiet, varēja rasties tikai latvieša tēlu pasaulē: "Tur viņš [Jēzus] savus pāteriņus krāšņi, krāšņi pārlasīj`". Deminutīvu formas parādās arī citās dziesmās, piemēram, Dievmāte bieži saukta par Māriņu. (..) Interesantākais šai Kristus ciešanu dziesmā tomēr ir melodijas raksturs: neparastie kvartu, kvintu un sekstu lēcieni, skaņkārtas zemāko pakāpju dominēšana. Intriģējoša šķiet melodijas līdzība ar Zanes dziesmu maltuvē no Imanta Kalniņa mūzikas kinofilmai "Pūt` vējiņi!". (..) Savukārt dialoga elementi citās dziesmās liek domāt par to iespējamo pielietojumu dramatiskos iestudējumos. Var minēt Ziemassvētku dziedājumu "Sumināts Dieva Dēls", kur pamīšus viena otrai seko frāzes zemākai (tenora atslēgā) un augstākai balsij (soprāna atslēgā). Dialogā tiek slavēts Bērns Jēzus un viņa Māte. Savukārt dziedājuma noslēgumā izskan aicinājums priecāties līdz ar debess eņģeļiem. Te jau trīsdaļīgais metrs (tempus perfectum) pats par sevi aicina paust prieku ne vien ar balsi, bet arī ar kustību.
Andris Līvmanis. Latviešu baznīcas dziesma Cēsu bīskapijā. Mūzikas saule, 2001, nr. 3, 9. lpp.

Par īpaši senu tradīciju varētu liecināt divi Ziemassvētku dziedājumi, nosaukti par bērnu dziesmām, kuras acīmredzot atskaņoja skolas bērni un kurās ietverti nepārprotami latviešu folkloras elementi - refrēni "žūžū" un "līgo" (..). Folkloras pagāniskos elementus (par kādu varētu uzskatīt refrēna daļu "līgo") baznīca iepriekšējo gadsimtu gaitā no oficiālās literatūras centās izskaust. Šai gadījumā abas dziesmas Elgera krājumā varēja nokļūt vien kā tādas, kurām ir senas, nostiprinājušās dziedāšanas tradīcijas, kuras tikušas atskaņotas bieži un bijušas ļoti iemīļotas. Tās varētu uzskatīt par pirmajām kristīgajām latviešu tautasdziesmām, kādas it bieži sastopamas arī citu tautu daiļradē.
Ilze Šarkovska-Liepiņa. Latvijas mūzika renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti. Rīga: LULFMI, 2020, 51. lpp.


Nodarbespriesteris
dzejnieks
tulkotājs
Dzimšanas laiks/vieta1585
Valmiera
Valmiera

Dzimis protestantu ģimenē, atsevišķos avotos (S.Kučinskis) izteikta hipotēze, ka Elgers ir pēc tautības ir latvietis, ka viņa dzimšanas gads varētu nebūt precīzi zināms - pats Elgers to nekur nav minējis.

Dzīvesvieta1667 – 1672 (Datums nav precīzs)
Daugavpils jezuītu kolēģija
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads
Datums, kad Elgers kopā ar citiem priesteriem no emigrācijas atgriezies Daugavpilī, nav precizēts.
Izglītība1602 – 1604 (Datums nav precīzs)
Rīgas Domskola
Mazā Skolas iela, Rīga
Mazā Skolas iela, Rīga

precīzs mācību laiks nav noskaidrots, katrā ziņā - līdz 1605. gadam. Iespējams, šai laikā Elgers izlemj kļūt par katoli.


04.08.1605 – 1607
Braunsbergas jezuītu kolēģija
Braņevo, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Polija
Braniewo, powiat braniewski, województwo warmińsko-mazurskie, Polska

Uzsāk mācības seminārā trešajā (sintakses) klasē, pabeidz 4. jeb poētikas klasi.


1609 – 1610
Polockas jezuītu kolēģija
Polocka
Polotsk, Vitebsk Region, Belarus
mācās, beidz retorikas klasi, iegūst pilnu ģimnāzijas kursam atbilstošu izglītību.

1610
Braunsbergas jezuītu kolēģija
Braņevo, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Polija
Braniewo, powiat braniewski, województwo warmińsko-mazurskie, Polska
Apmeklē loģikas kursu

1613 – 1615 (Datums nav precīzs)
Ņasvižas jezuītu kolēģija
Ņasviža, Minskas apgabals, Baltkrievija
Несвиж, Несвижский район, Минская область, Беларусь

Studē teoloģiju, īsā teoloģijas kursa klausītājs (auditor casuum); studiju beigu datums nav precizēts.


01.09.1619 – 24.07.1620
Ņasvižas jezuītu kolēģija
Ņasviža, Minskas apgabals, Baltkrievija
Несвиж, Несвижский район, Минская область, Беларусь

mācās terciātā, saņem raksturojumu „krietns ticīgais, pazemīgi ievērojis visus [baznīcas] priekšrakstus un krietni panesis pārbaudījumus, sludināšanā [gan] bez augļiem, tā kā nezinīgs poļu un lietuviešu valodā, ar viduvējām spējām apveltīts (bonus religiosus, in omnibus experimentis et humilibus obsequijs bene se gessit, missiones sine fructu expedivit, quia lingua Polona et Lituana est ignarus, vires habet mediocres). Citēts pēc: Liber extraordinarius provincialis, ed. Irena Katilienė, Vilnius: Vilniaus universiteto leidykla 2012, 434. lpp. Pateicība par norādi Jurģim Pakerim.

Darbavieta1611 – 1612 (Datums nav precīzs)
Braunsbergas jezuītu kolēģija
Braņevo, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Polija
Braniewo, powiat braniewski, województwo warmińsko-mazurskie, Polska

strādā seminārā par otrās - gramatikas klases skolotāju


01.09.1615 – 00.08.1619
Rīgas jezuītu kolēģija
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Jēkaba iela 9, Rīga, LV-1050

Misijas darbā, 1615. gada otrajā pusē uzklausa 353 grēksūdzes, konvertē katoļu baznīcā piecus luterāņus, krista 17 bērnus, salaulā 6 pārus. 1616. gadā - latviešu sprediķotājs Rīgā. 1617.-1618. gadā, iespējams, palīdzējis arī Cēsu kolēģijas misionāriem.

No: Annus 1615. P. Elger, in: Historia Collegii Rigensis Societatis Jesu in Livonia, Roma: Archivum Romanum Societatis Jesu, Lithuania 54. Citēts pēc: Latvijas vēstures avoti jezuītu ordeņu arhīvos, t. 2, sast. Jozefs Kleijntjenss, Rīga: Latvju grāmata 1941, 165.–166. lpp.; S. Kučinskis. J. Elģera mūža gājums. Dzimtenes Balss, 1953, nr. 11, 14.-16.lpp.


1620 – 1621
Cēsu jezuītu kolēģija
Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
Lielā Skolas iela 8, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

priesteris, domājams, tiekas ar bīskapu Oto Šenkingu, strādā pie latviešu katoļu dziesmu grāmatas sastādīšanas, latviešu un vācu sprediķotājs.


1625 – 1626
Polockas jezuītu kolēģija
Polocka
Polotsk, Vitebsk Region, Belarus
iespējams, kolēģijas rektora vietnieks

1628
Oršas jezuītu kolēģija
Orša, Vitebskas apgabals, Baltkrievija
Орша, Оршанский район, Витебская область, Беларусь
Misionārs, priesteris

1629
Kražu jezuītu kolēģija
Kraži, Ķelmes rajons, Žemaitijas novads, Lietuva
Kražiai, Kražių seniūnija, Kelmės rajono savivaldybė, Šiaulių apskritis, 86285, Lietuva

kopā ar jezuītu Pēteri Kulēziju (Petrus Culesius) - misionārs, priesteris


1630
Daugavpils jezuītu kolēģija
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads

Misionārs, priesteris jezuītu punktā, kuru atdala no Polockas un rada neatkarīgu Livonijas misiju, tās priekšnieks - Kulēzijs, palīgs Stribingius (Stribiņš?), priesteri - Johans (Jānis?) Švarcs un Elgers. S. Kučinskis. Eļģera mūža gājums. Dzimtenes Balss, 1954, nr. 1, 28.lpp.


1631 – 1633
Smoļenskas jezuītu kolēģija
Smoļenska
Smolensk, Smolensk Oblast, Russia

sprediķotājs, kolēģijas darbinieks, rektora padomdevējs.
1633. gadā - viens no prieteriem - kara kapelāniem, kas pavada Polijas Lietuvas lielvalsts karaspēku cīņā pret Krievijas karaspēku; pulkveža Butlera biktstēvs, jezuīta Dāvida Kinarda biedrs; vēlāk - kolēģijas ministrs, rektora padomnieks, priesteris. No: S. Kučinskis. Eļģera mūža gājums. Dzimtenes Balss, 1954, nr. 1, 30.lpp.


1636
Oršas jezuītu kolēģija
Orša, Vitebskas apgabals, Baltkrievija
Орша, Оршанский район, Витебская область, Беларусь
priesteris - vada Jaunavas Marijas kongregāciju un ar kolēģijas līdzekļiem uzturēto nabadzīgo skolēnu kopdzīvi; arī kolēģijas veselības prefekts.

1637 – 1657 (Datums nav precīzs)
Daugavpils jezuītu kolēģija
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads

no 1637. vai 1638. gada līdz 1640. gadam un 1643. gadā Daugavpils kolēģijas priekšnieks, vēlāk - Daugavpils jezuītu skolas poētikas un sintakses klašu skolotājs; periodiskas veselības problēmas. 1651. gadā sliktas veselības dēļ pārtrauc pildīt skolotāja pienākumus. No: S. Kučinskis. Eļģera mūža gājums. Dzimtenes Balss, 1954, nr. 1, 32.lpp.

Dalība organizācijās1607 – 1682
Jezuītu ordenis

Viļņā iestājas ordenī, paliek jezuīts līdz mūža galam.

1621. gada 27. maijā Cēsu Jāņa baznīcas Dievmātes kapelā saliek pēdējos ordeņa solījumus.

Emigrē1657 – 1667 (Datums nav precīzs)
Ilūkstes novads
Ilūkstes novads

Krievu poļu kara laikā Latgalē Daugavpils jezuīti bēg uz Kurzemi, apmetas Sibillas Ludinghauzenas-Volfas-Zībergas (Sibilla Lüdinghausen-Wolff-Sieberg) lauku īpašumā pie Ilūkstes, tur pavada aptuveni 10 gadus.

Miršanas laiks/vieta30.09.1672
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 20.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Valmiera
(Valmiera)
1585Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1667 - 1672DzīvesvietaPilsēta
3Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
30.09.1672Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Ilūkstes novads
(Ilūkstes novads)
1657 - 1667EmigrēNovads
5Mazā Skolas iela, Rīga1602 - 1604IzglītībaIela
6Braņevo, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Polija
(Braniewo, powiat braniewski, województwo warmińsko-mazurskie, Polska)
04.08.1605 - 1607IzglītībaPilsēta
7Ņasviža, Minskas apgabals, Baltkrievija
(Несвиж, Несвижский район, Минская область, Беларусь)
1613 - 1615IzglītībaPilsēta
8Ņasviža, Minskas apgabals, Baltkrievija
(Несвиж, Несвижский район, Минская область, Беларусь)
01.09.1619 - 24.07.1620IzglītībaPilsēta
9Braņevo, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Polija
(Braniewo, powiat braniewski, województwo warmińsko-mazurskie, Polska)
1610IzglītībaPilsēta
10Polocka
(Polotsk, Vitebsk Region, Belarus)
1609 - 1610IzglītībaPilsēta
11Braņevo, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Polija
(Braniewo, powiat braniewski, województwo warmińsko-mazurskie, Polska)
1611 - 1612DarbavietaPilsēta
12Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
(Jēkaba iela 9, Rīga, LV-1050)
01.09.1615 - 01.08.1619DarbavietaBaznīca
13Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
(Lielā Skolas iela 8, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1620 - 1621DarbavietaBaznīca
14Polocka
(Polotsk, Vitebsk Region, Belarus)
1625 - 1626DarbavietaPilsēta
15Orša, Vitebskas apgabals, Baltkrievija
(Орша, Оршанский район, Витебская область, Беларусь)
1628DarbavietaPilsēta
16Kraži, Ķelmes rajons, Žemaitijas novads, Lietuva
(Kražiai, Kražių seniūnija, Kelmės rajono savivaldybė, Šiaulių apskritis, 86285, Lietuva)
1629DarbavietaCiems
17Smoļenska
(Smolensk, Smolensk Oblast, Russia)
1631 - 1633DarbavietaPilsēta
18Orša, Vitebskas apgabals, Baltkrievija
(Орша, Оршанский район, Витебская область, Беларусь)
1636DarbavietaPilsēta
19Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1637 - 1657DarbavietaPilsēta
20Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1630DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.