Jānis Tāle

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (1)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsJānis Tāle
Dzimtais vārdsJānis Radomiška
KopsavilkumsJānis Tāle (1902–1983) – bibliogrāfs. Dzimis kalpa ģimenē. Beidzis Ļaudonas draudzes skolu, Viļa Olava komercskolu, Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Pedagoģijas nodaļu. Strādājis Daugavpilī. No 1945. gada Talsu bibliotēkā. Izveidojis latviešu dzejas tematisko kartotēku, kur iekļauti arī periodikā publicētie dzejoļi.
Personiska informācijaTēvs - Pēteris Radomiška, galdnieks
Māte - Ilze Radomiška, audēja
Māsa - Marta Radomiška
Brālis - Pēteris Radomiška

Saikavas pagasta Riharda skolā pie skolotāja Leimaņa iepazīst Nikolaja Gogoļa, Aleksandra Puškina un Nikolaja Ņekrasova darbus, kā arī iemācās brīvi lasīt krievu valodā.

1914: aprīlī Jānim nomirst māte, tēvu iesauc armijā. Pieņemts pie Rozenieku saimniekiem Barbaniem, sāk strādāt par puspuisi.

Ļaudonas draudzes skolā pavadīto četru gadu laikā Radomiška iepazīstas ar latviešu literatūru, īpaši tuvai kļūstot Raiņa, Jāņa Poruka un Kārļa Skalbes daiļradei.

Viļa Olava komercskolas gados Radomiška iepazīstas ar tābrīža jaunajiem dzejniekiem, aktrisi Birutu Skujenieci, Jāni Jaunsudrabiņu un viņa meitu Liliju. Kāda versija pauž, ka tieši šajā laikā Jānis Radomiška latvisko savu uzvārdu, turpmāk tiekot dēvēts par Jāni Tāli.

50. gadu sākumā apprecējies ar Zelmu Moricu, izaudzina trīs bērnus.
Profesionālā darbība1937: Pirmā publikācija – dzejolis ''Pulka karogam'' (Latvijas Kareivis, nr. 168)

Dzejas publikācijas un raksti periodikā

1937: Dobeliešiem, brīvības cīņu dalībniekiem (Latgales Vēstnesis, nr. 86)
1940: Ciemu bibliotēku darbība nostiprinās (Cīņa, nr. 207)
1970: Apklususi gājēja sirds (Padomju Karogs, nr. 35)

Kopumā pārdesmit rakstu laikrakstā ''Padomju Karogs'' par kultūras norisēm Talsu apkaimē un Talsu rajona bibliotēkas darbību.

1924–1937
: dienesta laikā Tāle apkopo 900 dzejas vienības par māti un 30. gados iecer izdot mātei veltītu dzejas antoloģiju.

1941–1944: vācu okupācijas laikā ugunsgrēkā sadeg pāri 40 000 Daugavpils pilsētas bibliotēkas grāmatu, kuru starpā Daugavpils apriņķa svarīgāko vietu un notikumu apraksti, katoļu garīgās dzīves apraksti, vēsturiskās grāmatas vācu valodā par Latviju un Rīgas bīskapiem, kā arī bibliogrāfiskie retumi. Bez grāmatām ugunsgrēkā cieš arī Tāles rakstītā pilsētas hronika, aptuveni 5000 Zandersona dāvātie foto uzņēmumi, Tāles sastādītā Latvijas vēstures kartotēka ar 10 000 kartiņām un bibliotēkas darbības pārskati diagrammu veidā, kas savulaik īpaši piesaistīja dzejnieces Elīnas Zālītes uzmanību.

Tobrīd Tāle ir bibliotēkas direktors. Kad, atkāpjoties no Daugavpils, nacistiskās varas iestādes liek sagatavot atlikušo fondu evakuācijai uz Vāciju, Tāle pierunā Mažeiķu stacijas priekšnieku novirzīt vilcienu sastāvu uz Talsiem, kur tad arī pats sagaida kara beigas ar izglābtajām grāmatām.

1945–1971: Talsu posmā izceļama Tāles sabiedriskā un politiskā aktivitāte. Viņš ir kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs, Talsu pilsētas padomes deputāts, tautas tiesas piesēdētājs, muzeja sabiedriskais gids, Tautas universitātes literatūras un mākslas fakultātes klausītājs, grāmatu biedrības biedrs, sadzīves tradīciju komisijas loceklis un vīru kora ''Dziedonis'' valdes loceklis un dalībnieks.

1957: dalība 1. LPSR kultūrizglītības iestāžu darbinieku kongresā.
Citātu galerija

Par Jāņa Tāles personību un devumu latviešu bibliogrāfijai

''Aprīļa sākumā no pulka atvadījās 2. rotas virsseržants virsn. vietnieks Jānis Radomiška, kas pāriet pašvaldības dienestā. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa zelta godazīmi. Ar savu inteliģenci, nenogurstošo enerģiju un lielo gribas spēku R. strādājis ar kulturāli sabiedrisku darbu. Bija pulka virsdienesta karavīru kora dibinātājs un veidotājs, arī to vadīja ilgus gadus. Pats piedalījās Daugavpils latviešu biedrības korī. Kā liels grāmatu draugs, atlicinot no algas, savā nelielajā dienesta dzīvoklī Daugavpils cietoksnī sakrājis piersonīgā bibliotēkā kādus 3000 sējumus, to starpā 600 dzeju krājumus. Atvadoties virsdienesta karavīri godināja Radomišku, piemiņai pasniedzot Sleiņu grāmatu ''Dzintārzeme dzimtene'' un citas mantas.''

Pārmaiņas Dobeles pulkā. Zemgales Balss, nr. 86, 1938.04.16.

''Tas bija divus gadus atpakaļ, kad Draudzīgā aicinājuma dienā, 28. janvāri, v. v. Radomiško dobeliešiem lasīja referātu par grāmatu. Ari es biju klausītāju vidū un mani aizrāva un žilbināja tā lielā mīlestība, sirds siltums, ar kādu referents runāja par grāmatu; aizrāva dedzīgie vārdi, kuros viņš aicināja lasīt labas grāmatas. Tāpēc nepavisam nejutos pārsteigts tagad satiekot viņu instruktora istabā, kas piekrauta grāmatām tiktālu, ka vieta palikusi tikai galdam, pāris krēsliem, pianino un gultai. [..] Jau mācoties Olava komercskolā, Radomiško bijis viens no kaislīgākiem grāmatu pielūdzējiem. Vienā dienā viņš no sava skolas sola izvilcis Māteru Jura ''Sadzīves viļņos" un teicis kolēģiem tā: ''Dibināsim bibliotēku.'' 30 jaunekļi jaunajai bibliotēkai arī ziedojuši katrs pa grāmatai un gada laikā no 31 grāmatas izaugusi 1531. [..] 1630 latviešu dzejniekus un tos, kas mēģinājuši dzejot, Radomiško ievedis atsevišķā sarakstā un klasificējis viņu darbus. Tā, piemērām, latviešu dzejnieki mātei veltījuši 500 dzejas, kas iespiestas 50.000 rindās, bet dzimtenes kalniem un lejām 400 dzejas — 40 000 iespiedrindās. V. v. Radomiško par katru lietu un katru darbu burtnīcās sakopoti visi dati. Pietiek A. Birzmalniekam iespiest savu darbu ''Brīvā Zemē" vai E. Adamsonam producēties ''Sējējā", lai tas nokļūtu Radomiško krājumos.''

V.M. Karavīrs—grāmatu draugs. Latgales Vēstnesis, nr. 22, 1938.02.23.
„Divas personības [Krišjānis Barons un Jānis Tāle] – katra caur savu laiku, notikumiem, likumsakarībām un ļaudīm nākušas, bet starp abām gribas rakstīt „un” vai likt kādu citu vienojošu zīmi. Dainu tēvs un Dzejas Baltais tēvs. Dainu bitenieks un Dzejas dārznieks. Abi, savu balto darbu darot, iekšējas gaismas izgaismoti.”

Maija Laukmane. Bet runa jau nav par skaitļiem. Burtnīca, nr. 6, 1990.
„J. Tāli kā izveidojušos personību varu likt līdzās Raiņa radītajam Antiņam ar tīru, skaidru sirdi. Antiņam, kurš reizēm „ļauj sev darīt pāri, jo viņš stiprs”. Antiņam, kurš domā par mērķi, neprasot sev algu. Zem ārējā miera un mazliet šķelmīgā smaida Dzejas Baltajam tēvam dega kvēla sirds, jo darbā apsēstajiem svešs ir remdenums un aprēķins.”

Silvija Skromule. Atmiņu gaismā. Talsu Vēstis, nr. 9, 1997.01.23.

Jāņa Tāles vēstule dzejniecei Ārijai Elksnei

''Cien. dzejniece!

Pateicos par uzmanību, ko esat veltījusi mūsu bibliotēkas darbam, kas mums ir liels gandarījums par pūlēm, ko veltām dzejas bibliogrāfijas sastādīšanā, kur jau reģistrētas 48375 dzejas. Tās, savukārt, dalās pāri par 9000 nodaļās, starp kurām ir arī Rainim veltītas dzejas, pēc skaita 362. Izpildot Jūsu vēlēšanos, ja atskaita tulkojumus no citiem autoriem un bērnu dzejas, tad no latviešu autoriem būs pāri par 200. Šo bibliogrāfiju nosūtīšu pēc dažām dienām.

Lai Jums daļēji atvieglotu Rainim veltītu dzeju sameklēšanu, nosūtu Jums mūsu iesāktā darba – dzejas antoloģijas, kas veltīta Rainim, vienīgo eksemplāru, ko lūdzu pēc izmantošanas atsūtīt atpakaļ.

Novēlam Jums labas sekmes š.g. Dzejas dienās un gaidām Jūsu nākošo dzejas krājumu.

Jūs cienīdams,
J. Tāle.

Talsos, J. Gagarina ielā Nr. 22, Rajona bibliotēkā.
9. VIII 72.''
SaiknesAleksandrs Pelēcis (1920–1995) - Domubiedrs
Nodarbeskultūras darbinieks
literāts
bibliogrāfs
Dzimšanas laiks/vieta24.01.1902
Trakši
Trakši , Praulienas pagasts, Madonas novads
Dzīvesvieta1902 – 1920
Trakši
Trakši , Praulienas pagasts, Madonas novads

1920 – 1924
Rīga
Rīga

1924 – 1944
Daugavpils
Daugavpils

1944 – 1946
Brincas
Stende, Talsu novads, Kurzeme, LV-3257, Latvija

1946 – 1983
Talsi
Talsi, Talsu novads
IzglītībaSaikavas ministrijas skola
Saikava
Saikava , Praulienas pagasts, Madonas novads

Ļaudonas draudzes skola
Ļaudona [uo]
Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads

Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Aleksandra Čaka iela 30, Rīga
Aleksandra Čaka iela 30, Rīga, LV-1011

Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Beidzis Pedagoģijas nodaļu
Darbavieta1937 – 1944
Latgales Centrālā bibliotēka
Rīgas iela 22A, Daugavpils
Rīgas iela 22A, Daugavpils, LV-5401

Bijis Daugavpils pilsētas bibliotēkas vadītājs


1945 – 1970
Talsu bibliotēka
Kārļa Mīlenbaha iela 30, Talsi
Kārļa Mīlenbaha iela 30, Talsi, Talsu novads, LV-3201

Bijis Talsu rajona bibliotēkas vadītājs

Dienests1924 – 02.04.1938
Latvijas armija
Daugavpils
Daugavpils

Uzdienējies līdz virsseržanta pakāpei

Ceļojums1955
Maskava
Moscow, Russia
Kopā ar A. Brāli piedalās Vissavienības lauksaimniecības izstādē un apceļo Krieviju.
Miršanas laiks/vieta03.03.1983
Talsi
Talsi, Talsu novads
ApglabātsTalsu Jaunie kapi
Jaunie kapi
Miera iela 14 k-2, Talsi, Talsu novads, LV-3201

Kapa piemineklī iekalti dzejnieces Noras Kalnas vārdi: Dzejas Baltais tēvs

ApbalvojumiLatvijas PSR Kultūras ministrijas Goda raksts
Par ieguldījumu latviešu bibliogrāfijā
Triju Zvaigžņu ordenis
Latvijas Armijas virsnieks
Zelta goda zīme
1929

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Trakši
(Trakši , Praulienas pagasts, Madonas novads)
24.01.1902Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Brincas
(Stende, Talsu novads, Kurzeme, LV-3257, Latvija)
1944 - 1946DzīvesvietaĒka, māja
3Trakši
(Trakši , Praulienas pagasts, Madonas novads)
1902 - 1920DzīvesvietaCiems
4Rīga
(Rīga)
1920 - 1924DzīvesvietaPilsēta
5Daugavpils
(Daugavpils)
1924 - 1944DzīvesvietaPilsēta
6Talsi
(Talsi, Talsu novads)
1946 - 1983DzīvesvietaPilsēta
7Talsi
(Talsi, Talsu novads)
03.03.1983Miršanas laiks/vietaPilsēta
8Jaunie kapi
(Miera iela 14 k-2, Talsi, Talsu novads, LV-3201)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
9Saikava
(Saikava , Praulienas pagasts, Madonas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
10Ļaudona [uo]
(Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
11Aleksandra Čaka iela 30, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 30, Rīga, LV-1011)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
12Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
13Kārļa Mīlenbaha iela 30, Talsi
(Kārļa Mīlenbaha iela 30, Talsi, Talsu novads, LV-3201)
1945 - 1970DarbavietaĒka, māja
14Rīgas iela 22A, Daugavpils
(Rīgas iela 22A, Daugavpils, LV-5401)
1937 - 1944DarbavietaĒka, māja
15Maskava
(Moscow, Russia)
1955CeļojumsPilsēta
16Daugavpils
(Daugavpils)
1924 - 02.04.1938DienestsPilsēta
Jānis Tāle, īstajā vārdā Jānis Radomiška, bija latviešu bibliogrāfs, kurš savas dzīves laikā sistematizēja virkni periodikā publicēto latviešu dzejoļu, izveidodams pirmo latviešu dzejas tematisko kartotēku.

Jānis Radomiška dzimis 1902. gada 24. janvārī galdnieka Pētera un audējas Ilzes Radomišku ģimenē, Praulienas pagasta “Trakšu” mājās. Bijis vecākais no trim bērniem – audzis līdzās māsai Martai un brālim Pēterim. Sākotnēji beidzis Saikavas pagasta Riharda skolu, kurā iepazinis Nikolaja Gogoļa, Aleksandra Puškina un Nikolaja Ņekrasova darbus, savukārt ar latviešu literātu – Raiņa, Jāņa Poruka, Kārļa Skalbes un citu autoru – daiļradi sastapies Ļaudonas draudzes skolā. Tam sekojušas studijas Viļa Olava komercskolā, iepazīšanās ar tālaika jaunajiem rakstniekiem un kultūras darbiniekiem – aktrisi Birutu Skujenieci, rakstnieku Jāni Jaunsudrabiņu un viņa meitu Liliju. Augstākās studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Pedagoģijas nodaļā Jānis neabsolvē, lemdams par labu militārajam dienestam Latvijas Armijā, ko sācis 1924. gadā.

Iespējams, uz šādu izvēli mudinājušas atmiņas par 1914. gadu, kas saistās ar tēva mobilizāciju Krievijas impērijas armijas rindās un mātes drīzo nāvi. Tieši mātei dienesta gados Daugavpilī Tāle veltījis lielāko daļu sava brīvā laika, apkopodams 900 dzejas vienības ar ieceri 30. gados izdot mātei veltītu dzejas antoloģiju. 1938. gadā, mādams ardievas 11. Dobeles kājnieku pulkam, Jānis Radomiška latviešu presē raksturots kā izcili inteliģenta un ar nenogurstošu gribasspēku apveltīta personība, kas dienesta laikā savā personīgajā bibliotēkā spējusi apkopot ap 3000 rakstu sējumu, kuru vidū ir 600 dzejas krājumi. Laikrakstos “Zemgales Balss” un “Latgales vēstnesis” vēstīts, ka par teicamu dienestu Tāle saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi. 1940. gada aprīlī Radomiška latviskojis uzvārdu, un turpmāk ticis dēvēts par Jāni Tāli.

Tālākās dzīves takas Jāni Tāli nogādājušas Daugavpils bibliotēkas direktora amatā. Nacistiskās okupācijas gados bibliotēku piemeklē traģēdija – ugunsgrēka laikā zudumā iet 40 000 grāmatu eksemplāru, tostarp Daugavpils apriņķa svarīgāko vietu un notikumu apraksti, apceres par katoļu garīgo dzīvi un Latvijas teritorijas bīskapiju vēsturi vācu valodā, ieskaitot bibliogrāfiskus retumus. No liesmām netiek glābta arī Tāles rakstītā Daugavpils pilsētas hronika, ap 5000 Zanderzona dāvāto fotouzņēmumu, Tāles apkopotā Latvijas vēstures kartotēka un bibliotēkas darbības pārskati diagrammu veidolā. Vienlīdz stipri bibliotēkas atjaunotni apdraud vācu atkāpšanās 1944. gadā. Pēc varasiestāžu lēmuma bibliotēkas fondu evakuēt uz Vāciju Tāle pierunājis Mažeiķu stacijas priekšnieku attiecīgos vilcienu sastāvus novirzīt uz Talsiem, tādējādi īstenodams muzejniecei Mērijai Grīnbergai cienīgu manevru, vienlaikus ievadīdams jaunu posmu savā profesionālajā un privātajā dzīvē.

Laikposms no 1945. gada līdz 1971. gadam bibliogrāfa dzīvesgājumā izvērties par visražīgāko. Ievērības cienīga ir Tāles aktīvā iesaiste Talsu rajona sabiedriskajos un politiskajos procesos. Būdams Talsu rajona bibliotēkas direktors, Jānis Tāle pildījis kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja, kā arī Talsu pilsētas padomes deputāta pilnvaras, bijis tautas tiesas piesēdētājs, novada muzeja sabiedriskais gids, Tautas universitātes literatūras un mākslas fakultātes klausītājs, grāmatu biedrības biedrs, sadzīves tradīciju komisijas loceklis un vīru kora “Dziedonis” valdes loceklis un dalībnieks. Arīdzan zināms, ka 1955. gadā literāts apceļojis Krieviju, piedaloties Vissavienības lauksaimniecības izstādē, un ap šo pašu laiku salaulājies ar Zelmu Moricu. Divus gadus vēlāk Tāle iesaistījies 1. LPSR kultūrizglītības iestāžu darbinieku kongresā un turpmākās dzīves laikā uzturējis ciešus, draudzīgus sakarus ar rakstnieku Aleksandru Pelēci.

1971. gadā Jānis Tāle devies nosacītā pensijā, toties ap 50 000 vienību krietno latviešu dzejas kartotēku turpinājis papildināt līdz pat savai nāvei 1983. gada 3. martā Talsos.

Informāciju apkopojis Eriks Dekoneks.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.