Kolekcijas (1) Kolekcijas (277)
Vienības: Pierakstītājs (13); Iesūtītājs (3085)
Darbi: Darba autors (5); Tulkotājs (1); Redaktors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (3)
Attēli: Attēla autors(2); Persona attēlā(2)
| Vārds | Augusts Bīlenšteins |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Bielenstein |
| Kopsavilkums | Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (Bielenstein; 1826–1907) – vācu tautības latviešu valodnieks, folklorists, etnogrāfs. |
| Personiska informācija | Dzimis skolotāja un mācītāja palīga Gotfrīda Bīlenšteina ģimenē, audzis Jaunaucē. Māc. Šulpfortas ģimn., Halles apg. Vācijā (1840-45), stud. teoloģiju Tērbatas univ. (1846-50), ieguvis teol. dokt. grādu. Pēc tēva nāves pārņēmis latv. mācītāja amatu Jaunaucē (1852), no 1867 bijis vācu mācītājs Dobelē. Laikr. "Latviešu Avīzes" izdevējs un red. (1867-1903, ar pārtraukumiem). Kēnigsbergas univ. goda dokt. (1883), Pēterburgas ZA koresp-loc. (1890). Rīgas Latv. b-bas goda b. (1893). Tērbatas univ. teol. goda dokt. (1902). 1905. g. rev. laikā tika izpostīta B. b-ka. B. atteicies no mācītāja amata, mūža pēdējos gadus dzīv. Jelgavā. 1864-95 B. bija Latv. literārās (draugu) b-bas pr-js. Uzturēja b-bā zin. garu, piesaistīja tās darbam arī ievērojamus ārz. zinātniekus. B. bija stingrs baltvācisko trad. aizstāvis latv. kultūrā, jaunlatviešu ideol. pretinieks. B-bas rakstu krāj. "Magazin" u.c. B. public. daudzus pētījumus valodn., vērsies pret kirilicas ieviešanu latv. rakstos. Nozīm. bija B. valodn. darbi: "Die lettische Sprache nach ihren Lauten und Formen.." ("Latviešu valodas skaņas un formas..", 1-2, 1863-64), "Lettische Grammatik" ("Latviešu gramatika", 1863), "Die Elemente der lettischen Sprache" ("Latviešu valodas elementi", 1866), "Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert" ("Latviešu cilts un latviešu valodas robežas tagadnē un 13. gadsimtā", 1892). B. sekmējis latv. folkl. vākšanu un izdošanu, sast. krāj. "Latviešu tautas dziesmas" (1-2, 1874-75), "1000 lettische Ratsel" ("1000 latviešu mīklas", 1881). Nozīmīgs etnogr. mater. ietverts grām. "Die Holzbauten und Holzgerate der Letten" ("Latviešu koka celtnes un koka rīki", 1-2, 1907-18). Pētījis Ljas pilskalnus, mēģinājis tos identificēt pēc hroniku ziņām. L. Āronu Matīss. Latviešu literāriskā (Latviešu draugu) biedrība savā simts gadu darbā. R., 1929; Bielenstein A. Ein gluckliches Leben. Riga, 1904. Z. Frīde BĪLENŠTEINS [Bielenstein] Augusts Johanness Gotfrīds (*1826.4.III Jelgavā -† 1907.6.VII Jelgavā; apbed. Dobeles kapos) – mācītājs un sab. darbinieks, etnogrāfs, latv. valodas un folkloras pētnieks. Tēvs skolotājs un mācītāja palīgs Gotfrīds B. 1840-45 mājas apmācībā apguvis ģimn. kursu. 1846-50 stud. teoloģiju Tartu U, 1851 Jelgavā nokārtojis konsistorijas eksāmenu. Bijis latv. dr. mācītājs Jaunaucē (1852-67 ar pārtraukumu 1859-61, kad ārstējies Vācijā un Šveicē), vācu dr. mācītājs Dobelē (1867-1905). 1883 ieguvis filozofijas goda dokt. grādu bij. Kēnigsbergas U, bet 1902 teoloģijas goda doktora grādu Tartu U. Bijis Spb ZA korespondētājloceklis (kopš 1890), daudzu zinātn. b-bu īstenais un goda loceklis gan Krievijā, gan ārpus tās. 1905 rev. laikā B. mājā noticis iebrukums un izpostīta viņa bibliotēka. Pēc tam viņš atstājis mācītāja amatu un pārcēlies uz dzīvi Jelgavā. Kopš jaunības interesējies par latv. dzīves un kult. aspektiem, izvērsis plašu darbību latv. apgaismības jomā. 1861-95 bijis t. s. Latv. literārās (jeb Latv. draugu) b-bas prezidents, kopš 1895 tās goda prezidents. 1867-1903 (ar pārtraukumiem) bijis laikr. Latviešu Avīzes izdevējs un redaktors. Nav atbalstījis jaunlatv. ideoloģiju, tomēr tiecies veicināt sadarbību ar latv. inteliģenci un ievirzīt tās aktivitāti mērenā, vācbaltiem lojālā gultnē. B. bijis viens no Kurzemes dz. sv. organizatoriem 1870 Dobelē, 1. visp. latv. dz. sv. (1873) goda viesis, uzstājies šo svētku mielastā RLB namā ar apsveikuma runu, kurā akcentējis vācu kult. lielo lomu latv. dz. sv. tradīcijas izveidē (šī tēze kļuvusi par pamatu asai polemikai ar A. Kronvaldu). Kopš 1893 bijis RLB goda biedrs. Publicējis daudzus pētījumus par latv. valodu, kultūru un senvēsturi Latv. Lit. b-bas izdevumā Magazin, sekmējis latv. folkloras vākšanu un izdošanu. Sastādījis krājumu, kurā apkopoti latv. tautasdz. teksti. B. darbs Die Holzbauten und Holzgeräte der Letten [Latviešu koka būves un koka rīki] vērtējams kā pirmais plašākais etnogrāfiskais pētījums, kurā raksturoti arī latv. tautas mūz. instrumenti. GRĀMATAS. Latviešu tautas dziesmas [red. A. Bīlenšteins] 1., 2. d. Leipciga, 1874-75; Die Holzbauten und Holzgeräte der Letten, St. Petersburg-Petrograd, 1907-18; u. d. c. LIT.: LKvV, II, R., 1928, 2392. sleja; Bērziņa V.,Tautas muzikālā atmoda latviešu publicistu skatījumā, R., 1983, 44. lpp.; Muktupāvels V., Tautas mūzikas instrumenti Latvijas PSR teritorijā, R., 1987, 8. lpp.; Frīde Z.,Bīlenšteins Augusts // Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R., 1992, 50. lpp.; Stradiņš J.,Augusta Bīlenšteina devumu un likteni latvieša acīm XX gadsimta nogalē pārlūkojot // BīlenšteinsA. Kāda laimīga dzīve: Dobeles mācītāja Dr. A. Bīlenšteina autobiogrāfija (tulk. L. Kazeniece), R., 1995, 372. lpp.; Deutschbaltisches biographisches Lexikon 1710-1960, Köln/Wien, 1970 B. Jaunslaviete |
| Saiknes | Marta Bīlenšteine - Meita |
| Nodarbes | folkloras pētnieks pētnieks valodnieks mācītājs sabiedriskais darbinieks etnogrāfs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 04.03.1826 Jelgava Jelgava |
| Izglītība | 1840–1845 mācījies mācījies Šulpfortas ģimnāzijā Halles apgabalā Vācijā 1846–1850 studējis Ieguvis teoloģijas doktora grādu. studē teoloģiju Tērbatas universitātē |
| Miršanas laiks/vieta | 06.07.1907 Jelgava Jelgava |
| Apglabāts | Dobele Dobele, Dobeles novads |
