Melānija Vanaga

Darbi: Darba autors (15); Recepcijas persona (20)

Vārds	Melānija Vanaga
Dzimtais vārds	Melānija Šleija
Kopsavilkums	Melānija Vanaga (1905–1997), rakstniece. Kultūrvēsturiskas epopejas septiņās grāmatās "Dvēseļu pulcēšana" (1993–1999) autore. Grāmatas stāsta par latviešu tautas vēsturē svarīgiem notikumiem no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Plaši atspoguļots 20. gadsimts. Stāstījumu papildina dokumenti, ļaužu atmiņas, teikas, vēsturiski, ģeogrāfiski un etnogrāfiski fakti. Grāmata "Veļupes krastā" ir viens no spilgtākajiem Sibīrijas izsūtījuma tēlojumiem latviešu literatūrā.
Personiska informācija	Dzimusi lauksaimnieka, lauku bankas grāmatveža Jāņa Šleijas ģimenē. Māte – Emīlija Šleija – dzimusi Ņamis – Āraišu baznīcas pērmindera meita. 1912: mācījusies Amatas (Doles) skolā. 1925: beigusi Cēsu vidusskolu (sākumā M. Neijas sieviešu ģimnāzija). 1925–32: studējusi LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļu. 1931: laulības ar žurnālistu Aleksandru Vanagu (nošauts 1942. gadā). 1932: piedzimst dēls Alnis Vanags (1932–1990) 1929–38: strādājusi Rīgas apgabaltiesā un zvērināto advokātu juridiskajā konsultācijā Tiesu palātā, līdztekus strādājusi Latvijas radiofonā un laikrakstā "Brīvā Zeme". No 1938: kad vīru Aleksandru Vanagu pārceļ no laikraksta "Brīvā Zeme" uz Daugavpili par laikraksta "Daugavas Vēstnesis" atbildīgo redaktoru, ģimene dzīvo Daugavpilī. Melānija Vanaga vadījusi laikraksta "Daugavpils Vēstnesis" nodaļu "Mājsolim". 1940: atbrīvota no darba, dzīvojusi Drabešu pagastā. 1941. gada 14. jūnijs: kopā ar dēlu Alni izsūtīta uz Sibīriju, dzīvojusi Krasnojarskas novada Tjuhtetas rajonā. Strādājusi dažādus darbus, galvenokārt Tjuhtetas lopu bāzē. 1957: atgriezusies Latvijā, dzīvojusi Cēsu rajona Drabešu ciemā. 1957–62: strādājusi par kolhoza gani. Kopš 1962: dzīvojusi Rīgā pie dēla, 2 gadus strādājusi Jūrnieku ēdnīcā par garderobisti. 1994: apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Profesionālā darbība	1930: sākusi publicēties. Rakstījusi aprakstus un esejas. No 1958: vākusi materiālus par dzimtā pagasta un tā apkārtnes māju vēsturi, teiku pierakstus, dokumentus. Vākums 100 sējumos daļēji deponēts Nacionālajā bibliotēkā. Uz šo materiālu pamata uzrakstīta kultūrvēsturiska epopeja "Dvēseļu pulcēšana" (7. sējumi). 1991: "Ceļi un atceļi" (atmiņu, dzejoļu un eseju krājums kopā ar Astrīdi Ivasku). "Dvēseļu pulcēšana" 1991: "Veļupes krastā" (kardināla J. Vaivoda prēmija, 1993) 1993: "Tēvacilts" (E. Veidenbauma prēmija, 1994) 1995: "Mātescilts" 1995: "Baiļu birgā" 1996: "Dziesmu vara" 1997: "Iedzīvoju pasakā" 1998: "Saules gadi un dzisums" 2010: teātra izrāde "Veļupes krastā" (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Valters Sīlis). 2016: filma "Melānijas hronika" uzņemta pēc grāmatas "Veļupes krastā" motīviem (Mistrus Media, režisors Viesturs Kairišs).
Citātu galerija	"Šī grāmatu virkne ["Dvēseļu pulcēšana"] ir unikāls veikums latviešu literatūrā, tajās attēlota vairāku paaudžu, kā arī pašas Melānijas Vanagas dzīve latviešu tautas vēstures kontekstā. "Veļupes krastā" ir viens no spilgtākajiem Sibīrijas izsūtījuma tēlojumiem latviešu literatūrā." Astrīda Vite. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003. Par grāmatu "Mātescilts" (1995) "No vienas puses, tā ir iespaidīgāka par jebkuru vēsturisko romānu vai līdz šim lasītajām memuāru grāmatām, no otras apbrīnojami viegli gaistošs un trausls (t.i., viegli aizmirstams) veidojums. Žanrisko piederību pietiekami skaidri formulējusi autore. Proti, Mātescilts nav ne atmiņas, ne beletrizēts vēsturisks pētījums, ne arī kas cits tamlīdzīgs, bet gan, īsi un precīzi, "dvēseļu pulcēšana" (ne katrs autors spējīgs radīt savu personisko žanru). Arī žanra specifiku brīnišķīgi definējusi pati Melānija Vanaga: "..par to, ko es rakstu, vēl neviens nav rakstījis un neviens cits bez manis arī nevar uzrakstīt." Jebkurš vētures apcerētājs – vis viens, literāts vai vēsturnieks, profesionālis vai diletants saskaras ar milzīgo savulaik jau sacerēto vēsturisko tekstu spiedienu, kas parasti ievirza viņa rakstīto jau iepriekš paredzamā gultnē. Ir "lielā" vēsture (valdītāju biogrāfijas, sociālie satricinājumi, kari, līķu piramīdas), un ir "mazā" vēsture, kas viscaur pakļaujas un piekļaujas "lielajai". Citiem vārdiem, "mazā" vēsture ir neobligāts "lielās" komentārs (šāda attieksme labi jūtama bezmaz visās līdz šim izdotajās memuāru grāmatās). Manuprāt, tieši šā tekstu blāķa spiediena trūkums rada Melānijas Vanagas grāmatas pievilcību. Tā nav vēsture tajā nozīmē, kādā mēs to parasti uztveram – kā faktu un notikumu ķēdīti, kurā viss ir savā vietā un kur katrs fakts rada par sevi mānīgu priekšstatu, ka tas bijis nepieciešams un likumsakarīgs. Tā nav arī vēstures koncepcija (kaut ari pieļauju iespēju, ka, iznākot visiem Dvēseļu pulcēšanas sējumiem, varēs saskatīt Melānijas Vanagas visai specifisko vēstures koncepciju). Visdrīzāk tā ir absolūtā brīvība: klīstot pa tām cita acīm knapi samanāmajām spēka līnijām, ko vēstures tekstā ir ieaudusi Melānijas Vanagas dzimta, viņa kā personisku pārdzīvojumu uztver visu vēsturi, nešķirodama faktus un notikumus lielos un mazos." Guntis Berelis. Tas, ko neviens cits nevar uzrakstīt. Diena, Nr.116 (19.05.1995)
Nodarbes	žurnāliste rakstniece
Dzimšanas laiks/vieta	04.09.1905 Drabeši Drabeši, Drabešu pagasts, Cēsu novads Dzimusi Drabešu pagasta Sermuļos.
Dzīvesvieta	1925 – 1938 Rīga Rīga 1938 – 1940 Daugavpils Daugavpils 1940 – 1941 Drabešu pagasts Drabešu pagasts, Cēsu novads 1941 – 1957 Tjuhteta Tyukhtet, Krasnoyarsk Krai, Russia 1957 – 1962 Cēsu novads Cēsu novads 1962 – 1997 Rīga Rīga
Izglītība	1912 Amatas pamatskola Amatas pagasts Amatas pagasts, Cēsu novads Mācījusies Doles (Amatas) pamatskolā. 1925 Cēsu Valsts ģimnāzija Raunas iela 7, Cēsis Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 1925 Margaritas Neijas sieviešu ģimnāzija Raunas iela 7, Cēsis Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 1925 – 1934 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas.
Darbavieta	1929 – 1932 (Datums nav precīzs) Rīga Rīga Strādājusi Rīgas apgabaltiesā un zvērināto advokātu juridiskajā konsultācijā Tiesu palātā. 1932 – 1938 (Datums nav precīzs) Laikraksts "Brīvā Zeme" Rīga Rīga 1932 – 1938 (Datums nav precīzs) Latvijas Radiofons Doma laukums 8, Rīga Doma laukums 8, Rīga, LV-1050 1938 – 1940 Laikraksts "Daugavpils Vēstnesis" Daugavpils Daugavpils Vadījusi laikraksta "Daugavpils Vēstnesis" nodaļu "Mājsolim". 1941 – 1957 Tjuhteta Tyukhtet, Krasnoyarsk Krai, Russia Strādājusi dažādus darbus, galvenokārt Tjuhtetas lopu bāzē. 1957 – 1962 Cēsu novads Cēsu novads Strādājusi par gani Cēsu rajona kolhozā. 1962 – 1964 Rīga Rīga Strādājusi Jūrnieku ēdnīcā par garderobisti.
Dalība organizācijās	1995 Studenšu korporācija "Daugaviete" Goda filistre
Deportācija	14.06.1941 – 1957 Tjuhteta Tyukhtet, Krasnoyarsk Krai, Russia
Miršanas laiks/vieta	23.09.1997 Rīga Rīga
Apglabāts	28.09.1997 Baltezera kapi Baltezera iela 2, Baltezers, Ādažu pagasts, Ādažu novads, LV-2164
Muzeji	2000 Amatas pamatskola Amatas pagasts Amatas pagasts, Cēsu novads Melānijas Vanagas piemiņas istaba. 2014 Melānijas Vanagas muzeja virtuālā ekspozīcija "Esi pats!" Ekspozīcijas pamatā ir padomju varas represijas pret Latvijas iedzīvotājiem no pagājušā gadsimta 40. gada līdz 1957. gadam. Ekspozīciju veido piecu personu Aļņa Vanaga un vēl četru bērnu, ar kuriem kopā viņš nonāk Sibīrijā, stāsti. Viņi visi ir pieminēti Melānijas Vanagas autobiogrāfiskajā darbā "Veļupes krastā", taču viņu stāsti tur nav izvērsti.Ekspozīcijas autore: kultūras vēsturnieces Elīna Kalniņa. http://www.esipats.lv/

Apbalvojumi	Kardināla Juliāna Vaivoda fonda balva Veļupes krastā Balva piešķirta par Sibīrijas atmiņu grāmatu "Veļupes krastā". 1993 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1994. gada 7. novembra lēmumu. IV šķira 1994 Eduarda Veidenbauma literārā prēmija Prēmija piešķirta par dokumentālo romānu virknes "Dvēseļu pulcēšana" pirmo grāmatu "Tēvu cilts". 1994

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Dzīvesvieta:

Miršanas laiks/vieta:

Deportācija:

Apglabāts:

Izglītība:

Darbavieta:

Muzeji:

Tiek rādīti ieraksti 1-22 no 22.

#	Vieta	Date	Veids	Vietas tips

1	Drabeši (Drabeši, Drabešu pagasts, Cēsu novads)	04.09.1905	Dzimšanas laiks/vieta	Ciems
2	Daugavpils (Daugavpils)	1938 - 1940	Dzīvesvieta	Pilsēta
3	Rīga (Rīga)	1962 - 1997	Dzīvesvieta	Pilsēta
4	Tjuhteta (Tyukhtet, Krasnoyarsk Krai, Russia)	1941 - 1957	Dzīvesvieta	Pilsēta
5	Cēsu novads (Cēsu novads)	1957 - 1962	Dzīvesvieta	Novads
6	Rīga (Rīga)	1925 - 1938	Dzīvesvieta	Pilsēta
7	Drabešu pagasts (Drabešu pagasts, Cēsu novads)	1940 - 1941	Dzīvesvieta	Pagasts
8	Rīga (Rīga)	23.09.1997	Miršanas laiks/vieta	Pilsēta
9	Tjuhteta (Tyukhtet, Krasnoyarsk Krai, Russia)	14.06.1941 - 1957	Deportācija	Pilsēta
10	Baltezera kapi (Baltezera iela 2, Baltezers, Ādažu pagasts, Ādažu novads, LV-2164)	28.09.1997	Apglabāts	Kapsēta
11	Raunas iela 7, Cēsis (Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)	1925	Izglītība	Ēka, māja
12	Amatas pagasts (Amatas pagasts, Cēsu novads)	1912	Izglītība	Pagasts
13	Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)	1925 - 1934	Izglītība	Ēka, māja
14	Raunas iela 7, Cēsis (Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)	1925	Izglītība	Ēka, māja
15	Tjuhteta (Tyukhtet, Krasnoyarsk Krai, Russia)	1941 - 1957	Darbavieta	Pilsēta
16	Rīga (Rīga)	1929 - 1932	Darbavieta	Pilsēta
17	Rīga (Rīga)	1932 - 1938	Darbavieta	Pilsēta
18	Doma laukums 8, Rīga (Doma laukums 8, Rīga, LV-1050)	1932 - 1938	Darbavieta	Ēka, māja
19	Daugavpils (Daugavpils)	1938 - 1940	Darbavieta	Pilsēta
20	Cēsu novads (Cēsu novads)	1957 - 1962	Darbavieta	Novads
21	Rīga (Rīga)	1962 - 1964	Darbavieta	Pilsēta
22	Amatas pagasts (Amatas pagasts, Cēsu novads)	2000	Muzeji	Pagasts

Melānija Vanaga dzimusi Drabešu pagasta Kalna Sermuļos, lauksaimnieka un lauku bankas grāmatveža Jāņa Šleijas un viņa sievas, Āraišu baznīcas pērmindera meitas Emīlijas Šleijas (dzimusi Ņamis) ģimenē. Atmiņās Melānija Vanaga raksta: "Vārds Melānija – māmuļas sirdī bija izauklēts jau no viņas draudzes skolas laikiem 1890. gados (..) Dzimtais uzvārds – Šleija, it kā mana tēva aizsenču Āfrikas arābu šleju cilts nosaukums. 1905. gada 4. septembrī es piedzimu Cēsu apriņķa Āraišu draudzes Drabešu pagasta Kalna Sermuļos. Saulei lecot un caur rīta logu arī gaiši apsveicot savas Zemes bērnu. Mani saņēma apkārtnē slavenā bērnu ķērāja Ruķeļu Mīļmāte. Turpat bija arī vecmāmuļa Jūlīte no poļu laikos Amatas Jūgās iebēgušo igauņu cilts. Bet kur tēvs? Tēvs Jānis Šleijs bija apdedzis revolūcijā un "ārstējās" cietumā. Mana māte Emīlija Šleija bija Ņamukalna saimnieka un Āraišu baznīcas pērmindera Dāvja Ņama meita. Liesmoja Trakā gada pēdējie mēneši. Manam tēvam Cēsīs piesprieda nāves sodu, bet liktenīga glābēja dēļ pareizticīgo mācītāja personā šo sodu neizpildīja. Māmuļa, braucot tēvu lūkot, no Cēsīm man pārveda šarlaku, bet laupītāji tukšu iztīrīja mājas klēti." (Melānija Vanaga. Mūža raksts. Universitas, Nr.75 (01.07.1995))

1912. gadā Melānija uzsāk skolas gaitas Amatas (Spāres–Doles) pamatskolā, tad mācās M. Neijas sieviešu ģimnāzijā Cēsīs. 1925. gadā beigusi Cēsu vidusskolu un iestājusies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Dziedājusi studentu korī "Dziesmuvara". 1931. gadā apprecējusies ar žurnālistu Aleksandru Vanagu. Jau studiju laikā viņa strādājusi Rīgas apgabaltiesā un arī Zvērinātu advokātu juriskonsultācijā pie Tiesu palātas, taču pēc laulībām nomainījusi darba jomu uz žurnālistiku. "Bet kad tiku sievas godā, Vanags atskurbināja: sievieti nedaiļo ne tiesneša mantija, ne vispār darbošanās noziedznieku pasaulē. Tas gan nebija nekāds ultimāts, tomēr mani prāta balsti saļodzījās. Apgabaltiesu nomainīju ar Radiofona informācijas un reportāžu daļu, tiesu sēžu protokolus – ar rakstiem avīzēs un žurnālos. lebūros žurnālistikā un tur paliku." (Melānija Vanaga. Mūža raksts. Universitas, Nr.75 (01.07.1995))

Strādājusi Latvijas radiofonā un laikrakstā "Brīvā Zeme", bet, kad vīru Aleksandru Vanagu pārceļ uz Daugavpili par "Daugavas Vēstneša" atbildīgo redaktoru, Melānija laikrakstā vada dažas lappuses sievietēm ar nosaukumu "Mājsolim".

1940. gadā viņa no darba tiek atbrīvota, bet 1941. gada 14. jūnijā kopā ar astoņgadīgo dēlu Alni izsūtīta uz Sibīriju, Krasnojarskas novada Tjuhtjetu. Viņas vīrs Aleksandrs Vanags 1942. gadā Sverdlovskā nošauts.

Pēc 16 izsūtījumā pavadītiem gadiem 1957. gadā Melānija Vanaga atgriežas Latvijā, kur dzīvojusi Cēsu rajona Drabešu ciemā un strādājusi par kolhoza gani un sākusi rakstīt. Viņa vākusi materiālus par dzimtā pagasta un tā apkārtnes māju vēsturi, teiku pierakstus, dokumentus. Vākums 100 sējumos daļēji deponēts Nacionālajā bibliotēkā.

Melānija Vanaga atceras: "Kā pārbraucu no Sibīrijas, tā arī sāku ziemā mājā rakstīju, bet vasaras pavadīju, staigājot apkārt ar mugursomu plecos. Neko vairāk man nevajadzēja, nu drusku naudu ceļam un maizei. (..) Daudzi ceļi izstaigāti ar mugursomu plecos. Pa divām nedēļām mežā, siena zārdos gulēju, ogas ēdu, tikai maize bija līdzi. Divi nedēļas es nevienā mājā iekšā nebiju gājusi. Tikai staigāju un staigāju. Bij' jau grūti. Sākumā uz mani šitā ar pirkstu pie pieres rādīja un gaidīja, kad iešu prom, lai netraucēju. Grūti bija savākt materiālus, grūti fotografēt. Bija arī cilvēki, kas man toreiz ļoti palīdzēja, bet tie jau tagad gandrīz visi apmiruši. Gāja visādi, tiku izsmieta, un radi sacīja, nu ko tu iztaisies, kam tas vajadzīgs. Viens otrs tuvinieks teica būtu mazmeitām labāk kaut zeķi noadījusi. Ko viņa ākstās, ko ākstās... Mēs ierodamies pasaulē ar noteiktu dvēseles uzdevumu. Rakstīt ir manu senču vēlējums. Sapratu, ka neviens cits to neizdarīs, citam tas nav pa spēkam." (Melānija Vanaga. ...no savas saules uz senču nesauli. Diena, Nr.199 (26.08.1995))

1991. gadā izdevniecība "Liesma" publicē Melānijas Vanagas pirmo grāmatu "Veļupes krastā" un izdevniecība "Atauga" – Melānijas Vanagas un Astrīdes Ivaskas grāmatu "Ceļi un atceļi".

No 1993. līdz 1999. gadam apgāds "Karogs" publicē Melānijas Vanagas septiņas kultūrvēsturiskās epopejas "Dvēseļu pulcēšana" grāmatas: "Tēva cilts" – 1993; "Mātes cilts" – 1995; "Baiļu birgā" – 1995; "Dziesmuvara" – 1996; "ledzīvoju pasakā" – 1997; "Saules gadi un dzisums" – 1998; "Veļupes krastā" – 1999. Grāmatas stāsta par latviešu tautas vēsturē svarīgiem notikumiem no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Plaši atspoguļots 20. gadsimts – Pirmais pasaules karš, Atbrīvošanās cīņas, Latvijas valsts veidošanās un sagrāve, izsūtīto latviešu traģiskais liktenis un varonība, mājās palikušo dzīve. Stāstījumu papildina dokumenti, ļaužu atmiņas, teikas.

1995. gadā Melānija Vanaga apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Mirusi 1997. gada 23. septembrī.

Melānijas Vanagas autobiogrāfiskā grāmata "Veļupes krastā" ir viens no spilgtākajiem Sibīrijas izsūtījuma tēlojumiem latviešu literatūrā. 2010. gadā Latvijas nacionālajā teātrī pēc grāmatas motīviem iestudēta izrāde "Veļupes krastā" (režisors Valters Sīlis), bet 2016. gadā uzņemta filma "Melānijas hronika" (režisors Viesturs Kairišs).

Apraksts sagatavots 2020. gada septembrī. Informāciju sagatavoja Zita Kārkla.