Literatura.lv personu rokraksti

KrājumsLatvijas literatūra
Nr.1012
NosaukumsLiteratura.lv personu rokraksti
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 175.
SīkbildeTypeNr.GadsAutorsParakstsPersonas 
  
Attēls11921Ādolfa Ersa rokraksta paraugs 1921. gadā, pierakstot dziesmu no teicēja.
Attēls21977Vidara Balta (1911–1994) dzejoļa "Ar krāsu burvībā mērcētu otu" manuskripts. Rakstīts 1977. gada 24. aprīlī, Alūksnē.
Avots: Alūksnes muzeja pētniecības materiāli

Teksta atšifrējums:

Ar krāsu burvībā mērcētu otu,
jaunrades gribas izpūstu dvašu,
to pusi akvareļos atstarota
dzimtenes tuvība plaša.

Neapnīk Gaujas ūdeņos vērties,
līči, kur Vidzemes pakalnus auklē,
sirds ievziedu baltumam līdzi grib vērties,
krasti kad atbalso mainības saukli.

Un Iekšrīgas kupraino nameļu stāvi
laikmeta atjaunatnē šķiet nomazgāti,
bez verdzības ēnām un meistars tiem
lai celtnieku darbā godsardzē stātu.

Bet vienojošs draudzības zīmējums
tā austrumu mācības sapinis,
to tuvums un tālums nav šķirams
šis gars gūts no lapeglēm Trapenē.

Vidars Balts
Alūksnē, 1977. g. 24. IV

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ilze Ļaksa-Timinska
Attēls31916
Dzejnieka Antona Bārdas (1891–1891) vēstule L. Ūdrei 1916. gada 23. decembrī (pasta zīmogi: Rīga 24.XII 16; Gatčina 25.12.16). Pastkarte Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, RTMM 368182.
Plašākas ziņas par vēstules adresāti L. Ūdres jaunkundzi Gatčinā, Krievijā, nav izdevies noskaidrot.
Uz pastkartes – franču gleznotāja Žila Bastjēna-Lepāža (Jules Bastien-Lepage, 1848–1884) gleznas “Siena pļāvēji” (Luksemburgas muzejā) reprodukcija.

Teksta atšifrējums:

Tos mīļakos, jaukakos svētus! AB.
23. XII 16.

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece
Attēls41916
Dzejnieka Antona Bārdas (1891–1891) vēstule L. Ūdrei 1916. gada 23. decembrī (pasta zīmogi: Rīga 24.XII 16; Gatčina 25.12.16). Pastkarte Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, RTMM 368182.
Plašākas ziņas par vēstules adresāti L. Ūdres jaunkundzi Gatčinā, Krievijā, nav izdevies noskaidrot.
Teksta atšifrējums:

M-elle [Mademoiselle]
L. Ūdris
(уг. VIIIго кл.) [ug. VIIIgo kl.]
Багговутовская 26 [Baggovutovskaja 26]
Гатчина [Gatčina]
Sveiki! To jauno praporu sejās maz “voinščinas” [kareivisma], vārdu sakot – tādi “bikšu raustitaji” (виновать!) [(vainot!, vainīgs! [?])]. Tas mani divkārt skubina sūtit Jums kaŗa dziesmas, ka ari darišu. Paliekat labak pie savam kleitam, jo “mūžigi sieviškais [iekavās divi izsvītroti vārdi] augšup mūs ceļ”.

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.
Attēls51910-1922Antona Bārdas (1891–1891) dzejoļa “Nakts zoneta” uzmetums rokrakstā. 20. gadsimta 20. gadu sākums. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums, RTMM 597446.

Teksta atšifrējums:

Caur nakšu tālumu tu manas domas saisti
Un acim redzet liec, kaut vis tas māņi vien,

Ka tevi apbrīnot kāds slepens demons lien,
Kad krūts tev atsegta un mati vaļā laisti.

Tu slīkstot spilvenos tik gurdimaiga dusā kaisti,
Uz kakla sniegbaltā tev tumšas cirstas skrien
Un it kā kokli to ar mēmam stīgam sien

Bet tava sega bēg kā tumšs un puķains strauts
Pār ceļiem apaļiem, kas mirdz caur tumsu kaili,
Un rokas mulstot slīd un lūpas vārdus jauc.
Dzejoļa manuskriptā būtiskas atšķirības no pamatteksta – atšķirīgs otrais pants, trūkst pēdējā panta.
Pirmpublikācija periodikā – kopā “Zonetu cikls” žurnālā ““Latvijas Kareivja” Svētdienas Pielikums”, nr. 25, 1922. gada 15. oktobrī kā četru sonetu cikla otrais dzejolis. Atkārtota publikācija periodikā: žurnālā “Nedēļa”, nr. 39, 1924. gada 26. septembrī.
Sonets iekļauts Antona Bārdas pirmajā dzejoļu krājumā “Dziesmu Dievs” (Rīga: Valters un Rapa, 1930).

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.
Attēls61929-1929Alvila Kalnieša (Klēbaha, 1876–1958) dienasgrāmatas fragments, kas rakstīts no 1929. gada 7. septembra līdz 15. septembrim.
Fragmentā paralēli privātajiem notikumiem fiksēts arī Raiņa nāves gadījums 12. septembrī, kā arī aprakstīta bēru ceremonija. Dienasgrāmata pieejama Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājumā (LFK AK 26).

Teksta atšifrējums:

7.IX.29. Darbs skolā iet diezg. intensīvi. Stundu rādītājs sastādīts: manā (III.) klasē man 18 st., IIIa – 2 st., VI. – 2 st. Pēc pusd. bija skolot. sapulce 1. p. pmsk. To bija sasaucis insp. Bebris. 10. g. jub. izstādes lietā. Lietus un vētra.
8.IX.29. Lietus pārgājis. Atspīd saule. Vējš. Jāraksta Doņim, lai tiek 13.IX. augstskolā uz svinīgo immatrikulācijas aktu. Nobraucām pie Pāniem. Nebija mājā. Mammule ar Žuļiem nogāja pie Kronlīniem. Es atbraucu mājā.
9.IX.29. Biju koop. Strādāju gar dokumentiem.
10.IX.29. Koop. valdes sēde. Man uzdeva apskatīt "Skolas literatūru", kas tur novecojies, kas būtu vēl izdodams. Uzdeva vēl – pārraudzīt koop. darbību.
11.IX.29. Nebiju nekur. Strādāju mājā.
12.IX.29. Atbrauca meitenes no Saldus. Visi bijuši priecīgi par Doņa ietikšanu augstskolā. Bija 1. p. pmsk. uz latv. val. apspriedi. Vadīja Jansons. Pēc tam biju valodn. sēdē. No turienes nākot dabūju zināt, ka miris Rainis p. 3.30 p. pusd. Pārdeva ekstrā telegrammas. Raiņa miršana bija ziņota arī pa radio.
13.IX.29. Šorīt skolnieki sapulcējās zālē un Ūdris tad ziņoja par Raiņa nāvi. Vakar Rainis atvests no Jūrmalas uz Rīgu viņa dzīvoklī Baznīcas ielā, bet šodien to pārvedīs uz Tautas namu, kur no viņa atvadīsies tauta un skolas. Bērēs svētdien (15.IX.). Pēc pusdienas braucu trmv. uz Skolot. m. Braucot pa Baznīcas ielu – redzu pa Ģertrūdes ielu nāk Raiņa sēru gājiens. Izkāpu no trmv. un noskatījos, kā tas virzījās pa Ģertrūdes ielu uz Tautas n. pusi. Pavadīja milzums ļaužu, gan vairākums strādnieki.
14.IX.29. Pēc pirmās stundas gājām uz Tautas namu atvadīties no Raiņa. Tikām drīz klāt, jo citas skolas nebija sanākušas. Zāle dekorēta sērām un lauru kokiem. Logi aizklāti. Gaisma tikai no svecēm, pie sārta uz katafalka. Raiņa sejai mierīga izteiksme, kā cilvēkam miegā. Nogājām gar zārku, nolikām puķītes un gājām uz māju. Stundu vairāk nebija. Nebija rīkojuma par skolnieku špalerām svētkiem. Vakar un šodien Skol. m. dziedājām dziesmu, dziedamu pie Raiņa kapa. Tā Ābeles komponēta ar Raiņa tekstu "Sāk lēni vilkties dziļā vāts".
15.IX.29. Svētdiena. Laiks sevišķi jauks. Saulīte smaidot pavadīja savu dzejnieku. Nobraucu uz IIII. vidusskolu uz beidzamo kora mēģinājumu. Izgāju uz ielas – gāja organizācijas un skolas ar karogiem un vaiņagiem. Domāju, ka vēlāk nevarēs tikt tramvajā uz Meža kapiem, nobraukšu turp laikus, lai sagaidītu dziedātājus un bēru gājienu. Bija jāgaida vairāk kā 2 stundas. Dziedātājus ielaida pilsētas komūnālos kapos, ko reakcionāri sauc par pagānu kapiem, bet nosauks par Raiņa kapiem. Kad kapos ienesa zārku un kad Rainis jau bija apraksts, kad jau bija sākušās runas, vairāk kā pēc pusstundas kapos ienāca bēru gājiena beigas. Tik daudz ļaužu uz ielas gan laikam Rīga nebija redzējusi. Daudz runātāju, daudz vaiņagu. Mēs savu dziesmu nodziedājām pavisam nejēdzīgi. Es nevarēju sagaidīt runu beigas, un kamēr tiku mājā, p. bija jau gandrīz 8.

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ilze Ļaksa-Timinska.
Attēls71985Ilgoņa Bērsona literārā žurnāla “Gara Mantas” ieceres uzmetums. Rokraksts no Ilgoņa Bērsona personiskā arhīva.

Teksta atšifrējums:
27 X 85

Gara Mantas
Iecere (fantastiska!) literāram žurnālam – 1x mēnesī.
Žurnāls literatūras pārmantošanai. Turpinājumos publicēt romānus un garos stāstus no rokrakstu fondiem (J. Plauža "Sila Runcis", V. Lāča at. par Ojāru, L. Zamaičas "Koka dievs" (?)), no žurnāliem un avīzēm. Arī mūsdienu prozas autoru darbi par kult. darbiniekiem.
Dzejoļi. Lugas (Tāpat.)
Dienasgrāmatas (V. Lācis, P. Gruzna)
Vēstules.
Foto, zīmējumi.
Raksti par lit. mantojumu un rakstn. dzīvēm.
Recenzijas par lit. un grāmatām.
Hronika.
Lit. dzīve pirms 70 gadiem (1917, ->).

Žurnāla bāze: daļa no "Karoga", almanaha "Varavīksne", papildus daļa. Galv. red. I. Bērsons

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ilze Ļaksa-Timinska.
Attēls81908Rakstnieka Augusta Baltpurviņa (1871–1930) vēstule Augustam Saulietim (1869–1933) 1908. gada 4. jūlijā. Vēstule Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, RTMM 7098.
Vēstule rakstīta saistībā ar literāta Friča Hunhena kritisku rakstu “Latviešu Avīžu Stāstu Nodaļā” (pieejams šeit) par literāro almanahu “Zalktis”, kura redakcijā līdzdarbojās arī Augusts Saulietis.
Augustu Baltpurviņu satrauc, ka abi ir iesnieguši rakstus jaunajam Friča Hunhena rakstu krājumam un pēc šādas kritikas tos publicēt šķiet nevēlami.

Teksta atšifrējums:
Rīga, 4.7.08.

M. b. Tu taču būsi lasījis Fr. H. “kritiku” par “Zalkti”, Latv. Avīzēs. Tas nu droši vien Fr. Hunhens, kuram mēs devuši manuskriptus jaunam rakstu krājumam. Neskatoties uz šīs kritikas nejūtīgo stilu un saprašanas nabadzību, mani aizskar vēl tas, ka vēstules, pie tam, viņš var rakstīt sīrupsaldas, – divdabība: priekšā citāds, aiz muguras citāds. Bez tam šī nožēlojamā līdzkaukšana barā. Es gribētu dzirdēt vai Tu savus gabalus ļausi drukāt tāpēc ar savu vārdu zem viņu firmas. Man tas izliekas tagad tik grūti, tik nevēlami, pašpazemojoši. Ko Tu par to domā? Mīļi sveicinot

Tavs A. Baltpurviņš

Адрес: Столбовая, 95, 18 [Adres: Stolbovaja, 95, 18]. [Rakstīts vertikāli.]

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.
Attēls91908Rakstnieka Augusta Baltpurviņa (1871–1930) vēstule Augustam Saulietim (1869–1933) 1908. gada 4. jūlijā. Vēstule Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, RTMM 7098.
Vēstule rakstīta saistībā ar literāta Friča Hunhena kritisku rakstu “Latviešu Avīžu Stāstu Nodaļā” (pieejams šeit) par literāro almanahu “Zalktis”, kura redakcijā līdzdarbojās arī Augusts Saulietis.
Augustu Baltpurviņu satrauc, ka abi ir iesnieguši rakstus jaunajam Friča Hunhena rakstu krājumam un pēc šādas kritikas tos publicēt šķiet nevēlami.

Teksta atšifrējums:

Cienītam A. Sauliet kgam,
Grašos,
Гр. Сесваинь [Gr. Sesvain]

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.
Attēls101926Pedagoga, sabiedriskā un politiskā darbinieka, literāta Kārļa Dēķena (1866–1942) vēstule Rainim (1865–1929) 1926. gada 12. jūlijā. Vēstule Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, RTMM 16600.
Vēstulē tiek atbildēts uz Raiņa apsveikumu 60 gadu jubilejā.

Teksta atšifrējums:
Mīļie tuvie labie cilvēki!
No laukiem Rīgā iebraucis, atrodu mājā citu apsveikumu starpā arī Jūsējo, kurš lieliski atšķiras no visiem citiem, kā ikkatra rindiņa, kas nāk no Jūsu abu rokas. Vai lai pateicību izsaku par mana mūža novērtējumu, un turpmāko uzdevumu noteikumu? Tas nav vienkāršs laimes novēlējums, kuŗu var kvitēt ar parasto “paldies”. Tas ir praviešu sauciens, kuŗam gribot negribot jāpadodas, nedomājot par to, ko tas personīgi dod. Līdz šim Jūsu saucienam, cik spēdams, esmu sekojis; turpmākā mūža gaita ies tai pašā virzienā. Ejiet pa priekšu, sauciet, skubiniet, iededziniet sirdis arī turpmāk. Es līdz ar citiem Jums pakaļ, katrs pēc saviem spēkiem. Tā mana atbilde uz Jūsu apsveikumu.
Rīgā, 1926. g. 12. jūlijā
KDēķens

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.
Attēls111892Pedagoga, sabiedriskā un politiskā darbinieka, literāta Kārļa Dēķena (1866–1942) 1892. gadā rakstītā dzejoļa "Vakarā, kad gaisa teltī" manuskripts. Dzejolis Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, RTMM 691161.
Dzejoļa sacerēšanas laikā, proti, no 1889. līdz 1895. gadam, Kārlis Dēķens strādāja Viļķenes pagastskolā par tautskolotāju. Dzejolim ir reliģiska ievirze, taču vēlākajos gados, kļūstot par sociāldemokrātu (1905), Kārlis Dēķens kļuva arī par pārliecinātu materiālistu, stingri iestājās pret ticības mācības priekšmetu skolu programmās un aicināja šķirt baznīcu no skolas.

Teksta atšifrējums:

Vakarā, kad gaisa teltī
Zvaigžņu bari jautri dej,
Eņģelis no debes lido,
Mūsu sirdī mieru lej.

Piestājas pie vārgā gultas,
Viņu miegā šūpina;
Liek tam aizmirst raizes, mokas,
Debes prieku sludina.

“Dusi, vārgais, miega klēpī
Sāpes, rūpes aizmirsti;
Rītā celsies, spēku smelsies:
Dusi, miegā atspirgsti!

Un, kad pienāks pēdējā dusa,
Dusa visu svētākā
Atspirgsti no zemes mokām
Debes prieku cerībā.

Jaunu rītu Dievs tev taisīs
Spožā, jaukā Edenē;
Mīlestība tevi taisnos –
Dusi, vārgais, mierā še!"

– Kārlis Dēķens. (labajā pusē)
Viļķene,
28/VI 92. (kreisajā pusē)

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.
Attēls121937Egila Plauža (1931–1987) stāsts “Cūkas kājas”, kuru rakstnieks sacerējis bērnībā, aptuveni sešu gadu vecumā. Tas datējams ap 1937. gadu. Stāsts Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 624943.

Teksta atšifrējums:

Reiz dzīvojis saimnieks. Saimniekam bijis vērsis. Saimnieks norāvis vērsim ragus. Ragi sākuši staigāt. Saimnieks tos nosaucis par cūkas kājām. Ragi bijuši lepni.
Beigas.
Dejo tētis, dejo mamma –
Paši savām kājām.
Stāstu Egila Plauža kursabiedrs, literatūrzinātnieks un kritiķis Arnolds Būmanis (1931–1982) citē laikrakstā “Padomju Zeme” (Saldus) Nr. 70, 1981. gada 13. jūnijā.

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.
Attēls131967Veltas Kaltiņas (1931) veltījumieraksts Mirdzai Ķempei (1907–1974) Kaltiņas pirmajā dzejas krājumā “Paraksts” (1967). Grāmata ar ierakstu Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, RTMM 380334.

Teksta atšifrējums:

Mūsu pašu un Indijas Dzejniecei – parakstos no tīras sirds
Velta Kaltiņa
16. maijā
1967

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.
Attēls14Veltas Kaltiņas (1931) dzejoļa “Dzirdu augam” manuskripts. Dzejolis Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, RTMM 631304.

Teksta atšifrējums:

Dzirdu augam

Labāk nenāc!
Velti meklēt
Pērnā gada zaļo zāli,
Pērnos sila vaivarājus. –

Izdegusi sausā kūla.
Mānīgo un reibo smaržu
Aiznes sūri dūmu vāli...

Labāk nenāc!
Te ir izdegas un māli –,
Dzirdu augam jaunu zāli.

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.
Attēls15Veltas Kaltiņas (1931) dzejoļa “Aizmirstā smarža” manuskripts. Dzejolis Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, RTMM 631304.

Teksta atšifrējums:

Aizmirstā smarža

Kā smaržo frēzijas, vairs neatminu...


Ir daudzās nokrāsās šie trauslie ziedi,


Bet tikai vienas smaržu neaizliedz –


Es tikai dzeltenvioletās minu. –



Šīs dzeltenvioletās frēzijas ar smaržu aizmirstu...


Es viņu patiesību labi zinu –


Man šodien melus nepasniedz!

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.
Attēls16Veltas Kaltiņas (1931) dzejoļa “Neatrastais" manuskripts. Dzejolis Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, RTMM 631304.

Teksta atšifrējums:

Neatrastais



Vai tie dzimtie meži bija,


Vai tas bija vētru krasts?


Kaut kas ļoti tuvs un šalcošs


Palika tur neatrasts...



Varbūt tādēļ visu mūžu


Ceļa spieķi nenolikt.


Silu šalkās, jūras šalkās


Visu mūžu neiemigt. –

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.
Attēls17Pētera Epermaņa dzejolis rokrakstā no nepublicētā krājuma "Dzidrais avots". Avots: Limbažu muzejs Nr. 22364

Teksta atšifrējums:

Dzeja

Tēlnieks ja būtu vai mākslinieks es
Marmorā izcirstu augumu tavu,
Teikdams šī laika un mūžības slavu,
Dzīvi kas manu tā priecinot nes...

Žēl, ka tik dzejā vien varu es jaust
Jaunības dāvāto daiļumu tavu,
Ilgāk kas dzīvos par laimi un slavu
Tāpat kā saule, kas mūžīgi aust!

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ilze Ļaksa-Timinska.
Attēls18Pētera Epermaņa dzejolis "Gaišums" rokrakstā. Avots: Limbažu muzejs Nr. 22358

Teksta atšifrējums:

Gaišums

Puteņo, puteņo sniegs...
Sniegs tas vai ābeļu ziedi?
Atveru acis. Plaukst liegs
Gaišums, pār mani ko sniedz.

Gaišums kā padebess slīd –
Mežiem un ūdeņiem pāri.
Saista tas mani ik brīd...
Rokām vai mani tu skāri?

Rokām tik maigām kā glāsts
Iedegti saulaini dzirksti.
Ilgi vai brīnums tas mās?
Pirksti, tie glāstošie pirksti...

Pirksti – tik maigi tie skar,
Līdzīgi ūdeņiem siltiem...
Liekas kā ābeļu zars...
Aizved pār reibuma tiltiem...

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ilze Ļaksa-Timinska.
Attēls191969Rakstnieka un tulkotāja Harija Gāliņa (1931–1983) vēstule rakstniekam Jānim Grantam (īstajā vārdā ir Jānis Jēkabsons, 1909–1970) 1969. gada 22. martā. Vēstulē izteikts lūgums uzrakstīt recenziju par Vijas Svīkules stāstu krājuma manuskriptu un Harija Gāliņa stāstu "Atslēga pie sētnieka", ko bija paredzēts publicēt žurnālā "Karogs". Stāsts “Atslēgas pie sētnieka” žurnālā "Karogs" tā arī netika nodrukātas, taču publicēts Harija Gāliņa krājumā "Karūsām jāķer līdakas" (1972).
Vēstule glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, RTMM 792261.

Teksta atšifrējums:

22. martā 69. g. (kreisajā pusē)



Bulduros (labajā pusē)



Biedri Grant!



Rakstu Jums no Bulduru slimnīcas, kā pērno rudeni saslimu ar plaušu karsoni, tā netieku un netieku vesels. Taču ne jau tāpēc rakstu, bet tāpēc, ka darbiem jāvirzās vienmēr uz priekšu.



Vai Jūs nebūtu tik laipni un neuzrakstītu iekšējo recenziju par Vijas Svīkules trešo dzejoļu [nosvītrots] stāstu krājumu? Viņa pati vēlējās kādu bijušo karavīru, jo, rakstot arī par militārām lietām, pati daudz no tām nesaprazdama. Arī es esmu “derīgs ierindai, neapmācīts”, jo man no 18 līdz 32 gadu vecumam bija baltā biļete, kamēr to vienreiz nez kāpēc pēkšņi atņēma, taču kara komisariāts joprojām liek mieru. Mēs abi tādi neprofesionāļi, jo man Vija būs jārediģē, varam salaist tādus bukus, ka pat zvirbuļi uz jumtiem smietos. Ja esat ar mieru, tad atnāciet uz mūsu redakciju pie Elzas Grīnbergas un paņemiet manuskriptu.



Un vēl man būtu viens personīgas dabas lūgums.


Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.
Attēls201969Rakstnieka un tulkotāja Harija Gāliņa (1931–1983) vēstule rakstniekam Jānim Grantam (īstajā vārdā ir Jānis Jēkabsons, 1909–1970) 1969. gada 22. martā. Vēstulē izteikts lūgums uzrakstīt recenziju par Vijas Svīkules stāstu krājuma manuskriptu un Harija Gāliņa stāstu "Atslēga pie sētnieka", ko bija paredzēts publicēt žurnālā "Karogs". Stāsts “Atslēgas pie sētnieka” žurnālā "Karogs" tā arī netika nodrukātas, taču publicēts Harija Gāliņa krājumā "Karūsām jāķer līdakas" (1972).
Vēstule glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, RTMM 792261.

Teksta atšifrējums:

“Karogs” aprīļa mēnesī gribēja drukāt manu stāstu “Atslēgas pie sētnieka” par ko var rakstīt [nosvītrots] lasīt uz vāku trešās lpp, bet Glavļits [Galvenā literatūras pārvalde] aizlika ķepu priekšā. Andris [Andris Vējāns] taisoties sūtīt uz ceku [Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja], varbūt arī Jūs būtu tik laipns, izlasītu to un pateiktu savas domas. Stāsts nav pārāk garš – tikai 29 lpp mašīnrakstā.


Ar sirsnīgu sveicienu,


H. Gāliņš

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 175.

Attēla autors

Attēla iesniedzējs

Persona attēlā

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.