Matīss Siliņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (17); Tulkotājs (4); Atdzejotājs (1); Izdevējs (5); Recepcijas persona (7)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsMatīss Siliņš
PseidonīmsM. Sl.; M.S.
KopsavilkumsMatīss SILIŅŠ (1861 -1942) ir kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs un literāts. Siliņš ir dzimis inteliģentā latviešu zemnieku ģimenē. Viņš ir mācījies Vārmes pagastskolā, pēc tam - Tukuma elementārskolā un apriņķa skolā. Siliņš ir beidzis Irlavas skolotāju semināru (1879), īslaicīgi strādājis par palīgskolotāju Bukaišos un mājskolotāju barona fon der Rekes ģimenē Durbē, kur iepazinies ar savu nākamo sievu - barona bērnu guvernanti - un ieguvis finansiālu atbalstītāju Ludviga fon der Rekes (von der Recke, 1820-1903) personā turpmāko pāris desmitgažu garumā. Fon der Reke rosina un atbalsta Siliņa studijas skolotāju seminārā Halberštatē (1881). Pēc atgriešanās no Vācijas Siliņš strādā par skolotāju Rīgā, Jonatāna biedrības skolā (1882-85 ), bet pēc Friča Brīvzemnieka aicinājuma 1885. gadā izceļo uz Maskavu, kur piedalās žurnāla "Austrums" darbā, un vēlāk strādā Aleksandra komercskolā par vācu valodas skolotāju. 1888. gadā Matīss Siliņš ar ģimeni atgriežas Latvijā. Viņš iesaistās Rīgas Latviešu biedrības darbā, kļūst par etnogrāfisku priekšmetu kolekcionāru, ir viens no 1896. gada Viskrievijas etnogrāfiskās izstādes veidotājiem un dalībniekiem, kļūst par etnogrāfijas muzeja - vēlākā Latviešu muzeja un Valsts Vēsturiskā muzeja pārzini (1902-1924-1934), kā arī iesaistās Rīgas grāmatu krātuvju darbā un nodarbojas ar izdevējdarbību.
Matīsa Siliņa pirmā publikācija ir dzejolis "Ārīgi un iekšķīgi" laikraksta "Mājas Viesis" pielikumā (16.10.1876.). Viņš ir tulkojis "Latviešu Indriķa hronika" (1883), Vergīlija "Eneīdu" (1. dziedājums, 1885), "Rīmju hroniku" (1893), kā arī fragmentu no "Rigvēdas" ("Indra", 1934), sacerējis un tulkojis stāstus, kuru lielākā daļa publicēta paša izdotajā "Atbalss kalendārā" (1888-1898). Izmantojot tautasdziesmu formu, metru un izteiksmi, sacerējis dzejoļus mūža garumā. Daļa dzejas apkopota krājumos "Šis un tas", "Vēl kas" (abi 1887), "Jauns kas" (1888), "Laikam līdz" (1913); sacerējis balādi "Zemgales sargi" (1914). Matīss Siliņš ir publicējis pirmo latviešu kalendāru ar kartēm tā pielikumā - gandrīz visus "Atbalss kalendāra" gadagājumus papildina ielocītas kartes, kuras sastādītas, balstoties Baltijas vācu kartogrāfiskajos materiālos, paša pētījumos un laikabiedru sniegtajās ziņās. Siliņš ir pirmais latviešu kartogrāfs un nozares attīstības veicinātājs. Daudz publicējies par latviešu senvēstures, t.sk. senraksta, latviešu kultūras, valodas, etnogrāfijas, muzeoloģijas u.c. jautājumiem latviešu presē.
Personiska informācijaMatīss SILIŅŠ (1861-1942) ir dzimis kā ceturtais - jaunākais dēls saimnieka ģimenē.
Matīsa Siliņa vecāki abonē latviešu presi visā tās plašajā spektrā - no "Latviešu Avīzēm" līdz "Pēterburgas Avīzēm", kā arī populārzinātnisko izdevumu "Sēta, daba, pasaule", iegādājas kartes, padomu grāmatas un daiļliteratūru, t.sk. Gustava Brašes "Kā Paleijas Jānis savu būšanu kopis" (1844). Matīsa Siliņa māsa ir Veltas Rūķes-Draviņas mātes māte. Tēva māsa Sapa Miķelson (dzim. Siliņa) ir liela tautasdziesmu zinātāja, no viņas vēlāk Matīss Siliņš pierakstījis ap 240 dziesmu, no kurām 90 iekļautas Barona “Latvju Dainās”

Matīss Siliņš ir precējies ar fon der Rekes namā iepazīto guvernanti vācieti Valēriju Boitmani (1854-1929), laulībā dzimuši divi bērni - meita Elizabete, precējusies Medne (1891-1970) - māksliniece - grafiķe, portretiste, bērnu grāmatu ilustratore, un dēls Fricis (1888-1978), grāmatvedis.
Profesionālā darbība

Dzeja periodikā

- kopš pirmās publikācijas "Ārīgi un iekšķīgi". Mājas Viesis. 16.10.1876. - visa mūža garumā.

Dzeja krājumos

1887: Šis un tas: dzejoļi. Maskava: E.Liesners un J.Romāns.
1887: Vēl kas: dzejoļi. Jelgava: A. Reinbergs.
1888: Jauns kas. Dzejoļi, M. Siliņa sacerēti. Rīga: I. Kapteinis.
1913: Laikam līdz (1906-1913): dzejoļi tautas dziesmu ritumā. RLB "Latviešu muzeja piemiņai". Rīga: autora paša izdevumā.
1914: Zemgales sargi. Balāde: tautas dziesmu ritumā. Rīga: autora paša izdevumā.

Oriģinālproza

1887: Mani piedzīvojumi. Dienas Lapa, nr. 82.-88.
1888: Ko es pieredzēju un piedzirdēju. I Ceļā; II Mājās; III Muižā. Atbalss Kalendaris 1889. gadam.
1888: Ko es pieredzēju un piedzirdēju: stāsti par ļaužu sadzīvi Baltijā. Rīga: Autora izdevums.
1889: Vecais Jurītis. Atbalss. Kalendaris 1890. gadam.
1890: Kas vainīgs? Jeb mācītāja celšana. Atbalss. Kalendaris 1891.gadam. Pielikums. 1.-38.lpp.
1890: Ēnas puses. Atbalss. Kalendaris 1891.gadam. Pielikums. 38.-46.lpp.
1890: Slepeni brīži. Atbalss. Kalendaris 1891.gadam. Pielikums. 54.-69.lpp.
1894: Tas bij tos laikus. Atbalss. Kalendaris 1896.gadam. Pielikums. Rīga: M.Siliņš, 1895, 1.-58.lpp.
1986: Ko es pieredzēju un piedzirdēju. [ar J.Niedres ievadu]. Rīga: Liesma.

Viencēlieni

1896: Biķeris un Kvaukste. Atbalss. Kalendaris 1898.gadam. Pielikums. Rīga: M.Siliņš, 1897, 3.-14.lpp.
1897: Biķeris un Kvaukste: dramatisks tēlojums vienā cēlienā (iz jaunlaiku dzīves). Rīga: Autora izdevums.
1890: Šosēta un Viņsēta. Atbalss. Kalendaris 1891.gadam. Pielikums. Rīga: M.Siliņš, 1890, 38.-46.lpp.

Tulkojumi

1883: Latviešu Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis M.Siliņš. Rīga: K.Freymanis.
1885: Aineida [Vergīlija eps]. I dziedājums. Rīga: Izdevēja apgādā.

Somu rakstnieka Peiverintas (Pietari Päivärinta, 1827-1913) darbi ar krievu valodas starpniecību:
1885: Ceļa biedrs [stāsts]. Austrums, nr. 12, 786.-799.lpp.
1886: Rīta salna [stāsts]. Austrums, nr. 1.
1887
: Arāju dziesmas [dzeja]. Šis un tas. Maskava, 22.-24.lpp.
1893: Viņa sieva. Iz somu tautas dzīves [stāsts]. Atbalss Kalendaris 1894. gadam. Pielikums.

1893: (Ditleba Alnpekes) Rīmju kronika latviski M.Siliņa. Ar piezīmējumiem, vēsturīgu pārskata karti un fotogrāfiskiem izskatiem uz pilskalniem. Rīgā: izdevēja paša apgādībā, 1893.

Norvēģu rakstnieka B. Bjernsona stāsts ar krievu valodas starpniecību:
1886: Dzelzceļš un kapsēta. Austrums, nr. 6./7., 384.-406. lpp.

Tulkojumi bez oriģināla avota norādes:
1891: Baltijas jūras vidū jeb priekš pussesta simts gadiem. Gotlandes teika. Atbalss. Kalendaris 1892. gadam. Pielikums, 1.-58.lpp.
1892: Mūsu dzejnieks jeb pelēkais muižnieks. Jaunākais tulkojums. Atbalss. Kalendaris 1895. gadam. Pielikums. 4.-38.lpp.
1895: Muzikants Zāmelis. No čeķu valodas. Atbalss. Kalendaris 1896.gadam. Pielikums. Rīga: M.Siliņš,
1897: Kažus. No čeķu valodas. Atbalss. Kalendaris 1898.gadam. Pielikums. Rīga: M.Siliņš, 1897, 5.-18.lpp.

1934: Indra [Rigvedas fragm.]. Jaunākās Ziņas, nr. 15.

Etnogrāfija un ģeogrāfija

Cikls "Tēvijas aprakstu krājums"
1892: Lubāna ezers. Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis. Brīdis Inflantijā (Etnogrāfiska bilde). Šis un tas par Kurzemes lielceļu vēsturi. Atbalss kalendārs 1893. gadam.
1893: Vēsturīgs pārskats par dzimts būšanas atcelšanu Vidzemē. Prūšu gads. Atbalss kalendārs 1894. gadam.
1894: Zemgaliešu pēdējais lielskungs. Lībiešu atliekas Vidzemē. Atbalss kalendārs 1895. gadam.
1895: Kurzemes pilsētas. Atbalss kalendārs 1896. gadam.

Kartes

1888: Kurzemes 1., 2., 3. klases ceļu karte. "Atbalss kalendāra" pielikums.
1889: Latvijas karte (Kurzeme līdz ar Vidzemes un Vitebskas guberņas latviešu daļu). Ielikumkarte Leišu - latviešu ciltszemes. "Atbalss kalendāra" pielikums.
1890: Baltijas karte 13. un 14. gadsimtā (38)
1891: Baltija, visvairs Kurzeme un Vidzemes latviešu daļa Livonijas Indriķa laikā, 1200 un vēlāku līdz 1300 pirms Kristus dzimšanas. Ielikumā:1 divi zīmējumi, 2. Beverīnas pilskalna plāns, 3. Satekla (Rūsiņa) pilskalna plāns, 4. Tērvetes kalns un vēl divi pilskalni, 5. Satesele jeb Dabrela pilskalns, tagad Lību kalns pie Siguldas, 6. Pilis un pilskalni Turaidas apkaimē, 7. Turaidas jeb Kaupja „lielā pils”. „Atbalss kalendāra” pielikums.
1891: Latviešu valodas izlokšņu karte. Vitebskas guberņas latviešu kolonijas.
1892: Vidzemes un Kurzemes speciālkarte. 1. lapa. "Atbalss kalendāra" pielikums.
1893: Liepāja līdz ar Liepājas ezera apvidu. Rīga: A. Štāla litogrāfija.
1893: Vidzemes un Kurzemes speciālkarte. 2. lapa. "Atbalss kalendāra" pielikums.
1894: Vidzemes speciālkarte. 3. lapa. "Atbalss kalendārs" pielikums.
1895: Vidzemes vispārīgā karte. "Atbalss kalendārs" pielikums.
1895: Vidzemes speciālkarte. 4. lapa.
1896: Vidzeme vispārīgi un no jauna pārmērotiem ceļiem līdz ar Augš- un Lejas Kurzemi. Vidzemes speciālkarte. 5. lapa. Rīga: Autora paša izdevums.
1896: Rīga līdz ar apvidu. "Atbalss kalendāra" pielikums. [arī atsevišķi A. Štāla litogrāfijā].
1897: Krievu valsts karte. "Atbalss kalendāra" pielikums
1901: Latviešu apdzīvotās zemes karte. Ielikumā 18 pilsētu plāni un karte "Gaujas leja pie Siguldas un Turaidas". Rīga: Autora apgāds.
1904: Mandžūrijas un Korejas karalauku speciālkarte. Ielikumā Kvantungas pussalas karte.
1904: D-Mandžūrija un Koreja. Tālie Austrumi. Rīga: Autora paša izdevums.
1904: Āzijas karte līdz ar visu Krieviju un latviešu kolonijām. Rīga: Šnākenburga drukātava. [ietver 27 pasaules klimatiskās, augu un dzīvnieku valsts u.c.kartes, kā arī Amerikas latviešu koloniju karti un Sibīrijas saimniecības karti.]
1907: (Latvijas) latviešu zemes karte: pēc visjaunākiem karšu materiāliem un pašu krātām ziņām. Rīga: E.Platess.
1911: Latviešu apdzīvotās zemes karte pēc visjaunākiem karšu materiāliem un paša krātām ziņām. Rīga: autora izdevums.
1911: Latvija - latviešu zemes karte. 3. pārlabotais un papildinātais izdevums. Rīga: E.Platess.

Matīss Siliņš ir bijis vairāku savu grāmatu un kalendāra izdevējs, rakstījis arī par valodniecības un latviešu kultūras jautājumiem, presē popularizējis folkloras vākšanu un muzeju, kuru pats vadīja, kā arī bijis Rīgas Latviešu biedrības izdotās "Konversācijas vārdnīcas" ģeogrāfijas nozares ("Ģeogrāfija. Latvijas un Baltijas ģeogrāfija") redaktors (1903-1905).
Citātu galerijaŠis klusais darbinieks ir cienīgs, ka viņu min un daudzina visa latvju tauta. (..) ..stāv ciešā sakarā ar latvju atmodas laikmeta vadoņiem Valdemāru, Krišjāni Baronu, Kronvaldu Atti, Frici Brīvzemnieku, ar viņu centieniem un idejisko pasauli. Uz šo vīru celtiem pamatiem Matīss Siliņš būvējis nenogurstoši tālāk, gan fundamentu nostiprinādams, gan atsevišķas telpas izveidei. Kā magnētadata vienmēr rāda uz ziemeļiem, tā Siliņa fantācija nevaldāmi tiecās uz mūsu teiksmaino, noslēpumaino senvēsturi.
No: Jānis Kreicbergs. Matīss Siliņš. Jēkabpils Vēstnesis nr. 5., nr.6 (30.01; 6.02.1936).

Etnogrāfs, vēsturnieks un rakstnieks Matīss Siliņš bija arī pirmais latviešu kartogrāfs. Viņš ar lielu uzņēmību un drosmi Krievijas cenzūras apstākļos sagatavoja un un publicēja vairāk nekā 70 kartes un plānus. Siliņa kartogrāfiskās darbības ietekme uz Latvijas nacionālās kartogrāfijas veidošanos jūtama, karšu latviešu valodā skaita būtiskā pieaugumā. Latvijas nacionālajā kartogrāfijā jūtama M.Siliņa karšu satura atsevišķu elementu, kā arī ģeogrāfisko nosaukumu pārņemšana. Latvijas Ģeogrāfu biedrība ievēlēja Matīsu Siliņu par Goda biedru.
No: Jānis Štrauhmanis. Matīsa Siliņa ietekme uz Latvijas nacionālās kartogrāfijas veidošanos. Scientific Journal of Riga Technical University. The Humanities and Social Science. History of Science and Higher Education. Vol. 19, 2012, p. 16. arī: file:///C:/Users/Folklora/Downloads/pub13152.pdf .


Dziesmas ar Matīsa Siliņa vārdiem

Balādes "Zemgales sargi" fragmentu komponējis Alfrēds Kalniņš (1915) - šo vīru korim ar simfonisko orķestri komponēto Siliņa darbu muzikologs Arnolds Klotiņš vērtē kā tobrīd pašu spēcīgāko no komponista vēsturiskā tematikas episki dramatiskajiem darbiem (Arnolds Klotiņš. Alfrēds Kalniņš. Komponista dzīve un darbs. Rīga: Zinātne, 1979, 173.lpp.)
"Romoves ozols" - komponējis ap 1924. gadu jauktajam korim Alfrēds Kalniņš. Dziesma iekļauta 6. Vispārējo dziesmu svētku repertuārā, saņem godalgu 6. Dziesmu svētku kompozīciju konkursā.
"Saki jel, saulīte" komponējis Emīlis Melngalis. Dziesma publicēta: Austrums, nr.1 (1928), 34.-37.lpp.
"Tēvzeme klāt" jauktajam korim komponējis Jāzeps Mediņš.

Plašs materiālu klāsts par Matīsu Siliņu - rokraksti, dokumenti, fotogrāfijas, kartes - atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas A.Apīņa reto grāmatu un rokrakstu nodaļā; LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā; Rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī Latvijas Valsts Vēstures arhīvā.
SaiknesFricis Siliņš - Dēls
Velta Rūķe-Draviņa - Radiniece
Nodarbesliterāts
vēsturnieks
etnogrāfs
Dzimšanas laiks/vieta13.01.1861
Remtes pagasts
Remtes pagasts, Brocēnu novads
Dzimis Remtes pagasta Ķuņķuros.
M.Siliņš pats raksta: "Mana dzimtene Vīšiņķu novads, Struteles pagasts, Tukuma apriņķis, Ķuņķur Siliņu mājās. Dzimis 1861. g.13.janvārī. Minētajās mājās mani senči jau saimniekojuši no laiku laikiem. Liekas, ka tās viņu pašu celtas, ietaisītas."
No: Sievietes pasaule, nr. 2 (1936).

Matīss Siliņš par bērnību: .. no tēva brāļa Jāņa klausījos stāstām par senatni (..) – par mestru kungiem un esot nu tie paši muižnieki, ļaužu apspiedēji, un māti tad dzirdēju sparīgi izsaucamies, ka tie visi, ja ne apšaujami, tad dzenami tik projām, kauču gan mūsu mājas bij kroņa un no tādiem kungiem nebij nekā ko ciest. (..) Flinšu, zaķus šaut, aizdurves kaktā vecākiem bij veselas divas. Prāts bij pagrābt kādu un skriet tautiskā cīņā, kā to saklausīju mātes mutē.
No: M.Siliņš. Mans dzīves apraksts. Mašīnraksts. No: Matīsa Siliņa autobiogrāfiskas piezīmes līdz ar A.Gobas komentāriem un papildinājumiem. LU Akadēmiskā bibliotēka: ZA FB RK7608 Goba, Arturs 210.

Dzīvesvieta1899–1942 (Datums nav precīzs)
Ogļu iela, Rīga
Ogļu iela, Rīga

Gads, kad iegādāts apbūves gabals Ķīpsalā, nav precizēts, bet domājams tas noticis 19.gs. beigās par naudu, kas iegūta, izdodot kartes, kā arī ar Ludviga von der Rekes finansiālu atbalstu (.. ieber kabatā 6000 zelta rubļu, no:LU AB Misiņa bibliotēkas Rokrakstu fonds RK 5392 M.Siliņs. Mana dzīve. Rokr., 3.lpp.). Divstāvu nams tiek uzbūvēts vispirms laukos no "Ķuņķuriem" piederošā meža kokiem, tad iebūvētie koki sanumurēti, māja nojaukta un pa dzelzceļu sūtīta uz Rīgu, pēc tam uz Balasta dambi Ķīpsalā Ogļu ielā 2(a).
No: Maigas Kreceres atmiņas. Sava ceļa gājējs Matīss Siliņš. Rīga: Jumava, 2019.158.lpp.

Namā vēl 2019. gadā dzīvo Siliņu dzimtas - meitas Elizabetes - pēcnācēji.

Izglītība1869–00.05.1870 (Datums nav precīzs)
Vārmes 6-klašu pamatskola
Vārmes pagasts
Vārmes pagasts, Kuldīgas novads
Iestājies jau kā lasīt un rakstīt pratējs un īslaicīgi mācījies Vārmes pagastskolā

00.09.1870–00.06.1875
Tukuma apriņķa skola
Lielā iela 9, Tukums
Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101
Iestājies elementārskolā, beidz apriņķa skolu ar labām sekmēm.

1875–1879
Irlavas skolotāju seminārs
Irlava
Irlava, Irlavas pagasts, Tukuma novads

apguvis pilnu semināra kursu


1881
Halberštates Skolotāju seminārs
Halberštate / Halberstadt
Halberstadt, Landkreis Harz, Sachsen-Anhalt, 38820, Deutschland

Ar Durbes barona Ludviga fon der Rekes (1820-1903) finansiālu atbalstu noklausās vairākus lekciju kursus, iepazīstas ar Vācijas zemi un ļaudīm.


1920–1932 (Datums nav precīzs)
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

20tajos un 30tajos gados studē Latvijas Universitātē. Viņa studiju grāmatiņa liecina, ka apmeklētas lekcijas pie Leonīda Arbuzova – Ievads latviešu vēstures avotos, Ievads baltu historiogrāfijā, pie Strauberga Grieķu valoda un Tacita lasīšanas seminārs, pie Jēkaba Lautenbaha Latviešu daiņu interpretācija, pie Viktora Eglīša Lekcijas par latviešu jaunāko literatūru, pie Ernesta Bleses Ievads baltu filoloģijā, pie Jāņa Endzelīna Baltu valodu salīdzināmā gramatika, Seno islandiešu valoda un Ģermāņu pirmvaloda, lekciju kursi arī pie Paula Dāles, Augsta Tenteļa, Roberta Vipera, Levisa fon Mennara, Felsberga u.c. Vairākos kursos Siliņš ar visaugstāko vērtējumu nokārtojis arī eksāmenu.
No: LNB R
A 32 M.Siliņa fonds Nr.1 Personiskie dokumenti. Latvijas Augstskolas Studiju grāmatiņa. Filoloģijas un filozofijas fakultāte Baltu filoloģijas un vēstures nodaļa. Matrikula nr. 271.

Darbavieta1880
Bukaišu pagastskola
Bukaiši
Bukaiši, Bukaišu pagasts, Tērvetes novads
palīgskolotājs

1881
Durbe
Tukums, Tukuma novads
Pēc Tukuma apriņķa skolas direktora Reinfelda ieteikuma kļūst par mājskolotāju Durbes barona fon der Rekes ģimenē.

1882–1885
Jonatāna biedrības skola
Mārtiņa iela, Rīga
Mārtiņa iela, Rīga

Rīgā nokārtojis mājskolotāja eksāmenu (1882), strādā par skolotāju.


1885–1888
Maskavas Valsts pārvaldes universitāte
Maskava
Moscow, Russia

Strādā par vācu valodas skolotāju Aleksandra komercskolā.


01.09.1902–1924
Latviešu muzejs
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050

Muzeja pārzinis.

Kartogrāfijas laukā Siliņa zinātniskās intereses krustojas ar izlokšņu pētnieku Baltijas vācu mācītāju Augustu Bīlenšteinu. Un Baltijas vācu sabiedrība ar interesi seko Siliņa publikācijām un muzejnieka darbībai. 1916.gadā ar eksponātu kolekciju un katalogu Siliņš tiek iesaistīts Baltijas izstādes sagatavošanā Berlīnē, pēc tam viņš saņem arī piedāvājumu ar priekšlasījumu apmeklēt Jēnu. Tomēr Pirmā pasaules kara notikumi no nodoma doties uz Jēnu liek atteikties.


15.05.1907–31.01.1920
Rīgas 1. tautas bibliotēka
Akas iela, Rīga
Akas iela, Rīga
Bibliotēkas direktors

1924–1934
Latvijas Valsts Vēsturiskais muzejs
Rīgas pils
Pils laukums 3, Rīga, LV-1050
Muzeja pārzinis.
Dalība organizācijās1885–1888
Žurnāls "Austrums" (1885–1928)
Maskava
Moscow, Russia

Līdzstrādnieks


1888
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
biedrības biedrs.

1888–1898
Kalendārs "Atbalss"
Rīga
Rīga

Idejas autors, izdevējs, redaktors, vairāku literārajos pielikumos publicēto tekstu autors un tulkotājs, karšu sastādītājs.

Īpaši tas [kalendaris] griezīs vērību uz savu pielikumu, dažādiem oriģinālstāstiem un visādiem citiem sacerējumiem, padarīdams to par vietiņu, kur lai mums nolūkoties pašu tautas sadzīves būšanās (..). Šiem stāstiem un rakstu gabaliem, gan nopietniem, gan jautriem, noderēt nevien derīgam laika kavēklim, bet īpaši vēl pacildināt tautas garu uz pašapziņu, uz pareiziem, nopietniem dzīves uzskatiem un visu, kas mums vēl nepieciešami un vajadzīgs, lai savu līdziemītnieku starpā ieņemtum godātu un cienītu vietu.
No: Atbalss. Kalendaris uz 1889.gadu. Rīga: M.Siliņš,
888, 76.lpp.

Bez kalendārija izdevumam ir arī literārais pielikums un katru gadu ielocē - karte.


1902–1903
Rīgas Avīze
Rīga
Rīga
Līdzstrādnieks. Bagātīgs klāsts ar publikācijām par Baltijas kultūras vēsturi un etnogrāfiju.

1905
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Piedalījies RLB ZK Vēstures nodaļas un Valodniecības nodaļas darbā, bijis Zinību komisijas bibliotēkas pārzinis (1903-1905).

00.12.1934
Latvijas Valsts Vēsturiskais muzejs
Rīgas pils
Pils laukums 3, Rīga, LV-1050

Kopš 1934. gada decembra muzeja goda kurators

Miršanas laiks/vieta07.03.1942
Ķīpsala
Rīga
Miris savās mājās Ķīpsala, paša celtā nama dzīvoklī.

Apglabāts15.03.1942
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Izvadīšanu no Meža kapu Lielās kapličas uz Jāņa draudzes kapiem vada virsmācītājs A. Mitulis, runas saka vēstures muzeja direktors V. Ģinters, Pieminekļu valdes pārstāvis J.Tepfers, Senatnes pētītāju biedrības pārstāvis A.Kāpostiņš un V.Eglītis, no 2. ģimnāzijas skolotājiem - K.Stalšans u.c.

No: Tēvija, nr.63 (17.03.1942).

ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Kartes leģenda

Tiek rādīti ieraksti 1-22 no 22.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Remtes pagasts
(Remtes pagasts, Brocēnu novads)
13.01.1861Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Ogļu iela, Rīga1899 - 1942DzīvesvietaIela
3Ķīpsala
(Rīga)
07.03.1942Miršanas laiks/vietaPilsētas daļa
4Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
15.03.1942ApglabātsKapsēta
5Irlava
(Irlava, Irlavas pagasts, Tukuma novads)
1875 - 1879IzglītībaCiems
6Vārmes pagasts
(Vārmes pagasts, Kuldīgas novads)
1869 - 01.05.1870IzglītībaPagasts
7Lielā iela 9, Tukums
(Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101)
01.09.1870 - 01.06.1875IzglītībaĒka, māja
8Halberštate / Halberstadt
(Halberstadt, Landkreis Harz, Sachsen-Anhalt, 38820, Deutschland)
1881IzglītībaPilsēta
9Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1920 - 1932IzglītībaĒka, māja
10Bukaiši
(Bukaiši, Bukaišu pagasts, Tērvetes novads)
1880DarbavietaCiems
11Durbe
(Tukums, Tukuma novads)
1881DarbavietaPilsētas daļa
12Mārtiņa iela, Rīga1882 - 1885DarbavietaIela
13Maskava
(Moscow, Russia)
1885 - 1888DarbavietaPilsēta
14Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
01.09.1902 - 1924DarbavietaĒka, māja
15Rīgas pils
(Pils laukums 3, Rīga, LV-1050)
1924 - 1934DarbavietaPils
16Akas iela, Rīga15.05.1907 - 31.01.1920DarbavietaIela
17Maskava
(Moscow, Russia)
1885 - 1888Dalība organizācijāsPilsēta
18Rīga
(Rīga)
1888 - 1898Dalība organizācijāsPilsēta
19Rīgas pils
(Pils laukums 3, Rīga, LV-1050)
01.12.1934Dalība organizācijāsPils
20Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1888Dalība organizācijāsĒka, māja
21Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1905Dalība organizācijāsĒka, māja
22Rīga
(Rīga)
1902 - 1903Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.