/55a6d7bc933d8-web.jpg){kind=link}
/55a6d7bcae5d0-web.jpg){kind=link}
/55a6d7bcc9bf3-web.jpg){kind=link}
Vienības: Pierakstītājs (536); Iesūtītājs (535)
Darbi: Darba autors (9); Sastādītājs (4); Redaktors (1); Komentāra autors (1)
Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(139)
| Vārds | Vilma Greble |
|---|---|
| Pseidonīms | V. Vigre |
| Personiska informācija |  Vilma Greble (1906.28.V Valkas apr. Kalnciema pag. Kalnamuižas
Kapukrogā – 1991.25.II Rīgā, apbed. Meža kapos) viena no ievērojamākām XX gs.
latviešu folkloristēm, tautasdziesmu, revolucionāro dziesmu, bērnu folkloras
pētniece, bibliogrāfe visu mūžu iesaistījusies folkloras vākšanā gan
ekspedīcijās (no 1950.g.), gan sava individuālā krājuma [717] papildināšanā 60
gadu garumā. Pirmie pieraksti no vecākiem u.c. novadniekiem tapuši, mācoties
Rīgas Skolotāju institūtā.Pēckara periodā viņa uzaicināta strādāt Folkloras institūtā un personīgie meklējumi saistīti ar laikmetu un darba tēmām – „Lielā Tēvijas kara folklora,” kas bijis diplomdarbs, piespiedu kārtā beidzot otrreiz augstskolu. Padomju folkloras ieguvē izjautāti Partijas skolas un pedagoģisko skolu audzēkņi, uzklausīti kara dalībnieki, sarkanie partizāni un kolēģi. Pierakstos netrūkst nostāsti par skolas biedru Otomāru Oškalnu un viņa attieksmi pret Raini, kas arī Vilmai Greblei bijis nozīmīgākais un tuvākais dzejnieks. Zinātniskās interesēs vākti materiāli pētījumam par bērnu folkloru („Bērnu dzīve un darbs latviešu priekšpadomju tautasdziesmu atspoguļojumā” – disertācija filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai, aizstāvēta 1956.g.). Te atkal labākā teicēja māte Kristīne Greble un vecākā māsa Johanna Eglīte. Šai tēmai noderējis arī pašas audzēkņu no Franču liceja savāktais [1769] krājums. Ekspedīcijās pierakstīti izcili teicēji – lizumniete Made Žagare, bārtenieks Jēkabs Ķīburs, kurš, pateicoties Greblītes (tā viņu dēvēja kolēģi) pūlēm un prasmēm, folkloristiem atdevis visu savu bagāto dziesmu vākumu, jaunpiebaldzēnu Annas un Oskara Damrožu meita Alise Robežniece un nīceniece Anna Gudriķe pašas kļuvušas par folkloras vācējām un krājējām. Greblīte vienmēr sekojusi aktualitātēm un laikam, viņas pēdējie pieraksti 1989.g. – dziesmu parodijas un kursa biedra Pētera Akota atmiņas par savām gaitām folkloras vākšanā. Sagatavoja: Māra Vīksna Literatūra: Vīksna, Māra. Vilmas Grebles mūžs zinātnei un bērniem. LETONICA 2007, 16, 192–201. |
| Saiknes | Kristīne Greble - Māte Otto Greblis - Tēvs |
| Nodarbes | folkloras pētniece |
| Dzimšanas laiks/vieta | 07.06.1906 Dzimusi Kalnciema pagasta Kapukrogā. |
| Izglītība | studējis studē filozofiju LU 1922 mācījies beigusi Gulbenes pamatskolu 1928 studējis beigusi Rīgas skolotāju institūtu 1951 studējis beigusi LVU Filoloģijas fakultāti |
| Miršanas laiks/vieta | 25.02.1991 |
| Apglabāts | 1991 Rīga Rīga Apbedīta Meža kapos. |