Viktors Eglītis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (93); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (61)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsViktors Eglītis
PseidonīmsJukums, Horacio, Pariss
KopsavilkumsViktors Eglītis (1877–1945) – rakstnieks, mākslas teorētiķis.
Personiska informācijaDzimis saimnieka ģimenē kā piektais bērns. Tēvs Jānis Eglītis, māte Ede Eglīte.

1902: atgriezies Rīgā.
1903: apprecējies ar Mariju Stalbovu.
1906: piedzimst dēls Anšlavs Eglītis.
1913: piedzimst dēls Vidvuds Eglītis.

1915–1917: ar ģimeni evakuējās uz Krieviju. Dzīvoja Maskavas apkārtnē, vasarnīcu ciematā Goļicino.
1919: atgriezās Rīgā.
1922: piešķīra lauku īpašumu Turaidas pagasta Inciemā.

1930: apprecējies ar gleznotāju Hildu Vīku.

1935: pensionējies.
1944: aizbraucis uz Tērveti, arestēts, ieslodzīts Tērvētē, vēlāk, iespējams, Rīgas Termiņcietumā un Centrālcietumā.
1945: tiesas lēums ieslodzīt labošanas darbu nometnē uz desmit gadiem, atņemot tiesības. Miris ieslodzījumā 1945. gada 20. aprīlī. Apbedījuma vieta nav zināma.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1898: Pirmā publikācija ar pseidonīmu Jukums – dzejolis "Nezinu, vai smieties..." žurnāla "Austrums" 12. numurā.
1899: publicēti pirmie stāsti publicēti periodikā.
1902: sāka publicēties "Mājas Viesa Mēnešrakstā".

Nostājoties pret Andreja Upīša un Jaņa Jansona-Brauna mākslinieciskajiem vērtējumiem, publicēja virkni apcerējumu un recenziju žurnālos "Dzelme", "Druva" un citur, pulcēja ap sevi jaunos literātus – Edvardu Virzu, Kārli Krūzu un citus, kļūstot par "dekadentu teorētiķi un ciltstēvu". Teorētiskie raksti vēlāk apkopoti krājumā "Ceļš uz latvju renesansi" (1914).

Literārie darbi

Dzeja
1907: Elēģijas (Rīga: autorizdevums).
1912: Hipokrēna: jambi un lirika in modo classico (Rīga: Zalktis).
1924: Dievu sūtnes: sonetes (Rīga: autorizdevums).
1924: Kastaļavots (Rīga: Leta).
1926: Zeme un mūžība (Rīga: Latvju Kultūra).
1937: Mana pasaule (Rīga: Valters un Rapa).
1942: Tīrā sēkla (Rīga: Latvju Grānata).

Poēmas
1910: Pelēkais barons. I daļa (Rīga: Imanta).
1920: Upeslejas precības: poēma 6 nodaļās (Rīga: Vaiņags).
1921: Divas poēmas (Rīga: Vaiņags).
1923: Barons Maidels: poēma 5 nodaļās (Rīga: Leta).
1933: Pelēkais barons. II daļa (Rīga: Valters un Rapa).

Proza
1911: Vērtības pārvērtējot: stāstu krājums.
1920: Latvietis Krievijā: stāsts (Rīga: P. Liepa).
1920: Līdzvainīgie: romāns (Rīga: A. Gulbis).
1921: Dvēseles varā: romāns (Rīga: Leta).
1921: Skolotāja Kalēja piedzīvojumi: romāns (Rīga: Leta).
1922: Dvēseles slāpes: noveles un noveletes (Rīga: Leta).
1923: Juku laikos. Zvēru dārzā: stāsti (Rīga: Valters un Rapa).
1924: Laikmeta silueti: stāsti (Rīga: D. Zeltiņš).
1924: Aizšautais vanags: šolaiku stāsts (Rīga: Leta).
1924: Mācītāja meita: stāsts (Rīga: Leta).
1926: Nenovēršamie likteņi: romāns (Rīga: Valters un Rapa).
1926: Tilti un pārigājēji: kriminālromāns (Rīga: Leta).
1934: Domājošā Rīga: romāns (Rīga: autroizdevums).
1936: Lielā dzīve: seši stāsti (Rīga: A. Gulbis).
1936: Meitenes stāsti: noveles un noveletes (Rīga: Zelta Grauds).
1943: Apskaidrotie un mācītie: stāsti (Rīga: Kreišmanis).

Drāma
1921: Ceļa biedri: traģikomēdija (Rīga: A. Gulbis).
1923: Lauku miljonārs jeb re`, kur vīrs!: komēdija (Rīga: J. Roze).
1924: Ministeru sievas: drāma 5 cēlienos (Rīga: Valters un Rapa).

Literatūrzinātniskie un kritiskie darbi
1903: Poruks (Rīga: Burtnieks).
1914: Ceļš uz latvju renesansi: kritikas un esejas (Rīga: Zeltiņa apgādniecība).
1921: Fallijs: monogrāfija.
1923: Andrievs Niedra savā dzīvē un darbos: monogrāfija (Rīga: Lapsene).

Atkārtoti izdevumi
1960: Kastaļavots (Šipenville: Upeskalna apgāds).
1986: Zvēru dārzā; dokumentāls stāsts (Čikāga: O. Jēgens).
1990: Poruks. Kritika (O. Jēgens).
1990: Baltie akmeņi: dzejas izlase (Rīga: Zinātne), sastādījusi Janīna Kursīte.
2004: Izlase: dzeja, stāsti, drāma (Rīga: Zinātne), sastādījusi Vera Vāvere.

Virkne nozīmīgu darbu palikuši nepublicēti.

Tulkotājs
1904: tulkoja Valerija Brjusova krājumu "Poēmas un noslēpumu atslēgas".

2012: izdota Veras Vāveres monogrāfija "Viktors Eglītis" (Rīga: Zinātne).
Citātu galerija

Par Viktora Eglīša personību un daiļradi

"Liriskā dzeja parasti ir tas vilinošais, ar ko mēdz iesākt jauni rakstnieki un dzejnieki; un pirmie Viktora Eglīša mēģinājumi ari ir dzejā. Tak spriest par Viktora Eglīša pašu pirmo laikmetu visā pilnībā mēs vēl nevaram, jo laizdams klajā savas pirmās grāmatas, sava pirmā laikmeta dzeju, kā pārdzīvotu priekš sevis, autors nav vēlējies publicēt. Tomēr viņai, tāpat kā pirmā laikmeta stāstiem, sakopotiem zem virsraksta "Zilā cietumā" ir sava un ne tikai literatūrvēsturiska nozīme. ledvesmes spēks, brīvi-svaigs jūtu un domu plūdums, savienots ar jaunības zaļoksnību, kad panta technika un individualitātes īpatnība nav vēl ne apzināti, nedz izveidoti, liekās, ir šis dzejas raksturīgākās īpašības. [..] Ar saviem stāstiem, sakopotiem krājumā "Zilā cietumā", savā laikā, t. i. šī gadusimteņa pašā sākumā Viktors Eglīts sacēla mūsu rakstniecībā lielu troksni un izpelnījās veselu atzinības vētru. Tam bija divi iemesli; viens meklējams tā laika mūsu rakstniecības apstākļos un otrais pašos stāstos. Kad Viktors Eglits parādījās klajā ar saviem pirmiem stāstiem Andrieva Niedras vadītā "Austrumā" un vēlāk Dr. phil. P. Zāliša vadītā "Mājas Viesa Mēnešrakstā", mūsu prozā valdīja latviešu dzīvi tēlojošais reālisms, sazarojies dažos novirzienos, kuri vairāk vaj mazāk atšķīrās viens no otra: tā brāļi Kaudzītes, Apsits, Sauliets un Blaumanis tēloja lauku dzīvi, pie kam pirmie divi galveno vērību piegrieza mūsu zemnieku tipiem, bet
pēdējie divi un sevišķi Blaumanis, centās jau pēc zināmas formas gatavības, Deglavs sāka piegriezt vērību mūsu sīkpilsonībai, Niedra ienesa cīņas garu ar ne visai dziļas romantikas nokrāsu un galu galā ar savu dziļo domu pasauli ar saviem vienkāršiem tēlojumiem no lauku un pilsētas dzīves bija jau kļuvis pazīstams Jānis Poruks. Arī Viktora Egliša pirmie stāsti no šī viedokļa skatoties pilnīgi ieskanēja savā laikā: ari viņš, vietām novirzīdamies uz impresionismu, tēlo mūsu zemniekus un mūsu inteliģenci ka reālists. Tā tad no šis puses iebildums un uzbrukums no saviem vecākiem kolēģiem un no ta laika reālistiskas kritikas viņš nevarēja sagaidīt. Turpretī viņa stāstiem, viņa talantam piemita tādas īpašības. kas aizrāva lasošo publiku. Un viena no viņām bija lielais intelekts un jaunības iedvesmes spēks."
Dambergs, Valdemārs. Viktors Eglīts. Ritums, Nr.2 (01.02.1924)

"Ar bagātu ierosmju krājumu, ko papildina filozofisku, mākslas teorētisku un literāru darbu lektīra, V. E. nu ienāk latviešu literātūras laukā, kur šajā laikā valda kluss sava kaktiņa patriarchalisms, godīgs, vislabākām aprindām pieņemams reālisms. Pavisam pēkšņi šai mierīgajā pasaulē iebrāzās Jansons ar savu priekšlasījumu Domas par jaunlaiku literātūru, un tam drīzi sekoja V. E. ar savām atziņām, kas nesaskanēja ne ar pilsonības ideologu, ne arī ar Jansona uzskatiem. Jansons, kas, kaut arī Maskavā studēdams, bija nogulējis krievu mākslas atmodu un par visu lietu alfa un omega uzskatīja Marksu, uzsāka cīņu nevien pret idilisko sava kaktiņa literātūru, bet arī pret idejām, kuras aizstāvēja V. E. un ko nokristīja par dekandentismu. Protams, Jansonam netrūka palīgu, jo bija taču priekšrevolūcijas laiks, bet pamazām radās sapratēji un atbalstītāji arī V. E. domām. To starpā redzamākie bija J. Poruks, Dr. P. Zālīte un vesela plejāda jauno bohēmisko rakstnieku. To atbalstīts, V. E. sāka ļoti rosīgi darboties, rakstīdams nevien stāstus un dzejoļus, bet arī kritikas, recenzijas, gada pārskatus par latv. literātūru Rīgas latviešu biedrības vasaras sapulcēm u.t.t. Kā stāstu rakstnieks viņš savas darbības sākuma parādās kā spilgts un plastisks reālists, atšķirdamies agrākiem šī virziena pārstāvjiem tikai ar tematu neparastumu un svaigumu, kāpēc arī Jansona uzbrukumi viņam daudz nekaitēja. Taču drīz V. E. vairs neapmierina dzīves objektīvais skatījums, un viņš nododas formas un stila meklējumiem un pamazām kļūst par subjektīvo, individuālo dvēseles pārdzīvojumu tēlotāju. [..] Tagad, kad mums iespējams gadsimteņu mijas laikmetu jau skatīt krietni tālā perspektīvā, varam, kaut arī ļoti ierobežotā veidā, meklēt V. E. darbā momentus, ar paliekamu vērtību. Kā viens no tādiem man šķiet V. E. prasība, ka latviešu rakstniekam neatlaidīgi jāstrādā sava garīgā aploka izkopšana un individuālitātes skaidrošana. Nav jau nekāds noslēpums, ka sabiedrībā vēl tagad valda pārliecība, ka rakstnieks vai mākslinieks savu talantu saņēmis no kādas augstākas varas un ka viņam nu tikai jāprot ar to rīkoties, bet par visu citu gadās tā pat vara. E. nu prasīja no rakstnieka vai mākslinieka nevien iedzimto spēju izlietošanu, bet arī iedziļināšanos kā pagātnes, tā arī tagadnes citu tautu mākslā un nevien literātūrā, bet arī visās ar mākslu saskarīgās zinātnes nozares. Viņš uzsvēra, ka Vakareiropas gara pasaule veidojas jaunas vērtības un ka latviešu rakstniekam, lai tas radītu, jāatsakās no jau pārdzīvota reālisma, sociālisma un pozitīvisma etc. un arī no pieticīgā mazo brāļu žēlošanas kulta."
Sarma, Jānis. Viktors Eglītis. Austrālijas Latvietis, Nr.158 (27.10.1952)


SaiknesEdvarts Virza (1883–1940) - Draugs
Hilda Vīka (1897–1963) - Sieva
Valdemārs Dambergs (1886–1960) - Draugs
Anšlavs Eglītis (1906–1993) - Dēls
Marija Eglīte (1879–1926) - Sieva
Inguna Galviņa (1952) - Mazmeita
Nodarbesrakstnieks
mākslas zinātnieks
Dzimšanas laiks/vieta15.04.1877
Sarkaņi
Sarkaņi, Sarkaņu pagasts, Madonas novads
Dzimis Sarkaņu pagasta "Lejas Kaupēros".

Dzīvesvieta1905
Kijiva
Kyiv, Ukraine
Izglītība1887 – 1888
Lazdonas pareizticīgo Nikolaja skola
Lazdona
Lazdona, Lazdonas pagasts, Madonas novads

1889 – 1893
Vitebska
Viciebsk, Belarus

Mācījies Vitebskas Garīgajā skolā.


1893 – 1899
Vitebska
Viciebsk, Belarus

Mācījies Garīgajā seminārā; semināra laikā sācis dzejot un iepazinies ar pasaules klasisko un moderno literatūru.


1899 – 1901
Penzas zīmēšanas skola
Penza
Penza, Penza Oblast, Russia

Brīvdomīgo uzskatu dēļ 1901. gadā kopā ar biedriem no skolas izslēgts.


1901 – 1898
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Mācījies kņazienes M. Teniševas mākslas kursos Iļjas Repina darbnīcā.


1907 – 1913
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

Studē klasisko filoloģiju.

Darbavieta1902 – 1904
Rīga
Rīga

1903 – 1904
Ķeniņu ģimnāzija
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011

Krievu valodas un ticības mācības skolotājs.


1914 – 1915
Latīņu, krievu un latviešu literatūras skolotājs Rinoša ebreju ģimnāzijā un Sermukšas sieviešu ģimnāzijā.

1915 – 1917
Krievija
Russia
Skolotājs Jakovļevas privātģimnāzijā Maskavas apkaimē.

1917
Rīga
Rīga
Skolotājs Latviešu izglītības biedrības vidusskolās.

1918
Alūksne
Alūksne, Alūksnes novads
Skolotājs.

1919 – 1923
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Lektors.

1919 – 1923
Laikraksts "Latvijas Sargs"
Dzirnavu iela 119, Rīga
Dzirnavu iela 119, Rīga, LV-1050

Mākslas nodaļas vadītājs


1919 – 1923
Laikraksts "Latvijas Kareivis"
Rīga
Rīga
Ŗedakcijas loceklis.

1924 – 1935
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

1925 – 1926
Rīga
Rīga
Skolotājs Landava ebreju privātģimnāzijā.
Ceļojums1906
Maskava
Moscow, Russia
Iepazīšanās arValeriju Brjusovu un krievu simbolistiem.

1906
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Iepazinās ar D. Merežkovski, F. Sologubu, A. Beliju, V. Ivanovu, kas nostiprināja viņa saites ar krievu simbolistiem.


1906
Vācija
Germany

1925
Parīze
Paris, France

1925
Itālija
Italy
Itālijas dienvidi.
Miršanas laiks/vieta20.04.1945
Rīga
Rīga

ApglabātsRīgas Otrie Meža kapi
Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-25 no 25.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Sarkaņi
(Sarkaņi, Sarkaņu pagasts, Madonas novads)
15.04.1877Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Kijiva
(Kyiv, Ukraine)
1905DzīvesvietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
20.04.1945Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Rīgas Otrie Meža kapi
(Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
5Lazdona
(Lazdona, Lazdonas pagasts, Madonas novads)
1887 - 1888IzglītībaCiems
6Vitebska
(Viciebsk, Belarus)
1889 - 1893IzglītībaPilsēta
7Penza
(Penza, Penza Oblast, Russia)
1899 - 1901IzglītībaPilsēta
8Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1901 - 1898IzglītībaPilsēta
9Vitebska
(Viciebsk, Belarus)
1893 - 1899IzglītībaPilsēta
10Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1907 - 1913IzglītībaĒka, māja
11Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1903 - 1904DarbavietaĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
1902 - 1904DarbavietaPilsēta
13Krievija
(Russia)
1915 - 1917DarbavietaValsts
14Rīga
(Rīga)
1917DarbavietaPilsēta
15Alūksne
(Alūksne, Alūksnes novads)
1918DarbavietaPilsēta
16Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1919 - 1923DarbavietaĒka, māja
17Dzirnavu iela 119, Rīga
(Dzirnavu iela 119, Rīga, LV-1050)
1919 - 1923DarbavietaĒka, māja
18Rīga
(Rīga)
1919 - 1923DarbavietaPilsēta
19Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
1924 - 1935DarbavietaĒka, māja
20Rīga
(Rīga)
1925 - 1926DarbavietaPilsēta
21Maskava
(Moscow, Russia)
1906CeļojumsPilsēta
22Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1906CeļojumsPilsēta
23Vācija
(Germany)
1906CeļojumsValsts
24Parīze
(Paris, France)
1925CeļojumsPilsēta
25Itālija
(Italy)
1925CeļojumsValsts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.