Rīgas pilsētas bibliotēka

OrganizācijaRīgas pilsētas bibliotēka
Papildu informācija

Rīgas pilsētas bibliotēka ir senākā publiskā grāmatu krātuve Rīgā (1524-1945).

Rīgas pilsētas bibliotēka, sekojot Lutera aicinājumam, saglabāt reformācijas laikā zudušo katoļu institūciju grāmatas un veidot visiem pieejamas grāmatu krātuves, dibināta 1524. gadā, tās senāko krājumu veido 5 franciskāņu klosterim konfiscētas grāmatas. Turpmāk krājumu galvenokārt papildina ziedojumi, testamentā novēlētas privātās bibliotēkas. Bibliotēkas krājumu veido galvenokārt grāmatas vācu valodā, bet arī latīniski un grieķiski, franciski un angliski, un līdz ar pirmo latviešu grāmatu rašanos, protams, latviešu valodā. Laikiem mainoties, valodu samērs bibliotēkā mainās tiem līdzi. Ar 17. gs. bibliotēka saņem pilsētas mācībiestāžu pedagogu disertācijas, kā arī Rīgas tipogrāfu publicētos darbus, savukārt grāmatu dāvinājumi krājumu papildina ar ārzemju izdevumiem un dažādo valodu spektru. Kopš 18. gadsimta sākuma bibliotēkai izveidojas labi sakari ar Pēterburgas Zinātņu akadēmiju, kas nodrošina Rīgas krātuvi ar vienu eksemplāru no ikkatra izdevuma, grāmatu sūtījumi turpinās līdz pat Pirmajam pasaules karam (1915).

Telpas: Pilsētas bibliotēka ar rātes lēmumu 1553. gadā iegūst zāli pie Doma Krustejas. Tur tā darbojas turpmākos 340 gadus. Tomēr, bibliotēkas krājumam paplašinoties (no 5 000 eks. 1732. gadā līdz 11 500 eks. 90. gados), aug nepieciešamība pēc jaunām telpām. 1786. gadā tā iegūst arhitekta Kristofa Hāberlanda projektētu jaunu namu (tagad Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs). Bibliotēkas fonds strauji aug pēc 1900. gada, arvien lielāku īpatsvaru tajā iegūstot arī latviešu grāmatām. Vismaz kopš 1920. gada Pilsētas bibliotēka atradās Rīgas rātsnamā. 1921. gadā tajā izveidojas atsevišķa Latviešu grāmatu nodaļa, tās ilggadējs vadītājs ir Jānis Misiņš. 1941. gada vasarā bibliotēka, kas tobrīd atrodas Rīgas rātsnama telpās, iet bojā ugunsgrēkā. No vairāk nekā 400 000 iespieddarbu lielā fonda saglabājās ap 46 000 eksemplāru, kas atradās seifos. 1944. gada rudenī Rīgas pilsētas bibliotēkai ierādīja telpas 1782. gadā pirmajam Rīgas teātrim celtajā ēkā un piešķīra daudz līdzekļu tās atjaunošanai. 1945. gadā Rīgas pilsētas bibliotēku pārdēvēja par Valsts vēsturisko bibliotēku, bet 1946. gadā nodeva Zinātņu akadēmijai, un tā sāka saukties - "Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka, dibināta 1524. gadā". 1992. gadā Latvijā norisinājās zinātnes un augstākās izglītības sistēmas reorganizācija, tās ietvaros mainījās arī bibliotēkas saturs un uzdevumi. Atbilstoši jaunajām Zinātņu akadēmijas un bibliotēkas funkcijām tā tika pārdēvēta par Latvijas Akadēmisko bibliotēku.

20.gadsimtā daļu bibliotēkas krājuma veido arī bibliofīla Jāņa Misiņa privātbibliotēka, kas ar viņa gadību no Vidzemes laukiem nonāca 1906. gadā Rīgā Kārļa ielā 27. Pirmā pasaules kara laikā tā atradās Jura hospitāļa pagrabā, bet kopš 1919. gada Misiņš nomāja telpas Skolas ielā 25. Pats Misiņš tikmēr bija ieguvis bibliotekāra vietu Rīgas Pilsētas bibliotēkā. Ar 1925. gada 7. decembri Misiņa bibliotēka kļuva par Rīgas Pilsētas bibliotēkas krājuma daļu. 1927. gadā Misiņa bibliotēku pārvietoja uz jaunām telpām Torņa ielā 3 (tagad Jēkaba ielā 18).

Bibliotekāri: līdz pat 19. gadsimtam bibliotēka ir cieši saistīta ar Rīgas Domskolu, tās skolotāji vienlaikus pilda arī pilsētas bibliotekāru uzdevumus: mācītājs Nikolajs Ramms (Ramme, kopš 1524-?), Mihaels Brauers (Brauer, ap 1653), Georgs Gunteke (Guntecke,1662-1698), Domskolas inspektors profesors Daniels Eberhards (Eberhard, 1702-1710), profesors Ādams Gorfrīds Herniks (Hörnick, 1737), Domskolas konrektors Fridrihs Vilišs (Willisch, 1737-1762), Johans Gotfrīds Ageluts (Ageluth 1762-1796), Johans Gotfrīds Herders (Herder, 1765-1769), Augusts Albanuss (Albanus, 1796-1798), Johans Georgs Rīfentāls (Rieventhal, 1798-1803), Ernsts Šīderofs (Schüderoff, 1803-1804), virsskolotājs K.H.Benkens (Bencken, 1804-1805), Domskolas skolotājs Gothards Tobiass Tīlemans (Tielemann, 1805-1842), Vilhelms Zodofskis (Sodoffsky, 1842-1859), notārs Aleksanders Lašs (Lasch, 1859-1861), Georgs Berkholcs (Berkholz, 1861-1886), virsskolotājs Frīdrihs Bīnemans (Bienemann, 1886-1887), Arturs fon Bēlendorfs (Boehlendorff, 1887-1904), Dr. Nikolauss Bušs (Busch, 1903-1933), Dr.Arturs Pelhaus (Poelchau, pirmais palīgs 1881-1919), Ludolfs Baumerts (Baumert, 2. palīgs, 1891-1919), Aleksandra Bušs (Busch, 1911-1933), Vilhelms Heine (Heine, 3.palīgs, 1914-1918), Jānis Misiņš (kopš 1920), Amilde Vernera-Rozenbaha (Werner-Rosenbach, kopš 1922-?), Gustavs Šaurums (kopš 1933-?), Dr.Alberts Bauers (Bauer, palīgs 1933-1936).

Šodien bibliotēkas krājums veido LU Akadēmiskās bibliotēkas Misina bibliotēkas un LU AB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas senāko pamatkrājuma daļu.

Plašāk: https://www.acadlib.lu.lv/par-mums/vesture/rigas-pilsetas-biblioteka/ ; A.von Boehlendorff . Stadtbibliothek. In: Der Stadt Riga Verwaltung und Haushalt in den Jahren 1878-1900. Hrsg. N.Carlberg. Riga: Müller, 1901, S. 195-207; Nachgelassene Schriften von Nicolaus Busch. II. Band. Die Geschichte der Rigaer Stadtbibliothek und deren Buecher. Red. von L.Arbusow. Hrsg.von der Rigaer Stadtverwaltung, 1937.

Citi nosaukumiBibliotheka Rigensis (Vēsturiskais)
Rigasche Stadtbibliothek (Vēsturiskais)
Saistītās organizācijasLatvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka
Latvijas Akadēmiskā bibliotēka

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-3 no 3.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīgas Doma krusteja
(Palasta iela 4, Rīga, LV-1050)
1553 - 1786Atrašanās vietaĒka, māja
2Palasta iela 4, Rīga
(Palasta iela 4, Rīga, LV-1050)
1786 - 1877Atrašanās vietaĒka, māja
3Rātslaukums 1, Rīga
(Rātslaukums 1, Rīga, LV-1050)
1877 - 1941Atrašanās vietaĒka, māja
Persona
Vieta, notikums
Veids
No
Līdz

Bibliotekārs, citos avotos - bibliotekāra palīgs.

Palasta iela 4, Rīga, LV-1050
Darbavieta
00.01.1765
00.05.1769

Rīga
Darbavieta
1939
1941

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.