Latviešu leģions

OrganizācijaLatviešu leģions
Papildu informācija

Latviešu SS brīvprātīgo leģions (vācu val. Lettische SS-Freiwilligen-Legion) jeb Latviešu leģions bija Latvijas teritoriju okupējušā Vācijas Trešā reiha bruņoto struktūru sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums II Pasaules kara laikā.

Dienests

Alfrēds Kvālis
Latviešu leģions
Egīls Kalme
Latviešu leģions
Mārtiņš Kalns
Latviešu leģions
Leonards Švarcs
Latviešu leģions
Bijis kara ziņotājs.
Ojārs Jēgens
Latviešu leģions
Iesaukts 19 gadu vecumā. Ievainots pie Opočkas, no kurienes ar ievainoto
transportu nokļuva Vācijā, pēc tam, burtiski pēdējā brīdī izglābjoties no krievu gūsta,-
Dānijā, kur savukārt pusgads bija jāpavada kā gūsteknim apcietinājumā.
Eduards Šmugajs
Latviešu leģions
Arnis Skujiņš
Latviešu leģions
Dienējis 14. divīzijā.
Andrejs Krūmiņš
Latviešu leģions

Karavīra gaitas sāka Rietumprūsijā, Latviešu leģiona 32. pulka prettankistos - 14. rotā. Viņa karabiedrs ir vēlākais rakstnieks Guntis Zariņš. Kādā kaujā ievainots, Krūmiņš kājām, drudža murgos īstenību neapjēgdams, iznāk no ielenkuma, ārstējies Vācijā lazaretē. Leģionāra gaitas beidzas Tīringijā, amerikāņu gūstā, nometnē Siershānā, ko amerikāņi vēlāk nodod frančiem. Līdz 1945. gada rudenim dzīvošana bijusi uz klaja lauka, pat bez teltīm, tad kara gūstekņi aizvesti darbam uz Franciju un novietoti pie Lionas pilsētas. Latviešu bijis diezgan daudz. Gūsta ilguma ziņā franči ir pārspējuši angļus un amerikāņus; tikai 1948. gadā gūstekņiem dota iespēja parakstīt darba līgumu uz vienu gadu un kļūt par civilistiem.

Valters Ziediņš
Latviešu leģions
Iesaukts kā artilērijas virsnieks un piedalās cīņās. Pēc kara nonāca Vācijā un dzīvoja Giftenē.
Eglons Pēters Spēks
Latviešu leģions

Par karavīru kļuva 16 gadu vecumā; kā leģionārs cīnījās Volhovā, Opočkā un Kurzemē. Pēc kapitulācijas dodas uz tēva mājām, ar brāli, arī bijušo leģionāru devās mežā, kur nodzīvoja 6 mēnešus.

Juris Silenieks
Latviešu leģions
Iesaukts.
Valdis Krāslavietis
1942–1944
Latviešu leģions
Elmārs Zaļums
1942
Latviešu leģions

Iesaukts; dienējis 15. divīzijas izlūku bataljonā.

Egons Līvs
00.02.1942–08.05.1945
Latviešu leģions
Latviešu leģiona 15. un 18. divīzijas sastāvā.
Guntis Zariņš
1943–1944
Latviešu leģions
Visvaldis Lāms
1943–1945
Latviešu leģions
Francis Škoda
1943
Latviešu leģions
Iedalīts kara ziņotāju vienībā.
Oskars Perro
1943–1945
Latviešu leģions
Ieskaitīts 19. divīzijā.
Metimne
1943–1945 (Datums nav precīzs)
Latviešu leģions

Karavīrs (bijis policistu bataljonos), tad jaunākais virsnieks, apbalvots ar Dzelzs krustu. Beidzis latviešu leģiona 15. divīzijas virsnieku kursus.

Piedalījies cīņās pie Nēveles, Krievijas frontē 1943./ 1944. gada ziemā.

Viktors Irbe
1943
Latviešu leģions
Iesaukts, tiek pārtrauktas studijas Latvijas Universitātē.
Arnolds Apse
1943
Latviešu leģions

Iesaukts 15. divīzijā, bijis sakaru vada komandieris, 1944. gada martā pie Veļikajas ticis ievainots.

Alberts Raidonis
1943
Latviešu leģions

Iesaukts.

Dāvids Cers
1943–1945
Latviešu leģions
Paulis Kalva
1943–1945
Latviešu leģions
Dienējis kara ziņotāju vadā 15., pēc tam 19. divīzijā, kara ziņotājs.
Pēteris Iklavs
1943–1945
Latviešu leģions
Rihards Rīdzinieks
1943
Latviešu leģions
Uzreiz pēc ģimnāzijas beigšanas iesaukts Darba dienestā, pēc tam Latviešu leģionā.
Alberts Spoģis
1943
Latviešu leģions

Nozīmēts 33. pulkā. 1944. gada martā pie Zilupes smagi ievainots un nosūtīts uz Vāciju ārstēties.

Aleksandrs Liepa
1943
Latviešu leģions

Iesaukts kā kara ziņotājs, 1945. gada maija sākumā ar evakuācijas kuģi no Liepājas dodas uz Vāciju.

Arvīds Blūmentāls
1943–1945
Latviešu leģions

15. divīzijas 33. pulks.

1944. un 1945. gadā smagi ievainots.

Vigo Burģis
1943
Latviešu leģions

Iesaukts; cīnījies 15. latviešu divīzijā.

Arvīds Osītis
1943
Latviešu leģions
Mobilizēts leģionā.
Sigurds Indulis Poruks
1943
Latviešu leģions
Iesaukts, sākumā iedalīts pulkveža Krīpena pulkā, tad pārcelts uz 19. divīziju.
Kārlis Zvejnieks
1943
Latviešu leģions

Iesaukts Latviešu leģiona 15. divīzijā un nokļuvis Vācijā, bijis gūstā Putlosā.

Aleksandrs Pelēcis
26.03.1943–00.08.1944
Latviešu leģions

1944. gada augusta beigās dezertē, slēpjas pie medicīnas studentes Terēzes Lankaronskas Rīgā, Matīsa ielā.

Bruno Saulītis
00.12.1943
Latviešu leģions
Valentīns Pelēcis
1944
Latviešu leģions
Mobilizēts.
Imants Reitmanis
1944
Latviešu leģions

Mobilizēts pulkveža Januma pulkā, ievainots, ar veselības rotu 1945. gadā nonācis Dānijā.

Teodors Tomsons
1944
Latviešu leģions

Kara ziņotājs 19. divīzijā kopā ar Andreju Eglīti un Uldi Ģērmani.

Oļģerts Cakars
1944
Latviešu leģions
Ieskaitīts 15. divīzijā, nonācis gūstā.
Jānis Ernests Abučs
1944
Latviešu leģions
Iesaukts. Nonāca frontē, tika ievainots kājā. Ievainojumu ārstēja Štrālzundā, kuru paspēja atstāt tikai dažas stundas pirms Sarkanās armijas ienākšanas. Desmit dienas ilga gājiens uz rietumiem, līdz beidzot nonāca drošībā.
Žanis Tālbergs
1944–1945
Latviešu leģions
SS Jagdverband Ostland
Gunārs Vidzemnieks
1944
Latviešu leģions

Vasarā iesaukts vācu armijā, pārcelts uz leģionu, aizsūtīts uz Vāciju apmācībās.

1945: kā sapieris iesaistīts kaujās Austrumprūsijā, nonācis amerikāņu gūstā.

Arveds Alksnis
1944
Latviešu leģions

Mobilizēts, kritis gūstā.

Strādājis par galveno ķirurgu leģiona lazaretēs. Pārvedot ievainotos latviešu karavīrus Vācijā no Sverinas uz Libeku krīt angļu gūstā.

Alfreds Dziļums
1944
Latviešu leģions
Iesaukts.
Aivars Ruņģis
1944
Latviešu leģions
Uzreiz pēc ģimnāzijas beigšanas iesaukts Latviešu leģionā. Ar 15. divīziju 19 gadu vecumā nonāca Rietumprūsijā. Ielenkums, atkāpšanās cīņas, gūsts, iedragāta veselība.
Jānis Ernests Abučs
00.02.1944–1945
Latviešu leģions

Iesaukts. Nonāca 6. Robežsargu pulkā; vēlāk ar 15. divīziju Vācijā un nokļūst tās artilērijas pulkā. Piedzīvo Dancigas ielenkumu,
ievainots un, izvests uz Strālzundas slimnīcu.

Uldis Ģērmanis
00.08.1944
Latviešu leģions

Mobilizēts t. s. kara ziņotāju rotā, kļuva par kara korespondentu.

1944. g. decembrī piekomandēts ģenerāļa R. Bangerska štābam; kļuva liecinieks daudziem liktenīgiem kara gadu notikumiem, t. sk. Drēzdenes bombardēšanai un Latviešu Nacionālās komitejas dibināšanai 1945. g. 20. februārī Potsdamā. Neilgi pēc vācu kapitulācijas bija ziņu aģentūras LETA redaktors Liepājā.

Konstantīns Karulis
29.08.1944
Latviešu leģions
Pēteris Atspulgs
1945
Latviešu leģions

Latviešu leģiona 19. divīzija, piedalījies kaujās Kurzemē.

Emigrē

Viktors Irbe
00.06.1944
Latviešu leģions
Vācija
Germany

Ar sanitāro rotu nonāk Vācijā.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.