Latviešu leģions

Karavīra gaitas sāka Rietumprūsijā, Latviešu leģiona 32. pulka prettankistos - 14. rotā. Viņa karabiedrs ir vēlākais rakstnieks Guntis Zariņš. Kādā kaujā ievainots, Krūmiņš kājām, drudža murgos īstenību neapjēgdams, iznāk no ielenkuma, ārstējies Vācijā lazaretē. Leģionāra gaitas beidzas Tīringijā, amerikāņu gūstā, nometnē Siershānā, ko amerikāņi vēlāk nodod frančiem. Līdz 1945. gada rudenim dzīvošana bijusi uz klaja lauka, pat bez teltīm, tad kara gūstekņi aizvesti darbam uz Franciju un novietoti pie Lionas pilsētas. Latviešu bijis diezgan daudz. Gūsta ilguma ziņā franči ir pārspējuši angļus un amerikāņus; tikai 1948. gadā gūstekņiem dota iespēja parakstīt darba līgumu uz vienu gadu un kļūt par civilistiem.

Par karavīru kļuva 16 gadu vecumā; kā leģionārs cīnījās Volhovā, Opočkā un Kurzemē. Pēc kapitulācijas dodas uz tēva mājām, ar brāli, arī bijušo leģionāru devās mežā, kur nodzīvoja 6 mēnešus.

Kara ziņotājs.

1943: kā kaprālis apbalvots ar Dzelzskrusta Otro šķiru.

Iesaukts kā kara žurnālists, kaujās pie Opočkas ievainots.

Iesaukts; dienējis 15. divīzijas izlūku bataljonā.

Iesaukts 15. divīzijā, bijis sakaru vada komandieris, 1944. gada martā pie Veļikajas ticis ievainots.

Iesaukts.

Nozīmēts 33. pulkā. 1944. gada martā pie Zilupes smagi ievainots un nosūtīts uz Vāciju ārstēties.

Iesaukts kā kara ziņotājs, 1945. gada maija sākumā ar evakuācijas kuģi no Liepājas dodas uz Vāciju.

Iesaukts; cīnījies 15. latviešu divīzijā.

Iesaukts Latviešu leģiona 15. divīzijā un nokļuvis Vācijā, bijis gūstā Putlosā.

Karavīrs (bijis policistu bataljonos), tad jaunākais virsnieks, apbalvots ar Dzelzs krustu. Beidzis latviešu leģiona 15. divīzijas virsnieku kursus.

Piedalījies cīņās pie Nēveles, Krievijas frontē 1943./ 1944. gada ziemā.

15. divīzijas 33. pulks.

1944. un 1945. gadā smagi ievainots.

Pēc paša vēlēšanās ieskaitīts Latviešu leģiona brīvprātīgajos, dienēja Ģenerālštābā Rīgā, vēlāk nosūtīts uz Dāniju.

1944. gada augusta beigās dezertē, slēpjas pie medicīnas studentes Terēzes Lankaronskas Rīgā, Matīsa ielā.

Mobilizēts pulkveža Januma pulkā, ievainots, ar veselības rotu 1945. gadā nonācis Dānijā.

Kara ziņotājs 19. divīzijā kopā ar Andreju Eglīti un Uldi Ģērmani.

Vasarā iesaukts vācu armijā, pārcelts uz leģionu, aizsūtīts uz Vāciju apmācībās.

1945: kā sapieris iesaistīts kaujās Austrumprūsijā, nonācis amerikāņu gūstā.

Mobilizēts, kritis gūstā.

Strādājis par galveno ķirurgu leģiona lazaretēs. Pārvedot ievainotos latviešu karavīrus Vācijā no Sverinas uz Libeku krīt angļu gūstā.

Mobilizēts kā rezerves leitnants.

Iesaukts 15. divīzijas 33. kājnieku pulkā.

Nonāca rietumu fronti, kur pēdējās kara nedēļās cīnījās kopā ar vāciešiem pret amerikāņu karaspēku Vācijas-Čehoslovākijas pierobežā. Kara beigas noslēdzās čehu partizānu nometnē. Pēc atlaišanas sāka strādāt Čehoslovakijā, bet drīz pārcēlās uz Vircburgas bēgļu nometni,

Iesaukts. Nonāca 6. Robežsargu pulkā; vēlāk ar 15. divīziju Vācijā un nokļūst tās artilērijas pulkā. Piedzīvo Dancigas ielenkumu,
ievainots un, izvests uz Strālzundas slimnīcu.

Ar sanitāro rotu nonāk Vācijā.

Mobilizēts t. s. kara ziņotāju rotā, kļuva par kara korespondentu.

1944. g. decembrī piekomandēts ģenerāļa R. Bangerska štābam; kļuva liecinieks daudziem liktenīgiem kara gadu notikumiem, t. sk. Drēzdenes bombardēšanai un Latviešu Nacionālās komitejas dibināšanai 1945. g. 20. februārī Potsdamā. Neilgi pēc vācu kapitulācijas bija ziņu aģentūras LETA redaktors Liepājā.

Latviešu leģiona 19. divīzija, piedalījies kaujās Kurzemē.