Latvju dainas 6. sējumos. 1. sējums

Saturs
Ievads
Vietu un krājēju un dziesmu skaita reģistrs
I. Par dziesmām un dziedāšanu1. Dziesmas un dziedāšana vispārīga tautas manta un cilvēka mūža pavadoņi
1. Dziesmas visai Latvijai kopēja manta
2. Dziedot mūžu sāk, pavada, beidz.
3. Kas māca dziesmas?
4. Dziesmu pūra pielocīšana un bagātība
5. Iedzimta līksma daba un dziesmu prieki jaunībā
6. Dziesmas un jautrs gars spītē bēdām, nelaimei un ļaunai dienai
7. Ne ikreiz aiz prieka dzied, dzied sirdi remdēdams, laiku kavēdams
8. Bāreņu dziesmas
9. Pēdējā dziedamā vasara bāliņos, vaiņagā
10. Daudzina (kāzās) brāļa līgavu līksmas dabas un dziesmu dēļ
11. Liela dziedātāja aizvesta tautās, kur dziesmas nemīl
12. Līksmās dziesmas apklust, tautās aizejot, grūtu mūžu dzīvojot, tautām un ļaunai dienai norājot
13. Māte, brāļi klausās tautās aizvesto meitu, māsu, dziedam, un šī dziedādama tiem sūta ziņu
14. Sievām un veciem ļaudīm jaunības lustes un sirsnīgie dziesmu prieki aizgājuši
2. Pavasara un vasaras dziesmas, visvairāk rotājot, līgojot, gavilējot, vai klajumā dziedot
1. Sadziedās no tālienes viens pret otru
2. Meitas pulcējās rotāt un līgot, puiši klausīties un lūkoties
3. Pulkā dziedot, viens dziesmu sācējs, teicējs, papriekšu dziedātājs, citi līdzētāji. Vismaz divi labprāt dzied kopā

4. Labprāt dzied ar savējiem, jeb meklejās tos, kuriem balsis sader
3. Dažāda balss skaņa, sīka un rupja, līksma un sēra, un dažāda balss locīšana dziedot, līgojot, gavilējot
6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla, dziedāšana pašam un citiem par prieku
7. Aizsmakuse balss. Balss jāsargā no maitāšanas
8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vai arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot. – Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu
9. Kur meitas dzied, tur puiša dvēsele. No dziedātājām izvēlās līgaviņu
10. Dziesmu skaņās klausoties puisim dažreiz viļās: viņš atrod mazu skuķi, vai sievu, vai vecu māti
11. Tautu dēls vēlās un māsa tam ieteic (reti liedz) ņemt dziedātāju līgavu
12. Puisis (precenieks) dzied ar meitām, dzied precībās, līgaviņu lūkodams, izdziedādams
13. Piedzied puišiem brūtes, meitām brūtganus
3. Dziedāšana, zīmējoties uz darbu
1. Dziedot iet pie darba (sevišķi lauka darba), dziedot atvieglina darba grūtumus, jo līksmi dzied, darbu beiguši, jeb mājās nākdami
2. Dziedāšana dažādos sevišķos darbos: dzied a) kūlēji, b) malējas, c) vērpējas, d) dravnieki, e) zvejnieki, f) medinieki, g) mežā braucēji
3. Dziedāšana ganos.
4. Dziedāšana godos, dzīrās, talkā, muižas kopdarbos, ar dziesmu karu jeb apdziedāšanos
1. Pie pilna kausa pieder jautra dziesma
2. Meitu bars sadzied kopā

a) Meitas skubinās dziedāt, citi vēlās meitu dziesmās klausīties
b) Labāk dziedāt, ne kā niekus runāt
c) Nedziedātājiem savas vainas, savi iemesli; kam tādu nav, tas dzied

3. Sacīņa dziedāšanā. Aizdziedāšanās un apdziedāšana

a) Liela savu, peļ pretinieku dziedāšanu
b) Dziesmas turamas godā; dziesma, valoda nav mēdāma; kā ieraduse, tā dzied, tā runā
c) Dziesma atņemta, aizmirsta, sajukuse; dziesma bez otras puses; dziesmu pietrūcis
d) Ne dziedāt vien jāmāk, jāmāk un jādara arī darbs
e) Meitām godīgi jādzied. Kāzas atļautas negoda dziesmas
f) Apmierinās bez naida, izlīgst, sader; apdziedātie neņem ļaunā

4. Maksa par dziedāšanu
5. Par dziedāšanu dažādos sevišķos atgadījumos

II. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve
1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība
Atmiņas no senajām ieražām radībās, krustībās un mazu bērnu kopšanā
No Doles, Rīgas apriņķī. No Simenova
No Vidridžu un Mūrkažu puses, Rigas apriņķī. No Radagaisa
No Ērgļu draudzes, Cēsu apriņķī. No Blau
No Gatartiešiem, Cēsu apriņķī. No M. Dandena un Upīta. Arī sīkas ziņas no citām pusēm
No Vecpiebalgas, Cēsu apriņķī. No Ģēģera
No Lejas pagasta, Valkas apriņķī. No Sama
No Vangas pagasta, Aizputes apriņķī. No J. Vinklera
No Lutriņiem, Kuldīgas apriņķī. No A. Rietingera
No Kroņa Rendas, Kuldīgas apriņķī. No Retlinga un Fr. Reka
No Ventspilniekiem. No K. Trenera
No Jaunjelgavas apriņķa. No Kr. Kalniņa
Laima mūža lēmēja un rīkotāja
Latviešu māņu kopējs raksturs


Radību, krustību un kūmu dziesmas plašākā ziņā
1. Grūtniecība

1. Tautietis priecīgs pajoko par svētītu līgaviņu


2. Grūtas sievas pienākumi; josta devītā rakstā; vēsts mātei un vecmātei
2. Radības
Allažiņ jāgodā Laima, jātīra Laimai ceļš, sevišķi jākopj pirts-taks un pirts jeb dzemdēšanas vieta
Kurina pirti radībām (ari pirtīžām); pirtī ieejot; zieds Laimai
Laimas palīdzība dzemdētājai
Tautieša rūpes un žēlabas, kamēr līgava vājības guļā
Bērna saņemšana.— Siewu ziedi
Nelaimīga dzemdēšana
Zieds un upuris Laimai, no pirts izejot (arī pirtīžās)
Tēva un mātes prieki par jaunpiedzimušo
Kur bērns radies?
Dēls, vai meita? Tēvam vai mātei palīgs?
Kad un kur dzimis? Kāds cerams iespaids uz bērnu?
Laima (Dēkla) mūža licēja
Apcere par sievu raizēm grūtniecībā un radībās; jaunā sieva vecu sievu kārtā
3. Raudzības
4. Pirtīžas
5. Krustības
1. Aicina kūmās; Krustību svētrītu sanāk lūgtās kūmas (beigums)
2. Kūmu rīkošanās, kūmās ejot; simboliski līdzekļi un zīmes
3. Jūdz (pādes vedamos) zirgus
4. Ģērbj un tīsta pādi, un ved pie kristības
5. Māņi, bērnu kristījot
6. Kūmas pārbrauc no baznīcas; mājenieki tos sagaida ar dziesmām
7. Saņem un apkopj kūmu zirgus
8. Nes pādi istabā un teic vārdu; – griež riņķī; – noliek bērnu gultā; dod mātei dāvanu
9. Kūmu mielasts

a) Klāj galdu
b) Kūmas sēžās pie galda, atraida liekus ļaudis pie malas un pieaicina nesēju un vecmāti; bērna māte neņem dalību pie mielasta
c) Laima (Māra) nāk krustībās. – Tķampa [?]
d) Uzdzer krustbērnam laimes; vēlē pādei krusttēva un krustmātes dabu, turību un laimi
f) Pirmo maltīti tura steigšus; — paēduši pateic Dievam un Mārai

10. Pādi dīda

a) Kūminieki skubinās un pošās uz deju.
b) Vecmāte, vai nesēja ģērbj pādi, un pasniedz to krusttēvam, vai krustmātei
c) Kūmu deja ar simbolisku nozīmi un pādes daudzināšanu
d) Deju beidzot, nesēja pienes bērnu mātei pie gultas
c) Citi krustībnieki peļ kūmas, kas nemācējušas, vai nevīžojušas pādi dancināt un daudzināt

11. Kūmas iet laukā dzesēties
12. Veltīšana

a) Māte dāvina kūmām cimdus, zeķes
d) Kūmas met pādei naudu un citas dāvanas
c) Met naudu vecmātei

13. Apdziedāšana dažādos krustību brīžos

a) Kūmas pašas lūgušās krustībās
b) Zobojos par kūmu apģērbu un rotu
c) Dažādi iemesli kūmu apdziedāšanai

14. Šūpulis

a) Kūmam pienākas taisīt (vai pirkt), kārt un klāt pirmajam bērnam šūpuli
b) Kūmas brauc mežā pēc līkstes; – līkste jau iepriekš izraudzīta
c) Kur un kāda koka līkste cērtama?
d) Meža sarga uzbrukums
e) Līkstes cirtējus mājenieki sagaida ar dziesmām; smādē un izmēģina līksti
f) Kur šūpulis karams?
g) Dažādas apceres, šūpuli karot
h) Krustmāte pušķo šūpuli, liek ciļas un klāj paladziņu
k) Iegulda šūpulī pādi

15. Naudas un dāvanu došana, bērnu šūpojot

a) Uzaicinājums, lai visi krustībnieki nāk pagastā jeb met pādei naudu
d) Aicina katru sevišķi, no tēva, vai krusttēva iesākot
c) Kādām īpašām vajadzībām nauda metama: šūpuļa nauda; nauda priekš jostiņas, sudraba rotas, kumeļa, novada; zobiņu un ziepīšu nauda
d) Skubina uz jo bagātīgām dāvanām; vara naudu smādē, prasa sudrabu
e) Devīgos slavē, sīkstos peļ un piezobo
f) Dod vai sola lietišķas dāvanas: krekliņus, micītes, jostiņu, palagu, vilnani u.c.; zirgu, govis, aitas, bites
g) Liecinieki met tēriņa naudu
h) Bērna māte saņem samesto naudu

16. Kūmu (pa daļai ari aukļu) šūpuļa dziesmas, un apcerējumi par bērna mūžu un vecāku, sevišķi mātes priekiem un bēdām, cerībām un grūtumiem

a) Šūpuli pakāruši, kūmas iešūpo krustbērnu
b) Mātes pienākums – krietna audzināšana
c) Vecākā māsa palīdz mātei brāli audzināt; brālis māsai apgādnieks, aizstāvis un tautu rājējiņš
d) Nākamais arājiņš, kunga darbinieks un ķeizara kara vīrs; dravinieks, laivinieks, ganiņš, u. c.
e) Tautu meita gaida uz arājiņu; māte cerē vieglas dienas no vedeklas
f) Nākamā vērpējiņa, audējiņa, kunga darbiniece, mātes aptecētāja
g) Nākamā tautu līgaviņa, tautu malējiņa; jau šūpulī izredzēta
i) Meitu mātei rūpes un grūtumi, svešai (dēlu) mātei vieglas dienas
k) Vecākiem rūpes par bērnu apgādāšanu, sevišķi mātei par meitas pūru
l) Māte, mazus bērnus kopjot, redz grūtumus, no ka tēvs svabads

17. Pēdējā krustību diena; krustību beigas un atvadas

a) Dzer uz krustbērna veselību un drīzu augšanu
d) Viesiem atgādina, ka laiks šķirties
c) Viesi svētī dzīru vietu un atvadās
d) Pavada beidzot vecmāti
6. Atšķirības

Bērnu audzināšana, kopšana un mācībaAukļu un bērnu dziesmas
1. Lolojamās jeb šūpuļa dziesmas
2. Rotaļu, līdzību, mīklu, joku, tenku, pasaciņu, dabas un citas bērnu dziesmas
1) Dažāda satura
2) Par māju lopiem un meža zvēriem
3) Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, sīli un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli, teteri (rubeni), ūbeli, vālodzi, vārnu, vanagu (un: balodi, irbi, pūci, žagatu, sīli, vistu, cielavu), cielavu, cīruli.
4) Par mežu, meža māti, putnu kāzām un dažādiem zvēriem un putniem kopā

5) Par putnu dziesmām un valodu
6) Par zivīm: ķīsi, līdaku; par vēzi
7) Par dažiem sīkiem kustoņiem, mušām un kukaiņiem: bambali, blusu un circeni, dunduri, kukaini, lapsenēm, odu, zirnekli, tārpu, tauriņu
8) Par kokiem: ābeli, alksni, apsi, bērzu un bērzu birzi, ievu (ar ābeli un lazdu), lazdu, liepu, ozolu, ozolu ar liepu, osi, priedi un egli, vītolu un dažādiem kokiem kopā.
9) Par stādiem un augļiem: zirņi, pupas; ogas, rieksti, āboli; sēnes; āboliņš, kaņepes
10) Par lietu, sniegu, miglu, vēju, ūdeni un uguni; par gada laikiem
3. Dziesmas, bērnus kopjot
1) Ēdienu gatavojot, bērnu nepacietību klusinot, bērnus ēdinot

a) Bērni izsalkuši. Maizes trūkums
b) Maize, rauši, krinģeļi, veģi; piens un sviests; putra, ķīselis; tupeņi un kāposti
c) Pateicība Dievam pēc ēšanas

2) Bērniem galvu sukājot; muti mazgājot; bērnu tīrījot
3) Bērnus ģērbjot, pušķojot
4) Mātes mīļa, rūpīga kopšana vispār
4. Mācība
1) Rātnības, pieklājības u. c. mācības; nerātnība un rīkste; grāmata un skola
2) Godbijība un paklausība vecākiem
Ģimenes locekļi un viņu sadzīve
1. Vecāki un bērni ģimenes dzīvē
1) Vecāku dzīve bērniem priekšzīme. Tēva laiki un padoms. Vēl tēva paspārnē
2) Dēls nerātns, vieglprātīgs, tēva mantas šķērdētājs, delveris, brammanis
3) Māte un bērni, sevišķi meitas.

a) Māte ģimenes sirds un dvēsele
b) Māte daždien arī sīva, bārga, bērnus mācīdama, rādama. Meita sķund par māti
c) Māte bērnus paviegli audzina,sevišķi vienīgo meitu. Meitas netikušas, slinkas.

4) Vecāki pie bērniem novārtā
5) Pielikums (dažādas dziesmas par vecāku un bērnu satiksmi)
2. Brāļi un māsas
1. Bez brāļa
2. Brāļi vēl māsi
3. Daudz brāļu (bāleliņu)
4. Vecais un jaunais brālis
5. Brāļi bagāti, stalti, slaveni
6. Brāļi saderīgi
7. Brāļi naidā
8. Laba satiksme starp brāli un māsu; māsas dzīve bāliņos
9. Savstarpēji pārmetumi

a) Māsa sķund par brāļa skopumu
b) Māsa gaužas par dažādām pārestībām no brāļu puses un solās atspītēt
c) Brāļa pārmetumi māsai

10. Māsu satiksme savā starpā
11. Dažādas dziesmas par brāli un māsu
3. Ģimenes īpašums
1. Tēva jeb brāļa sēta un novadiņš
2. Mantošanas tiesības un mantojums
3. Mantas un zemes dalīšana un tēvu zemes sargāšana
4. Grūtības, mājas valdot; tēva mājas palaistas; tēva zeme svešinieku rokās
5. Iegātnis
4. Radi
1. Daudz radu; radi arī tālās, svešās malās un tautās
2. Bagāti un nabaga radi; radi saderībā un naidā
Bāriņi, sērdieņi
1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras, vispārīgas raudu dziesmas
2. Bāriņi un saule (mēness)
3. Barība
4. Augums, apģērbs un rota
5. Mācība, darbs, tikums, slava
6. Valodas, paļas, nicināšana
7. Pūrs, mantība. (Pa lielākai daļai kāzu dziesmas.)
8. Bāriņi un Laima (Māra, Dievs, Dieva dēli)
9. Lūkošanās, precības, kāzas un dzīve tautās

No jauna pienākušie varianti, kas pieder pie pirmā sējuma nodrukātam dziesmām, un daži patstāvīgi papildinājumi
Vietu, krājēju un dziesmu reģistra papildinājums
Latiņu burti ar sevišķām rakstu zīmēm priekš izlokšņu skaņu apzīmēšanas
Drukas kļūdas