Kaķuzirņi un kurmjukārkli

Jāņa Baltvilka grāmatā ietverti pavisam īpaša žanra darbi – pekstiņstāsti, ko autors 2001.–2003. gadā rakstījis žurnālam "Zīlīte". Šajā asprātīgajā grāmatā radīta neticami ticama dabas pasaule, spēlējoties gan ar "zinātniskiem" dabas aprakstiem un sacerot jaunas sugas (kaķuzirņi, kurmjukārkli, gružrupuči, kāpostbutes, vilkozoli un citas), gan ar viltīgi pārveidotu padomu nopietnību (kā audzēt konfektes vai naudu), gan ar valodu, kurā tiek atklāti jauni ģeogrāfiski objekti un veidojas Latvijas salu arhipelāgs. Sevi Jānis Baltvilks grāmatā dēvē par Baltzīļvilku. Visām viņa atklātajām sugām, gatavojot pekstiņstāstus izdošanai, atrasti arī atbilstoši latīņu nosaukumi: piemēram, zakaķis (Felepus) – ir dzīvnieks ar garām ausīm, kāpj kokos un ņaud, maijvaržvabole (Melolontha ranae) maija vakaros dūkdama lido pa gaisu, ielec dīķī un kurkst, bet ežgata (Ericius pica) tipina izslietām adatām, pukšķina, ielaižas ceriņkrūmā un liek vaļā žadzināt.Dizains – Rūta Briede, Artis Briedis.