Poseidona galva

Publicitātes informācija
Rakstnieks
Egīls Venters latviešu oriģinālliteratūrā ir viens no savdabīgākajiem
prozaiķiem, kura darbi daudziem lasītājiem noteikti sniegs jaunatklājuma
prieku. Kaut arī rakstniekam izdots gan stāstu krājums un luga, gan vairāki
romāni (jaunākais – "Atlantīda, kāda tā ir" – publicēts 2015. gadā),
tomēr šķiet, ka autors galvenokārt uzturas latviešu prozas marginālijās,
nomaļus no galvenajiem virzieniem. Šajās nomalēs autors tad arī izkopis savu īpatnējo
rakstīšanas stilu, kuru raksturo muzikāla, izsmalcināta valoda, lakoniskā formā
ietērpti bagātīgi nozīmju slāņi un mūžīgi jaunu ideju meklējumi.


Tikko klajā laisto Ventera stāstu krājumu "Poseidona galva"
veido astoņi īsprozas darbi, kas tapuši laikā no 1987. līdz pat 2017. gadam –
tātad trīsdesmit gadu posmā. Interesanti, ka stāsti sakārtoti atpakaļejošā
secībā, šādi liekot lasītājam itin kā kāpties atpakaļ pagātnē; šo pagātni
autors ataino kā neparastu realitāti, kurā ir vieta gan dokumentāliem faktiem,
gan personiskām atmiņām.


Stāsti ir rakstīti reālistiskā manierē, taču tos caurauž rakstnieka īpašā
pasaules uztvere – tā mudina lasītāju saprast, ka stāstus iespējams uztvert
dažādos līmeņos. Lielākā daļa stāstu piederīgi kriminālliteratūras žanram, no
kura parasti sagaidām noteiktu elementu iekļaušanu: stāstos ir sastopami visi
šie elementi, kas veido intriģējošu sižetisko līniju, taču vienlaikus tos
varētu dēvēt par “aisberga" tipa tekstiem, jo būtiskāks par sižetu tajos
nereti ir zemteksts, tēlu izjūtas, attiecības, domas un – pāri visam –
attiecības ar Laiku kā visa notiekošā spoguli. Kaut gan lielākā daļa stāstu
vēsta par tādu literatūrā bieži apskatītu tēmu kā mīlestība un tās trūkums,
vērīgs lasītājs grāmatā atradīs jaunus skatpunktus uz šo mūžseno tēmu un
novērtēs autora meistarību tās atveidošanā.


Ventera stāstu īpašā iezīme, kas tos atšķir no daudziem citiem, ir to
vizuālais kinematogrāfiskums; atainojot darbības vidi, autors min tikai pašas
nepieciešamākās detaļas, pārējo atstājot lasītāja iztēlei. Autors it kā ielūdz
lasītāju līdzdarboties stāsta tapšanā: spējot “iegremdēties” teksta iekšējos
līmeņos, lasītājs gūst iespēju vienlaikus minēt aizraujoša kriminālsižeta mīklu
un uzdot pašam sev būtiskus jautājumus par mūsu attiecībām ar laiku un
līdzcilvēkiem.


Saturs
Vilendorfs

Poseidona galva

Pieskaries kaijai

Tundra

Augusts

Merilīna

Kuģi lēnām apledos

Vanitas