Roberts Hiršs

Dzimis amatnieka ģimenē. 
1923: apprecējās ar Almu Tinti, ģimenē izaudzināti trīs dēli.
1939: vēlā rudenī, sākoties Otrajam pasaules karam, atstāja Latviju, emigrēja uz ASV, kur turpināja tekstilrūpnieka darbu, dibinot vairākus uzņēmumus.

Latvijas Universitātei novēlēja savu īpašumu "Ratnieki".

1965: Rīgas Audums: tapšana, veidošanās un cīņa par pastāvēšanu (Stokholma: Daugava)

Tekstilfabrikas izveidoja arī Ņujorkas tuvumā, kā arī Toronto.

PAR ROBERTU HIRŠU

"Lauku zēns, kas bija baudījis tikai trīsgadīgās pamatskolas izglītību, ganīja lopus un strādāja visus zemnieka darbus. Viņa īstā dzīves skola sākās, kad viņš kļuva par mācekli vietējā smēdē, vēlāk vietējās dzirnavās. Zēns ātri aptvēra, kāpēc dažas mašīnas nestrādā labi, un mācēja tās ātri salabot. Pirmā pasaules kara laikā Hiršs nonāca Krievijā, kur viņš strādāja ļoti lielajās Asejeva tekstilfabrikās. Viņa uzdevums bija uzlabot produkcijas kvalitāti un rūpēties par sekmīgu un nepārtrauktu technisko iekārtu darbu desmit fabrikās ar 35 000 strādnieku. Krievijā viņš iemācījās, kā tekstilrūpniecībā vērpj dziju, auž un krāso audumus. Tur viņš strādāja kopā ar daudziem beļģu, šveiciešu un franču inženieriem. [..] 1920. g. R. Hiršs ar tukšām rokām atgriezās Latvijā. 1925. g., nodibinājis uzņēmumu Rīgas Audums, viņš sāka darbu kādā īrētā Rīgas pagrabā ar trim adīšanas stellēm un vienu algotu strādnieku. Divdesmitos gados Latvijas tekstiluzņēmumi ērti darbojās augsto ievedmuitu aizsegā. Ja radās konkurence, lielākās tekstilfirmas nodibināja karteļus (noslēdza vienošanos ražotāju starpā). Taču Hiršs nebija rutīnas cilvēks — viņš bija jauns cilvēks "ar ķērienu"."

Balabkins, Nikolajs. Novatorisms tautsaimniecībā un Roberts Hiršs. Universitas, Nr.75 (01.07.1995)

"Uzņēmumā nodarbinātajiem jādod ne tikai darbs, bet ari atelpa kulturālās rosmēs, savs brīdis papriecāties organizētā veidā. Pie Rīgas Auduma bija nodibināta īpaša arodskola, lai sagatavotu jaunus darbiniekus, lai mācītu jaunatni apzinīgi veikt katru darbu un to cienīt. 1936. gadā nodibināta īpaša Mātes skola, kas tika oficiāli atzīta un 1940. gadā deva pirmo izlaidumu ar 30 audzēknēm. Šī bija pirmā un vienīgā tāda skola Latvijā, ko financēja privāts uzņēmums. Ar 1934. gadu sāka darboties Rīgas Auduma darbinieku koris. To sākumā vadīja komp. Jānis Kalniņš, vēlāk — Teodors Reiters. Uzņēmuma darbiniekiem sarīkotas Ziemsvētku eglītes, darbinieku vakari, īpaši sarīkojumi bērniem, koristu vakari. Jāņi un Pļaujassvētki. Daudziem būs vēl atmiņa darbs un ziedojums Hirša pirmo skolu Vējavā pārbūvējot, klavieru dāvinājums šai skolai, Almas dzimtās vietas Nīgrandes baznīcas remonti un ērģeļu pārbūve. Viss tas Draudzīgā aicinājuma ietvarā! īpaši izveidotais lauku īpašums Ratnieki Līgatnes pagastā bija domāts uzņēmuma darbinieku lētai atvaļinājuma pavadīšanai un dažādu tautas svētku sarīkojumiem un tradiciju kopšanai."

Zuika, Roberts. Almu Hiršu un viņas laiku pieminot. Laiks, Nr.90 (10.11.1984)

businessman

Vējava Parish Primary School
Vējava
Pabeidzis tikai trīs klases.

1920–1939
Rīga

1939–1972
Amerikas Savienotās Valstis

1925–1939
Rīga
"Rīgas Audums" direktors.

1939
Amerikas Savienotās Valstis

Katskilu brāļu kapi
Pelnu urna apglabāta "Rotas" kapos Katskiļos.