Johans Georgs Bitners

Johans Georgs Bitners (Büttner, 1779-1862) ir dzimis Johana Georga Bitnera (1731-1803) un Zlēku mācītāja meitas Kristīnes Amālijas dzimušas Dullo (Dullo, 1744-1812) ģimenē. Viņš ir precējies I laulībā 1804. gada 18. jūlijā ar Amāliju Juliāni Dullo, 1829. gadā laulība tiek šķirta. II laullībā viņa sieva ir Elizabete Mačevska (Maczewsky, mir.1835); III laulībā viņa sieva ir no Stendes - Auguste Bauere, kāzas notiek 1850. gada septembrī.
Johana Georga Bitnera dēls ir Kabiles mācītājs un folklorists Georgs Ludvigs Frīdrihs Bitners (Büttner, 1805-1883).

Darbi valodniecībā1834: A.B.C. priekš Zlēkas skoles [ābece, atkārtots izdevums ar virsrakstu vāciski 1841]. Liepāja: K.H.Fēge.
1847: Vācu valoadas vardu grāmata sarakstita preakš team Latveašeam, kas grib māciteas skaidri saprast, runāt un rakstit toa vācu valoadu [mācīblīdzeklis vācu valodas apguvei]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.

Darbi un notikumi dabaszinībās, lauksaimniecībā, antropoloģijā utml.1834: Pēterburgas Mežzinību biedrība Bitneram par dabas pētījumiem piešķir sudraba medaļu.
1836: Die Letten an der Windau [raksts par tāmniekiem, valodas īpatnībām, ierašām, muzicēšanu un apģērbu utml.] No: Das Inland nr.9(1836), 26.febr.
1838: Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 5. marta sēdē tiek uzklausīti Bitnera novērojumi par klimata pārmaiņām, jo īpaši par siltumu vasarā pēc saules rieta, par nakts salnām un nokrišņu daudzumu vasaras mēnešos. No: Das Inland, nr. 12 (1838), 23. marts.
1838: Über dem Gordius aquaticus Linne´s [par ūdenī mītošu parazīttārpu]. No: Das Inland, nr. 38(1838), 21. sept.
1839: Die Witterung des Jahres 1838 und deren Einfluß auf Pflanzen und Thiere [par laika apstākļiem 1838. gadā un to ietekmi uz augiem un dzīvniekiem]. No: Das Inland, nr.4(1839), 25. janv.
1839: Entwässerung des Widelsees [raksts "Vīdales ezera nosusināšana" - 17 dienās cauri kāpām izrakts kanāls, kas nolaiž jūrā Vīdales ezeru, pēc tam vietu apber ar zemi un iegūst jaunas muižas pļavas] no: Das Inland nr.18 (1839), 3. maijs; latviešu tulkojumā lasāms: https://dundagasvesture.wordpress.com/2017/09/09/nosusina-vidales-ezeru-1837/
1845: Voi nezin kāds labu padomu tiem dot, kam ir trūkums pie lopu ēdamā? [aicinājums, pirmkārt, barot lopus ar koku lapām, otrkārt - ar kartupeļu lakstiem] Latviešu Avīzes, nr.38 (1845), 20. sept.
1845: Die häutige Bräune [par paša pieredzi, sekojot Dr.Lēmana ieteikumiem, t.s. krupa jeb laringotraheobronhīta ārstēšanā bērniem] Rigasche Stadtblätter, nr.48 (1845), 29.nov.
1846: Pēterburgas Ķeizariskā brīvā ekonomiskā biedrība J.G. Bitneram un Gustavam fon Felkerzāmam (Foelkersahm) piešķir sudraba medaļu par izstrādātu metodi, kā žāvēt un uzglabāt labību. No: Libauisches Wochenblatt, nr.93 (1846), 20. Nov.
1848: Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā nolasa Bitnera ziņojumu par augu augšanu. No: Das Inland, nr. 3(1848), 19. Jan.
1849: Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā nolasa Bitnera ziņojumus par to, vai metāli ir pamatvielas, vai arī dažādu daļiņu savienojumi; par sauli un tās iedarbību uz planētām un komētām. No; Das Inland, nr. 14 (1849), 4. apr.
1850: Rīgā Dabaspētnieku biedrībā tiek demonstrēts Bitnera atrasts neparasti liels kurkulis, no: Rigasche Zeitung, nr.38 (1850), 15. febr.

Latvietis ir mierīgas un apdomīgas dabas cilvēks, kas straujībām tikai izliekas ejam līdzi, kadviņa intereses ar to netop manāmi apdraudētas, pie kam viņš arvienu novēro sevī, kurp iet, un vai līdzi iešana tam atnesīs labu (..) Bet patiesu gara izglītību viņš augsti ciena (..). Kādam latviešu jauneklim pasniedzot ģeometrijas mācību un citas tamlīdzīgas zinātnes, es ieguvu latviešos tādu piekrišanu, ka viņi nāca no malu malām pie manis un man piedāvāja savus bērnus audzināšanā (..) Mūsu pienākumam jābūt viņus garīgi celt uz augšu, un tad netrūks mums viņu piekrišanas.
J.G.Bitners vēstulē A.Dēbneram (Döbner) 1843.gada 10. janvārī. Citēts pēc: Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Rīga, 1929, 16.-17. lpp.

Mīlestība uz dabaspētniecību viņā modās jau agrā jaunībā, vēlāk tai pievienojās arī lauksaimniecība. Abu zinātniska pētniecība bija un palika viņa iemīļota nodarbošanās līdz sirmam vecumam. Viņa raksti šajās nozarēs darīja viņu plaši pazīstamu, daudzas iekšzemes zinātniskās biedrības viņam nosūtīja biedra diplomu.
Teodors Kalmeiers. No: Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Riga, 1910, S.217.

Par 19. gadsimta garīgo līderi [Zlēku] pagastā var uzskatīt mācītāju Johanu Georgu Bitneru. Viņa vienkāršība sadzīvē tuvojās askētismam, taču izglītības, erudīcijas un darbīguma ziņā Bitners pielīdzināms aktīvam zinātniekam - praktiķim. Mudināšana uz mācībām, izglītības motivēšana, atturīgas dzīves priekšrocību cildinājums, respekts pret vietējo folkloru un tās vākšana, gadu desmitiem ilga vienkāršības un dievbijības paraugstunda ar personisko piemēru - nav daudz lauku mācītāju, kas iegājuši vēsturē ar tik izcilu bagāžu.
Laimdota Sēle. Zlēkas. Laiki un likteņi. Talsi, 2015, 96.-97. un 99. lpp.

Georgs Frīdrihs Bitners - Son
Lizete Harmsena - Daughter

Johann Georg Büttner

kriptogramma: ***

18.04.1779–03.01.1862
Zlēku mācītājmuiža
Mācītāja kabinets atradās rietumu pusē (logi uz baznīcas pusi); divas tā sienas aizņēma grāmatu plaukti un liels skapis ar karšu kolekciju (..) pa starpām izvietotas pašsavākto taureņu un vaboļu kolekcijas. Rakstāmgalds apkrauts ar grāmatām un ikdienā lietotiem priekšmetiem - dārza nažiem, zīmuļiem, krāsu trauciņiem, galdnieka darba rīkiem, krāsaina stikla atgriezumiem, šķērēm, cirkuļiem, mērlentēm u.c. Turpat arī tintnīca un smilšu trauciņš (..), spalvu nazītis, kā arī krājums kraukļa spalvu, ko kabineta saimnieks lietoja rakstīšanai. Mapes dažādiem dokumentiem, apcerējumiem un vēstuļu glabāšanai mācītājs gatavoja pats no zilā cukurpapīra. Bitnera korespodence bija milzīga, bez daudzajiem radiem (Ugāles Blāzēm, Irbes un Lestenes Kupferiem, Kandavas Vatsoniem un daudzviet Kurzemē izkliedētajiem Bitneriem), viņš regulāri sarakstījās ar Piltenes mācītāju Hugenbergeru, Puzes mācītāju - dabaszinātnieku Johanu Kavallu, Maskavas dabaszinātņu biedrības sekretāru Renardu, Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas profesoru Karlu Vilhelmu Kruzi, Jelgavas ārstu Johanu Nikolasu Lihtenšteinu u.c. (..) Johana Georga Bitnera darba diena sākās ļoti agri, apmēram ceturksni pēc pieciem. Paturēdams naktsmici galvā, viņš ietērpās melnas vadmalas jakā, ieāvās vilnas zeķēs un filca čībās, tad ķērās pie rakstu darbiem - sprediķu uzmetumiem, vēstuļu rakstīšanas vai kāda no saviem zinātniskajiem darbiem, kamēr pulksten septiņos pastorāta saimniecības vadītāja Šarlote Botmane, vēlāk - Henriete Štēra aicināja uz brokastīm: maize ar sviestu, siļķe vai žāvētas gaļas šķēle un piens, svētdienās parasti pasniedza pankūkas.Pēc: Laimdota Sēle. Zlēkas. Laiki un likteņi. Talsi, 2015, 97.-98.lpp.

1797–1798
University of Königsberg
Kaļiņingrada
Studē teoloģiju, pēc ķeizara Pāvila pavēles spiests atgriezties Krievijā (Kurzemē).

1801–1802
University of Halle
Halle
Studējis teoloģiju, oficiāli kopš 1801.gada 24.oktobra tēva adjunkts.

24.10.1801–03.01.1862
Zlēku evaņģēliski luteriskā draudze
Zlēku luterāņu baznīca
No 1801.g. 24.VIII tēva un draudzes mācītāja adjunkts, 1803.g. 1. III ordinēts mācītāja amatā, uzreiz pēc tēva nāves 1803.g. 22. IV ieņem draudzes mācītāja amatu. Kalpo līdz savai nāvei 1862.g. 3. I, kopš 1861. gada decembra draudzē ir arī vikārs Karls Adolfs Frīdrihs Vilhelms Krīgers (Krüger), tomēr pēc Bitnera mācītāja amatu pārņem Konrāds van Boiningens (Beuningen).